Valsts prezidenta Egila Levita apsveikums Valsts svētkos

Mīļie latvieši visā pasaulē!

Šajās dienās gan Latvijā, gan visā plašajā pasaulē mēs pulcējamies, lai kopā ar Latvijas draugiem svinētu mūsu valsts 101. gadskārtu. Šis ir brīdis, kad izjust prieku un lepnumu, un arī dziļāk pārdomāt par savu valsti un par savu latvietību.

Latvijas valstiskumam sākas otrā simtgade. Tai jāiezīmē jauns posms Latvijas kā brīvas, latviskas, atbildīgas, nobriedušas un stipras Ziemeļeiropas valsts ceļā.

Latvijas valsts dod satvaru un jēgu latviešu nācijas kopīgai pagātnei, tagadnei un nākotnei.

Latviskumam ir būtiska gan pagātnes, gan nākotnes dimensija. Tur iekļaujas gan vērtībās balstītā latviskā identitāte, gan uz mūsu nākotni vērstās domas un ideāli.

Tur iekļaujas gan Latvijas iedzīvotāji, gan diaspora – kuras valstisko lomu nostiprina šogad spēkā stājies Diasporas likums.

Latvijas valsts ir ģeogrāfiska un ideju telpa, kurā šo mūsdienīgo latvietību iedzīvināt. Tam nepieciešama arī jūsu līdzdalība. Mūsu visu kopīgais uzdevums ir nodot mūsu valsti nākamajām paaudzēm labāku, skaistāku un drošāku, nekā mēs to saņēmām.

Mīļie tautieši!


Latvietības fenomēns ir tas, ka daudzi, dzīvojot ārpus Latvijas robežām, vēlas saglabāt piederību Latvijai un latvietībai – pat vairākās paaudzēs un visapkārt pasaulei. Saiti ar Latviju mūsdienās varam uzturēt neatkarīgi no tā, kur pastāvīgi vai uz laiku dzīvojam. Esmu par to spilgti pārliecinājies visās pasaules daļās, kur pats esmu dzīvojis vai ticies ar latviešiem.

Šis latvietības fenomens ir skaists un uzteicams. Tas ir piederības spēks. Un tā ir apzināta izvēle – piederēt latviešu nācijai un Latvijas valstij. Globālajā pasaulē varbūt nav pašsaprotami, bet tas dod māju sajūtu. Mūsu valsts pastāv, lai gādātu par latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību.

Aktīvi iesaistoties vēlēšanās, atbalstot Latvijas izaugsmi ar savu pieredzi un zināšanām, jūs kā labi Latvijas pilsoņi apliecināt savu izvēli par labu Latvijai.

Kas tagadnes un nākotnes Latvijai ir visvairāk nepieciešams?

Latvietības kā vērtības apzināšanās. Cieņa pret mūsu vēsturi, rūpes par mūsu valodu un kultūru, lepnums par savu valsti. Radošums un uzdrīkstēšanās modernas latvietības stiprināšanā caur inovācijām un izcilību gan sabiedriskajā darbā, gan zinātnē, uzņēmējdarbībā, gan mākslā un sportā. Sabiedrības solidaritāte kā lielās, tā šķietami sīkās lietās. Godīgums pret saviem līdzpilsoņiem un savstarpēja uzticēšanās. Palīdzība tiem, kam klājas grūtāk.

Jo vienlīdz vērtīgs jeb vienvērtīgs ir katrs cilvēks, katrs tautietis. Aktīva līdzdalība, labklājības celšana – ne uz citu rēķina, bet ar kopīgā labuma apziņu.

Savas valsts uzlabošanas darbā ikviens ir aicināts ņemt dalību, lai kur pasaulē arī neatrastos un lai cik lielu vai mazu artavu būtu gatavs Latvijai sniegt.

Latvija ir un paliks latviešu nācijas sirds. Lai tās puksti atbalsojas ikvienā no mums!

Lai tā atsaucas Latvijas draugiem un aicina savā pulkā katru, kam Latvija dārga un kas tās demokrātiskās vērtības ir gatavs aizstāvēt!

Tautieši!

Sirsnīgi sveicu jūs mums visiem kopīgajos Latvijas valsts svētkos!

Saules mūžu Latvijai!

Dievs, svētī Latviju!

Mariešu un Arhlatviešu kultūru satikšanās Mārtiņos

Pirms 3 gadiem zinātnisko darbu lasījumu konkursā Ufā es iepazinos ar mariešu valodas un literatūras skolotāju Irinu. Pagāja laiks, un šogad, domājot par Mārtiņdienas koncertu, es sapratu, ka sen ar “Atbalsi” un citiem maniem censoņiem neesam braukuši ārpus Arhangeles rajona un tad es atcerējos skolotāju Irinu Toigildinu. Desmit darba gadu laikā ar skolēniem esam apciemojuši ukraiņu, vāciešu, baltkrievu diasporu. Bija pienācis laiks apciemot mariešus, kuru viena no diasporām atrodas Blagovešenskas pilsētā (Baškortostānā ir vairākas mariešu diasporas), pavisam netālu no republikas galvaspilsētas Ufas.

Marijelas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Tā robežojas ar Ņižņijnovgorodas apgabalu rietumos un ziemeļrietumos, Kirovas apgabalu ziemeļos un ziemeļaustrumos, Tatarstānu dienvidaustrumos un dienvidos, Čuvašiju dienvidos. Mariešu valoda pieder somugru valodu saimei. Interesanti, ka marieši nepieder nevienai konfesijai, viņi ir pagāni. Iztaujājot skolotāju Irinu, uzzināju, ka baznīcu viņi neapmeklē, kāzās un bērēs tiek piekopti senču rituāli, tiek svinēti vasaras un ziemas svētki (Семык, Шорыкйол),  kā arī svarīgi notikumi zemnieku ikdienā – Jaunās maizes svētki (Угинде пайрем), Teliņa piedzimšanas svētki (Тувыртыш кочмаш), Krāsns svētki (Коҥга пайрем) un citi.

