Fairies of Latvian music present sweet sounds on debut mini-album

Description of image

While only seven women are seen in official band photos such as this, Sus Dungo in fact consists of eight performers. (Publicity photo)

Description of image

Sus Dungo’s debut mini-album, Rasā pēdas, includes eight tracks.

For me, part of the fun of listening to Sus Dungo’s debut mini-album, Rasā pēdas, is the memory of using social media to track down band member Kate Pāvula at a vintage fair in Rīga this summer.

With the album not yet available in stores, Twitter was the way to locate her, chat for a bit and get my hands on the compact disc. Even without that personal connection, the album is pure joy.

Sus Dungo has carved out a niche in the Latvian music scene with its dūdiņroks or “fairy rock” style that fits in well with Rīga’s new hipster community. While the term dūdiņroks might suggest light or even saccharine fare, that’s not what the band offers. Sus Dungo lays down intricate tracks that pull the listener through each song. Yet it is music sweet enough that, after hearing it, one feels good and wanting more.

Sus Dungo began in late 2007 as a duet between Pāvula and Diāna (Sus) Čepurnaja. The band now includes eight young women: Anneli Arro on djembé, cajon drum and shakers; Marika Arro on bass guitar; Elizabete Balčus on flute and metallophone; Čepurnaja on voice, acoustic guitar and banjo; Liene Dravniece on accordeon and voice; Elizabeta Angelika Lāce on harp; Pāvula on voice and violin; and Marta Trofimova on electric guitar and ukelele. Careful media consumers might jump to point out that in photos and music videos only seven performers can be counted, but Pāvula confirmed in an email that Sus Dungo does in fact total eight. Čepurnaja has been studying abroad and that is why she is not always visible.

(Balčus also has recorded on her own. Her six-track EP Wooden Horse was released late last year. For more information, visit elizabetebalcus.com.)

Categorizing the band’s dūdiņroks music can prove difficult. Accordeon, harp and flute often dominate the music, while the voices at times feature strong solos, at other times something akin to a small choir. Sus Dungo’s profile on the music website ReverbNation suggests the band sounds like artists such as Björk, Katzenjammer, or Florence and the Machine. However, the Latvian group is neither as odd as Iceland’s Björk, nor as raucous as Norway’s Katzenjammer, nor as clarion as England’s Florence and the Machine.

Rasā pēdas begins with the dreamy “Atspulgs” (Reflection), which starts out with the sounds of accordeon and harp. As the track builds, the ebb and flow of the song is a good introduction to Sus Dungo’s style.

Next is the mini-album’s title track “Rasā pēdas” (Footprints in the Dew), followed by the jazzy “SQP,” featuring bird sounds and Balčus playing the flute. “Mier loul” (Sea Song), the title of which is in the Livonian language, is a simple instrumental highlighting Lāce’s harp. “Tēta darzā” (Dad’s Garden) speaks of the sanctuary that is a father’s garden.

My favorite track is “Jasmīna lietus” (Jasmine Rain), perhaps because it is one of the tracks not previously heard as a single or YouTube video.

The mini-album concludes with “Balle ar Viegli,” with lyrics drawn from the work of poet Imants Ziedonis. The song muses about a beautiful dance here on earth and the thought that it is a reflection of an even more beautiful one going on in heaven. The song was recorded with members of the Viegli Fund, an effort by Prāta Vētra’s Renārs Kaupers and other Latvian creative types to support projects that reveal the country’s beauty.

My only “complaint” about the CD is its length. The eight tracks amount to just 35 minutes of listening. Of course, the recording is billed as a mini-album and not a full-fledged release, but I am left wanting more of Sus Dungo.

For more on Sus Dungo, visit the band’s website at susdungo.lv, its Facebook page or its page on the draugiem.lv social network.

A pleasant half-hour video of the band performing at the Piens Club in Rīga can be viewed on Vimeo. The concert includes both covers and Sus Dungo’s original songs. Videos may also be found on Sus Dungo’s YouTube channel.

Rasā pēdas should soon be available in Rīga stores and online through eKase.lv, according to Pāvula.

Details

Rasā pēdas

Sus Dungo

Sus Dungo,  2012

Track listing:

Atspulgs

Rasā pēdas

SQP

Mier loul

Tēta dārzā

Jasmīna lietus

Laiks

Balle ar Viegli

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Who will bring home Olympic medals for Latvia?

Since regaining independence, Latvian athletes have brought home medals from every Summer Olympics. In 1992 at Barcelona it was a silver in canoeing by Ivans Klementjevs, a silver in pistol shooting by Afanisijs Kuzmins and a bronze by Dainis Ozols in the individual men’s cycling road race.

Four years later Klementjevs repeated with a silver at Atlanta. Igors Vihrovs won Latvia’s first ever gold at Sydney in 2000 in gymnastics while teammates Aigars Fadejevs added a silver in the men’s 50km walk and Vesvolods Zelonijs picked up a bronze in judo.

