Latvija atsakās no trešdaļas tautas

Izlasot 13. maija Satversmes tiesas spriedumu par Pilsonības likuma pārejas noteikumu kļūst skaidrs, ka ir svarīgi burts, nevis būtība! 2010. g. 13. maija būtība ir, ka Latvijas valsts, partijas, tiesas ar Saeimu priekšgalā nevēlas rūpēties par Latvijas pilsoņiem, tas, kas demokrātiskās valstīs ir pat par sevi saprotams. Visas demokrātiskās valstis aktīvi rūpējas par saviem pilsoņiem un tos sauc atpakaļ valstī. To dara pat Krievija.

Latvijas valsts kredo ir tagad skaidri manifestēts: ja Latvijas likumīgie pilsoņi nav reģistrējušies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) veidlapā līdz 1995. gada 1. jūlijam, tiem ir jāatsakās no laika gaitā iegūtās citas valsts pilsonības.

Gribu atgādināt, ka Krievijas armijai bija jāaiziet no Latvijas saskaņā ar Latvijas Krievijas līgumu līdz 1994. gada 31. augustam.

Palika 10 mēnešu laika, lai no totalitāras Latvijas pieteiktos, reģistrētos demokrātiskā Latvijā.

Turpretim Krievijas armija aizgāja projām no Skrundas tikai 1999. gada 23. oktobrī.

Krievijas armija drīkst pārvilkt piecus gadus. Latvijas likumīgie pilsoņi Rietumos nevienu brīdi!

Pavalstniecības un dubultās pavalstniecības jautājums ir politisks jautājums, tas jau vienmēr ir bijis politisks jautājums. Bet tā kā Latvijas politika un politiskās partijas nav bijušas ieinteresētas nodarboties ar vēsturiskās patiesības noregulēšanu, kaut ir šiki par to runāt, tik pat šiki ir nodibināt vēsturiskās patiesības salīgšanas grupas Eiropas Savienībā, Latvija savā demokrātiskā, tiesvedības, politiskā, morālā, ētiskā attīstībā šodien stāv tieši turpat, kur tā stāvēja pirms sešiem gadiem, tad kad saskāros pirmo reizi ar pilsoņu atgainīšanas iestādi PMLP un ar Saeimas Pilsonības komisiju. Situācija nav mainījusies. Tos sešus gadus politika ir slēpusies aiz tiesām un tiesas slēpjas aiz politikas. Gan politikai, gan tiesām ir ērti aktīvas tiesvedības, judicial activism, vietā izvēlējās pasīvas tiesvedības, judicial passivism, nostāju, uzsverot, ka šis jautājums jāregulē likumdevējam, politikai, politiķiem. Un tie atkal saka, ka tas ir jādara Satversmes tiesai. Un tā valsts un likumdevējs griezās sešus ilgus gadus pasīvi ap pašu asi!

10. Saeimas tiks ievēlēta, bet pazīstot tagad 8. un 9. Saeimu, tās partijas, to locekļus, to komisijas, valdības, ministru prezidentus un prezidentus, ar kuriem esmu bijusi daudzās sarunās, visi man vienmēr ir atbildējuši, ka viņiem šobrīd ir svarīgākas lietas darāmas. Kas vienai valstī var būt svarīgāks par tās likumīgiem pilsoņiem?

Ir tiesa, par šiem ilgiem sešiem gadiem, kuros biju spiesta iepazīties ar Latvijas tiesvedības sistēmu, atliek konstatēt, ka par šiem gadiem Latvijas Saeimas un politiķi valsti ir ieveduši bankrotā, no kura tā tik ātri, ja vispār, neatkopsies. Fiskālais bankrots ir viena lieta, bet tikpat svarīgs ir garīgais, morālais un ētiskais bankrots, kurā Latvijas valsts atrodas un to neapjēdz.

