Revised legislation that opens the door to dual citizenship for a broad range of Latvians is headed for its final reading in the Saeima, according to the parliament’s press service.

The parliament’s Legal Affairs Committee finished its work on amendments to the Citizenship Law on May 2. The third and final reading is planned May 9, according to the press service.

If approved, the amended law—which also would allow exiles and their descendants to reclaim Latvian citizenship—would take effect Oct. 1.

Of several efforts to reform the Citizenship Law in recent years, this is the closest the Saeima has come to final approval. In the current Saeima, the bill (Nr. 52/Lp11) has been in committee for a year and half. It originally was introduced in February 2011 during the 10th Saeima and then was reintroduced shortly after the new parliament convened.

For much of the past year and half, a special subcommittee of the Legal Affairs Committee has been hearing testimony and considering tweaks to the amendments. The subcommittee was unable to finish its work in time to meet the earlier proposed effective date of Jan. 1.

Among notable changes in the most recent version of the proposed amendments is the addition of language that outlines the purpose of the Citizenship Law, according to the press service:

• To define who can be a Latvian citizen.
• To guarantee that ethnic Latvians and Livs may register as Latvian citizens.
• To allow exiles and their descendants to register as Latvian citizens.
• To foster development of Latvian society based on unity and shared values.
• And to recognize dual citizenship in accordance with Latvia’s political goals and interests, as well as to preserve Latvian citizenship in an increasingly mobile world.

Under the proposed amendments, World War II-era exiles and their descendants will be able to register as Latvian citizens as well as maintain citizenship in their home country. However, the descendants must have been born by Oct. 1, 2014—a year after the amended Citizenship Law is due to take effect.

Dual citizenship also would be allowed for those Latvian citizens who have become citizens of member states of the European Union, the European Free Trade Association and the NATO defense alliance. While that covers much of Europe as well as Canada and the United States, it excludes persons in countries such as Russia and others where Latvians have settled in the past. However, in a bow to concerns raised by Latvian diaspora organizations, dual citizenship also would be allowed for citizens of Australia, New Zealand and Brazil. In addition, it would be allowed with any other country with which Latvia has a treaty recognizing dual citizenship.

Further, dual citizenship also would be allowed for those who have become citizens of another country by marriage or adoption.

Ethnic Latvians and Livs also would be able to earn citizenship by providing evidence that a direct ancestor lived in Latvian territory between 1881 and June 17, 1940, as well as by proving that they know the Latvian language.

Other proposed amendments clarify citizenship questions regarding children, including those of noncitizens, as well as reasons for revocation of citizenship.

No 1.maija publiskajā tirdzniecībā nonāks biļetes uz Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu, kas notiks 6. jūlijā plkst. 10:00, kā arī visas iepriekšējā rezervācijā neizpirktās biļetes uz Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem.

Tirdzniecībā uz Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem būs pieejamas kopumā 27 563 biļešu, t.sk. 16 000 biļešu uz Noslēguma koncerta dienas ģenerālmēģinājumu 6. jūlijā plkst. 10:00, 2058 iepriekšējā rezervācijā neizpirktās biļetes un ielūgumiem paredzētās vietas.

Visās Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās Dziesmu un deju svētku biļešu pārdošana un telefoniska rezervācija (tālr. 67371000) sāksies 1.maijā plkst.11:00, interneta veikalā www.bilesuparadize.lv biļetes varēs iegādāties no plkst.12:00. 1.maijā no plkst.10:00 darbosies arī Latvijas Nacionālā kultūras centra informatīvais tālrunis +371 26436135.

1. maijā pieejamas:

* 3991 biļetes uz vērienīgo vokāli simfoniskās mūzikas koncertu Arēnā Rīga, kur latviešu un pasaules mūzikas pērles atskaņos Latvijas profesionālie kolektīvi (orķestri, kori), labākie amatierkori, kā arī solisti – obojists Egils Upatnieks, vijolniece Paula Šūmane, mežradznieks Arvīds Klišāns, dziedātāji Kristīne Zadovska, Krišjānis Norvelis, Andris Ludvigs, Daumants Kalniņš u.c.;

* 1435 biļetes ir pieejamas uz tautas mūzikas koncertu “Raksti”, kas būs skanīga sasaukšanās starp senajām tautas mūzikas tradīcijām un jaunu ceļu meklējumiem mūsdienās. Koncertā „Raksti” piedalīsies gan tādas pieredzējušas mūzikas ieražu glabātājas kā Suitu sievas un Medņevas dziedātājas, gan tautas mūzikas kapelas no visiem Latvijas novadiem, postfolkloras grupas “Iļģi” un “Auļi”. Jauno tradīciju meklējumos dosies koklētāja Laima Jansone, dziedātāja Kristīne Kārkle – Puriņa un koris “Kamēr”;

* 329 biļetes uz krāšņo Tautas tērpu skati;

* 277 biļetes uz kokļu ansambļu koncertu;

* 3399 biļetes uz pasākumiem Saieta namā;

* 480 biļetes uz Deju lieluzvedumu “Tēvu laipas” koncertiem;

* 74 biļetes uz Dziesmu un deju svētku gājiena tribīnēm;

* 700 biļetes uz Noslēguma koncerta vakara ģenerālmēģinājumu 6. jūlijā plkst. 19.00;

* 878 biļetes uz Noslēguma koncertu “Līgo”.

