Skolas un nometnes aicina pavadīt vasaru Latvijā

Amanda Jātniece | 

Nedēļa etnogrāfiskā vidē

Latgales tradicionālās kultūras centrs “Latgaļu sāta” piedāvā nometni “Nedēļa etnogrāfiskā vidē” Dekšāru pagastā pie Varakļāniem. (Foto: Latgaļu sāta)

Ja jūs ar visu ģimeni dodaties uz Latviju šovasar, apsveriet iespēju jūsu bērnam piedalīties kādā Latvijas nometnē. Tas būs ne tikai jauki pavadīts laiks, bet arī lieliska iespēja bērnam iepazīties un sadraudzēties ar latviski runājošiem vienaudžiem. Te sakopota informācija par dažām nometnēm, kas varētu būt piemērotas ārzemēs dzīvojošiem bērniem. Dažās regulāri piedalās ārzemju latviešu bērni, citās piedalās lielākoties vietēji bērni. Bet piesakieties drīz, jo vasara jau tūlīt būs klāt!

No praktiskā viedokļa skatoties, ir ieteicams uz Latviju paņemt līdzi izziņu no ģimenes ārsta par jūsu bērna veselības stāvokli, ieskaitot informāciju par saņemtajām potēm un saskarsmi ar infekcijas slimniekiem, ja tāda bijusi. Ieteicams arī potēties pret ērču encefalītu.

Ja jums ir zināmas citas nometnes Latvijā, kuras ir piemērotas ārzemēs dzīvojošiem latviešu bērniem, atsūtiet ziņu uz Latvians Online, un nometni pievienos sarakstam. Tāpat, ja jums ir atsauksme vai personīga pieredze ar kādu no šīm bērnu nometnēm, lūdzu to uzrakstiet mūsu forumā, lai citiem vecākiem būtu pilnīgāks priekšstats par iespējām.

‘Baiļu’ bērnu nometnes

“Baiļi” ir nevis nometņu tēma, bet atpūtas bāze pie Valmieras, kas piedāvā trīs nometnes (no 28. jūnija līdz 3. jūlijam, no 11.-17. jūlijam, un no 2.-8. augustam) aktīviem bērniem no 9-14 gadu vecumam. Tajās bērni kāpelēs pa virvju trasēm, brauks ar kalnu velosipēdiem, kāps klintīs, leks uz batuta, brauks ar laiviņām pa Gauju, un piedalīsies citās aizraujošās aktivitātēs. LVL 125 cena ieskaita visas aktivitātes, nakšņošanu kempinga tipa mājiņās “Baiļos” un ēdināšanu četras reizes dienā. Bērnu skaits ierobežots. Bērnam pašam jāgādā savs kalnu velosipēds un aizsargķivere, bet iespējams, ka var sarunāt tos iznomāt. Sīkākai informācijai apskatīt mājas lapu www.baili.lv vai rakstīt baili@valm.lv.

Eiropas vasaras skola

Šovasar Eiropas vasaras skola notiks no 25. jūlija līdz 8. augustam. Katru vasaru tā notiek citā vietā Latvijā, bet šīs vasaras vieta nav vēl līdz galam saskaņota. EVS iesākās 1979. gadā Vācijā, bet sākot ar 1995. gadu pārcēlās uz Latviju. Nometnes mērķis ir palīdzēt bijušiem ārzemēs dzīvojošiem bērniem atrast “savu Latviju”, paši savām acīm, nevis caur vecāku brillēm. Apmēram trešdaļa līdz puse no dalībniekiem tomēr ir dzimuši vai auguši Latvijā, lai jauniešiem no dažādām vidēm būtu iespēja vienam ar otru iepazīties un sadraudzēties. Nometnes sarunu valoda ir tikai un vienīgi latviešu valoda. Tajā piedalās ap 45 jauniešu no 11 līdz 16 gadu vecumam, kurus tad sadala trīs vecuma grupās. Mācību stundas notiek latviešu valodā, vēsturē, ģeogrāfijā un folklorā. Pēcpusdienās notiek dziedāšanas, tautas deju, sporta un cita veida nodarbības, ieskaitot vairākus amatus un rokdarbus. Maksa ir LVL 180 ar atlaidēm par vairākiem bērniem no vienas ģimenes. Vietu skaits ir ierobežots; tāpēc rīkotāji lūdz visus interesentus pieteikties cik vien drīz iespējams, sazinoties ar Daci Pāvulu pa e-pastu, dacepavula@hotmail.com, vai telefonu, +44 7886621970. Sīkāka informācija: www.eiropasvasarasskola.net.

