Human rights court backs Latvia in Kononov war crimes conviction

Vasiliy Kononov, a Russian partisan accused of leading a group of men who in 1944 killed nine unarmed villagers in Latvia, was indeed a war criminal, the European Court of Human Rights has ruled.

The May 17 decision by the court’s Grand Chamber overturns a 2008 ruling by the court that while Kononov might have been involved in the World War II killings, there was no basis in law for charging and convicting him for war crimes.

Kononov, who was born in Latvia in 1923,  was accused of leading a group of Red Partisans who, wearing German uniforms, in May 1944 entered the village of Mazie Bati and, after finding German weapons hidden in several homes, shot a number of men and set fire to several buildings with people inside. In all, nine villagers—including three women, one of whom was pregnant—were killed.

The Latvian Foreign Ministry sees the decision as confirmation of the international legal principle that war crimes do not have a statute of limitations, a ministry spokesperson said in a May 17 press release. The ministry also condemned what it said were efforts by Russia to influence the court, including inappropriately revealing how justices voted before the opinion was published.

The Russian Foreign Ministry, meanwhile, blasted the Grand Chamber’s ruling. The decision agrees with those who would rewrite history and want to whitewash the Nazis and their collaborators, according to a statement from Moscow.

Two years ago, the court in a 4-3 decision awarded Kononov EUR 30,000 in compensation after ruling that the ex-soldier’s actions may not have amounted to war crimes given the law at the time. Kononov had appealed his conviction in Latvia, claiming it violated Article 7 of the European Convention, which prohibits persons from being found guilty for acts that were not considered criminal offences at the time they were committed. In 1944, the only clear international law governing war crimes was the Hague Convention of 1907, and neither Latvia nor Russia were signatories to that document.

Latvia appealed the decision to the court’s Grand Chamber, which on May 17 ruled 14-3 that Article 7 had not been violated.

In its opinion issued in Strasbourg, France, the Grand Chamber ruled that by 1944 various rules and customs governed the conduct of war and defined what constituted a war crime. Even if the residents of Mazie Bati could be considered combatants rather than civilians—because of the weapons found in the village—they should have received some protection from the Red Partisans.

“As combatants, the villagers would also have been entitled to protection as prisoners of war under the control of the applicant and his unit and their subsequent ill-treatment and summary execution would have been contrary to the numerous rules and customs of war protecting prisoners of war,” according to a press release announcing the court’s decision. “Therefore, like the Latvian courts, the Court considered that the ill-treatment, wounding and killing of the villagers had constituted a war crime.”

The court added that given the laws and customs governing war, Kononov as the commanding officer should have known that his unit’s actions would constitute a war crime for which he could be held accountable.

The Grand Chamber’s decision is final.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

ALA atskatās uz padarīto, plāno nākamos darbus ASV un Latvijā

Amerikas Latviešu apvienības (ALA) 59. Kongress, kas no 30. aprīļa līdz 2 .maijam Sanfrancisko pulcēja 74 delegātus no visas Amerikas, apliecinājis, ka Amerikā pirms 60 gadiem izveidotās latviešu organizācijas vēl joprojām ir dzīvotspējīgas, ka tām patiesi rūp gan Latvijā notiekošais, gan arī to ilgtspējīga attīstība svešumā.

Savā uzrunā ALA 59.Kongresa delegātiem ALA priekšsēdētājs Juris Mežinskis atzinīgi novērtēja ALA darbību pagājušā gadā. Šogad ALA pārstāv 143 biedru organizācijas. Tās individuālo biedru skaits pirms Kongresa sākuma bija 5 266, bet līdz 60.Kongresam ALA cer biedru skaitu palielināt līdz 6 000.

ALA atgūstas no finanšu tirgus sabrukuma

ALA pamazām sāk atkopties no 2008. gadā ASV un pasaulē pieredzētā finanšu tirgus sabrukuma, kas atstāja būtisku iespaidu arī uz ALA noguldītajiem līdzekļiem. Ar ziedojumu un testamentāro novēlējumu palīdzību ALA izdevies noslēgt 2009. gadu ar pamatkapitālu 3,38 miljonu ASV dolāru apmērā. Kā vienu no pēdējā laika pozitīvajām ziņām, Līdzekļu vākšanas nozares vadītājs Mārcis Voldiņš minēja faktu, ka ALA šogad saņēmusi testamentāro novēlējumu pusotra miljona ASV dolāru apmērā, no kuriem ALA birojs jau saņēmis čeku par 500 000 dolāru.

