Pirms vairākiem gadiem kā vienam no pirmajiem man bija tas gods aizsākt diskusiju par plašākas politiskās konsolidācijas nepieciešamību, kas mazinātu Saeimas sašķeltību un kopumā stiprinātu politiskās varas autoritāti Latvijā.

Esmu gandarīts, ka šis ierosinājums ir nesis savus augļus – labēji centriskajā spārnā ir nodibināta mūsu pārstāvētā Nacionālā apvienība “Visu Latvijai! – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. “Visu Latvijai” jaunības degsme un ideāli ir veiksmīgi apvienojušies ar TB/LNNK politisko pieredzi un tālredzību.

Jāatzīst, ka nelielu vilšanos man sagādāja ilgstošās, bet galu galā bezrezultatīvās sarunas ar apvienību “Vienotība”. Viņu pēkšņajam lēmumam nesadarboties kopīga vēlēšanu saraksta veidošanā ar mums un “Visu Latvijai” es saskatu divus iespējamos cēloņus. Pirmkārt, atsevišķu “Vienotības” līderu politiskās ambīcijas, un, otrkārt, vēlmi saglabāt brīvas rokas taktiskajiem manevriem pēc vēlēšanām, ieskaitot iespējamu sadarbību kopīgas valdības veidošanā ar “Saskaņas centrs”.

Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka šīs Saeimas vēlēšanas var atšķirties no iepriekšējām ar ievērojami lielāku krievvalodīgo pilsoņu līdzdalību, un viņu vienotu balsojumu par “Saskaņas centru”. Tas nozīmē, ka šī apvienība iegūs ļoti lielu pārstāvniecību Saeimā. Un es nevaru nepieminēt vairākas lietas “Saskaņas centra” darbībā, kas, manuprāt, apdraud Latviju kā nacionālu valsti. Tā ir šī veidojuma ciešā sadarbība ar Vladimira Putina partiju “Vienotā Krievija”, viņu līderu izlocīšanās Latvijas okupācijas atzīšanas jautājumā, atbalsts dažādām Krievijas ietekmi veicinošām tā dēvētajām Krievijas “tautiešu” organizācijām, un, galu galā, Alfrēda Rubika kā kādreiz par valsts nodevību tiesāta cilvēka iekļaušana viņu vēlēšanu kandidātu sarakstā.

Nacionālā apvienība ir vienīgā 10. Saeimas vēlēšanās startējošā politiskā organizācija, kuras nostāja sadarbības jautājumā ar “Saskaņas centru” ir skaidra – darbs ar viņiem kopīgā valdībā nav iespējams, iekams viņi skaidri neatzīst Latvijas okupācijas faktu un no tā izrietošās konsekvences. Un es esmu pārliecināts, ka tad, ja Nacionālā apvienība iegūs pietiekamu ietekmi nākamajā Saeimā, nepieciešamība veidot valdības koalīciju ar “Saskaņas centru” neradīsies.

Protams – iestāšanās tikai pret kaut ko vai negatīvisma pilna retorika nav galvenais, ar ko politiķiem vajadzētu nākt klajā pirms vēlēšanām. Es uzskatu, ka Latvijas sabiedrība jau ir pārbarota ar politiķu savstarpējiem apvainojumiem un politiskajā cīņā nepieciešams ieviest jaunus augstākus ētiskos standartus. Priekšvēlēšanu politiskās cīņas rezultātam ir jābūt jaunām idejām Latvijas attīstībai un tautas labklājībai, nevis vēl vairāk degradētam politiķu tēlam un pilnīgi zudušai ticībai Latvijai kā neatkarīgai demokrātiskai valstij.

Tāpēc mēs kopā ar “Visu Latvijai” nākam klajā ar garajā priekšvēlēšanu programmā atspoguļotu izvērstu piedāvājumu nacionāli konservatīvam vēlētājam, kuram vienlaikus rūp Latvijas ekonomiskā attīstība. Mūsu lielā vīzija ir latviešu pārtapšana no upuru tautas par varoņu tautu. Citiem vārdiem – latviska Latvija, kurā ikviens latvietis un Latvijas pilsonis, kurš pieņēmis mūsu valstiskās vērtības, var justies droši un pašapzinīgi.

Pēc mūsu domām, galvenā metode, kā panākt latviskas Latvijas izveidošanos, ir nostiprināt latviešu valodas lomu sabiedrībā, kas pēdējos gados diemžēl ir gājusi uz leju. Runājot par krieviski nerunājošo latviešu diskrimināciju darba tirgū, mūsu programma paredz Valsts valodas likuma grozījumus, kas aizliedz nepieņemt darbā cilvēkus bez krievu valodas zināšanām, izņemot šauru specifisku profesiju loku.

Valsts apmaksāta izglītība Latvijā ir jāsniedz tikai valsts valodā, mazākumtautībām mācot attiecīgās tautas vēsturi, tradīcijas un kultūru savā valodā. Ieviešot šo principu bērnu dārzos, pēc trim gadiem to iespējams ieviest sākumskolā, vēl pēc trim pamatskolā un pakāpeniski visā izglītības sistēmā.