“Esam pateicīgi svētku lieldraugiem par izpratni un atsaucību, līdzfinansējot Noslēguma koncerta iepriekš neplānotā publiskā ģenerālmēģinājuma norisi, kā arī priecājamies par dalībnieku un kolektīvu māksliniecisko vadītāju lielo atsaucību un gatavību saspringtajā svētku mēģinājumu grafikā sniegt vēl vienu publisku koncertu. 18 % no šī ģenerālmēģinājuma biļešu ir iepriekš rezervēti tieši Noslēguma koncerta dalībniekiem. Uz šo ģenerālmēģinājumu īpaši gaidām ģimenes ar bērniem,” akcentē Dace Melbārde, Latvijas Nacionālās kultūras centra vadītāja.

“Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienībai šobrīd ir ziedojuši 32 cilvēki, kopējā saziedotā summa uz šo brīdi ir 3050 latu. Pateicoties šiem ziedojumiem, daudzbērnu ģimenes varēs nokļūt un klātienē vērot Dziesmu svētku pasākumus, kā arī tiks nodrošinātas pusdienas,” stāsta Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības pārstāvis Leonīds Mucenieks.

Dziesmu un deju svētku programmu kopā veido 62 pasākumi, no kuriem aptuveni puse ir brīvi pieejama un ir bez maksas. Visu svētku nedēļu dažādās Rīgas vietas – Vērmanes dārzā, Esplanādē, Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā, Doma laukumā, Berga bazārā, Rīgas skvēros un parkos, notiks kultūras pasākumi un koncerti. Lai varētu sekot līdzi svētku norisēm maksas pasākumos, pilsētvidē Rīgā un citās Latvijas pilsētās tiks uzstādīti lieli ekrāni. Pasākumu pieejamība būs nodrošināta arī sabiedriskajos medijos un internetā.
Informācija dalībniekiem:

Dalībniekiem ar dalībnieku identifikācijas kartēm (ID kartes) būs iespējams par brīvu apmeklēt šādus Dziesmu un deju svētku maksas pasākumus:

• Tautas lietišķās mākslas izstādi (Rīgas Mākslas telpā);

• Saieta nama pasākumus (Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā);

• Noslēguma koncertu Mežaparkā (stāvvietas)

• Brīvdabas muzeja teritorijā plānotos Dziesmu svētku pasākumus.

Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietu darba laiki 2013. gada 1.maijā no 11.00 līdz 19.00 visur Latvijā.

Oriģināli publicēts Dziesmu svētku mājaslapā www.dziesmusvetki.tv

Latvijas vēstniecība Īrijā informē, ka ar Latvijas Kultūras ministrijas, Dublinas Domes, Temple Bar Company, Latvijas ražotāju un vietējo tautiešu organizāciju atbalstu, Latviešu biedrības Īrijā koris „eLVē” sadarbībā ar vēstniecību Dublinā maija sākumā rīko Otrās Latvijas kultūras dienas Īrijā.

Tā 2. maijā notiks Kultūras dienu oficiālā atklāšana ar foto izstādi „Latvijas Dziesmu un Deju svētku brīnums”, un vēstniecības rīkoto pieņemšanu Dublinas Pilsētas zālē.

Savukārt 4. maijā, atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, Īrijas tradicionālo mākslu centrā CLASAC, Alfie Byrne Rd, Clontarf, Dublin 3, notiks gan teātra uzvedums “Mans Imants Ziedonis”(Latviešu biedrības Īrijā teātra studija “Cita bedre”), gan ar dziesmām bagātināts deju lielkoncerts un Latviešu nedēļas nogales skoliņu Īrijā izstāde “Latvju raksti”.

Kultūras dienu ietvaros 5. maijā, ieskandinot Latvijas 25. Vispārējos latviešu Dziesmu un 15. Deju svētkus, gan tautieši, gan Dublinas pilsētas iedzīvotāji un viesi, Dublinas vecpilsētā Temple Bar tiek aicināti vērot svētku dalībnieku gājienu, iepazīties ar tautiskiem amatnieku izstrādājumiem, informāciju par Latviju, tās nacionālajām tradīcijām un Dziesmu un deju svētkiem, kā arī nodegustēt Latvijas ražotāju pārtikas produkciju un noskatīties Dziesmu svētku ieskaņas kopkoncertu East Essex Street.

Šīs Latvijas kultūras dienas ir iekļautas 2013. gada vispasaules īru salidojuma Īrijā The Gathering Ireland 2013 programmā un informāciju par Kultūras dienām var atrast arī interneta vietnē.

Vēstniecība aicina visus interesentus izmantot iespēju un piedalīties Otrajās Latvijas kultūras dienās Dublinā gan iesaistoties to organizēšanā, gan piedaloties Kultūras dienu programmas pasākumus klātienē.

Otro Latvijas kultūras dienu Īrijā programma pieejama vēstniecības interneta mājas lapā. Kultūras dienu organizēšanai un pasākumiem varat līdzi sekot arī interneta vietnē Facebook.

Papildu informācija pieejama pa e-pastu embassy.ireland@mfa.gov.lv vai pa tālruni + 353 14780161.