Sveika, Latvija! – Iespēja iemīlēt Latviju divās nedēļās

image

12 dienas. 15 dalībnieki no ASV, Kanādas un Austrālijas. 28 pieturvietas visos četros Latvijas vēsturiskajos novados. Tā skaitļos raksturojams Amerikas latviešu apvienības izveidotās un administrētās „Sveika, Latvija!“ izglītojošo ceļojumu programmas 30. brauciens uz Latviju, kura ietvaros š.g. augustā ārpus Latvijas dzimušie latviešu izcelsmes jaunieši vecumā no 13 līdz 15 gadiem iepazīst savu senču dzimteni Latviju.

Šis ir jau 30. ceļojums, kopš 1997. gada, kad tika likti pamati šīs programmas izveidei un kas pa šiem gadiem ir nodrošinājusi iespēju gandrīz 600 Amerikas latviešu sestdienas un svētdienas skolu absolventiem apceļot un iepazīt savu senču dzimteni, stiprināt piederību Latvijai un latviešu kopienai Amerikā.

Ideja dzimst bērnu vecāku prātā

Ideja par „Sveika, Latvija!“ programmas izveidi radās deviņdesmito gadu otrajā pusē sarunās starp toreizējo ALAs priekšsēdi Jāni Kukaini, viņa dzīvesbiedri Aiju Kukaini un Aivaru Osvaldu, kuru bērni bija uzcītīgi apmeklējuši latviešu svētdienas skolas un kuri vēlējās pēdējā skolas gada noslēgumā piedāvāt tiem iespēju apmeklēt Latviju. „Man likās, ka būtu jauki, ja vietējie latviešu skolas absolventi kopā ar audzinātāju varētu braukt šādā ceļojumā. Man tā likās kā interesanta ideja,“ skaidro A.Osvalds, atsaucoties uz līdzīgām programmām, ko piedāvāja amerikāņu vispārizglītojošās skolas svešvalodu, piemēram, franču vai vācu valodas apguves kursu ietvaros.

Sadarbībā ar tā laika ALAs ģenerālsekretāri Ievu Bolšteinu ticis izveidots pirmā ceļojuma plāns, kura pamatprincipi vēl joprojām tiek izmantoti Sveika, Latvija! programmā. Proti, ik gadu uz Latviju no ASV dodas divas „Sveika, Latvija!“ grupas, kuru izceļošanas laiks ir pielāgots ASV mācību iestāžu kalendārajam gadam. Programma strukturēta tā, ka pirmās dienas programmas dalībnieki pavada Rīgā un tad divas dienas katrā no četriem Latvijas vēsturiskajiem novadiem, aptverot daudzas mazākas un lielākas Latvijas pilsētas. Katrā braucienā Amerikas latviešu jaunieši tiekas ar saviem vienaudžiem kādā no apmeklētajām pilsētām. Savukārt pēdējā dienā parasti jaunieši dodas viesos pie Latvijas prezidenta un ASV vēstnieka, kurā pievienojas arī Latvijā satiktie vienaudži. „Tā programma ir sevi attaisnojusi tūkstotkārt. Pēc brauciena bērni kļūst pavisam citādi, viņi daudz ko sāk saprast, tas brauciens viņus izmaina,“ programmas ietekmi uz jauniešiem vērtē J.Kukainis. „Mēs skatāmies, ka mēs paši neesam no Latvijas tik daudz redzējuši kā mūsu jaunieši,“ piebilst programmas idejas līdzautors A. Osvalds, kurš Sveika, Latvija! raksturo kā pozitīvu pieredzi, kas iedrošinājusi viņa abus bērnus atgriezties Latvijā.

Ceļojums stiprina piederību Latvijai

Sveika, Latvija! programmas īpašo nozīmi Amerikas latviešu jauniešu latviskās izglītības procesā akcentē arī ALAs Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere: „Sveika, Latvija! dzīvā veidā skolēniem parāda visu, ko viņi skolas laikā macījušies. No izglītības viedokļa, Sveika, Latvija! pieredze ir neatsverama, lai iekaltu skolēnu atmiņās Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju, literatūru, valodu un kultūru. Tā dod iespēju jauniešiem izvingrināt mēli latviešu valodā, kas arī ir latviešu skolu mērķis.“ Šī iemesla pēc Amerikas latviešu apvienība jau no programmas izveides pirmssākumiem ir atbalstījusi tās īstenošanu, finansējot programmas administrēšanu un subsidējot dalībnieku līdzdalības izmaksas. Šobrīd ALA apmaksā vienu trešdaļu programmas izmaksu, savukārt vecāki sedz atlikušās divas trešdaļas. Nereti papildus atbalstu programmas dalībniekiem piedāvā arī vietējās latviešu organizācijas, kas apzinās programmas lielo ietekmi uz bērnu latvisko izglītību.

