Who will bring home Olympic medals for Latvia?

Since regaining independence, Latvian athletes have brought home medals from every Summer Olympics. In 1992 at Barcelona it was a silver in canoeing by Ivans Klementjevs, a silver in pistol shooting by Afanisijs Kuzmins and a bronze by Dainis Ozols in the individual men’s cycling road race.

Four years later Klementjevs repeated with a silver at Atlanta. Igors Vihrovs won Latvia’s first ever gold at Sydney in 2000 in gymnastics while teammates Aigars Fadejevs added a silver in the men’s 50km walk and Vesvolods Zelonijs picked up a bronze in judo.

Latvia’s biggest haul came at Athens in 2004 with four silvers. Jevgenijs Sapronenko came second in the pole vault, Vadims Vasilevskis followed in the javelin, Jelena Rublevska in the women’s pentathlon, a single day event consisting of sharp-shooting, fencing, swimming, equestrianism and cross-country running, and Viktors Scerbatihs in weigthlifting. Maris Strombergs picked up a BMX gold in 2008 at Beijing, Ainars Kovals scored a silver in the javelin while Scerbatihs added a bronze in the men’s super heavyweight weightlifting class.

Coming into London, Latvia has a record of 3 gold, 11 silver and 4 bronze medals. The total includes a silver in Los Angeles in 1932 as well as a silver and a bronze in Berlin in 1936. Latvian athletes first participated in the 1912 Games under the Tsarist flag and were members of Soviet teams during occupation. Janis Konrads won a swimming gold for Australia in 1960, his sister Ilze won a silver in the same Games while Aldis Berzins was on the 1984 USA gold medal volleyball team.

Latvia has 48 athletes in London and they will be competing in wrestling, judo, table tennis, the pentathlon, swimming, beach volleyball, canoeing, weightlifting, athletics, gymnastics, BMX cycling and road cycling.

While Latvia has few contenders, previous games show that medals can come from unexpected quarters. However Maris Strombergs, the BMX winner at Beijing is considered a medal contender. Two pairs are entered in the men’s beach volleyball. They are ranked 13th and 14th coming into the Games and could surprise.

Of note is sharpshooter Kuzmins who is at the age of 65 is in his 9th Summer Olympics. Kuzmins made his debut under the Soviet flag at the 1976 Games in Montreal. He only missed the 1984 games in Los Angeles due to a tit-for-tat Soviet bloc boycott following the West’s boycott of the 1980 Games in Moscow in retaliation for the 1979 Soviet invasion of Afghanistan. He is not the oldest participant in London. The oldest is a Japanese equestrianist at 71.

As a footnote, Sanita Puspurs, a recent immigrant from Latvia, will be competing for Ireland in single women’s rowing.

While bigger countries fret over their medal totals, for Latvia it will be pulling in a few medals and not being skunked. But then again, 80 of the 205 nations participating at London have never won any Olympic medal at either the Winter or Summer Games.

 

Rīgā konference “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai”

image

Diasporas konferences amatpersonas: Rolands Lappuķe (Ārlietu ministrija), Jānis Kukainis (PBLA), Jānis Bordāns (LR Tieslietu ministrs), Daniels Pavļuts (LR Ekonomikas ministrs), Ruta Klimkāne (Kultūras ministrija), Edijs Bošs (konferences vadītājs). Foto: Lāsma Ģibiete.

Ar šo, tik ļoti mudinošo saukli, 13. un 14. jūlijā, Latvijā notika Latvijas Republikas (LR) Kultūras Ministrijas (KM) rīkota starptautiska konference, kurā piedalījās un ar idejām, ierosinājumiem, ieteikumiem dalījās 120 dalībnieki no visas pasaules.

Šāda konference tiek rīkota jau otro gadu, sadarbībā ar Ārlietu Ministriju (ĀM), Izglītības un Zinātnes Ministriju (IZM), Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) un Eiropas latviešu apvienību (ELA), kā arī Saeimas, ministriju, sabiedrisko organizāciju un ārzemēs dzīvojošo latviešu organizāciju pārstāvjiem.

