Latvijai aktīvāk jāveido saikne ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem un ar elastīgām izglītības metodēm jādod iespēja apgūt latviešu valodu, kultūru un vēsturi.

To Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti uzsvēra 31. janvārī, ar Eiropas Latviešu apvienības un valsts iestāžu pārstāvjiem spriežot par latviskas izglītības pieejamību ārvalstīs, ziņo Saeimas preses dienests.

“Ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem jābūt iespējām mācīties latviešu valodu,” norāda komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. “Tas ir ne tikai veids kā saglabāt saikni ar Latviju, bet dod iespēju atgriezties Latvijā, lai te pilnvērtīgi strādātu un bērni iekļautos mūsu skolās.”

Patlaban visā pasaulē darbojas apmēram 60 latviešu skolas, no tām puse Eiropas valstīs, skaidroja Eiropas Latviešu apvienības pārstāvis Aldis Austers. Klātesoši atzina, ka skolu tīkls aptver ārkārtīgi mazu daļu ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu.

Lai to mainītu, jāpiedāvā elastīgas apmācības formas – vasaras nometnes Latvijā, ērtas tālākapmācības programmas. Savukārt pedagogiem jādod iespējas celt kvalifikāciju un jāizstrādā mūsdienīgs mācību saturs.

Pieticīga finansējuma apstākļos Latviešu valodas aģentūra ir spējusi strādāt visos šajos virzienos, atzina Druviete. Latviešu valodas aģentūra no 2005. līdz 2011. gadam latviešu valodas un kultūras apguvē atbalstījusi skolotājus Krievijā, Baltkrievijā un Īrijā. Pagājušogad iespēju pilnveidot latviešu valodu izmantojuši 274 dalībnieki. Tāpat aģentūra īpaši diasporai izstrādājusi programmas latviešu valodas apguvei un skolotāju tālākizglītībai, kā arī sagatavojusi vairākus mācību līdzekļus.

Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) teica, ka viņai zināmi vairāki pozitīvi piemēri, kā no valsts izbraukušie latvieši pašorganizējoties kopj valodu un kultūru. Lai rastu iespējas palielināt finansējumu latviskas izglītības pieejamībai, viņa rosināja ministrijas pārskatīt programmas, kurās naudas līdzekļi tiek apgūti formāli.

Saiknes uzturēšana ar diasporu ir pārresorisks jautājums, pauda kultūras ministres ārštata padomniece integrācijas un elektronisko mediju attīstības jautājumos Sarmīte Ēlerte. Kā ziņo Saeimas preses dienests, Ēlerte atzina, ka ekonomiskās situācijas uzlabošanās atrisinās daudz ko, bet ne visu, un ir jādomā par mūsu cilvēku latviskās identitātes stiprināšanu.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve skaidroja, ka ministram Robertam Ķīlim kā sociālantropologam ir dziļa izpratne par šīs jomas nozīmību un ir sagatavotas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, paredzot profesionālu pedagogu palīdzību bērniem, kas atgriezušies uz dzīvi Latvijā.

Savukārt Ārlietu ministrijā speciālo uzdevumu vēstnieka sadarbībai ar diasporu Rolanda Lappuķes vadībā strādā darba grupa, meklējot iespējas stiprināt saikni ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem.

Esošajā demogrāfiskajā situācijā svarīgs ir katrs cilvēks, tāpēc jāveicina gan viņa kontakts ar Latviju, gan atgriešanās šeit, teica deputāts Vladimirs Reskājs (Saskaņas centrs). Savukārt Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) akcentēja, ka informatīvajiem un mācību materiāliem jābūt vērstiem uz apziņu, ka izbraukšana ir uz laiku un, kad parādīsies iespēja, jābrauc mājās.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 31. janvārī diskutēs par latvisko izglītību ārpus Latvijas, ziņo Saeimas preses dienests.

Saeimas deputāti kopā ar Eiropas Latviešu apvienības un Latviešu valodas aģentūras pārstāvjiem meklēs risinājumus, lai latviska izglītība ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem kļūtu pieejamāka.

“Latviskuma stiprināšana ir pašu latviešu rokās, un mūsu valstij jārūpējas par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu iespējām iegūt izglītību dzimtajā valodā,” norāda komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. “Latviešu valodas aģentūra ir daudz darījusi, dažādos veidos atbalstot pedagogus, kas strādā ārvalstu skolās un svētdienas skolās – tiek piedāvātas iespējas celt kvalifikāciju, izstrādātas apmācību programmas un organizēti pilnveides semināri. Taču latviskai izglītībai ārvalstīs jākļūst pieejamākai.”

Sīkāka informācija par valodas aģentūra atrodama mājas lapā www.valoda.lv.