Klāva Sīpoliņa fonds 1981. gadā Ārzemju mākslas muzejā Rīgā sarīkoja pirmo trimdas mākslas skati. Kopš tā laika Latviešu Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) izveidojusies skaitliski nozīmīga kolekcija, kurā pārstāvēti apmēram 100 mākslinieki no ASV, Austrālijas, Austrijas, Kanādas, Lielbritānijas, Vācijas un Zviedrijas.

Cik daudz Latvijā cilvēks, kuru patiešām interesē kultūras joma, zina par trimdā radīto tautiešu mākslu? Domājams, ka ne pārāk. Zina klasiķus Annusu, Toni, Libertu, Kalmīti un Vidbergu, zina Dainu Dagniju, Lari Strunki un Raimondu Staprānu, kuriem bijušas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

2010. gadā Igaunijas mākslas muzejs KUMU īstenoja vērienīgu izstādi „Igauņu māksla trimdā”, kas piesaistīja milzīgu skatītāju uzmanību un kuras katalogs ieguva Igaunijas Nacionālās bibliotēkas balvu „Gada skaistākā grāmata”. Kaimiņu notikums no jauna apliecināja tēmas aktualitāti un nostiprināja domu rīkot izstādi „Latviešu māksla trimdā” 2013. gada pavasarī un vasarā LNMM izstāžu zālē „Arsenāls”.

Iecerēts izdot apjomīgu katalogu, kas atstātu liecību mākslas vēsturei un turpmākai pētniecībai. Laika gaitā no mākslinieku un kolekcionāru dāvinājumiem, kā arī retiem pirkumiem ir izveidojusies stilistiski un tematiski daudzveidīgs krājums. Austrāliju pārstāv Lidija Dombrovska Larsena, Mārtiņš Gauja, Haralds Norītis, Venita Salnāja, Imants Tillers, Reinis Zusters, Kanādu – Ēriks Dzenis, Visvaldis Reinholds, Ilgvars Šteins, Jānis Zuntaks.

Amerikas Savienotās Valstis pārstāv Annusu dzimta, Voldemārs Avens, Laimons Eglītis, Jānis Kalmīte, Fridrihs Milts, Ģirts Puriņš, Gerda Roze, Raimonds Staprāns, Edvīns Strautmanis, Sigurds Vīdzirkste un Eiropu – Kārlis Neilis, Niklāvs un Laris Strunkes, Juris Soikans, Leo Janis Briedītis, Laimonis Mieriņš, Valdemārs Tone, kā arī virkne citu autoru.

Izstādi varētu uztvert kā diasporas kultūras apzināšanu, kā iepazīstināšanu ar mītnes zemēs redzamiem, bet Latvijā ne visai pazīstamiem vārdiem, to var arī nosaukt par būtisku latviskās identitātes meklējumu šķautni.

LNMM vēršas ar lūgumu atbalstīt izstādi „Latviešu māksla trimdā” un arī tā krājuma veidošanu gan ar mākslas darbiem, gan finansiāli, gan ar dokumentālo materiālu:

• Kaut arī izstādi papildinās eksponāti no topošā Cēsu Trimdas mākslas muzeja un privātām kolekcijām, tomēr joprojām daudzu mākslinieku daiļrade ir skopi pārstāvēta, vai arī nemaz. Īpaši LNMM interesē jaunāko paaudžu mākslinieku darbi, kuri māksliniecisko izglītību guvuši mītnes zemēs.

• Apjomīga kataloga izdošanai daļa līdzekļu ir jau iegūta, taču lūdzam privātpersonas, trimdas fondus un organizācijas ar ziedojumiem atbalstīt tā izdošanu.

• Katalogam būtisks ir dokumentālais materiāls – fotogrāfijas (arī digitālā versijā) kā laikmeta liecības, kas atspoguļo ne tikai māksliniekus, bet arī radošo procesu un vidi.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir lielākā latviešu mākslas krātuve pasaulē, kas pilda savu misiju apzināt un uzkrāt izcilāko mākslinieku radītās vērtības ne tikai savā zemē, bet arī ārpus tās robežām, kur mīt tautas radošais gars.

Ar jautājumiem par izstādi lūgums vērsties pie kuratores Dr.art. Daces Lambergas, Krišjāņa Valdemāra iela 10a, Rīga LV 1010, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Telefons +37167357404, mobīlais telefons +37129437163 un epastsdace.lamberga@lnmm.lv

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce

 

 

Anarborā Mičiganā 6. maijā noslēdzās Amerikas latviešu apvienības (ALA) 61. kongress. 3 dienas kongresā piedalījās ap 70 ASV latviešu organizāciju pārstāvji, kā arī vairāki viesi no Latvijas. Kongresa galvenais mērķis bija lemt par ALAs darba plāniem nākamajam gadam, kā arī ievēlēt jaunu apvienības valdi.

Kongresa viesu vidū bija LR Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks sadarbībā ar latviešiem ārzemēs Rolands Lappuķe, Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Uldis Sukovskis, žurnāla „Ir“ politiskais komentētājs Aivars Ozoliņš un Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis Aldis Austers. Kongresa laikā notika arī LR goda konsulu diskusija, ko vadīja Latvijas vēstniecības ASV vadītāja vietnieks Juris Pogrebņaks.