Nākamajos gados viens no galvenajiem uzdevumiem Līdzekļu vākšanas nozarei būs izpildīt 2004. gadā nosprausto mērķi savākt 5 miljonu ASV dolāru ALAs Simtgades testamentāro novēlējumu fondā, kura peļņas augļi tiks izmantoti ALA darbības nodrošināšanai nākotnē.

Mežinskis atzīst, ka šogad viens no prioritārajiem ALA uzdevumiem ir gatavošanās 10. Saeimas vēlēšanām.

“Nākošās Saeimas vēlēšanas būs izšķirošas latviešu tautas izdzīvošanai Latvijā,” norāda Mežinskis.

Līdz ar to ALA un īpaši tās Informācijas nozare Jāņa Kukaiņa vadībā uzņēmusies veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai pēc iespējas vairāk ASV dzīvojošo Latvijas pavalstnieku piedalītos 10. Saeimas vēlēšanās.

Latvijai nosūtīta ceturtdaļa miljona dolāru

Par sadarbību ar Latviju atbildīgais ALA valdes loceklis Ēriks Krūmiņš informēja, ka pagājušajā gadā ALA turpinājusi īstenot tās ilggadējo sadarbību ar Latvijas Bērnu fondu. Pērn programmas “Drošs Tilts” ietvaros Latvijā palīdzība sniegta 52 daudzbērnu ģimenēm, kurās aug 230 bērni. Tāpat ALA nodrošinājusi stipendijas mācībām augstskolā 27 bērniem no daudzbērnu ģimenēm.

Pateicoties mērķa ziedojumiem, ALA pagājušajā darbības gadā uz Latviju pārskaitījusi kopumā ceturtdaļu miljona ASV dolāru. Kongresa delegāti pauda atzinību līdzšinējai programmai un aicināja iespējamo līdzekļu robežās, turpināt trīs iesāktās “Drošā Tilta” palīdzības programmas Latvijas daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem un bērniem ar speciālām vajadzībām.

Atbildot uz jautājumu par līdzekļu daudzumu, kas tiek atvēlēti sadarbībai ar Latviju, Krūmiņš paskaidroja, ka šī programma darbojas tikai no mērķa ziedojumiem un līdz ar to programmai piešķirtais finansējums ir atkarīgs no tā, cik daudz cilvēku ziedojuši konkrētā mērķa labad.

Izglītības nozares vadītāja Anita Bataraga kongresa dalībniekus informēja par Izglītības nozares rīkoto skolas pārziņu un skolotāju konferenci Katskilos, kā arī par tās paspārnē notikušajiem skolotāju kursiem Čikāgā. Tāpat kā iepriekšējos gados arī šogad Izglītības nozares paspārnē tiek rīkoti izglītojoši ceļojumi uz Latviju latviski runājošiem jauniešiem “Sveika, Latvija!”, kā arī “Heritage Latvia”, kas domāts jauniešiem ar ierobežotām latviešu valodas zināšanām. Raugoties nākotnē, ALA Izglītības nozare aicina ikvienu ASV darbojošos skolu nosūtīt vismaz vienu pārstāvi uz nākotnē gaidāmajiem skolotāju kursiem. Tāpat nākamajā gadā Izglītības darba grupa apņēmusies izveidot programmu latviešu skolu audzēkņu vecākiem, lai veicinātu un atbalstītu latviešu valodas apguvi Amerikā dzīvojošo latviešu ģimenēs.

Būs projekti, būs nauda!

ALA Kultūras nozares vadītāja Iveta Vesmane Felzenberga, atskatoties uz iepriekšējā gadā paveikto, informēja par tās rīkotajām Kultūras dienām Denverā, kā arī par Amerikas latviešu jauniešu organizāciju pārstāvjiem rīkotajām meistarklasēm ASV galvaspilsētā Vašingtonā. Kultūras nozare arī sniegusi finansiālu atbalstu vairākiem latviešu centriem Amerikā sabiedrisko un kultūras pasākumu rīkošanai.