Pēc šī Satversmes tiesas sprieduma atliek tikai konstatēt, ka neviens Latvijas pilsonis, kas tiks nolikts izšķiršanās priekša par kādas demokrātiskas valsts pilsonību, Amerikas, Austrālijas, Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Zviedrijas, nekad no tādas neatteiksies par labu demokrātiski neattīstītas Latvijas valsts pilsonībai! Ar šādu tiesisku praksi, Latvijas pilsoņiem atņemt pavalstniecības, vai nolikt tos izvēles priekšā, Latvija, kā valsts, ir ieņēmusi zaudētājas pozīcijas. Civilizētās valstīs pilsonībām nav noilguma!

Katiņā Putins apkampa Tusku. Satversmes Tiesa ar savu nedemokrātisko spriedumu izņirgā savas valsts Otrā Pasaules kara upurus! Krievija savā demokrātiskā attīstībā jau ir daudz tālāk, nekā Latvija, kas ir apstājusies savā valstiskā domā un tiesvedības izpratnē Padomju Latvijas līmenī – kas nav ar mums ir pret mums! Gan Latvijas politikai, gan arī Latvijas tiesvedībai bija iespēja noregulēt mazu daļu savas Otrā Pasaules kara netaisnīgās vēstures, kā arī ideoloģiski attālināties no Okupācijas pārestībām un ES un NATO sastāvā kļūt demokrātiskai, atbrīvoties no pagātnes rēgiem un šodienas mošķiem. Nē, nebūt nē. Latvijas valsts sirgst ar Stokholmas sindromu. Latvijas valsts ir no visas savas politiskās trimdas en bloc, ar Satversmes tiesas spriedumu un palīdzību, atgaiņājusies. Tas ir manifestēts uz turpat 50 lapām. Valstīj būtu uz 50 lapām jāpamato, ka likumīgais pilsonis ir pilsonis, nevis nav pilsonis. Kura cita valsts un kura tauta jebkad un jebkur ir atļāvusies atteikties no trešdaļas tautas? Latvija, valsts, kas ir zaudējusi savu kolektīvo atmiņu, valsts bez politiskas un tiesību kultūras…

ALA meklē ceļu uz aktīvāku piedalīšanos Saeimas vēlēšanās

Šī gada 2. oktobrī gaidāmās Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanas ir uzskatāmas par nozīmīgu pavērsienu Latvijas politikā un šobrīd nepieciešams nodrošināt, lai ikkatrs Latvijas Republikas pavalstnieks, kas dzīvo gan Latvijā, gan arī ārpus tās, pildītu savu pilsonisko pienākumu un piedalītos šajā tik nozīmīgajā balsojumā.

Ar šādu uzsaukumu maija pirmajā nedēļas nogalē Sanfrancisko noslēdzās Amerikas Latviešu apvienības 59. Kongress, kur gaidāmajām Saeimas vēlēšanām bija atvēlēta īpaša vieta kongresa dienaskārtībā.

Saeimas vēlēšanas un Latvijas ārpolitiskais kurss

Viens no kongresa referentiem, Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes Politikas nodaļas docents Ivars Ījabs, pašreizējo situāciju Latvijā pielīdzināja brīdim pusaudža dzīvē, kad tam jānostājas pašam uz savām kājām. Pēc Ījaba domām gaidāmās vēlēšanas Latvijā apliecinās, vai pēc 20 gadiem kopš Deklarācijas par Latvijas Neatkarības atjaunošanu parakstīšanas Latvija spēs beidzot nostāties pati uz savām kājām vai arī tā nonāks stagnācijā. Šī būs izvēle, vai Latvija saglabās līdzšinējo uz Rietumiem vērsto ārpolitisko kursu vai arī tā “sāks dreifēt Austrumu virzienā” un kļūs par Krievijas Trojas zirgu Eiropas Savienībā, uzskata politologs.