Nedēļa etnogrāfiskā vidē

Latgales tradicionālās kultūras centrs “Latgaļu sāta” jau vairākus gadus rīko nometni bērniem no 7 līdz 14 gadiem. Tā notiek vecās lauku mājās Dekšāru pagastā pie Varakļāniem, kur bērni brīvā gaisotnē glezno, sukā vilnu, vērpj dziju, auž, veido mālus, koklē, maļ miltus ar rokas dzirnavām un cep maizi, lasa zāles tējām un sien pirts slotas, reizē apgūstot tradicionālas latviešu amatus un zinības. Neizpaliek arī peldēšana, spēles, pirtī iešana, vakarēšana pie ugunskura, talantu konkurss, apslēpto dārgumu meklēšana un ekskursija uz Borha pili. Nometne ir maza un ar ģimenisku garu. Šogad nometnei pirmais posms ir no 19.-25. jūlijam un otrs posms no 9.15. augustam. Piesakoties līdz 10. jūnijam, maksa par nedēļu ir LVL 70. Tuvākai informācijai un lai pieteiktos rakstīt Marikai Zeimulei, bernunometne@inbox.lv, vai zvanīt +371 2948 2064.

Rīgas Danču kluba nometne

Šovasar Rīgas Danču kluba tradicionālo deju jeb danču nometne notiks no 19.-22. augustam (vieta vēl tiek precizēta). Nometne ir veltīta tradicionālo deju un danču klubu tradīciju izzināšanai un popularizēšanai, dejotāju un spēlmaņu prasmju uzlabošanai, kā arī lai attīstītu savstarpējo sadarbību tradicionālās dejas aktīvistu vidū. Nometnē apgūst ne tikai latviešu, bet arī kaimiņtautu dančus, un ir iespēja arī mācīties tradicionālās dziedāšanas un mūzikas instrumentu spēlēšanas pamatus. Katru vakaru, protams, notiek liela sadancošana. Bērniem jaunāki par 18 gadiem piedalīšanās tikai kopā ar vecāku vai citu aizbildni (nometnē nav vecuma ierobežojuma – piedalās arī studenti un pieaugušie). Dalības maksa ir tikai LVL 15-20, nometne piedāvā īpašas atlaides muzikantiem. Vairāk informācijas atrodama Rīgas danču kluba mājas lapā www.folkdance.lv, rakstot uz e-pastu dancuklubs@gmail.com, vai zvanot Valdim Putniņam +371 26514627.

Saulgriežu Vasaras vidusskola

Saulgriežu Vasaras vidusskola notiks no 25. jūlija līdz 14. augustam, Engures pagastā. SVV ir viena no diennakts nometnēm, kurā jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem var pavadīt aizraujošas trīs nedēļu brīvdienas no ierastās vides un tajā pašā laikā sevi pilnveidot, atklāt un attīstīt jaunas prasmes un talantus sevī, kā arī veicināt savas nacionālās piederības apzināšanos. Nometne ir lieliska iespēja jaunietim nodrošināt aizraujošu vasaru latviskā vidē, dažādu personību sabiedrībā, iepazīt vienaudžus, iepazīt Latvijas dabu, cilvēkus un tradīcijas, apvienojot ikdienā neapvienojamas lietas.