Raugoties nākotnē, Kultūras nozare aicina organizācijas un indivīdus atbalstīt Maijas Hinkles vadībā topošo ārzemju latviešu muzeju un pētniecības centru :Latvieši pasaulē”, ziedojot tam līdzekļus un priekšmetus no ārzemju latviešu dzīves. Tāpat pēc Kultūras nozares ierosinājuma Kongresa delegāti aicina ASV latviešus sekmēt video interviju portāla “Spoken” tālāku attīstību.

Īpaši spraigas diskusijas Kongresā izraisīja jautājums par kultūras nozares statusu ALA darbībā. Raugoties ilgtermiņā, ALA Kultūras nozare aicināja Kongresa delegātus pievērst Kultūras nozarei daudz lielāku vērību nākotnē. Rezolūcijas veidā izteiktais aicinājums izpelnījās kritiku no citiem ALA valdes locekļiem, kuri norādīja, ka ALA Kultūras nozares budžets 2010. gadā palielināts līdz 24 000 ASV dolāriem, salīdzinājumā ar 8 000 dolāru, ko Kultūras nozare iztērēja 2009. gadā. Kā norāda ALA priekšsēdētājs Mežinskis, pērn tikuši atbalstīti visi iesniegtie projekti kultūras jomā un arī šogad valde darbošoties pēc principa: “Būs projekti, būs nauda!”. Pēc visai iekarsušām diskusijām rezolūcija beigās tika atsaukta, pamatojoties uz panākto vienošanos, ka ALA valde izvērtēs visus iesniegtos projektus kultūras nozarē.

Sporta nozares vadītājs Visvaris Ģiga informēja, ka pagājušajā gadā lielākais notikums Sporta nozarē bija Kalamazū sarīkotās meistarsacīkstes basketbolā, volejbolā, hokejā un tenisā, kuras pulcēja 19 sporta vienības un ap 200 sportistu no visas Amerikas. Nākamā gada laikā viens no lielākajiem uzdevumiem būs saorganizēt 2011. gada Latvijas turneju basketbola un volejbola komandām. Jauns pavērsiens sporta nozares darbībā šogad būs makšķernieku un mednieku pievienošanās sporta nozarei. Pirmais klubs, kas izteicis interesi pievienoties, ir Milvoku Mednieku un makšķernieku klubs Andra Māgura vadībā.

ALA 59.Kongresa laikā īpaša uzmanība tika pievērsta arī sadarbībai ar jaunāko paaudzi un Amerikas Latviešu Jaunatnes apvienību (ALJA). Uzrunājot Kongresa delegātus, ALJA priekšsēdis Markus Apelis mudināja Amerikas latviešu organizācijas aicināt savā vidū gados jaunus cilvēkus un katrā organizācijas valdē iesaistīt vismaz vienu jauniešu pārstāvi. Aktualizējot jauniešu līdzdalības jautājumu ALA darbībā, šogad ALA valdē ieviests jauns amats, kas būs atbildīgs par jauniešu un jauniebraucēju no Latvijas piesaisti. Par šo jomu atbildību uzņēmusies līdzšinējā ALA sekretāre Kaija Dankere, kura plāno jauniešus un jauniebraucējus uzrunāt caur dažādiem sociālajiem tīkliem, tādiem kā Draugiem.lv, Facebook, Twitter u.tml.

Viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem pēc ALA Kongresa delegātu viedokļa šeit būtu Latvijas valdībai parādīt Amerikā dzīvojošajiem latviešiem, bet jo īpaši jauniešiem, ka viņi ir svarīgi Latvijai. Ja kādreiz Amerikas latviešiem bijis skaidrs mērķis – cīnīties par Latvijas neatkarību, tad tagad šāda vienojoša mērķa iztrūkstot un līdz ar to daudz grūtāk esot motivēt jauniešus iesaistīties kopējā darbā.

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.

Skolas un nometnes aicina pavadīt vasaru Latvijā

Nedēļa etnogrāfiskā vidē

Latgales tradicionālās kultūras centrs “Latgaļu sāta” piedāvā nometni “Nedēļa etnogrāfiskā vidē” Dekšāru pagastā pie Varakļāniem. (Foto: Latgaļu sāta)

Ja jūs ar visu ģimeni dodaties uz Latviju šovasar, apsveriet iespēju jūsu bērnam piedalīties kādā Latvijas nometnē. Tas būs ne tikai jauki pavadīts laiks, bet arī lieliska iespēja bērnam iepazīties un sadraudzēties ar latviski runājošiem vienaudžiem. Te sakopota informācija par dažām nometnēm, kas varētu būt piemērotas ārzemēs dzīvojošiem bērniem. Dažās regulāri piedalās ārzemju latviešu bērni, citās piedalās lielākoties vietēji bērni. Bet piesakieties drīz, jo vasara jau tūlīt būs klāt!

