Ar šo, tik ļoti mudinošo saukli, 13. un 14. jūlijā, Latvijā notika Latvijas Republikas (LR) Kultūras Ministrijas (KM) rīkota starptautiska konference, kurā piedalījās un ar idejām, ierosinājumiem, ieteikumiem dalījās 120 dalībnieki no visas pasaules.

Šāda konference tiek rīkota jau otro gadu, sadarbībā ar Ārlietu Ministriju (ĀM), Izglītības un Zinātnes Ministriju (IZM), Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) un Eiropas latviešu apvienību (ELA), kā arī Saeimas, ministriju, sabiedrisko organizāciju un ārzemēs dzīvojošo latviešu organizāciju pārstāvjiem.

Piektdien, 13.jūlijā konferenci atklāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboliņa,vēlāk sekoja Izglītības un Zinātnes ministra Roberta Ķīļa, Tieslietu ministra Jāņa Bordāna un nodibinājuma Rīga 2014 pārstāves Annas Muhkas uzrunas. Pirmā konferences diena noritēja ļoti pozitīvā un nepiespiestā gaisotnē, kur virmoja dažādu ideju apmaiņa, noritēja neformālas diskusijas un ieteikumi, kuru konkrētu pielietojumu nācās rast konferences otrajā dienā.

Sestdien, 14. jūlijā uzrunas konferencē teica Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš aicināja nevilcināties ar grozījumiem likumā par dubultpilsonību. Informēja par to, ka šobrīd veidojas starpministriju atbalsta komanda reemigrācijas pasākuma plāna izstrādei. Kā arī atzīmēja ārzemju latviešu saišu stiprināšanu ar Latviju, kā piemēru minot Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes – Grendes viesošanos XIII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos un Pasaules koru olimpiādē ASV.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis uzsvēra, ka ir svarīgi formulēt konkrētus priekšlikumus topošajam Latvijas Nacionālās attīstības plānam.
Savukārt LR ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe, atgādināja, ka darbs ar ārzemju latviešiem ir vairāku ministriju kompetencē, tādejādi ir pozitīvi, ka šajā konferencē tiek pārstāvētas vairākas ministrijas un tās tiek informētas par to, kas rūp diasporas pārstāvjiem un ko var darīt valdība.

LR KM Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Ruta Klimkāne informēja, ka pamatojoties uz pagājušā gada konferencē izvirzītajiem mērķiem, Ministru kabinets šā gada maijā konceptuāli atbalstīja sabiedrības saliedētības pasākumus, lemjot par papildu budžeta līdzekļiem ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem. No neparedzētajiem līdzekļiem 2012. gadā tika piešķirti 50 000 lati lasīšanas veicināšanas programmai “Bērnu un jauniešu žūrija”, 27 000 lati ārzemju latviešu dalības atbalstam XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV deju svētkos, kā arī 75 000 lati Latvijas NVO fonda “Ārpusskolas sadarbības programmas” izveidei.

Ekonomikas Ministrs Daniels Pavļuts, atzina, ka “nepietiekams turīgums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki atstāj valsti”. Viņš arī prognozēja, ka nākamajos gados ik gadu ekonomika radīs aptuveni 15 000 jaunas darba vietas, tomēr, lai tas notiktu ir vajadzīga informācijas pieejamība par darba vietām.

Saeimas deputāts Ingmārs Čaklais aicināja plašsaziņas līdzekļus vairāk skaidrot sabiedrībai par topošajiem grozījumiem Pilsonības likumā.

Lielu interesi konferences dalībniekos izraisīja Lietuvas Ārlietu Ministrijas pārstāvja Arvīda Daunoravičius stāstījums. Viņš dalījās pieredzē gan par mērķiem un uzdevumiem, ko Lietuvas valdība izvirzījusi un kas saistīti gan ar nacionālo identitāti, vēsturisko atmiņu, gan politiku, ekonomiku, sociālo un kultūras dzīvi. Kā arī stāstīja par sadarbības programmu “Globālā Lietuva” un tās izvirzītajiem mērķiem, kas saistīti ar nacionālo identitāti. Kā zināms pēc pēdējo dienu informācijas, arī Latvijas ministrijas ir ieteikušas īstenot līdzīgu projektu, mediju tīklu “Globālais latvietis”.
Par paveikto pagājušajā gadā diasporas sadarbībai ar valdību un par šā gada iecerēm, kongresa dalībniekus iepazīstināja Eiropas Latviešu Apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers.

Pēc ievaduzrunām sekoja piecu darba grupu sesijas:

Izglītība, ko vadīja Pasaules Brīvo latviešu apvienības izglītības priekšsēde Daina Grosa un Izglītības un Zinātnes ministra padomniece Liesma Ose.

Ārpusskolas izglītība: saieti, nometnes – pamats identitātes veidošanai, ko vadīja PBLA Izglītības padomes priekšsēdes vietniece Līga Ruperte un Trīsreiztrīs Latvija valdes priekšsēdētāja Inese Krūmiņa.

Novadnieki, ko vadīja Amerikas Latviešu apvienības un PBLA pārstāve Taira Zoldnere un Latvijas Universitātes pārstāve Dace Dzenovska.

Kultūra, ko vadīja KM Kultūras un nemateriālā mantojuma centra pārstāve Dace Melbārde un ELA un Latviešu biedrības Īrijā pārstāve Inguna Grietiņa.

Jaunieši, ko vadīja projektu vadītājs Jānis Dirveiks un Jaunatnes organizāciju apvienības “IMKA Latvija” pārstāve Linda Ūzuliņa.

Darba grupās diena ritēja ļoti raiti, jo idejas, šķēršļi, ieteikumi valdībai, dažādi projekti, lai uzlabotu sadarbību iekšēji diasporā un starp diasporu un valdību “bira” viens pēc otra. Apkopot, iesniegšanai tālākai virzībai, tos nenācās viegli, jo no dažiem simtiem priekšlikumu bija jāizvirza svarīgākie. Mazliet projekta grupu darbu apgrūtināja valdības pārstāvji tajās, jo tajā mirklī ne vienu vien reizi nācās atskārst, ka ne vienmēr diasporas vajadzības tiek saprastas pareizi un ne vienmēr valdības paredzamais ieguldījums diasporas vajadzībām ir tur, kur to patiesi vajadzētu. Ir grūti pārliecināt par vērtībām, kas krājušās gadu desmitiem, reizēm tās ir pavisam vienkāršas un grūti saprotamas Latvijā dzīvojošajiem. Komunikācijas un sadarbības trūkums izskanēja katras darba grupas rezultātu izklāstā. Nonācām pie kopsaucēja, ka to ir ļoti vienkārši izdarīt, proti, apvienoties vienā runājošā vienībā savā mītnes zemē, kas sadarbojas ar Latviju un diasporu, tādejādi uzlabojot informācijas apmaiņu un vajadzību apkopojumu.

Sīkāk par katras darba grupas rezultātiem un priekšlikumiem valdībai tiks ziņots.

Konference noslēdzās ar ELA Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras sadarbības memoranda parakstīšanu.