Nometne šogad Latvijā norisināsies jau 18. vasaru. SVV katru gadu dodas uz citu Latvijas pusi, šoreiz nometne notiks Engurē, jūras krastā, kur dzīvos Engures vidusskolas internātā, bet mācīsies un organizēs nodarbības vidusskolas telpās, neaizmirstot ieplānot aktivitātes gan jūras krastā, gan Engures dabas parkā, baudot sauli un jūru, pievēršot uzmanību dabas un ekoloģijas jautājumiem.

SVV ir latviskas dzīvesziņas skola, kas kā mērķi izvirza radošas un nacionālas personības veidošanu, nometnes programmā iekļaujot gan dažādas mācību stundas rīta pirmajā pusē, kas nevis atkārto, bet papildina skolās apgūto, gan dažādas mākslinieciskas pēcpusdienu nodarbības, vakara pasākumus, latvisko tradīciju klātbūtni nometnē, neaizmirstot arī par fiziskajām aktivitātēm. Tautas dejas un koris arī ir neatņemama nometnes sastāvdaļa, tāpat kā nakts dziesma, kopīgi pārgājieni, dažādi vakara pasākumi, ekskursija, viesu dienas koncerts otrajā sestdienā, gadagrāmatas veidošana, draudzība un sirsnība, kas neatstāj vienaldzīgu.
Nometnes dalības maksa ir LVL 200 (vai USD 500 dalībniekiem no ārzemēm). Pieteikšanās veidlapas un kontaktinformāciju, kā arī plašāku informāciju par nometni, atradīs SVV mājas lapā www.svv.lv vai no nometnes vadītājas Ilzes Kreišmanes, kdc@latnet.lv.

Senču mantojums

2010. gada nometne notiks no 25. jūlija līdz 3. augustam Apguldē. Nometne “Senču mantojums” notiek jau 18. gadu. To dibināja Ingrīda Mieme no Ņujorkas kopā ar pašreizējo nometnes vadītāju Anitu Stukāni (kura šogad vada kopā ar Līksmu Eglīti). Nometnē piedalās ap 120 bērnu no 7 līdz 15 gadu vecumam. Bērnus sadala mazākās grupās pa vecumiem. Dalības maksa ir LVL 120. Tajā iekļauta ēšana 5x dienā, transports uz un no nometnes, dalība dažādos pulciņos (zīmēšana, koka darbi, ādas apstrāde, keramika, rokdarbi, aušana, dziedāšana, u.c.), sporti, peldēšanās un ekskursijas. Sīkākai informācijai un reģistrācijas lapai skatīties www.sencumantojums.lv.

Skrivanek bērnu un jauniešu nometnes

Šajā vasarā tulkojumu un valodu apmācību centrs “Skrivanek Baltic” piedāvā četras diennakts nometņu programmas dažādām vecuma grupām: “Mazo princesīšu un bruņinieku salidojums 2010”, “Lieliskās vasaras brīvdienas kopā ar Vinniju Pūku un Sivēntiņu”, “Expedition” aktīvās atpūtas nometne un “Krēslas pasaulē” grāmatas Twilight faniem. Visas diennakts nometnes notiek Kandavas pagastā. Skrivanek nometnes izceļas ar uzsvaru uz angļu valodas pilnveidošanu, bet tas nebūt nenozīmē, ka visa nometne notiek angļu valodā. Drīzāk, tā ir iespēja bērnam ar vājākām latviešu valodas zināšanām gan iepazīties ar latviešu bērniem un valodu, gan tikt novērtētam par savām angļu valodas zināšanām. Lielākā daļa komunikācijas notiek latviešu valodā, un tikai pāris nodarbības dienā tiek veltītas angļu valodas apguvei. Skrivanek piedāvā arī divas dienas nometnes Rīgā, bet tajās ir daudz lielāks uzsvars uz angļu valodu.

