San Francisco skolotāju konferences dalībnieku kopbilde.

Sanfrancisko no 4. līdz 6. martam notika Amerikas Latviešu Apvienības Izglītības nozares rīkotā Skolotāju konference, kur piedalījās skolotāji no deviņām ASV pamatskolām.

Uz ASV rietumkrastu bija atbraukuši skolotāji no Vašingtonas, Ņudžersijas, Mančesteras, Klīvlandes, Kalamazū, Čikāgas, Stariņu bērnudārza, Mineapoles un Sietlas, kā arī saujiņa skolotāju no vietējās Sanfrancisko skolas, kas pārzines Katrīnas Smith viesmīlīgajā vadībā, izkārtoja saimnieciskās vajadzības viesu uzņemšanai.

ALAs Izglītības nozarei darbības gadā, neskaitot “Sveika, Latvija” ceļojumus, skolotāju konference ir lielākais financiālais ieguldījums, jo ALA sedz no katras skolas viena skolotāja ceļa izdevumus. Kopējā virziena veidošanai ir ļoti vērtīgi sadabūt vienā pulciņā pārstāvi no katras skolas, un ir vēl labāk, kad ir divas, kā piemēram no Vašingtonas skolas, kur skola maksāja par otras skolotājas lidbiļeti, vai no Nudžersijas, kur otrai izdevumus sedza Ņudžersijas novads, (un trešā brauca pa savām iekrātajām jūdzēm!) jo tad atgriežoties mītņu pilsētā, konferencē iesāktais dialogs turpinās skolas apmērā. Šogad klātesošo dalībnieku skaitā bija patīkami saskaitīt, ka arvien lielāks skolotāju un lektoru skaits ir Latvijā dzimuši un līdz ar to pienes bagātāku valodas pūru mūsu skolu līmenim, kā arī atjaunotu diskusiju par valodas veidošanu un mīkstinātā “r” rakstību!

Egils Zālītis no Mančesteras skolas ievadīja siltu noskaņojumu visai nogalei ar pirmo lekciju: ietilpīgo pārskatu par latviešu lauku sētu, kā latviskās dzīves ziņas centru un sirdi. Plašo pārskatu par ēkām un darbiem papildināja ar bagātīgu fotogrāfiju klāstu, kuŗu pamīšus tēva stāstījumam, rādīja vienpadsmitgadīgais tehniskais asistents, dēls Krišjānis.

Kristīne Motivāne, jaunā latviešu valodas pasniedzēja Vašingtonas universitātes baltiešu studiju programmā vispirms iepazīstināja klausītājus ar universitātes programmu, un tad sniedza izsmeļošu pārskatu par valodas mācību teorijām un metodiku. Klausītājiem Kristīne tad uzdeva valodas mācības vingrinājumus, kas dažkārt izveidojās nesagaidīti uzjautrinoši un smieklīgi, un deva jaunas idejas, ko katram konferences dalībniekam izmēgināt savā klasē.

Ginta Kārkliņa, jau trešo gadu direktrise Čikāgas Stariņa bērnudārzā, mums deva spraigu sniegumu par svētku svinēšanu Stariņu skolā. Fotogrāfijas padarīja stāstījumu dzīvu, bet sagatavotie palīgmateriāli un padoms deva katrai skolotājai iespēju pārnest Stariņu svinības arī uz savu skolu.

Pēcpusdienas pēdējais posms, neformālā paneļdiskusijas veidā, bija veltīts jautājumam, ar kuŗu katra skola regulāri sastopas: kā motivēt bērnu interesi attīstīt valodu un mācīties latviešu skolā! Savus vērtējumus par efektīgiem projektiem sniedza Līga Sūrīte, kas aprakstīja Vašingtonas draudzes skolas lasīšanas projektus; Linda Zālīte, kas stāstīja kā Ņudžersijas skola pielāgo skolas dienas kārtību, lai veicinātu disciplīna jautājumu risināšanu, un mācītāja Gundega Puidza aprakstīja Čikāgas Krišjāņa Barona latviešu skolas dažādos projektus, to starpā, kā pielāgota pazīstamā “Monopoly” spēle, lai ilustrētu apustuļa Pāvila dzīves gaitas.