No praktiskā viedokļa skatoties, ir ieteicams uz Latviju paņemt līdzi izziņu no ģimenes ārsta par jūsu bērna veselības stāvokli, ieskaitot informāciju par saņemtajām potēm un saskarsmi ar infekcijas slimniekiem, ja tāda bijusi. Ieteicams arī potēties pret ērču encefalītu.

Ja jums ir zināmas citas nometnes Latvijā, kuras ir piemērotas ārzemēs dzīvojošiem latviešu bērniem, atsūtiet ziņu uz Latvians Online, un nometni pievienos sarakstam. Tāpat, ja jums ir atsauksme vai personīga pieredze ar kādu no šīm bērnu nometnēm, lūdzu to uzrakstiet mūsu forumā, lai citiem vecākiem būtu pilnīgāks priekšstats par iespējām.

‘Baiļu’ bērnu nometnes

“Baiļi” ir nevis nometņu tēma, bet atpūtas bāze pie Valmieras, kas piedāvā trīs nometnes (no 28. jūnija līdz 3. jūlijam, no 11.-17. jūlijam, un no 2.-8. augustam) aktīviem bērniem no 9-14 gadu vecumam. Tajās bērni kāpelēs pa virvju trasēm, brauks ar kalnu velosipēdiem, kāps klintīs, leks uz batuta, brauks ar laiviņām pa Gauju, un piedalīsies citās aizraujošās aktivitātēs. LVL 125 cena ieskaita visas aktivitātes, nakšņošanu kempinga tipa mājiņās “Baiļos” un ēdināšanu četras reizes dienā. Bērnu skaits ierobežots. Bērnam pašam jāgādā savs kalnu velosipēds un aizsargķivere, bet iespējams, ka var sarunāt tos iznomāt. Sīkākai informācijai apskatīt mājas lapu www.baili.lv vai rakstīt baili@valm.lv.

Eiropas vasaras skola

Šovasar Eiropas vasaras skola notiks no 25. jūlija līdz 8. augustam. Katru vasaru tā notiek citā vietā Latvijā, bet šīs vasaras vieta nav vēl līdz galam saskaņota. EVS iesākās 1979. gadā Vācijā, bet sākot ar 1995. gadu pārcēlās uz Latviju. Nometnes mērķis ir palīdzēt bijušiem ārzemēs dzīvojošiem bērniem atrast “savu Latviju”, paši savām acīm, nevis caur vecāku brillēm. Apmēram trešdaļa līdz puse no dalībniekiem tomēr ir dzimuši vai auguši Latvijā, lai jauniešiem no dažādām vidēm būtu iespēja vienam ar otru iepazīties un sadraudzēties. Nometnes sarunu valoda ir tikai un vienīgi latviešu valoda. Tajā piedalās ap 45 jauniešu no 11 līdz 16 gadu vecumam, kurus tad sadala trīs vecuma grupās. Mācību stundas notiek latviešu valodā, vēsturē, ģeogrāfijā un folklorā. Pēcpusdienās notiek dziedāšanas, tautas deju, sporta un cita veida nodarbības, ieskaitot vairākus amatus un rokdarbus. Maksa ir LVL 180 ar atlaidēm par vairākiem bērniem no vienas ģimenes. Vietu skaits ir ierobežots; tāpēc rīkotāji lūdz visus interesentus pieteikties cik vien drīz iespējams, sazinoties ar Daci Pāvulu pa e-pastu, dacepavula@hotmail.com, vai telefonu, +44 7886621970. Sīkāka informācija: www.eiropasvasarasskola.net.

