As part of an effort to boost participation in the October parliamentary election in Latvia, mobile passport centers this summer will visit Latvian communities in the United States and Canada, the Latvian embassies in both countries have announced.

Specialists from the Ministry of Foreign Affairs and the Office of Citizenship and Migration Affairs are expected to visit Chicago, Minneapolis, Seattle, Los Angeles, New York and Cleveland in the U.S. and Toronto, Hamilton, Montréal, Vancouver and Edmonton in Canada. The specialists are planning to visit the U.S. cities in late June and July, and the Canadian cities in July.

In order to vote by mail or in person, Latvian citizens must present a valid Latvian passport.

Latvia’s ambassador to the United States, Andrejs Pildegovičs, speaking May 16 to the Latvian community in Minneapolis, said the mobile passport centers will allow citizens who need new or renewed passports to be prepared for the Saeima election.

Jānis Kukainis, public affairs director for the American Latvian Association, was instrumental in convincing Latvian government officials to put together a plan for the mobile units, Pildegovičs said.

It would be ideal to get at least 40 persons per location using the mobile passport stations, the ambassador told the Minneapolis audience.

To help Latvian officials determine the scope of the mobile passport registry plan, the embassies are asking those who might use the stations to provide the following information by June 15:

• Name.
• Personal identification code.
• Height in centimeters.
• Whether it is desired to have one’s nationality noted in the passport.
• If desired, information about minor children, including name, personal ID code or birthdate.
• If it is desired to have the historical or original form of one’s surname noted in the passport, information about what documents give evidence of the surname.
• At which mobile passport center the documentation will be submitted.
• In case of questions, a telephone number or e-mail address.

The information may be sent to the embassy in Washington (Embassy of Latvia, 2306 Massachusetts Ave. N.W., Washington, DC 20008, or via e-mail, consulate.usa@mfa.gov.lv) or in Ottawa (Embassy of Latvia, 350 Sparks St., Suite 1200, Ottawa, ON K1R 7S8, or via e-mail to consulate.canada@mfa.gov.lv).

Those who use the mobile passport centers will receive the new biometric passports. Holders of the older open-ended passports will be able to use them to vote in the parliamentary election.

Vasiliy Kononov, a Russian partisan accused of leading a group of men who in 1944 killed nine unarmed villagers in Latvia, was indeed a war criminal, the European Court of Human Rights has ruled.

The May 17 decision by the court’s Grand Chamber overturns a 2008 ruling by the court that while Kononov might have been involved in the World War II killings, there was no basis in law for charging and convicting him for war crimes.

Kononov, who was born in Latvia in 1923,  was accused of leading a group of Red Partisans who, wearing German uniforms, in May 1944 entered the village of Mazie Bati and, after finding German weapons hidden in several homes, shot a number of men and set fire to several buildings with people inside. In all, nine villagers—including three women, one of whom was pregnant—were killed.

The Latvian Foreign Ministry sees the decision as confirmation of the international legal principle that war crimes do not have a statute of limitations, a ministry spokesperson said in a May 17 press release. The ministry also condemned what it said were efforts by Russia to influence the court, including inappropriately revealing how justices voted before the opinion was published.

The Russian Foreign Ministry, meanwhile, blasted the Grand Chamber’s ruling. The decision agrees with those who would rewrite history and want to whitewash the Nazis and their collaborators, according to a statement from Moscow.

Two years ago, the court in a 4-3 decision awarded Kononov EUR 30,000 in compensation after ruling that the ex-soldier’s actions may not have amounted to war crimes given the law at the time. Kononov had appealed his conviction in Latvia, claiming it violated Article 7 of the European Convention, which prohibits persons from being found guilty for acts that were not considered criminal offences at the time they were committed. In 1944, the only clear international law governing war crimes was the Hague Convention of 1907, and neither Latvia nor Russia were signatories to that document.

Latvia appealed the decision to the court’s Grand Chamber, which on May 17 ruled 14-3 that Article 7 had not been violated.

In its opinion issued in Strasbourg, France, the Grand Chamber ruled that by 1944 various rules and customs governed the conduct of war and defined what constituted a war crime. Even if the residents of Mazie Bati could be considered combatants rather than civilians—because of the weapons found in the village—they should have received some protection from the Red Partisans.

“As combatants, the villagers would also have been entitled to protection as prisoners of war under the control of the applicant and his unit and their subsequent ill-treatment and summary execution would have been contrary to the numerous rules and customs of war protecting prisoners of war,” according to a press release announcing the court’s decision. “Therefore, like the Latvian courts, the Court considered that the ill-treatment, wounding and killing of the villagers had constituted a war crime.”

The court added that given the laws and customs governing war, Kononov as the commanding officer should have known that his unit’s actions would constitute a war crime for which he could be held accountable.