Bažas par Latvijas tālāko attīstību ALA kongresa delegātiem radījuši Saskaņas Centra lielie panākumi iepriekšējās Rīgas Domes vēlēšanās, un šīs prokrieviskās partijas uzvara Saeimas vēlēšanās pēc Ījaba domām varētu atsaukties gan uz turpmāko Latvijas ārpolitisko kursu, gan uz esošo valsts valodas un pilsonības likumdošanu.

Uzsverot gaidāmo vēlēšanu nozīmi, ALA kongresa delegāti mudina ikvienu ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas pilsoni pildīt savu pienākumu un piedalīties vēlēšanās, cerot, ka tādā veidā tikšot nodrošināta patriotiski un valstiski noskaņotu politisko partiju ievēlēšana Saeimā. Nebalsot nemaz nav iespējams, uzskata Vēlēšanu reformas biedrības “VĒL” vadītājs Valdis Liepiņš. Viņš uzsver, ka nebalsot nav iespējams, jo tādā veidā tiek nobalsots pasīvi, ļaujot citiem izlemt, kas tiks ievēlēts Saeimā.

Turklāt tikai caur līdzdalību vēlēšanās ASV dzīvojošie latvieši var cerēt uz to, ka Saeimā tiks ievēlētas personas, kam rūp ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu liktenis. Ar šādu pamudinājumu piedalīties Saeimas vēlēšanās ALA 59. Kongresa delegātus uzrunāja Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.

“Ja jūs gribat, lai jūsu balsi sadzird Latvijas politiķi, jums jābalso,” kongresa atklāšanā sacīja Latvijas vēstnieks.

Mērķis trīskāršot balsotāju skaitu

Īpašu uzmanību Saeimas vēlēšanām pievērsusi Jāņa Kukaiņa vadītā ALA Informācijas nozare, kas ļoti aktīvi iesaistījusies 10. Saeimas vēlēšanu procesa organizēšanā ASV. Par vienu no lielākajiem sasniegumiem Informācijas nozare min faktu, ka pēc intensīvām sarunām ar Latvijas valdību un Centrālo Vēlēšanu komisiju, ALA un Pasaules brīvo latviešu apvienībai (PBLA) izdevies panākt 15 vēlēšanu iecirkņu izveidi lielākajos latviešu centros Amerikā. Salīdzinājumam, 9. Saeimas vēlēšanās Latvijas pavalstnieki ASV varēja balsot deviņos iecirkņos.

Līdz ar to ALA Informācijas nozares pārstāvji cer, ka 2. oktobrī gaidāmajās vēlēšanās izdosies nodrošināt vismaz divtik (dažs cer uz trīstik un četrtik) lielu vēlētāju aktivitāti salīdzinājumā ar 9. Saeimas vēlēšanām 2006. gadā, kurās piedalījās aptuveni 1500 ASV dzīvojošo Latvijas pilsoņu.

Šobrīd galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ASV dzīvojošās personas, kurām ir Latvijas pavalstniecība, spētu iegūt vai atjaunot Latvijas Republikas pasi. Pašlaik ASV dzīvojošiem latviešiem ir iespēja noformēt Latvijas pilsoņa pases ar vēstniecības starpniecību, ierodoties personīgi Latvijas vēstniecībā Vašingtonā, ASV galvaspilsētā. Tomēr Latvijas vēstniecība un ALA cenšas nodrošināt iespēju, ka LR pases būtu iespējams saņemt arī lielākajos latviešu centros uz vietas, uz kurieni dotos Latvijas vēstniecības darbinieki ar pārvietojamām pasu izgatavošanas stacijām.

Jautājumi, ko uzdot politiskām partijām

Lai palīdzētu ASV dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem sagatavoties vēlēšanām, ALA Kongresā tika rīkota arī diskusija, kurā tika apkopoti jautājumi, kurus pēc diskusijas dalībnieku domām būtu svarīgi uzdot Saeimas deputāta amata kandidātiem.