Dalības maksas par diennakts nometnēm ir LVL 121-124 un tajās ir iekļautas visas izmaksas, nometnes programmas izpildei nepieciešamais aprīkojums un materiāli, ēdināšana, apdrošināšana un transports no Rīgas uz nometnes vietu un no tās atpakaļ uz Rīgu. Sīkāka informācija par nometnēm un pieteikšanās anketa pieejama mājas lapā www.bernunometnes.lv

3×3

3×3 nometnes ir domātas visiem vecumiem, ne tikai bērniem un jauniešiem. Visa ģimene var piedalīties nometnē, baudīt interesantas nodarbības, iemācīties daudz ko jaunu, iepazīt agrāk nezināmu Latvijas stūrīti un izveidot jaunas draudzības. Pieaugušie piedalās ievirzēs, kurās tie mācās rokdarbus vai amatus vai pārrunā politiku, literatūru, folkloru, vēsturi un citus tematus. Bērniem pa to laiku notiek savas nodarbības un izpriecas, kurās tie arī iegūst zināšanas par latviešu tradīcijām. Īpaši populāras ir bijušas “vilku mācības” vecākiem bērniem. Sīkākai informācijai skatīties www.3×3.lv zem “Jaunumi”. Šovasar Latvijā notiek divas 3×3 nometnes: Mālpilī (netālu no Siguldas) no 11. līdz 18. jūlijam, un Mazsalacā (Ziemeļlatvijā) no 25. jūlija līdz 1. augustam. Būs arī divas 3×3 nometnes ASV. Ārzemju dalībniekiem pieteikšanās uz 3×3 pie Arnolda Ruperta, liga3x3@iserv.net, +1 (616) 456-8023. Dalības maksa Latvijas nometnēm ir USD 250 no personas, bet ne vairāk kā USD 625 no kodolģimenes.

Latvija atsakās no trešdaļas tautas

Baiba Lapiņa-Strunska | 

Izlasot 13. maija Satversmes tiesas spriedumu par Pilsonības likuma pārejas noteikumu kļūst skaidrs, ka ir svarīgi burts, nevis būtība! 2010. g. 13. maija būtība ir, ka Latvijas valsts, partijas, tiesas ar Saeimu priekšgalā nevēlas rūpēties par Latvijas pilsoņiem, tas, kas demokrātiskās valstīs ir pat par sevi saprotams. Visas demokrātiskās valstis aktīvi rūpējas par saviem pilsoņiem un tos sauc atpakaļ valstī. To dara pat Krievija.

Latvijas valsts kredo ir tagad skaidri manifestēts: ja Latvijas likumīgie pilsoņi nav reģistrējušies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) veidlapā līdz 1995. gada 1. jūlijam, tiem ir jāatsakās no laika gaitā iegūtās citas valsts pilsonības.

Gribu atgādināt, ka Krievijas armijai bija jāaiziet no Latvijas saskaņā ar Latvijas Krievijas līgumu līdz 1994. gada 31. augustam.

Palika 10 mēnešu laika, lai no totalitāras Latvijas pieteiktos, reģistrētos demokrātiskā Latvijā.

Turpretim Krievijas armija aizgāja projām no Skrundas tikai 1999. gada 23. oktobrī.

Krievijas armija drīkst pārvilkt piecus gadus. Latvijas likumīgie pilsoņi Rietumos nevienu brīdi!

Pavalstniecības un dubultās pavalstniecības jautājums ir politisks jautājums, tas jau vienmēr ir bijis politisks jautājums. Bet tā kā Latvijas politika un politiskās partijas nav bijušas ieinteresētas nodarboties ar vēsturiskās patiesības noregulēšanu, kaut ir šiki par to runāt, tik pat šiki ir nodibināt vēsturiskās patiesības salīgšanas grupas Eiropas Savienībā, Latvija savā demokrātiskā, tiesvedības, politiskā, morālā, ētiskā attīstībā šodien stāv tieši turpat, kur tā stāvēja pirms sešiem gadiem, tad kad saskāros pirmo reizi ar pilsoņu atgainīšanas iestādi PMLP un ar Saeimas Pilsonības komisiju. Situācija nav mainījusies. Tos sešus gadus politika ir slēpusies aiz tiesām un tiesas slēpjas aiz politikas. Gan politikai, gan tiesām ir ērti aktīvas tiesvedības, judicial activism, vietā izvēlējās pasīvas tiesvedības, judicial passivism, nostāju, uzsverot, ka šis jautājums jāregulē likumdevējam, politikai, politiķiem. Un tie atkal saka, ka tas ir jādara Satversmes tiesai. Un tā valsts un likumdevējs griezās sešus ilgus gadus pasīvi ap pašu asi!