ALAs kongress ir galvenā lēmumu pieņemšanas institūcija apvienībā. Ši gada kongresā uzsvars tika likts uz jautājumiem, kas skar latviešu organizāciju nākotni ASV, biedru situāciju, sadarbības stiprināšanu ar Latvijas valdību un nevalstiskajām organizācijām.

Kā savā uzrunā, ko illustrēja “Powerpoint” fotoattēli, norādīja ALAs priekšsēdis Juris Mežinskis, aizvadītā gada laikā ALA ir veikusi plašu izpēti, lai noskaidrotu pašreizējo stāvokli latviešu organizācijās un izzinātu ASV latviešu sabiedrības šī brīža vajadzības. Līdz šim ALAs galvenās prioritātes bija latviešu valodas un kultūras saglabāšana ASV, kā arī sadarbības stiprināšana ar Latviju. J. Mežinskis pastāstīja par ALAs vispārējo darbu , kā arī informēja par katras nozares sasniegumiem.

Kongresa laikā speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe iepazīstināja delegātus ar jaunumiem Latvijas valsts sadarbībā ar tautiešiem ārzemēs. Politiskais komentētājs Aivars Ozoliņš sniedza savu ieskatu Latvijas politikā pēc Valsts prezidenta „Rīkojuma Nr. 2”. Rīgas Tehniskās Universitātes prorektors Uldis Sukovskis stāstīja par augstākās izglītības attīstību Latvijā un mācībām RTU. Savukārt Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis Aldis Austers izskaidroja situāciju par to kā un kādas problēmas pārvar jaunā emigrācija, veidojot latviešu (papild)skolu tīklu Eiropā.

Pēc ALAs vadības vēlēšanām, valdes sastāvā notika šādas izmaiņas: priekšsēža amatā Juri Mežinski no Sinsinnati nomainīja līdzšinējā Izglītības nozares vadītāja Anita Bataraga no Ņudžersijas. Izglītības nozares vadību pārņēma Andra Zommere no Kalamazū. Savukārt Jāņa Kukaiņa pienākumus Informācijas nozarē uzņēmās Taira Zoldnere no Sanfrancisko. (J. Kukainis, kuŗs nesen tika ievēlēts PBLA priekšsēža amatā, paliek arī viens no pieciem ALAs pārstāvjiem PBLA valdē. Pārējie ir A. Bataraga, T. Zoldnere, Ē. Krūmiņš un V. Kārklis). Visvari Ģigu, kuŗš septiņus gadus bija vadījis Sporta nozari, amatā nomainīja Toms Trautmanis, kuŗš pašreiz dzīvo un strādā Anarboras pilsētā Mičiganā.

Līdzekļu vākšanas un Biedru nozares turpinās vadīt Andris Ramāns no Kalifornijas. Viņam kongresa delegāti ieteica meklēt referentu/-i, kas palīdzētu apzināt un sadarboties ar jauniebraucējiem no Latvijas. Kultūras nozari turpinās vadīt Iveta Vesmane Felzenberga no Sietlas, bet Kultūras fondu – Sarma Muižniece Liepiņa no Bostonas apkārtnes. ALAs finances turpinās pārzināt Vaira Rozentāls no Detroitas apkārtnes. Bijušais priekšsēdis J. Mežinskis pildīs valdes sekretāra pienākumus un ir solījis palīdzēt valdes kasierei. Ēriks Krūmiņš vadīs “Sadarbība ar Latviju” nozari. Revīzijas komisijā atkārtoti ievēlēja Robertu Švernu un Valdi Kārkli no Vašingtonas apkārtnes un Mārci Jansonu no Detroitas.

Kongresa delegati pieņēma 26 rezolūcijas un veselu rindu ieteikumu, kuŗi gan bija vairāk saistīti ar finanču darba pilnveidošanu. Arī rezolūcijas šogad galvenokārt saistījās ar apvienības iekšējo darbu, proti – uzlabot sakarus ar organizācijam, izmantot modernās technolōģijas, atjaunot ALAs informatīvos materiālus utt.

Kongress arī aicināja Statūtu komisiju un Biedru nozari pārskatīt ALAs Statūtus un mainīt tos, atvieglojot noteikumus kā organizācijas var sūtīt pārstāvjus uz kongresiem. (Statūtu maiņas jāizsludina 90 dienas pirms nākamā kongresa.)

Nacionālpolītiskā darba rezolūcijās kongress aicināja valdi turpināt sadarboties ar Latvijas valdību un ministrijām sakarā ar dubultpavalstniecības un pasu jautājumiem, vēlēšanu procesa maiņām (vēlētāju reģistru un elektronisko balsošanu). Kongress uzdeva Informācijas nozarei piestrādāt pie Baltic Caucus rindu papildināšanas ASV kongresā, kā arī regulārāk informēt ASV latviešus un organizācijas par ALAs darbu. Tika izteikts arī aicinājums mēģināt atvieglot viesmākslinieku vīzu iegūšanu.

Pilnu rezolūciju tekstu variet lasīt ALAs mājas lapā www.alausa.org), kongresa sadaļā. Tur ievietota arī kongresa fotogalerija.