Nedēļa etnogrāfiskā vidē

Latgales tradicionālās kultūras centrs “Latgaļu sāta” jau vairākus gadus rīko nometni bērniem no 7 līdz 14 gadiem. Tā notiek vecās lauku mājās Dekšāru pagastā pie Varakļāniem, kur bērni brīvā gaisotnē glezno, sukā vilnu, vērpj dziju, auž, veido mālus, koklē, maļ miltus ar rokas dzirnavām un cep maizi, lasa zāles tējām un sien pirts slotas, reizē apgūstot tradicionālas latviešu amatus un zinības. Neizpaliek arī peldēšana, spēles, pirtī iešana, vakarēšana pie ugunskura, talantu konkurss, apslēpto dārgumu meklēšana un ekskursija uz Borha pili. Nometne ir maza un ar ģimenisku garu. Šogad nometnei pirmais posms ir no 19.-25. jūlijam un otrs posms no 9.15. augustam. Piesakoties līdz 10. jūnijam, maksa par nedēļu ir LVL 70. Tuvākai informācijai un lai pieteiktos rakstīt Marikai Zeimulei, bernunometne@inbox.lv, vai zvanīt +371 2948 2064.

Rīgas Danču kluba nometne

Šovasar Rīgas Danču kluba tradicionālo deju jeb danču nometne notiks no 19.-22. augustam (vieta vēl tiek precizēta). Nometne ir veltīta tradicionālo deju un danču klubu tradīciju izzināšanai un popularizēšanai, dejotāju un spēlmaņu prasmju uzlabošanai, kā arī lai attīstītu savstarpējo sadarbību tradicionālās dejas aktīvistu vidū. Nometnē apgūst ne tikai latviešu, bet arī kaimiņtautu dančus, un ir iespēja arī mācīties tradicionālās dziedāšanas un mūzikas instrumentu spēlēšanas pamatus. Katru vakaru, protams, notiek liela sadancošana. Bērniem jaunāki par 18 gadiem piedalīšanās tikai kopā ar vecāku vai citu aizbildni (nometnē nav vecuma ierobežojuma – piedalās arī studenti un pieaugušie). Dalības maksa ir tikai LVL 15-20, nometne piedāvā īpašas atlaides muzikantiem. Vairāk informācijas atrodama Rīgas danču kluba mājas lapā www.folkdance.lv, rakstot uz e-pastu dancuklubs@gmail.com, vai zvanot Valdim Putniņam +371 26514627.

Saulgriežu Vasaras vidusskola

Saulgriežu Vasaras vidusskola notiks no 25. jūlija līdz 14. augustam, Engures pagastā. SVV ir viena no diennakts nometnēm, kurā jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem var pavadīt aizraujošas trīs nedēļu brīvdienas no ierastās vides un tajā pašā laikā sevi pilnveidot, atklāt un attīstīt jaunas prasmes un talantus sevī, kā arī veicināt savas nacionālās piederības apzināšanos. Nometne ir lieliska iespēja jaunietim nodrošināt aizraujošu vasaru latviskā vidē, dažādu personību sabiedrībā, iepazīt vienaudžus, iepazīt Latvijas dabu, cilvēkus un tradīcijas, apvienojot ikdienā neapvienojamas lietas.

Nometne šogad Latvijā norisināsies jau 18. vasaru. SVV katru gadu dodas uz citu Latvijas pusi, šoreiz nometne notiks Engurē, jūras krastā, kur dzīvos Engures vidusskolas internātā, bet mācīsies un organizēs nodarbības vidusskolas telpās, neaizmirstot ieplānot aktivitātes gan jūras krastā, gan Engures dabas parkā, baudot sauli un jūru, pievēršot uzmanību dabas un ekoloģijas jautājumiem.

SVV ir latviskas dzīvesziņas skola, kas kā mērķi izvirza radošas un nacionālas personības veidošanu, nometnes programmā iekļaujot gan dažādas mācību stundas rīta pirmajā pusē, kas nevis atkārto, bet papildina skolās apgūto, gan dažādas mākslinieciskas pēcpusdienu nodarbības, vakara pasākumus, latvisko tradīciju klātbūtni nometnē, neaizmirstot arī par fiziskajām aktivitātēm. Tautas dejas un koris arī ir neatņemama nometnes sastāvdaļa, tāpat kā nakts dziesma, kopīgi pārgājieni, dažādi vakara pasākumi, ekskursija, viesu dienas koncerts otrajā sestdienā, gadagrāmatas veidošana, draudzība un sirsnība, kas neatstāj vienaldzīgu.
Nometnes dalības maksa ir LVL 200 (vai USD 500 dalībniekiem no ārzemēm). Pieteikšanās veidlapas un kontaktinformāciju, kā arī plašāku informāciju par nometni, atradīs SVV mājas lapā www.svv.lv vai no nometnes vadītājas Ilzes Kreišmanes, kdc@latnet.lv.