10. Saeimas tiks ievēlēta, bet pazīstot tagad 8. un 9. Saeimu, tās partijas, to locekļus, to komisijas, valdības, ministru prezidentus un prezidentus, ar kuriem esmu bijusi daudzās sarunās, visi man vienmēr ir atbildējuši, ka viņiem šobrīd ir svarīgākas lietas darāmas. Kas vienai valstī var būt svarīgāks par tās likumīgiem pilsoņiem?

Ir tiesa, par šiem ilgiem sešiem gadiem, kuros biju spiesta iepazīties ar Latvijas tiesvedības sistēmu, atliek konstatēt, ka par šiem gadiem Latvijas Saeimas un politiķi valsti ir ieveduši bankrotā, no kura tā tik ātri, ja vispār, neatkopsies. Fiskālais bankrots ir viena lieta, bet tikpat svarīgs ir garīgais, morālais un ētiskais bankrots, kurā Latvijas valsts atrodas un to neapjēdz.

Pēc šī Satversmes tiesas sprieduma atliek tikai konstatēt, ka neviens Latvijas pilsonis, kas tiks nolikts izšķiršanās priekša par kādas demokrātiskas valsts pilsonību, Amerikas, Austrālijas, Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Zviedrijas, nekad no tādas neatteiksies par labu demokrātiski neattīstītas Latvijas valsts pilsonībai! Ar šādu tiesisku praksi, Latvijas pilsoņiem atņemt pavalstniecības, vai nolikt tos izvēles priekšā, Latvija, kā valsts, ir ieņēmusi zaudētājas pozīcijas. Civilizētās valstīs pilsonībām nav noilguma!

Katiņā Putins apkampa Tusku. Satversmes Tiesa ar savu nedemokrātisko spriedumu izņirgā savas valsts Otrā Pasaules kara upurus! Krievija savā demokrātiskā attīstībā jau ir daudz tālāk, nekā Latvija, kas ir apstājusies savā valstiskā domā un tiesvedības izpratnē Padomju Latvijas līmenī – kas nav ar mums ir pret mums! Gan Latvijas politikai, gan arī Latvijas tiesvedībai bija iespēja noregulēt mazu daļu savas Otrā Pasaules kara netaisnīgās vēstures, kā arī ideoloģiski attālināties no Okupācijas pārestībām un ES un NATO sastāvā kļūt demokrātiskai, atbrīvoties no pagātnes rēgiem un šodienas mošķiem. Nē, nebūt nē. Latvijas valsts sirgst ar Stokholmas sindromu. Latvijas valsts ir no visas savas politiskās trimdas en bloc, ar Satversmes tiesas spriedumu un palīdzību, atgaiņājusies. Tas ir manifestēts uz turpat 50 lapām. Valstīj būtu uz 50 lapām jāpamato, ka likumīgais pilsonis ir pilsonis, nevis nav pilsonis. Kura cita valsts un kura tauta jebkad un jebkur ir atļāvusies atteikties no trešdaļas tautas? Latvija, valsts, kas ir zaudējusi savu kolektīvo atmiņu, valsts bez politiskas un tiesību kultūras…

ALA meklē ceļu uz aktīvāku piedalīšanos Saeimas vēlēšanās

Ilze Garoza | 

Šī gada 2. oktobrī gaidāmās Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanas ir uzskatāmas par nozīmīgu pavērsienu Latvijas politikā un šobrīd nepieciešams nodrošināt, lai ikkatrs Latvijas Republikas pavalstnieks, kas dzīvo gan Latvijā, gan arī ārpus tās, pildītu savu pilsonisko pienākumu un piedalītos šajā tik nozīmīgajā balsojumā.

