Šī gada 2. oktobrī gaidāmās Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanas ir uzskatāmas par nozīmīgu pavērsienu Latvijas politikā un šobrīd nepieciešams nodrošināt, lai ikkatrs Latvijas Republikas pavalstnieks, kas dzīvo gan Latvijā, gan arī ārpus tās, pildītu savu pilsonisko pienākumu un piedalītos šajā tik nozīmīgajā balsojumā.

Ar šādu uzsaukumu maija pirmajā nedēļas nogalē Sanfrancisko noslēdzās Amerikas Latviešu apvienības 59. Kongress, kur gaidāmajām Saeimas vēlēšanām bija atvēlēta īpaša vieta kongresa dienaskārtībā.

Saeimas vēlēšanas un Latvijas ārpolitiskais kurss

Viens no kongresa referentiem, Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes Politikas nodaļas docents Ivars Ījabs, pašreizējo situāciju Latvijā pielīdzināja brīdim pusaudža dzīvē, kad tam jānostājas pašam uz savām kājām. Pēc Ījaba domām gaidāmās vēlēšanas Latvijā apliecinās, vai pēc 20 gadiem kopš Deklarācijas par Latvijas Neatkarības atjaunošanu parakstīšanas Latvija spēs beidzot nostāties pati uz savām kājām vai arī tā nonāks stagnācijā. Šī būs izvēle, vai Latvija saglabās līdzšinējo uz Rietumiem vērsto ārpolitisko kursu vai arī tā “sāks dreifēt Austrumu virzienā” un kļūs par Krievijas Trojas zirgu Eiropas Savienībā, uzskata politologs.

Bažas par Latvijas tālāko attīstību ALA kongresa delegātiem radījuši Saskaņas Centra lielie panākumi iepriekšējās Rīgas Domes vēlēšanās, un šīs prokrieviskās partijas uzvara Saeimas vēlēšanās pēc Ījaba domām varētu atsaukties gan uz turpmāko Latvijas ārpolitisko kursu, gan uz esošo valsts valodas un pilsonības likumdošanu.

Uzsverot gaidāmo vēlēšanu nozīmi, ALA kongresa delegāti mudina ikvienu ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas pilsoni pildīt savu pienākumu un piedalīties vēlēšanās, cerot, ka tādā veidā tikšot nodrošināta patriotiski un valstiski noskaņotu politisko partiju ievēlēšana Saeimā. Nebalsot nemaz nav iespējams, uzskata Vēlēšanu reformas biedrības “VĒL” vadītājs Valdis Liepiņš. Viņš uzsver, ka nebalsot nav iespējams, jo tādā veidā tiek nobalsots pasīvi, ļaujot citiem izlemt, kas tiks ievēlēts Saeimā.

Turklāt tikai caur līdzdalību vēlēšanās ASV dzīvojošie latvieši var cerēt uz to, ka Saeimā tiks ievēlētas personas, kam rūp ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu liktenis. Ar šādu pamudinājumu piedalīties Saeimas vēlēšanās ALA 59. Kongresa delegātus uzrunāja Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.

“Ja jūs gribat, lai jūsu balsi sadzird Latvijas politiķi, jums jābalso,” kongresa atklāšanā sacīja Latvijas vēstnieks.

Mērķis trīskāršot balsotāju skaitu

Īpašu uzmanību Saeimas vēlēšanām pievērsusi Jāņa Kukaiņa vadītā ALA Informācijas nozare, kas ļoti aktīvi iesaistījusies 10. Saeimas vēlēšanu procesa organizēšanā ASV. Par vienu no lielākajiem sasniegumiem Informācijas nozare min faktu, ka pēc intensīvām sarunām ar Latvijas valdību un Centrālo Vēlēšanu komisiju, ALA un Pasaules brīvo latviešu apvienībai (PBLA) izdevies panākt 15 vēlēšanu iecirkņu izveidi lielākajos latviešu centros Amerikā. Salīdzinājumam, 9. Saeimas vēlēšanās Latvijas pavalstnieki ASV varēja balsot deviņos iecirkņos.