The Grand Chamber’s decision is final.

Amerikas Latviešu apvienības (ALA) 59. Kongress, kas no 30. aprīļa līdz 2 .maijam Sanfrancisko pulcēja 74 delegātus no visas Amerikas, apliecinājis, ka Amerikā pirms 60 gadiem izveidotās latviešu organizācijas vēl joprojām ir dzīvotspējīgas, ka tām patiesi rūp gan Latvijā notiekošais, gan arī to ilgtspējīga attīstība svešumā.

Savā uzrunā ALA 59.Kongresa delegātiem ALA priekšsēdētājs Juris Mežinskis atzinīgi novērtēja ALA darbību pagājušā gadā. Šogad ALA pārstāv 143 biedru organizācijas. Tās individuālo biedru skaits pirms Kongresa sākuma bija 5 266, bet līdz 60.Kongresam ALA cer biedru skaitu palielināt līdz 6 000.

ALA atgūstas no finanšu tirgus sabrukuma

ALA pamazām sāk atkopties no 2008. gadā ASV un pasaulē pieredzētā finanšu tirgus sabrukuma, kas atstāja būtisku iespaidu arī uz ALA noguldītajiem līdzekļiem. Ar ziedojumu un testamentāro novēlējumu palīdzību ALA izdevies noslēgt 2009. gadu ar pamatkapitālu 3,38 miljonu ASV dolāru apmērā. Kā vienu no pēdējā laika pozitīvajām ziņām, Līdzekļu vākšanas nozares vadītājs Mārcis Voldiņš minēja faktu, ka ALA šogad saņēmusi testamentāro novēlējumu pusotra miljona ASV dolāru apmērā, no kuriem ALA birojs jau saņēmis čeku par 500 000 dolāru.

Nākamajos gados viens no galvenajiem uzdevumiem Līdzekļu vākšanas nozarei būs izpildīt 2004. gadā nosprausto mērķi savākt 5 miljonu ASV dolāru ALAs Simtgades testamentāro novēlējumu fondā, kura peļņas augļi tiks izmantoti ALA darbības nodrošināšanai nākotnē.

Mežinskis atzīst, ka šogad viens no prioritārajiem ALA uzdevumiem ir gatavošanās 10. Saeimas vēlēšanām.

“Nākošās Saeimas vēlēšanas būs izšķirošas latviešu tautas izdzīvošanai Latvijā,” norāda Mežinskis.

Līdz ar to ALA un īpaši tās Informācijas nozare Jāņa Kukaiņa vadībā uzņēmusies veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai pēc iespējas vairāk ASV dzīvojošo Latvijas pavalstnieku piedalītos 10. Saeimas vēlēšanās.

Latvijai nosūtīta ceturtdaļa miljona dolāru

Par sadarbību ar Latviju atbildīgais ALA valdes loceklis Ēriks Krūmiņš informēja, ka pagājušajā gadā ALA turpinājusi īstenot tās ilggadējo sadarbību ar Latvijas Bērnu fondu. Pērn programmas “Drošs Tilts” ietvaros Latvijā palīdzība sniegta 52 daudzbērnu ģimenēm, kurās aug 230 bērni. Tāpat ALA nodrošinājusi stipendijas mācībām augstskolā 27 bērniem no daudzbērnu ģimenēm.

Pateicoties mērķa ziedojumiem, ALA pagājušajā darbības gadā uz Latviju pārskaitījusi kopumā ceturtdaļu miljona ASV dolāru. Kongresa delegāti pauda atzinību līdzšinējai programmai un aicināja iespējamo līdzekļu robežās, turpināt trīs iesāktās “Drošā Tilta” palīdzības programmas Latvijas daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem un bērniem ar speciālām vajadzībām.

Atbildot uz jautājumu par līdzekļu daudzumu, kas tiek atvēlēti sadarbībai ar Latviju, Krūmiņš paskaidroja, ka šī programma darbojas tikai no mērķa ziedojumiem un līdz ar to programmai piešķirtais finansējums ir atkarīgs no tā, cik daudz cilvēku ziedojuši konkrētā mērķa labad.

Izglītības nozares vadītāja Anita Bataraga kongresa dalībniekus informēja par Izglītības nozares rīkoto skolas pārziņu un skolotāju konferenci Katskilos, kā arī par tās paspārnē notikušajiem skolotāju kursiem Čikāgā. Tāpat kā iepriekšējos gados arī šogad Izglītības nozares paspārnē tiek rīkoti izglītojoši ceļojumi uz Latviju latviski runājošiem jauniešiem “Sveika, Latvija!”, kā arī “Heritage Latvia”, kas domāts jauniešiem ar ierobežotām latviešu valodas zināšanām. Raugoties nākotnē, ALA Izglītības nozare aicina ikvienu ASV darbojošos skolu nosūtīt vismaz vienu pārstāvi uz nākotnē gaidāmajiem skolotāju kursiem. Tāpat nākamajā gadā Izglītības darba grupa apņēmusies izveidot programmu latviešu skolu audzēkņu vecākiem, lai veicinātu un atbalstītu latviešu valodas apguvi Amerikā dzīvojošo latviešu ģimenēs.