Ar šādu uzsaukumu maija pirmajā nedēļas nogalē Sanfrancisko noslēdzās Amerikas Latviešu apvienības 59. Kongress, kur gaidāmajām Saeimas vēlēšanām bija atvēlēta īpaša vieta kongresa dienaskārtībā.

Saeimas vēlēšanas un Latvijas ārpolitiskais kurss

Viens no kongresa referentiem, Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes Politikas nodaļas docents Ivars Ījabs, pašreizējo situāciju Latvijā pielīdzināja brīdim pusaudža dzīvē, kad tam jānostājas pašam uz savām kājām. Pēc Ījaba domām gaidāmās vēlēšanas Latvijā apliecinās, vai pēc 20 gadiem kopš Deklarācijas par Latvijas Neatkarības atjaunošanu parakstīšanas Latvija spēs beidzot nostāties pati uz savām kājām vai arī tā nonāks stagnācijā. Šī būs izvēle, vai Latvija saglabās līdzšinējo uz Rietumiem vērsto ārpolitisko kursu vai arī tā “sāks dreifēt Austrumu virzienā” un kļūs par Krievijas Trojas zirgu Eiropas Savienībā, uzskata politologs.

Bažas par Latvijas tālāko attīstību ALA kongresa delegātiem radījuši Saskaņas Centra lielie panākumi iepriekšējās Rīgas Domes vēlēšanās, un šīs prokrieviskās partijas uzvara Saeimas vēlēšanās pēc Ījaba domām varētu atsaukties gan uz turpmāko Latvijas ārpolitisko kursu, gan uz esošo valsts valodas un pilsonības likumdošanu.

Uzsverot gaidāmo vēlēšanu nozīmi, ALA kongresa delegāti mudina ikvienu ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas pilsoni pildīt savu pienākumu un piedalīties vēlēšanās, cerot, ka tādā veidā tikšot nodrošināta patriotiski un valstiski noskaņotu politisko partiju ievēlēšana Saeimā. Nebalsot nemaz nav iespējams, uzskata Vēlēšanu reformas biedrības “VĒL” vadītājs Valdis Liepiņš. Viņš uzsver, ka nebalsot nav iespējams, jo tādā veidā tiek nobalsots pasīvi, ļaujot citiem izlemt, kas tiks ievēlēts Saeimā.

Turklāt tikai caur līdzdalību vēlēšanās ASV dzīvojošie latvieši var cerēt uz to, ka Saeimā tiks ievēlētas personas, kam rūp ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu liktenis. Ar šādu pamudinājumu piedalīties Saeimas vēlēšanās ALA 59. Kongresa delegātus uzrunāja Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.

“Ja jūs gribat, lai jūsu balsi sadzird Latvijas politiķi, jums jābalso,” kongresa atklāšanā sacīja Latvijas vēstnieks.

Mērķis trīskāršot balsotāju skaitu

Īpašu uzmanību Saeimas vēlēšanām pievērsusi Jāņa Kukaiņa vadītā ALA Informācijas nozare, kas ļoti aktīvi iesaistījusies 10. Saeimas vēlēšanu procesa organizēšanā ASV. Par vienu no lielākajiem sasniegumiem Informācijas nozare min faktu, ka pēc intensīvām sarunām ar Latvijas valdību un Centrālo Vēlēšanu komisiju, ALA un Pasaules brīvo latviešu apvienībai (PBLA) izdevies panākt 15 vēlēšanu iecirkņu izveidi lielākajos latviešu centros Amerikā. Salīdzinājumam, 9. Saeimas vēlēšanās Latvijas pavalstnieki ASV varēja balsot deviņos iecirkņos.

Līdz ar to ALA Informācijas nozares pārstāvji cer, ka 2. oktobrī gaidāmajās vēlēšanās izdosies nodrošināt vismaz divtik (dažs cer uz trīstik un četrtik) lielu vēlētāju aktivitāti salīdzinājumā ar 9. Saeimas vēlēšanām 2006. gadā, kurās piedalījās aptuveni 1500 ASV dzīvojošo Latvijas pilsoņu.