Tiekoties ar ārzemju latviešiem, man bieži uzdod jautājumu – kā jūs veicināsiet tuvākā vai tālākā pagātnē aizbraukušo tautiešu atgriešanos Latvijā. Manuprāt, propaganda un tukši aicinājumi šeit nelīdzēs. Galvenais priekšnoteikums ārzemju latviešu repatriācijai ir attīstīta ekonomika, kā arī latviska un sakārtota dzīves vide Latvijā.

Ekonomikas atdzīvināšanai mūsu programma paredz ar nodokļu sistēmas izmaiņām panākt dziļas strukturālas pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā kopumā, sniedzot lielāku valsts atbalstu un atvieglojumus produktīvai uzņēmējdarbībai, darbaspēkam, ģimenēm ar bērniem un sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, un apliekot ar lielākiem nodokļiem kapitālu, spekulatīvos darījumus un dārgos nekustamos īpašumus. Lielu uzsvaru mēs liekam uz tā sauktās “zaļās ekonomikas” attīstību Latvijā, izvirzot ambiciozu mērķi – 2020. gadā 60% no Latvijas kopējā energobilances un 30% no transporta degvielas patēriņa sastādīs vietējas izcelsmes atjaunojamā enerģija. Šī programma radīs tūkstošiem jaunu darba vietu, kā arī vērā ņemamas papildus peļņas iespējas uzņēmējiem gan iekšējā tirgū, gan ārējos tirgos.

Otrkārt, ir nepieciešama valsts ideoloģijas un uzsvaru maiņa, padarot dzīvi Latvijā par vērtību latviešu ģimenēm un nodrošinot Latvijā augstas kvalitātes izglītību, infrastruktūru, valsts pakalpojumu līmeni, kā arī latvisku un radošu atmosfēru kopumā. Tikai tā var panākt, ka Latvijā kļūst izdevīgi strādāt, veidot ģimeni, radīt jaunas darba vietas, ne tikai nodarboties ar pirkšanu un pārdošanu.

Lai atvieglotu dzīvi ģimenēm ar bērniem un mazāk turīgajiem iedzīvotājiem, mēs piedāvājam virkni konkrētu izmaiņu nodokļu sistēmā un sociālā nodrošinājuma pasākumos. Pirmkārt, ir jāceļ ar nodokli neapliekamais minimums un neapliekamais minimums par apgādājamajiem. Nākamgad ir jānosaka 50 latu neapliekamais minimums, bet 2012. gadā – 70 latu neapliekamais minimums. Savukārt neapliekamais minimums par apgādājamajiem ir jāceļ līdz 80 latiem nākamgad un 100 latiem 2012. gadā. Tālākā nākotnē abiem neapliekamajiem minimumiem ir jābūt vismaz 35% apmērā no valstī vidējās bruto darba samaksas.

Otrkārt, ar nodokļu atlaižu palīdzību jau nākamgad ir jāveicina uzņēmumu iekšējo sociālo fondu veidošana, no kuru līdzekļiem tiktu izmaksāti darbiniekiem darba zaudēšanas, slimības u.tml. gadījumos.

Treškārt, nākamgad ir jāievieš progresīva nekustamā īpašuma nodokļa likme par apdzīvojamo platību no 0,3% līdz 1% no kadastrālās vērtības gadā atkarībā no mājas vai dzīvokļa vērtības. Ar šo nodokli neapliekamajam minimumam ir jābūt 20 000 latu kadastrālās vērtības, kas ļautu nodokli nemaksāt sliktas kvalitātes mājokļos dzīvojošajiem cilvēkiem.

Ceturtkārt, bezdarba problēmas risināšanai ir jāpiešķir valsts dotācijas tiem darba devējiem, kuri pieņems darbā ilgstošos bezdarbniekus pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas beigām.

Piektkārt, ģimeņu atbalstam ir jāapver iespēja tā sauktās māmiņu algas vismaz daļējā apmērā maksāt arī bērna otrajā dzīves gadā, kā arī valstij jāsniedz daļēja kredīta garantija ģimenes pirmā mājokļa pircējiem.

Es nosaucu tikai dažus no mūsu iecerētajiem sociāli ekonomiskajiem pasākumiem, kuru īstenošanai būtu jāveicina latviešu ģimeņu vēlmi dzīvot un strādāt Latvijā.

Un nobeigumā es vēlētos pieminēt vēl kādu ārzemju latviešiem būtisku lieta. Nacionālā apvienība nepārprotami uzskata – Latvijas pilsonība pienākas ikvienam latvietim neatkarīgi no viņa mītnes zemes un tā, vai viņam ir, vai nav kādas citas valsts pilsonība.

Pirmais nekavējošais solis uz šī principa īstenošanu ir dubultpilsonības piešķiršana tiem trimdas latviešiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nereģistrējās Iedzīvotāju reģistrā līdz 1995. gada 1. jūlijam. Saeimas rudens sesijā mēs esam gatavi iesniegt attiecīgus grozījumus Pilsonības likumā. Savukārt jautājums par dubulto pilsonību nesen izbraukušajiem Latvijas pilsoņiem un viņu ārzemēs dzimušajiem bērniem būtu risināms pakāpeniski pēc vēlēšanām, juristu un sabiedrības diskusijās atrodot vislabāko risinājumu.

Paldies jums visiem par līdzšinējo atbalstu!