Līdz ar to ALA Informācijas nozares pārstāvji cer, ka 2. oktobrī gaidāmajās vēlēšanās izdosies nodrošināt vismaz divtik (dažs cer uz trīstik un četrtik) lielu vēlētāju aktivitāti salīdzinājumā ar 9. Saeimas vēlēšanām 2006. gadā, kurās piedalījās aptuveni 1500 ASV dzīvojošo Latvijas pilsoņu.

Šobrīd galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ASV dzīvojošās personas, kurām ir Latvijas pavalstniecība, spētu iegūt vai atjaunot Latvijas Republikas pasi. Pašlaik ASV dzīvojošiem latviešiem ir iespēja noformēt Latvijas pilsoņa pases ar vēstniecības starpniecību, ierodoties personīgi Latvijas vēstniecībā Vašingtonā, ASV galvaspilsētā. Tomēr Latvijas vēstniecība un ALA cenšas nodrošināt iespēju, ka LR pases būtu iespējams saņemt arī lielākajos latviešu centros uz vietas, uz kurieni dotos Latvijas vēstniecības darbinieki ar pārvietojamām pasu izgatavošanas stacijām.

Jautājumi, ko uzdot politiskām partijām

Lai palīdzētu ASV dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem sagatavoties vēlēšanām, ALA Kongresā tika rīkota arī diskusija, kurā tika apkopoti jautājumi, kurus pēc diskusijas dalībnieku domām būtu svarīgi uzdot Saeimas deputāta amata kandidātiem.

Tā PBLA priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš aicina politiskās partijas atbildēt uz jautājumu, kā tās attiecas pret dubultpilsonības jautājumu? Sausiņš uzsver, ka Latvijas politiskās partijas ļoti reti izsakās par to, kādām vajadzētu būt attiecībām ar latviešiem ārpus Latvijas robežām.

“Es gribētu redzēt, ka viņi satiktos ar tautiešiem ārzemēs vismaz vienreiz gadā vai reizi pa diviem gadiem,” uzrunā kongresa delegātiem sacīja Sausiņš.

PBLA priekšsēdis, kā arī vairāki citi kongresa delegāti uzsver, ka viņi gribot redzēt, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši ir svarīgi Latvijai. Kongresā paustie komentāri liecina, ka ASV dzīvojošā latviešu kopiena neredz pietiekamu ieinteresētību no Latvijas valdības veidot ciešu sadarbību ar tautiešiem ārzemēs, trūkstot konkrēta sadarbības plāna un esot pārāk neskaidra viņu kopējā vieta Latvijas politikā.

Tāpat arī vēstnieks Pildegovičs pauda aicinājumu politiskām partijām atbildēt uz jautājumu, vai tās iecerējušas kaut ko darīt, lai latviešu kopiena ārzemēs attīstītos un būtu ilgtspējīga?

Bez iepriekš minētajiem jautājumiem, politologs Ījabs aicināja politiskās partijas un Saeimas deputātu amata kandidātus atbildēt arī uz jautājumiem, vai viņu pārstāvētās partijas plāno pieturēties pie Latvijas ekonomikas atveseļošanas kursa? Kad valsts sāks interesēties, kas pieder Latvijas valsts iedzīvotājiem? Kā arī, ko Latvijas politiskās partijas ir iecerējušas darīt ar partiju sistēmas un partiju finansēšanas jautājumu?

Daugavas Vanagu ASV Centrālās valdes priekšnieks Zigurds Rīders aicināja politiskās partijas atbildēt uz jautājumu par Latvijas nodokļu sistēmas reformām? Tāpat diskusijas dalībnieki mudināja partijas sniegt savu vīziju, kāda būs Latvija pēc desmit gadiem kulturālā un ekonomiskā ziņā? Un kā politiskās partijas savus solījumus pildīs? Šie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kongresa delegāti aicināja diskutēt priekšvēlēšanu laikā.