ALA pateicas Sanfrancisko latviešu biedrībai par sestdienas vakara programmu – Losandželosas vīra kora koncertu, kas uzsita enerģijas vilni visiem klausītājiem, un patīkamā gaisotnē iesaistīja arī konferences dalībniekus dziesmu vakarā, kas turpinājās pēc oficiālās programmas beigām. Atvērtā gaisotne laikam arī mudināja skolotāju neformālās sarunas, kas turpinājās vēl vakara vēlajās stundās.

Svētdienas rīts bija veltīts pārrunām: ko ALA var dot skolotājiem un ko skolotāji var dot ALAi. ALAs Izglītības nozare noteikti šoreiz ieguva ļoti daudz, jo reti, kad tik daudz skolotājas brīvprātīgi piesakas uzņemties vēl papildus darbiņus: jauno materiālu koriģēšanā, tālmacību programmas veidošanā, esošo mācību mērķu papildināšanas projekta veidošanai. Esmu bezgala gandarīta par labo sadarbību un vēlēšanos kopīgiem spēkiem piestrādāt pie vērtīgu un vajadzīgu projektu attīstīšanas.

Arī atsaucāmies uz lūgumiem, ko prasīja atsevišķas skolas, piemēram Bostonas skolas aicinājumu izveidot epasta sakaru tīklu, kas apvienos visas skolas, kas vēlas piedalīties, sadalītu pa klasēm un priekšmetiem, lai skolotāji varētu savstarpēji izmainīties ar idejām. Pārrunājām visbiežāk dzirdēto lūgumu pēc jaunas mācībvielas, lai klases audzinātājai būtu iespēja labāk piemērot mācību stundas klases dažādajiem bērnu valodas līmeņiem. Konkrēti, mums tagad ir grupiņa skolotāju, kas izskatīs un koriģēs valodu jaunizveidotām darba lapām, ko katra skola veido savām vajadzībām, bet arī nodod tālāk citu skolu lietošanai. Pirms jaunās darba lapas, kuŗām visumā viela interesanti un glīti pasniegta, bet ne vienmēr ir gramatiski pareizā valodā, tiks ievietotas ALAs Izglītības mājas lapā, tās nodosim valodas noslīpēšanai.

ALAs Izglītības nozare jau agros piecdesmitajos gados sastādīja mācību mērķus katrai pamatskolas klasei, un daudzas skolas interesantā kārtā, vēl vadās pēc šiem oriģinālajiem sarakstiem. Toties, lai tie būtu pielietojamāki, atkal pārrunājām prasību tos paplašināt, kā arī pierakstīt mācībvielu, ko iesaka lietot katrai klasei. Aicinu visas skolas atsaukties uz šo kopējo projektu, kuŗa iedzīvināšanu ceram veikt pa vasaras mēnešiem, sanākot uz pārrunām nometnes laikā Katskiļos un Garezerā: lūdzu atsūtiet man savus ieteikumus par mācībvielu, kā arī konkrētiem projektiem, kas labi pielietojami katras klases līmenim. Arī, papildus, bet tikpat svarīgi, kādus mērķus uzstādat un kādu vielu pielietojat bērniem klasē, kam ir vājš valodas līmenis?

Bija iecerēts konferencē pasniegt sakopotos rezultātus rudenī izsūtītai pamatskolu aptaujai, bet atbildes no skolām, ar dažiem izņēmumiem, ienāca loti gausā tempā, vai arī nemaz, un tā pagaisa iespēja ar konkrētu faktu sakopojumu likt priekšā konstatētās vajadzības. Toties, kaut vēl ļoti ceru no visām skolām saņemt atbildes, lai varam veidot labāku pārskatu par mūsu demografisko stāvokli, mums nepietrūka vielas, ko pārrunāt. Un šogad itsevišķi, vielas un jautājumu risināšanai pārrunas veidojās ar pozitīvu noskaņojumu, un pie darāmiem darbiņiem pieteicās talkā brīvprātīgi un ļoti spējīgas un pozitīvi noskaņotas personas.