Piektdien, 13.jūlijā konferenci atklāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboliņa,vēlāk sekoja Izglītības un Zinātnes ministra Roberta Ķīļa, Tieslietu ministra Jāņa Bordāna un nodibinājuma Rīga 2014 pārstāves Annas Muhkas uzrunas. Pirmā konferences diena noritēja ļoti pozitīvā un nepiespiestā gaisotnē, kur virmoja dažādu ideju apmaiņa, noritēja neformālas diskusijas un ieteikumi, kuru konkrētu pielietojumu nācās rast konferences otrajā dienā.

Sestdien, 14. jūlijā uzrunas konferencē teica Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš aicināja nevilcināties ar grozījumiem likumā par dubultpilsonību. Informēja par to, ka šobrīd veidojas starpministriju atbalsta komanda reemigrācijas pasākuma plāna izstrādei. Kā arī atzīmēja ārzemju latviešu saišu stiprināšanu ar Latviju, kā piemēru minot Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes – Grendes viesošanos XIII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos un Pasaules koru olimpiādē ASV.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis uzsvēra, ka ir svarīgi formulēt konkrētus priekšlikumus topošajam Latvijas Nacionālās attīstības plānam.
Savukārt LR ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe, atgādināja, ka darbs ar ārzemju latviešiem ir vairāku ministriju kompetencē, tādejādi ir pozitīvi, ka šajā konferencē tiek pārstāvētas vairākas ministrijas un tās tiek informētas par to, kas rūp diasporas pārstāvjiem un ko var darīt valdība.

LR KM Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Ruta Klimkāne informēja, ka pamatojoties uz pagājušā gada konferencē izvirzītajiem mērķiem, Ministru kabinets šā gada maijā konceptuāli atbalstīja sabiedrības saliedētības pasākumus, lemjot par papildu budžeta līdzekļiem ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem. No neparedzētajiem līdzekļiem 2012. gadā tika piešķirti 50 000 lati lasīšanas veicināšanas programmai “Bērnu un jauniešu žūrija”, 27 000 lati ārzemju latviešu dalības atbalstam XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV deju svētkos, kā arī 75 000 lati Latvijas NVO fonda “Ārpusskolas sadarbības programmas” izveidei.

Ekonomikas Ministrs Daniels Pavļuts, atzina, ka “nepietiekams turīgums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki atstāj valsti”. Viņš arī prognozēja, ka nākamajos gados ik gadu ekonomika radīs aptuveni 15 000 jaunas darba vietas, tomēr, lai tas notiktu ir vajadzīga informācijas pieejamība par darba vietām.

Saeimas deputāts Ingmārs Čaklais aicināja plašsaziņas līdzekļus vairāk skaidrot sabiedrībai par topošajiem grozījumiem Pilsonības likumā.

Lielu interesi konferences dalībniekos izraisīja Lietuvas Ārlietu Ministrijas pārstāvja Arvīda Daunoravičius stāstījums. Viņš dalījās pieredzē gan par mērķiem un uzdevumiem, ko Lietuvas valdība izvirzījusi un kas saistīti gan ar nacionālo identitāti, vēsturisko atmiņu, gan politiku, ekonomiku, sociālo un kultūras dzīvi. Kā arī stāstīja par sadarbības programmu “Globālā Lietuva” un tās izvirzītajiem mērķiem, kas saistīti ar nacionālo identitāti. Kā zināms pēc pēdējo dienu informācijas, arī Latvijas ministrijas ir ieteikušas īstenot līdzīgu projektu, mediju tīklu “Globālais latvietis”.
Par paveikto pagājušajā gadā diasporas sadarbībai ar valdību un par šā gada iecerēm, kongresa dalībniekus iepazīstināja Eiropas Latviešu Apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers.

Pēc ievaduzrunām sekoja piecu darba grupu sesijas:

Izglītība, ko vadīja Pasaules Brīvo latviešu apvienības izglītības priekšsēde Daina Grosa un Izglītības un Zinātnes ministra padomniece Liesma Ose.

Ārpusskolas izglītība: saieti, nometnes – pamats identitātes veidošanai, ko vadīja PBLA Izglītības padomes priekšsēdes vietniece Līga Ruperte un Trīsreiztrīs Latvija valdes priekšsēdētāja Inese Krūmiņa.