Pedagoģiskajā koledžā, kur strādā Irina, mariešu valoda tiek apgūta fakultatīvi. To mācās gan skolēni, kuriem ir mariešu cilme, gan tie, kuriem tās nav. Pašlaik koledžā mariešu valodu apgūst vairāk nekā 20 studentu. Irina mariešu valodu māca vairāk nekā 20 gadus, skolotājas ģimenē visi sarunājas mariešu valodā.

Skolotāja Irina noorganizēja divu koncertus – gan Pedagoģiskajā koledžā, kurā Irina māca mariešu valodu un literatūru, gan pilsētas kultūras centrā, kurā uzstājās ne tikai “Atbalss”, bet arī Blagovešenskas mariešu folkloras kopa “Онгырйук” (“Zvana skanējums”).  Sievu balsis tik tiešām bija skaņas un dzidras kā zvana skanējums. Vienlaicīgi tika svinēti gan latviešu Mārtiņi, gan visā Krievijā zināmā Tautu vienības diena (4. novembris).

Mani iepriecināja tas, ka koncertus apmeklēja jaunieši, prieks bija par to, ka viņus interesēja gan latviešu, gan vietējā mariešu kultūra. Arī latviešu un mariešu tautas rotaļas likās viņiem saistošas. Pirms mājupceļa, sarunājām tikties Lieldienās Arhlatviešos. Turpināsim iesākto, es ticu, ka mums izdosies!

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.

Gaudeamus’ refreshing take on Prauliņš’ song cycle “Pagānu gadagrāmata”

Composer Uģis Prauliņš has often melded together many different styles and sounds in his works, balancing modern and ancient elements, like on his song cycle Odi et Amo, which mixed synthesizer music with Latin poetry. Prauliņš also has combined modern sounds with Latvian folk songs, such as on his 1999 song cycle Pagānu gadagrāmata (or ‘Pagan Yearbook’). Originally recorded with members of the post folk ensemble Iļģi, the collection was meant to portray a Latvian year in song, from the thaw of the spring to the cold of the winter and the end of the year. Combining Latvian folk songs, original music, and some more recent texts, the album and its arrangements provided for an engrossing journey through the seasons in Latvia.

After almost twenty years, the idea arose to revisit the song cycle. The original recording often featured synthesized male voices, so perhaps that inspired Prauliņš to record a new version with an actual men’s choir – Gaudeamus. Along with a number of well-known Latvian musicians and soloists, a new version of Pagānu gadagrāmata was released in 2018. The song cycle is mostly unchanged, with a few new songs added in, but the presence of the choir and a new set of a performers give this new version additional layers and colors.

A major element of the original was the presence of members Iļģi and singers Ilga Reizniece and Māris Muktupāvels, and the new version also includes similar folk singing specialists, and features singers Asnate Rancāne and Lauma Bērza, both from the folk ensemble Tautumeitas. Rancāne’s and Bērza’s authentic singing is an integral aspect of the album, on such songs like the tragic ‘Balādīte’, based on a poem by Ojārs Vācietis, a heartbreaking song of a young man who is executed by the guards of the local lord. ‘Es gulu gulu’, a similarly sad and tender folk song about a young woman who dreams about her lover leaving her, is given an appropriately dreamy and haunting interpretation by the singers and instrumental ensemble.

Though Gaudeamus do have a large role on the album, one does occasionally wish that there were more choir harmonies to be heard, as the men in the choir often sing in unison, or often simply provide background vocalizes. Still, on songs like the thunderous ‘Ar vilciņu Rīgā braucu’ (a song not in the original cycle), the powerful voices of the choir come together to make for a brawny performance – though some may find that this song with its drums and distorted electric guitar might not fully flow together with the rest of the songs. The choir’s conductor and vocalist Ivars Cinkuss also lends his robust and vigorous voice throughout the album, notably on ‘Man jāsteidzas’, a forceful and energetic performance which is then balanced by the voices of Rancāne and Bērza.

The song collection concludes in winter, with the rousing winter solstice song ‘Kaķeišami tāvs nūmyra’, which is then followed by the quiet, meditative ‘Vecgada vakars’, an instrumental about New Year’s Eve, an appropriate conclusion with a rather sudden ending that brings the year to a close, but foretells of a new year to come.

This release of Pagānu gadagrāmata provides for a refreshing new take on the song cycle. The men’s voices add both power and nuance to many of the performances, while the instrumentalists give the collection a more organic feel, compared to the often synth-heavy original. Uģis Prauliņš, along with Gaudeamus, have created a new version of this collection that maintains the spirit of the original, but still adds new dimensions with the sound and performance of the men’s choir. providing an added vitality to the music as the songs bring the listener through the Latvian calendar year.

For further information, please visit the choir Gaudeamus website and Uģis Prauliņš’ website

Gaudeamus

Pagānu gadagrāmata

Lauska, CD080, 2018

Track listing:

  1. Zaļa zied zālīte
  2. Atiti leldīna
  3. Pirmais pērkons
  4. Balādīte
  5. Meitas(e) gula ābolāje
  6. Ganiņš biju
  7. Es gulu gulu
  8. Iesēju liniņus
  9. Baltaitiņa
  10. Saucējs sauc aiz upītes
  11. Aiz kalniņa
  12. Sauleite lēce
  13. Tas vējiņš pūta / Nāk rudentiņis
  14. Kaķeišami tāvs nūmyra
  15. Vecgada vakars

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.