Latvia’s biggest haul came at Athens in 2004 with four silvers. Jevgenijs Sapronenko came second in the pole vault, Vadims Vasilevskis followed in the javelin, Jelena Rublevska in the women’s pentathlon, a single day event consisting of sharp-shooting, fencing, swimming, equestrianism and cross-country running, and Viktors Scerbatihs in weigthlifting. Maris Strombergs picked up a BMX gold in 2008 at Beijing, Ainars Kovals scored a silver in the javelin while Scerbatihs added a bronze in the men’s super heavyweight weightlifting class.

Coming into London, Latvia has a record of 3 gold, 11 silver and 4 bronze medals. The total includes a silver in Los Angeles in 1932 as well as a silver and a bronze in Berlin in 1936. Latvian athletes first participated in the 1912 Games under the Tsarist flag and were members of Soviet teams during occupation. Janis Konrads won a swimming gold for Australia in 1960, his sister Ilze won a silver in the same Games while Aldis Berzins was on the 1984 USA gold medal volleyball team.

Latvia has 48 athletes in London and they will be competing in wrestling, judo, table tennis, the pentathlon, swimming, beach volleyball, canoeing, weightlifting, athletics, gymnastics, BMX cycling and road cycling.

While Latvia has few contenders, previous games show that medals can come from unexpected quarters. However Maris Strombergs, the BMX winner at Beijing is considered a medal contender. Two pairs are entered in the men’s beach volleyball. They are ranked 13th and 14th coming into the Games and could surprise.

Of note is sharpshooter Kuzmins who is at the age of 65 is in his 9th Summer Olympics. Kuzmins made his debut under the Soviet flag at the 1976 Games in Montreal. He only missed the 1984 games in Los Angeles due to a tit-for-tat Soviet bloc boycott following the West’s boycott of the 1980 Games in Moscow in retaliation for the 1979 Soviet invasion of Afghanistan. He is not the oldest participant in London. The oldest is a Japanese equestrianist at 71.

As a footnote, Sanita Puspurs, a recent immigrant from Latvia, will be competing for Ireland in single women’s rowing.

While bigger countries fret over their medal totals, for Latvia it will be pulling in a few medals and not being skunked. But then again, 80 of the 205 nations participating at London have never won any Olympic medal at either the Winter or Summer Games.

 

Rīgā konference “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai”

image

Diasporas konferences amatpersonas: Rolands Lappuķe (Ārlietu ministrija), Jānis Kukainis (PBLA), Jānis Bordāns (LR Tieslietu ministrs), Daniels Pavļuts (LR Ekonomikas ministrs), Ruta Klimkāne (Kultūras ministrija), Edijs Bošs (konferences vadītājs). Foto: Lāsma Ģibiete.

Ar šo, tik ļoti mudinošo saukli, 13. un 14. jūlijā, Latvijā notika Latvijas Republikas (LR) Kultūras Ministrijas (KM) rīkota starptautiska konference, kurā piedalījās un ar idejām, ierosinājumiem, ieteikumiem dalījās 120 dalībnieki no visas pasaules.

Šāda konference tiek rīkota jau otro gadu, sadarbībā ar Ārlietu Ministriju (ĀM), Izglītības un Zinātnes Ministriju (IZM), Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) un Eiropas latviešu apvienību (ELA), kā arī Saeimas, ministriju, sabiedrisko organizāciju un ārzemēs dzīvojošo latviešu organizāciju pārstāvjiem.

Piektdien, 13.jūlijā konferenci atklāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboliņa,vēlāk sekoja Izglītības un Zinātnes ministra Roberta Ķīļa, Tieslietu ministra Jāņa Bordāna un nodibinājuma Rīga 2014 pārstāves Annas Muhkas uzrunas. Pirmā konferences diena noritēja ļoti pozitīvā un nepiespiestā gaisotnē, kur virmoja dažādu ideju apmaiņa, noritēja neformālas diskusijas un ieteikumi, kuru konkrētu pielietojumu nācās rast konferences otrajā dienā.

Sestdien, 14. jūlijā uzrunas konferencē teica Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš aicināja nevilcināties ar grozījumiem likumā par dubultpilsonību. Informēja par to, ka šobrīd veidojas starpministriju atbalsta komanda reemigrācijas pasākuma plāna izstrādei. Kā arī atzīmēja ārzemju latviešu saišu stiprināšanu ar Latviju, kā piemēru minot Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes – Grendes viesošanos XIII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos un Pasaules koru olimpiādē ASV.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis uzsvēra, ka ir svarīgi formulēt konkrētus priekšlikumus topošajam Latvijas Nacionālās attīstības plānam.
Savukārt LR ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe, atgādināja, ka darbs ar ārzemju latviešiem ir vairāku ministriju kompetencē, tādejādi ir pozitīvi, ka šajā konferencē tiek pārstāvētas vairākas ministrijas un tās tiek informētas par to, kas rūp diasporas pārstāvjiem un ko var darīt valdība.

