Esmu lepns pārstāvēt organizāciju, kuŗa visā pasaulē ar panākumiem darbojas jau trešajā paaudzē. Organizāciju, kuŗa gadu gājumā nemitīgi darbojusies latviešu tautas un Latvijas valsts labā.
Esam atkal Rīgā pulcējušies, lai vērtētu padarīto un lemtu par mūsu nākotnes darbību. Šogad mūsu lielākais projekts – “Tava balss ir svarīga Latvijai” – rosinām tautu piedalīties vēlēšanās 2. oktobrī ar Pasaules brīvo latviešu apvienības rīkoto bezmaksas muzikālo koncertturneju 23 Latvijas pilsētās ar pazīstamo 3 tenoru un rokgrupas “Dzelzs vilks” piedalīšanos.
Rosinām visus iedzīvotājus valstiski rīkoties un nodot savu balsi viņu izvēlētajai politiskai partijai vai politisko spēku apvienībai. Šis ir kopprojekts ar ievērojamiem ziedojumiem no PBLA, tās dalīborganizācijām un Daugavas Vanagu organizācijas. Gaidām un ceram uz daudz lielāku mūsu tautas piedalīšanos šajās Saeimas vēlēšanās nekā pirms 4 gadiem.
Laiki mainījušies. 20 gadi pagājuši, kopš kopā sākām ieelpot brīvību. Toreiz, pirms 20 gadiem, ar lielu prieku un entuziasmu mēs visi sekmējām Latvijas valsts atdzimšanu. Likās, ka gājām roku rokā – trimdas latvieši un tauta Latvijā. Bija laiks, kad PBLA izjuta lielu atbalstu no Latvijas valdības, kad bijām ļoti vajadzīgi un lobējām kopējiem mērķiem, proti, Latvijas iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā. Šīs bija un ir stratēģiskas organizācijas, kuŗas sekmē Latvijas valsts drošību, kā arī ekonomisko attīstību. Esam stratēģiskie partneri ar ASV. Kopš esam kopēji sasnieguši šos mērķus, sadarbība ir būtiski mazinājusies. Ceram uz atjaunotu sparīgu sadarbību nākotnē, jo uzskatām, ka esam viens otram ļoti vajadzīgi.
Esam sadarbojušies ar nevalstiskām organizācijām un indivīdiem ļoti neatkarīgi daudzās citās jomās, piemēram, atjaunojot Brīvības pieminekli, dibinot Oskara Kalpaka Piemiņas fondu un uzceļot Kalpakam pieminekli Rīgā, izveidojot Lestenes leģionāru kapus, dibinot un uzturot Okupācijas muzeju, utt. – šeit minu tikai dažus no daudziem projektiem. Šie objekti nacionālajā līmenī ir ļoti būtiski, tie izsaka, kas mēs esam un kāda vēsture mums ir bijusi. Šie valstiski nozīmīgie projekti gan ir izveidoti, bet tiem nav nodrošinātu līdzekļu, kam vajadzētu būt valsts budžetā, vai arī kas bijuši apsolīti. Visspilgtākais piemērs ir Okupācijas muzejs, kas šobrīd cieš no valstiskas neizlēmības par pārbūvi, un tam ir atņemts ar īpašu likumu solītais ikgadējais un līdz šim piešķirtais finansiālais atbalsts, kas gan bija tikai 12% no muzeja kopējā budžeta un šogad nogriezts uz nulli. Kavējas plāni muzeja pārbūves darbiem. Daudzās atrunas tiek pamatotas ar saimniecisko krīzi. Tanī pat laikā ir cilvēki, kuŗi ārzemēs ir ziedojuši un gribētu turpināt ziedot līdzekļus, bet redz, ka lietas nekustas uz priekšu un Latvijas sabiedrības un valsts atbalsts muzejam izsīkst. Tad arī vairs neienāk gaidītie ziedojumi no latviešiem ārzemēs, jo rodas vispārējas šaubas par muzeja nākotni. Mēs sagaidām noteiktu rīcību no Latvijas valdības un Rīgas pilsētas, lai rastu atrisinājumu, un tautieši ārzemēs, kuŗi būtiski uztur muzeju, justos droši un turpinātu tam savu finansiālo atbalstu.
Lai saglabātu latvisku Latviju, izšķiroši svarīga ir latviešu valoda un tās nākotne. Ir pagājuši 20 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, bet joprojām nerodas iespaids, ka latviešu valodas statuss mūsu valstī būtu pietiekami nostiprināts. Joprojām Latvijā jūtami gan pašmāju, gan mūsu lielākās kaimiņvalsts tieši un pastarpināti centieni visdažādākajos veidos mazināt latviešu valodas nozīmi mūsu valstī. Mūsu bērni, kas vēlas dzīvot Latvijā, nav konkurētspējīgi Latvijas darba tirgū, jo viena no galvenajām uzņēmēju un arī atsevišķu valsts iestāžu prasībām darbam Latvijā ir krievu valodas zināšanas.
