Deadline looms for election monitors; applicants abroad number just 3

Just one day remains for persons to apply to be volunteer monitors during the Oct. 2 Latvian parliamentary election, and so far just three individuals abroad have expressed an interest, according to a spokeswoman for the Central Election Commission in Rīga.

The deadline for applications is Sept. 30. As of Sept. 29, a total of 161 individuals had applied to be monitors in Latvia and abroad, election commission spokeswoman Kristīne Bērziņa told Latvians Online in an e-mail.

The three applications from outside Latvia were received from individuals in Canada, Finland and Georgia, she said.

The election monitor program is an effort by the election commission to reduce doubts about how ballots are counted and whether voting results can be trusted.

The program is open to any resident of Latvia, as well as persons abroad, who are at least 16 years old. In addition to more than 900 polling stations in Latvia, a total of 64 will be in operation outside of Latvia on Oct. 2.

Applicants to become to volunteer monitors must choose which polling station they wish to observe and must complete an online training course about rules governing the election for the 10th Saeima. Once the course is completed, volunteer monitors will receive credentials via e-mail. The online application is available on the election commission’s website, www.cvk.lv.

Monitors will be asked to observe polling station activity and to report irregularities to the Central Election Commission.

Polling stations will be open worldwide from 7 a.m. to 8 p.m. local time Oct. 2.

Further information about becoming an election monitor is available from the project coordinator, Anna Riekstiņa, noverotaji@cvk.lv.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

PBLA rezolūcijas mudina uzmanību vēsturei, valodai, diplomātijai

PBLA valde

Pasaules brīvo latviešu apvienības valde gadskārtējās sēdes atklāšanā 22. septembrī Rīgā, viesnīcā Konventa Sēta. No kreisās: PBLA pārstāvniecības vadītāja vietniece Lelde Liepa-Liepiņa, PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons, Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā (LNAK) priekšsēdis Andris Ķesteris, PBLA Kultūras Fonda priekšsēde Vija Zuntaka-Bērziņa, Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) Informācijas nozares vadītājs Jānis Kukainis (aizmugurē), Dienvidamerikas un Karību Latviešu Apvienības priekšsēde Daina Gūtmane, ALA priekšsēdis Juris Mežinskis, PBLA ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa, Krievijas Latviešu Kongresa priekšsēde Lauma Vlasova, Zviedrijas Latviešu Centrālās padomes vicepriekšsēdis Andrejs Ritums, Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Kultūras Fonda priekšsēdis Andris Kariks, PBLA valdes priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš, PBLA valdes priekšsēža vietnieks Ints Rupners, LAAJ priekšsēdis Juris Ruņģis, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ALA Sadarbībai ar Latviju nozares vadītājs Ēriks Krūmiņš, Eiropas Latviešu Apvienības priekšsēde Dace Lutere-Timmele, Latvijas Brīvības Fonda pārvaldes priekšsēdis Jānis Lucs, LAAJ pārstāvis Dāvids Dārziņš, LNAK padomes priekšsēdis Alberts Upeslācis, PBLA kasieris Valdis Kārklis, PBLA Izglītības padomes priekšsēde Dace Copeland un Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā priekšsēde Lilija Zobens. (Edmunda Mickus foto)

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējā valdes sēdē Rīgā pieņemtās sešas rezolūcijas, ziņo PBLA pārstāvniecība. No tām, trīs rezolūcijas attiecas uz Latvijas vēsturi, tās macīšanu un atzīmēšanu.

PBLA jau kopš 1991. gada savu gadskārtējo valdes sēdi notur Rīgā. Šogad tā ilga no 22. līdz 24. septembrim, tajā piedalījās arī Latvijas Republikas valdības pārstāvji, to skaitā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Sēdes pēdējā dienā valde pieņēma sekojošās rezolūcijas:

  1. PBLA aicina Latvijas valdību saglabāt un attīstīt Latvijas Republikas pārstāvniecību tīklu ārzemēs, lai veicinātu starpvalstu attiecības un Latvijas ekonomisko izaugsmi.
  2. PBLA izsaka gandarījumu, ka Latvijas vēsture no 2011. gada 1. septembŗa Latvijas vispārizglītojošās skolās tiks mācīta kā atsevišķs mācību priekšmets. PBLA arī turpmāk centīsies atbalstīt Latvijas vēstures mācīšanu Latvijas skolās un Latvijas vēstures mācīšanas metodoloģijas attīstību. PBLA pateicas prof. Dr. Valteram Nollendorfam par ieguldīto darbu un lūdz arī turpmāk viņu pārstāvēt PBLA viedokli un intereses šajā jautājumā.
  3. PBLA uzsveŗ, ka Latvijas valsts valoda ir latviešu valoda un atkārtoti aicina Latvijas valdību nostiprināt latviešu valodas statusu. PBLA aicina Latvijas valsts amatpersonas intervijās Latvijā lietot tikai latviešu valodu. 
  4. PBLA aicina Izglītības un zinātnes ministriju nodrošināt latviešu valodas skolotājus visās Eiropas latviešu skolās, kur tas nepieciešams.
  5. PBLA uzskata, ka “Likteņdārza” ideja ir patriotiska un visaptveŗoša, un apliecina savu atbalstu esošajam projektam – radīt piemiņas vietu visiem cilvēkiem, ko Latvija zaudēja pagājušajā gadsimtā, kas krita kaŗos, pazuda bez vēsts, tika izsūtīti, bija spiesti pamest Latviju vai arī citādi cieta ticības, izcelsmes vai arī savu politisko uzskatu dēļ.
  6. PBLA turpina atbalstīt Okupācijas muzeju un aicina citas organizācijas, biedrības un indivīdus financiāli atbalstīt Okupācijas muzeja pastāvēšanu un šī muzeja Nākotnes nama veidošanu. PBLA aicina Latvijas valdību nodrošināt apsolīto financējumu Okupācijas muzeja uzturēšanai un Nākotnes nama izveidošanai.

Nīderlandē sākušies kora mēģinājumi un ‘Saulītes’ mācību gads

Nīderlandes latviešu bērnu skolā “Saulīte” jaunais mācību gads iesākās 12. septembrī ar kopīgu dziesmu un iepazīšanos, jo šogad skolas pulkam pievienojās jau trīs jaunas ģimenes, ziņo skolas administrācija. Parasti mācību telpu iekārtoja tikai skolotāji, tad šoreiz aktīvi iesaistījās arī bērni, izvietojot un nostiprinot Latvijas karti, kalendāru, alfabēta, krāsu un skaitļu kartiņas.

Pirmās nodarbības tēma bija “Skola”. Pirmsskolas bērni atkārtoja alfabēta pirmos burtus, mācījās par dzelteno krāsu un apli. Nobeigumā kopīgi zīmēja skolas simbolu – saulīti. Lielie bērni latviešu valodas stundu iesāka ar atjautības anketas aizpildīšanu, un vēlāk tika sadalīti divās grupās, ar atšķirīgiem grūtības pakāpes uzdevumiem. Sākumskolas bērni lasīja un pildīja pareizrakstības vingrinājumus, tukšajos lodziņos ierakstot attiecīgos darbības vārdus, tikmēr pamatskolas bērni atkārtoja patskaņus, vienskaitli un daudzskaitli, minēja krustvārdu mīklu, kā arī laboja viens otra veiktos darbus. Visi kopā bērni gāja rotaļās un iemācījās divas jaunas dziesmas: “Cāļus skaita rudenī” un “Lācēns skolā kad iet”.

Kā katru gadu, pirmās nodarbības nobeigumā bērni varēja skatīties multiplikāciju filmas latviešu valodā, kamēr vecākiem notika sapulce. Sapulcē tika pārrunāti tikšanās laiki, tuvāko svētku svinēšana, mācību programma un priekšlikumi atpūtai ārpus skolas telpām. Turpmāk katram skolas “Saulīte” bērnam būs sava skolas somiņa no auduma, kurā glabāt savus pierakstus, zīmējumus u.c. darbiņus.

Plānotās tikšanās reizes 2010. un 2011. mācību gadā: 3. oktobris, 14. novembris, 12. decembris, 9. janvāris, 13. februāris, 13. marts, 10. aprīlis, 8. maijs un 12. jūnijs.

12. septembrī Hāgā Eiropas Patentu ofisa telpās arī notika pirmais latviešu kora mēģinājums Nīderlandē. Kopā pavisam bija sanākuši 17 dziedāt gribētāji. Mēģinājuma beigās koristi jau varēja trīsbalsīgi nodziedāt :Pūt vējiņi”, kas priekš pirmās sanākšanas reizes ir ļoti labs rādītājs.

Nākamais kora mēģinājums notiks 3. oktobrī no plkst. 15:00-16:00. Tiek aicināti visi, kuriem patīk dziedāt. Pieteikšanās korim pa e-pastu kristine.timma@gmail.com.