Novadnieki, ko vadīja Amerikas Latviešu apvienības un PBLA pārstāve Taira Zoldnere un Latvijas Universitātes pārstāve Dace Dzenovska.

Kultūra, ko vadīja KM Kultūras un nemateriālā mantojuma centra pārstāve Dace Melbārde un ELA un Latviešu biedrības Īrijā pārstāve Inguna Grietiņa.

Jaunieši, ko vadīja projektu vadītājs Jānis Dirveiks un Jaunatnes organizāciju apvienības “IMKA Latvija” pārstāve Linda Ūzuliņa.

Darba grupās diena ritēja ļoti raiti, jo idejas, šķēršļi, ieteikumi valdībai, dažādi projekti, lai uzlabotu sadarbību iekšēji diasporā un starp diasporu un valdību “bira” viens pēc otra. Apkopot, iesniegšanai tālākai virzībai, tos nenācās viegli, jo no dažiem simtiem priekšlikumu bija jāizvirza svarīgākie. Mazliet projekta grupu darbu apgrūtināja valdības pārstāvji tajās, jo tajā mirklī ne vienu vien reizi nācās atskārst, ka ne vienmēr diasporas vajadzības tiek saprastas pareizi un ne vienmēr valdības paredzamais ieguldījums diasporas vajadzībām ir tur, kur to patiesi vajadzētu. Ir grūti pārliecināt par vērtībām, kas krājušās gadu desmitiem, reizēm tās ir pavisam vienkāršas un grūti saprotamas Latvijā dzīvojošajiem. Komunikācijas un sadarbības trūkums izskanēja katras darba grupas rezultātu izklāstā. Nonācām pie kopsaucēja, ka to ir ļoti vienkārši izdarīt, proti, apvienoties vienā runājošā vienībā savā mītnes zemē, kas sadarbojas ar Latviju un diasporu, tādejādi uzlabojot informācijas apmaiņu un vajadzību apkopojumu.

Sīkāk par katras darba grupas rezultātiem un priekšlikumiem valdībai tiks ziņots.

Konference noslēdzās ar ELA Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras sadarbības memoranda parakstīšanu.

image

Diasporas konferences atklāšanas vakars. Anna Muhka (Rīga 2014) un Aldis Austers (Eiropas latviešu apvienība). Foto: Lāsma Ģibiete.

Latvian Voices and Sõla represent Latvia in World Choir Games

Both female vocal ensemble Latvian Voices and mixed choir Sõla, the only representatives from Latvia, were successful at the 2012 World Choir Games held in July in Cincinnati, Ohio in the United States.

Latvian Voices, led by Laura Jēkabsone, received a gold medal (awarded to all participants who score 80 or more points out of a maximum 100 points), as well as the Championship (highest point score overall) in the female chamber choir category, with a point score of 91.25.

Sõla, the Latvian Academy of Culture choir, led by artistic director Kaspars Ādamsons and conductor Kaspars Vēvers, won gold medals in all three categories they competed in – Mixed Choir, Folklore, as well as Musica Sacra (where the choir scored their personal highest point score – 93.88 out of 100 points).

Organized by the German-based INTERKULTUR, the World Choir Games is a bi-yearly event that, in 2012, featured 23 separate categories for competition, with more than 10,000 participants from more than 60 countries.

The next World Choir Games will take place in 2014 in Rīga, and the event will take place as part of Rīga’s tenure as cultural capital of Europe, which is being organized by Foundation Rīga 2014. As part of the closing ceremonies of the Games in Cincinnati, Rīga received the World Choir Games flag.

For further details go to either the Latvian Voices website – www.latvianvoices.lv, the Sõla website – www.sola.lv,
the World Choir Games website – 2012worldchoirgames.com,
INTERKULTUR or Foundation Rīga 2014.

image

Latvian flag-bearer at the 2012 World Choir Games in Cincinnati. Photo courtesy of Rīga 2014 Foundation.

image

Mixed choir Sõla at the 2012 World Choir Games in Cincinnati. Photo courtesy of Kārlis Veisbārdis.

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.