Tā PBLA priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš aicina politiskās partijas atbildēt uz jautājumu, kā tās attiecas pret dubultpilsonības jautājumu? Sausiņš uzsver, ka Latvijas politiskās partijas ļoti reti izsakās par to, kādām vajadzētu būt attiecībām ar latviešiem ārpus Latvijas robežām.

“Es gribētu redzēt, ka viņi satiktos ar tautiešiem ārzemēs vismaz vienreiz gadā vai reizi pa diviem gadiem,” uzrunā kongresa delegātiem sacīja Sausiņš.

PBLA priekšsēdis, kā arī vairāki citi kongresa delegāti uzsver, ka viņi gribot redzēt, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši ir svarīgi Latvijai. Kongresā paustie komentāri liecina, ka ASV dzīvojošā latviešu kopiena neredz pietiekamu ieinteresētību no Latvijas valdības veidot ciešu sadarbību ar tautiešiem ārzemēs, trūkstot konkrēta sadarbības plāna un esot pārāk neskaidra viņu kopējā vieta Latvijas politikā.

Tāpat arī vēstnieks Pildegovičs pauda aicinājumu politiskām partijām atbildēt uz jautājumu, vai tās iecerējušas kaut ko darīt, lai latviešu kopiena ārzemēs attīstītos un būtu ilgtspējīga?

Bez iepriekš minētajiem jautājumiem, politologs Ījabs aicināja politiskās partijas un Saeimas deputātu amata kandidātus atbildēt arī uz jautājumiem, vai viņu pārstāvētās partijas plāno pieturēties pie Latvijas ekonomikas atveseļošanas kursa? Kad valsts sāks interesēties, kas pieder Latvijas valsts iedzīvotājiem? Kā arī, ko Latvijas politiskās partijas ir iecerējušas darīt ar partiju sistēmas un partiju finansēšanas jautājumu?

Daugavas Vanagu ASV Centrālās valdes priekšnieks Zigurds Rīders aicināja politiskās partijas atbildēt uz jautājumu par Latvijas nodokļu sistēmas reformām? Tāpat diskusijas dalībnieki mudināja partijas sniegt savu vīziju, kāda būs Latvija pēc desmit gadiem kulturālā un ekonomiskā ziņā? Un kā politiskās partijas savus solījumus pildīs? Šie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kongresa delegāti aicināja diskutēt priekšvēlēšanu laikā.

Lai veicinātu pēc iespējas saturiskāku un konstruktīvāku diskusiju, kongresa delegāti aicina ASV latviešu centros organizēt vēlētāju diskusiju grupas, lai izvērtētu politisko partiju programmas un kandidātus, kā arī veicinātu dalību Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanās. Ilgtermiņā ALA Informācijas nozare rosina valdību strādāt pie tā, lai ASV dzīvojošie Latvijas pavalstnieki nākotnē varētu balsot ar vēlētāju reģistra palīdzību, nevis ar pasēm. Tāpat ALA Informācijas nozare iesaka Latvijas valdībai apsvērt balsojuma iespēju internetā.

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.

Bomb threat on airBaltic flight investigated by German police

An airBaltic flight from Rīga to Berlin landed May 14 at its destination without problems after the airline received a bomb threat, officials said.

Flight BT217 landed five minutes ahead of schedule at 12:30 p.m. local time, an airBaltic spokesperson said in a press release posted on the airline’s Web site.

“All the 74 passengers and four crew are in safety outside the aircraft and they follow security instructions and procedures by law enforcement bodies,” according to the press release.

The flight on a Fokker 100 aircraft left Rīga at noon local time headed for Tegel Airport in Berlin. Latvian authorities informed German police that an anonymous caller had claimed a bomb was on board the aircraft, according to news reports.

The Associated Press reported that German authorities took the aircraft to a secured area at Tegel Airport and were questioning passengers.

The flight was operated by airBaltic partner Blue Line, a French airline.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.