Būs projekti, būs nauda!

ALA Kultūras nozares vadītāja Iveta Vesmane Felzenberga, atskatoties uz iepriekšējā gadā paveikto, informēja par tās rīkotajām Kultūras dienām Denverā, kā arī par Amerikas latviešu jauniešu organizāciju pārstāvjiem rīkotajām meistarklasēm ASV galvaspilsētā Vašingtonā. Kultūras nozare arī sniegusi finansiālu atbalstu vairākiem latviešu centriem Amerikā sabiedrisko un kultūras pasākumu rīkošanai.

Raugoties nākotnē, Kultūras nozare aicina organizācijas un indivīdus atbalstīt Maijas Hinkles vadībā topošo ārzemju latviešu muzeju un pētniecības centru :Latvieši pasaulē”, ziedojot tam līdzekļus un priekšmetus no ārzemju latviešu dzīves. Tāpat pēc Kultūras nozares ierosinājuma Kongresa delegāti aicina ASV latviešus sekmēt video interviju portāla “Spoken” tālāku attīstību.

Īpaši spraigas diskusijas Kongresā izraisīja jautājums par kultūras nozares statusu ALA darbībā. Raugoties ilgtermiņā, ALA Kultūras nozare aicināja Kongresa delegātus pievērst Kultūras nozarei daudz lielāku vērību nākotnē. Rezolūcijas veidā izteiktais aicinājums izpelnījās kritiku no citiem ALA valdes locekļiem, kuri norādīja, ka ALA Kultūras nozares budžets 2010. gadā palielināts līdz 24 000 ASV dolāriem, salīdzinājumā ar 8 000 dolāru, ko Kultūras nozare iztērēja 2009. gadā. Kā norāda ALA priekšsēdētājs Mežinskis, pērn tikuši atbalstīti visi iesniegtie projekti kultūras jomā un arī šogad valde darbošoties pēc principa: “Būs projekti, būs nauda!”. Pēc visai iekarsušām diskusijām rezolūcija beigās tika atsaukta, pamatojoties uz panākto vienošanos, ka ALA valde izvērtēs visus iesniegtos projektus kultūras nozarē.

Sporta nozares vadītājs Visvaris Ģiga informēja, ka pagājušajā gadā lielākais notikums Sporta nozarē bija Kalamazū sarīkotās meistarsacīkstes basketbolā, volejbolā, hokejā un tenisā, kuras pulcēja 19 sporta vienības un ap 200 sportistu no visas Amerikas. Nākamā gada laikā viens no lielākajiem uzdevumiem būs saorganizēt 2011. gada Latvijas turneju basketbola un volejbola komandām. Jauns pavērsiens sporta nozares darbībā šogad būs makšķernieku un mednieku pievienošanās sporta nozarei. Pirmais klubs, kas izteicis interesi pievienoties, ir Milvoku Mednieku un makšķernieku klubs Andra Māgura vadībā.

ALA 59.Kongresa laikā īpaša uzmanība tika pievērsta arī sadarbībai ar jaunāko paaudzi un Amerikas Latviešu Jaunatnes apvienību (ALJA). Uzrunājot Kongresa delegātus, ALJA priekšsēdis Markus Apelis mudināja Amerikas latviešu organizācijas aicināt savā vidū gados jaunus cilvēkus un katrā organizācijas valdē iesaistīt vismaz vienu jauniešu pārstāvi. Aktualizējot jauniešu līdzdalības jautājumu ALA darbībā, šogad ALA valdē ieviests jauns amats, kas būs atbildīgs par jauniešu un jauniebraucēju no Latvijas piesaisti. Par šo jomu atbildību uzņēmusies līdzšinējā ALA sekretāre Kaija Dankere, kura plāno jauniešus un jauniebraucējus uzrunāt caur dažādiem sociālajiem tīkliem, tādiem kā Draugiem.lv, Facebook, Twitter u.tml.

Viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem pēc ALA Kongresa delegātu viedokļa šeit būtu Latvijas valdībai parādīt Amerikā dzīvojošajiem latviešiem, bet jo īpaši jauniešiem, ka viņi ir svarīgi Latvijai. Ja kādreiz Amerikas latviešiem bijis skaidrs mērķis – cīnīties par Latvijas neatkarību, tad tagad šāda vienojoša mērķa iztrūkstot un līdz ar to daudz grūtāk esot motivēt jauniešus iesaistīties kopējā darbā.