Pasaules brīvo latviešu apvienība ar savas Izglītības nozares starpniecību aizvadītajā gadā ir sagādājusi jaunus latviešu valodas mācību grāmatu komplektus latviešu skolām ārzemēs un sarīkojusi ļoti veiksmīgu latviešu diasporas skolotāju konferenci Rīgā, sniegusi arī cita veida palīdzību tā saucamai jaunajai diasporai, kuŗa devusies prom no Latvijas darba meklējumos, jo Latvijas valstī pienācīgi atalgotu darbu nav varējuši atrast. Mēs uzskatām, ka arī Latvijas valstij visiem iespējamiem līdzekļiem jāsekmē iespēja mūsu tautiešiem atgriezties tēvzemē un iekļauties sabiedrībā, veidojot dažādiem līmeņiem, spējām un prasmēm atbilstošu mācību programmu Latvijā, kas dotu iespēju diasporas bērniem labā līmenī apgūt latviešu valodu un literatūru, Latvijas kultūras un vēstures pamatus. Tā kā vairākums to personu, kas diasporas zemēs cenšas mācīt latviešu valodu, nav pedagogi, ir svarīgi sniegt viņiem nepieciešamo informāciju gan pedagoģiskajos, gan metodiskajos jautājumos.
Visbeidzot par valodu un politiķiem. Latvijā ir tikai viena valsts valoda un būtu laiks, lai arī visi valsts vīri un sievas šeit, Latvijā, lietotu mūsu apdraudēto latviešu valodu visos gadījumos. Latviešu valoda ir galvenais integrācijas līdzeklis, kas vieno valsti un veicina piederību tai. Ceru, ka ministri rīkosies valstiski nevis tikai tad, kad tas ir politiski vēlams, un dos intervijas Latvijā tikai valsts valodā. Sagaidu, ka nākošā Latvijas nacionālā valdībā tiks nosprausts ministru un citu valdības ierēdņu kodekss lietot tikai valsts valodu – latviešu valodu.
Gribu atgādināt, ka jāievieš Latvijas vēstures mācība kā atsevišķs priekšmets Latvijas skolās cik ātri vien iespējams, lai mūsu jaunatnei attīstītos nācijas sajūta, lepnums un patriotisms, kas nāk no labākām zināšanām par mūsu vēsturi. Pateicos izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķes kundzei par atbalstu šinī jautājumā, ka mērķis ir sākt mācīt no 2011. gada 1. septembŗa. Tas ir vēlu, bet tomēr ceram, ka solījums paliks spēkā pie jaunās valdības, kas savu darbu sāks šoruden.
PBLA arī kā prioritāti uztur aicinājumu papildināt Pilsonības likumu, lai Latvijas pavalstnieku lokā varētu iekļaut vairāk ārzemēs dzīvojošo tautiešu. Neslēpsimies aiz nepilnībām iecerētajā likumā vai bažām par Pilsonības likuma atvēršanas sekām. Šis ir politiskas gribas trūkums.
Šodien mūsu vidū ir premjers Valdis Dombrovskis, kuŗam gribu pateikties par noteikto stāju grūtos ekonomiskos un politiskos laikos. Ir dzirdēts daudz atzinīgu vārdu no politiķiem un ekonomistiem ārzemēs par to, ka mums Latvijā ir šāds valdības vadītājs! Lieku lielas cerības uz labu valsts vadību viņa vadībā arī nākotnē!
Nozīmīga loma Latvijas valsts saiknes uzturēšanā ar tā dēvēto veco trimdu un jauno diasporu ir Ārlietu ministrijai. Tādēļ apsveicam jauno izkārtojumu, ka no 27. septembŗa PBLA un Ārlietu ministrija darbosies kā pilntiesīgi partneri, jo parakstīsim kopēju sadarbības memorandu. Pateicība Latvijas valdībai un it sevišķi Ārlietu ministrijai Aiva Roņa vadībā par mobilo Latvijas Republikas pasu atjaunošanas projektu. Tas ir devis iespēju izsniegt aptuveni 1.800 jaunas Latvijas pases mūsu pavalstniekiem Austrālijā, ASV un Kanādā. Paldies Latvijas valdībai un tās iestādēm par atbalstu, izveidojot 64 vēlēšanu iecirkņus ārzemēs, kas ir daudz vairāk nekā 9. Saeimas vēlēšanās.
Mūsu tēvzemes mīlestība īsi izteikta Rūdolfa Blaumaņa vārdiem: “Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods”. Mēs esam šeit, lai to parādītu darbos. Strādāsim mērķtiecīgi un vienoti, roku rokā – PBLA un Latvijas valsts iestādes – stiprākai Latvijai un latviešu tautas labākai nākotnei!
Dievs, svētī Latviju!