Šobrīd galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ASV dzīvojošās personas, kurām ir Latvijas pavalstniecība, spētu iegūt vai atjaunot Latvijas Republikas pasi. Pašlaik ASV dzīvojošiem latviešiem ir iespēja noformēt Latvijas pilsoņa pases ar vēstniecības starpniecību, ierodoties personīgi Latvijas vēstniecībā Vašingtonā, ASV galvaspilsētā. Tomēr Latvijas vēstniecība un ALA cenšas nodrošināt iespēju, ka LR pases būtu iespējams saņemt arī lielākajos latviešu centros uz vietas, uz kurieni dotos Latvijas vēstniecības darbinieki ar pārvietojamām pasu izgatavošanas stacijām.

Jautājumi, ko uzdot politiskām partijām

Lai palīdzētu ASV dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem sagatavoties vēlēšanām, ALA Kongresā tika rīkota arī diskusija, kurā tika apkopoti jautājumi, kurus pēc diskusijas dalībnieku domām būtu svarīgi uzdot Saeimas deputāta amata kandidātiem.

Tā PBLA priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš aicina politiskās partijas atbildēt uz jautājumu, kā tās attiecas pret dubultpilsonības jautājumu? Sausiņš uzsver, ka Latvijas politiskās partijas ļoti reti izsakās par to, kādām vajadzētu būt attiecībām ar latviešiem ārpus Latvijas robežām.

“Es gribētu redzēt, ka viņi satiktos ar tautiešiem ārzemēs vismaz vienreiz gadā vai reizi pa diviem gadiem,” uzrunā kongresa delegātiem sacīja Sausiņš.

PBLA priekšsēdis, kā arī vairāki citi kongresa delegāti uzsver, ka viņi gribot redzēt, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši ir svarīgi Latvijai. Kongresā paustie komentāri liecina, ka ASV dzīvojošā latviešu kopiena neredz pietiekamu ieinteresētību no Latvijas valdības veidot ciešu sadarbību ar tautiešiem ārzemēs, trūkstot konkrēta sadarbības plāna un esot pārāk neskaidra viņu kopējā vieta Latvijas politikā.

Tāpat arī vēstnieks Pildegovičs pauda aicinājumu politiskām partijām atbildēt uz jautājumu, vai tās iecerējušas kaut ko darīt, lai latviešu kopiena ārzemēs attīstītos un būtu ilgtspējīga?

Bez iepriekš minētajiem jautājumiem, politologs Ījabs aicināja politiskās partijas un Saeimas deputātu amata kandidātus atbildēt arī uz jautājumiem, vai viņu pārstāvētās partijas plāno pieturēties pie Latvijas ekonomikas atveseļošanas kursa? Kad valsts sāks interesēties, kas pieder Latvijas valsts iedzīvotājiem? Kā arī, ko Latvijas politiskās partijas ir iecerējušas darīt ar partiju sistēmas un partiju finansēšanas jautājumu?

Daugavas Vanagu ASV Centrālās valdes priekšnieks Zigurds Rīders aicināja politiskās partijas atbildēt uz jautājumu par Latvijas nodokļu sistēmas reformām? Tāpat diskusijas dalībnieki mudināja partijas sniegt savu vīziju, kāda būs Latvija pēc desmit gadiem kulturālā un ekonomiskā ziņā? Un kā politiskās partijas savus solījumus pildīs? Šie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kongresa delegāti aicināja diskutēt priekšvēlēšanu laikā.

Lai veicinātu pēc iespējas saturiskāku un konstruktīvāku diskusiju, kongresa delegāti aicina ASV latviešu centros organizēt vēlētāju diskusiju grupas, lai izvērtētu politisko partiju programmas un kandidātus, kā arī veicinātu dalību Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanās. Ilgtermiņā ALA Informācijas nozare rosina valdību strādāt pie tā, lai ASV dzīvojošie Latvijas pavalstnieki nākotnē varētu balsot ar vēlētāju reģistra palīdzību, nevis ar pasēm. Tāpat ALA Informācijas nozare iesaka Latvijas valdībai apsvērt balsojuma iespēju internetā.

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.