Senču mantojums

2010. gada nometne notiks no 25. jūlija līdz 3. augustam Apguldē. Nometne “Senču mantojums” notiek jau 18. gadu. To dibināja Ingrīda Mieme no Ņujorkas kopā ar pašreizējo nometnes vadītāju Anitu Stukāni (kura šogad vada kopā ar Līksmu Eglīti). Nometnē piedalās ap 120 bērnu no 7 līdz 15 gadu vecumam. Bērnus sadala mazākās grupās pa vecumiem. Dalības maksa ir LVL 120. Tajā iekļauta ēšana 5x dienā, transports uz un no nometnes, dalība dažādos pulciņos (zīmēšana, koka darbi, ādas apstrāde, keramika, rokdarbi, aušana, dziedāšana, u.c.), sporti, peldēšanās un ekskursijas. Sīkākai informācijai un reģistrācijas lapai skatīties www.sencumantojums.lv.

Skrivanek bērnu un jauniešu nometnes

Šajā vasarā tulkojumu un valodu apmācību centrs “Skrivanek Baltic” piedāvā četras diennakts nometņu programmas dažādām vecuma grupām: “Mazo princesīšu un bruņinieku salidojums 2010”, “Lieliskās vasaras brīvdienas kopā ar Vinniju Pūku un Sivēntiņu”, “Expedition” aktīvās atpūtas nometne un “Krēslas pasaulē” grāmatas Twilight faniem. Visas diennakts nometnes notiek Kandavas pagastā. Skrivanek nometnes izceļas ar uzsvaru uz angļu valodas pilnveidošanu, bet tas nebūt nenozīmē, ka visa nometne notiek angļu valodā. Drīzāk, tā ir iespēja bērnam ar vājākām latviešu valodas zināšanām gan iepazīties ar latviešu bērniem un valodu, gan tikt novērtētam par savām angļu valodas zināšanām. Lielākā daļa komunikācijas notiek latviešu valodā, un tikai pāris nodarbības dienā tiek veltītas angļu valodas apguvei. Skrivanek piedāvā arī divas dienas nometnes Rīgā, bet tajās ir daudz lielāks uzsvars uz angļu valodu.

Dalības maksas par diennakts nometnēm ir LVL 121-124 un tajās ir iekļautas visas izmaksas, nometnes programmas izpildei nepieciešamais aprīkojums un materiāli, ēdināšana, apdrošināšana un transports no Rīgas uz nometnes vietu un no tās atpakaļ uz Rīgu. Sīkāka informācija par nometnēm un pieteikšanās anketa pieejama mājas lapā www.bernunometnes.lv

3×3

3×3 nometnes ir domātas visiem vecumiem, ne tikai bērniem un jauniešiem. Visa ģimene var piedalīties nometnē, baudīt interesantas nodarbības, iemācīties daudz ko jaunu, iepazīt agrāk nezināmu Latvijas stūrīti un izveidot jaunas draudzības. Pieaugušie piedalās ievirzēs, kurās tie mācās rokdarbus vai amatus vai pārrunā politiku, literatūru, folkloru, vēsturi un citus tematus. Bērniem pa to laiku notiek savas nodarbības un izpriecas, kurās tie arī iegūst zināšanas par latviešu tradīcijām. Īpaši populāras ir bijušas “vilku mācības” vecākiem bērniem. Sīkākai informācijai skatīties www.3×3.lv zem “Jaunumi”. Šovasar Latvijā notiek divas 3×3 nometnes: Mālpilī (netālu no Siguldas) no 11. līdz 18. jūlijam, un Mazsalacā (Ziemeļlatvijā) no 25. jūlija līdz 1. augustam. Būs arī divas 3×3 nometnes ASV. Ārzemju dalībniekiem pieteikšanās uz 3×3 pie Arnolda Ruperta, liga3x3@iserv.net, +1 (616) 456-8023. Dalības maksa Latvijas nometnēm ir USD 250 no personas, bet ne vairāk kā USD 625 no kodolģimenes.