LR KM Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Ruta Klimkāne informēja, ka pamatojoties uz pagājušā gada konferencē izvirzītajiem mērķiem, Ministru kabinets šā gada maijā konceptuāli atbalstīja sabiedrības saliedētības pasākumus, lemjot par papildu budžeta līdzekļiem ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem. No neparedzētajiem līdzekļiem 2012. gadā tika piešķirti 50 000 lati lasīšanas veicināšanas programmai “Bērnu un jauniešu žūrija”, 27 000 lati ārzemju latviešu dalības atbalstam XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV deju svētkos, kā arī 75 000 lati Latvijas NVO fonda “Ārpusskolas sadarbības programmas” izveidei.

Ekonomikas Ministrs Daniels Pavļuts, atzina, ka “nepietiekams turīgums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki atstāj valsti”. Viņš arī prognozēja, ka nākamajos gados ik gadu ekonomika radīs aptuveni 15 000 jaunas darba vietas, tomēr, lai tas notiktu ir vajadzīga informācijas pieejamība par darba vietām.

Saeimas deputāts Ingmārs Čaklais aicināja plašsaziņas līdzekļus vairāk skaidrot sabiedrībai par topošajiem grozījumiem Pilsonības likumā.

Lielu interesi konferences dalībniekos izraisīja Lietuvas Ārlietu Ministrijas pārstāvja Arvīda Daunoravičius stāstījums. Viņš dalījās pieredzē gan par mērķiem un uzdevumiem, ko Lietuvas valdība izvirzījusi un kas saistīti gan ar nacionālo identitāti, vēsturisko atmiņu, gan politiku, ekonomiku, sociālo un kultūras dzīvi. Kā arī stāstīja par sadarbības programmu “Globālā Lietuva” un tās izvirzītajiem mērķiem, kas saistīti ar nacionālo identitāti. Kā zināms pēc pēdējo dienu informācijas, arī Latvijas ministrijas ir ieteikušas īstenot līdzīgu projektu, mediju tīklu “Globālais latvietis”.
Par paveikto pagājušajā gadā diasporas sadarbībai ar valdību un par šā gada iecerēm, kongresa dalībniekus iepazīstināja Eiropas Latviešu Apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers.

Pēc ievaduzrunām sekoja piecu darba grupu sesijas:

Izglītība, ko vadīja Pasaules Brīvo latviešu apvienības izglītības priekšsēde Daina Grosa un Izglītības un Zinātnes ministra padomniece Liesma Ose.

Ārpusskolas izglītība: saieti, nometnes – pamats identitātes veidošanai, ko vadīja PBLA Izglītības padomes priekšsēdes vietniece Līga Ruperte un Trīsreiztrīs Latvija valdes priekšsēdētāja Inese Krūmiņa.

Novadnieki, ko vadīja Amerikas Latviešu apvienības un PBLA pārstāve Taira Zoldnere un Latvijas Universitātes pārstāve Dace Dzenovska.

Kultūra, ko vadīja KM Kultūras un nemateriālā mantojuma centra pārstāve Dace Melbārde un ELA un Latviešu biedrības Īrijā pārstāve Inguna Grietiņa.

Jaunieši, ko vadīja projektu vadītājs Jānis Dirveiks un Jaunatnes organizāciju apvienības “IMKA Latvija” pārstāve Linda Ūzuliņa.

Darba grupās diena ritēja ļoti raiti, jo idejas, šķēršļi, ieteikumi valdībai, dažādi projekti, lai uzlabotu sadarbību iekšēji diasporā un starp diasporu un valdību “bira” viens pēc otra. Apkopot, iesniegšanai tālākai virzībai, tos nenācās viegli, jo no dažiem simtiem priekšlikumu bija jāizvirza svarīgākie. Mazliet projekta grupu darbu apgrūtināja valdības pārstāvji tajās, jo tajā mirklī ne vienu vien reizi nācās atskārst, ka ne vienmēr diasporas vajadzības tiek saprastas pareizi un ne vienmēr valdības paredzamais ieguldījums diasporas vajadzībām ir tur, kur to patiesi vajadzētu. Ir grūti pārliecināt par vērtībām, kas krājušās gadu desmitiem, reizēm tās ir pavisam vienkāršas un grūti saprotamas Latvijā dzīvojošajiem. Komunikācijas un sadarbības trūkums izskanēja katras darba grupas rezultātu izklāstā. Nonācām pie kopsaucēja, ka to ir ļoti vienkārši izdarīt, proti, apvienoties vienā runājošā vienībā savā mītnes zemē, kas sadarbojas ar Latviju un diasporu, tādejādi uzlabojot informācijas apmaiņu un vajadzību apkopojumu.

Sīkāk par katras darba grupas rezultātiem un priekšlikumiem valdībai tiks ziņots.

Konference noslēdzās ar ELA Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras sadarbības memoranda parakstīšanu.

image

Diasporas konferences atklāšanas vakars. Anna Muhka (Rīga 2014) un Aldis Austers (Eiropas latviešu apvienība). Foto: Lāsma Ģibiete.