Lai veicinātu pēc iespējas saturiskāku un konstruktīvāku diskusiju, kongresa delegāti aicina ASV latviešu centros organizēt vēlētāju diskusiju grupas, lai izvērtētu politisko partiju programmas un kandidātus, kā arī veicinātu dalību Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanās. Ilgtermiņā ALA Informācijas nozare rosina valdību strādāt pie tā, lai ASV dzīvojošie Latvijas pavalstnieki nākotnē varētu balsot ar vēlētāju reģistra palīdzību, nevis ar pasēm. Tāpat ALA Informācijas nozare iesaka Latvijas valdībai apsvērt balsojuma iespēju internetā.

An airBaltic flight from Rīga to Berlin landed May 14 at its destination without problems after the airline received a bomb threat, officials said.

Flight BT217 landed five minutes ahead of schedule at 12:30 p.m. local time, an airBaltic spokesperson said in a press release posted on the airline’s Web site.

“All the 74 passengers and four crew are in safety outside the aircraft and they follow security instructions and procedures by law enforcement bodies,” according to the press release.

The flight on a Fokker 100 aircraft left Rīga at noon local time headed for Tegel Airport in Berlin. Latvian authorities informed German police that an anonymous caller had claimed a bomb was on board the aircraft, according to news reports.

The Associated Press reported that German authorities took the aircraft to a secured area at Tegel Airport and were questioning passengers.

The flight was operated by airBaltic partner Blue Line, a French airline.

Restrictions on dual citizenship, including language that gave exiles until just 1995 to reclaim their Latvian citizenship, are constitutional, the nation’s Constitutional Court has ruled.

The court announced its ruling May 13, ending a challenge to the citizenship law by the Supreme Court and perhaps dashing the hopes of a Latvian family in Germany whose case led to the constitutional question.

However, the Constitutional Court also noted that the restriction on dual citizenship is essentially a political question, not one to be decided on legal considerations, court spokeswoman Līna Kovalevska said in a press release.

“Therefore the overall question about allowing dual citizenship should be decided by lawmakers or by the citizens,” she added, echoing the court’s written opinion.

The Constitutional Court heard the case on April 13 and had 30 days in which to issue an opinion.

In August, Latvia’s Supreme Court justices said that in their opinion rules barring dual citizenship are unconstitutional and asked the Constitutional Court to look into the matter.

The Supreme Court has been considering the case of Baiba Lapiņa-Strunska and Viktors Strunskis and their daughter, Rauna. The three are German citizens but also understood themselves to be Latvian citizens based on pre-1991 passports issued by Latvia’s legations in exile. However, when they tried to register as Latvian citizens in Rīga, officials of the Office of Citizenship and Migration Affairs (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, or PMLP) told them they first would have to renounce their German citizenship.

When Latvia regained independence in 1991, the government allowed pre-World War II citizens and their descendants to renew Latvian citizenship without giving up the citizenship of their home countries. The “transitional rule” expired in July 1995 and since that time it has not been possible for Latvians to obtain dual citizenship.

Lapiņa-Strunska and Strunskis challenged the rule and sued the PMLP.

Lapiņa-Strunska, reached by e-mail shortly after the decision was announced, declined to comment immediately. However, she said she had expected the result.

Lapiņa-Strunska has said the ban on dual citizenship is unfair and runs counter to modern European practice. The 1995 deadline, she has said, did not give enough time for many exile Latvians and their descendants to learn of the possibility of dual citizenship and to take care of the paperwork. Tens of thousands of potential Latvian citizens, Lapiņa-Strunska has said, were denied the chance to become dual citizens.

The Constitutional Court disagreed, noting that the window for claiming dual citizenship was about three and a half years.

“There is no reason to believe that persons who really wanted to renew Latvian citizenship in all this time had no chance to take care of registration,” the court’s opinion stated.

Under the transitional rule, Latvian citizens and their descendants who from June 17, 1940, until May 4, 1990, left the country as refugees or were deported, and who during that time had become naturalized in another country, until July 1, 1995, could also register as Latvian citizens. After the deadline, persons wanting to become Latvian citizens must renounce their existing citizenship.

According to PMLP data, a total of 30,793 persons registered as Latvian dual citizens. Of those, 12,473 were from the United States; 4,283 from Australia; 3,788 from Canada; 2,759 from Great Britain; and 1,615 from Germany.