„Šis ceļojums ir īpaši nozīmīgs jo ietilpīgā divpadsmit dienu ceļojumā pa Latviju bērni apskata to, par ko viņi mācījušies latviešu pamatskolā pēdējos 10 gadus. Ar to Latvija viņiem paliek arvien dzīvāka, tuvāka un sasniedzamāka, un vieta, kur turpmākos gados meklēt savas saknes un piederību,“ skaidro Amerikas latviešu apvienības priekšsēde Anita Bataraga, kuras visi trīs bērni ir piedalījušies „Sveika, Latvija!“ programmā. “Sveika, Latvija!” ceļojums ir dzīves ceļojums, kas nekad nebeidzas – tas apvieno mīlestību pret latviešu kultūru, valodu un zemi, ko mēs Amerikā jau vairākās pēc 2. pasaules kara iebraukušo paaudzēs esam centušies iedzīvināt savos bērnos ar to, ko mēs redzam, meklējam un piedzīvojam, kad esam uz vietas Latvijā,“ piebilst A.Bataraga.

Vaicāta, vai gadu gaitā, novecojot un sarūkot aktīvajai Amerikas latviešu sabiedrības daļai un palielinoties ārzemju latviešu iespējām apceļot Latviju individuāli, nav mazinājusies interese par dalību šajā programmā, „Sveika, Latvija!“ programmas vadītāja Anita Juberte saka: „Es neesmu redzēju nekādu atslābumu interesē braukt. Iespaids ir, ka jau 6., 7. un 8. klasē jaunieši par to sāk runāt. Daudziem brāļi un māsas ir piedalījušies, un viņi sagaida, ka viņiem arī būs iespēja piedalīsies.“ Pēdējos gados klāt nākuši arī interesenti arī no Kanādas un Austrālijas. Šis ceļojums ir „dzīva ģeogrāfijas stunda. Viena lieta ir mācīties par Gauju, pavisam cita – plostot pa Gauju vai redzēt Kokneses pilsdrupas vai Rīgas panorāmu, turklāt kopā ar saviem draugiem un vienaudžiem,“ brauciena būtību paskaidro programmas vadītāja. Jāpiebilst, ka līdzīgus izglītojošus ceļojumus angļu valodā ar nosaukumu „Heritage Latvia“ ALA piedāvā arī bērniem, kas nerunā latviešu valodā.

Līdzīgas programmas piedāvā arī citas valstis

Atšķirībā no citiem parastiem tūrisma braucieniem, ceļojums uz savu senču dzimto zemi nereti tiek raksturots kā svētceļojums. Tā, piemēram, ebreju filantropi un organizācijas sadarbībā ar Izraēlas valdību pirms 14 gadiem izveidoja Taglit – Birthright Israel programmu jauniešiem vecumā no 18 līdz 26 gadiem, ticot, ka līdzdalība šajā programmā stiprinās tās dalībnieku piederību Izraēlai un ebreju kopienai. Šajā programmā ik gadu piedalās vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku, kopējam dalībnieku skaitam gadu gaitā pārsniedzot 340 000.

Desmit dienas garā izglītojošā brauciena organizētāji uzskata, ka tās ir katra ārpus Izrāelas dzīvojoša ebreju jaunieša tiesības apmeklēt savu etnisko dzimteni, kas ietverts arī programmas nosaukumā. Jāuzsver, ka līdzdalība Birthright programmā ir pilnībā apmaksāta, ko nodrošina ebreju filantropu un Izraēlas valdības sniegtais finansiālais atbalsts.
„Ceļojums ilgst 10 dienas, atmiņas – visu mūžu,“ uzsver Birthright Israel organizatori. Aptaujājot un nointervējot 1223 ebreju jauniešus, gan tādus, kas piedalījās programmā, gan kontrolgrupu, kas nepiedalījās programmā, pētījuma autori konstatēja, ka 45 procenti dalībnieku desmit dienu ilgo ceļojumu pa Izraēlu piecus līdz desmit gadus vēlāk novērtēja kā pieredzi, kas „ļoti lielā mērā“ izmainījusi viņu dzīvi. Savukārt 28 procenti atbildējuši, ka šis brauciens „zināmā mērā“ izmainījis viņu dzīvi. Par 23 procentiem vairāk programmas dalībnieku uzrādīju „ļoti ciešu“ saikni ar Izraēlu salīdzinājumā ar tiem jauniešiem, kas nepiedalījās programmā. Kopumā programmas dalībnieki daudz biežāk sekoja līdzi ziņām par notiekošo Izraēlā un pauda lielāku pārliecību par to, ka viņi spētu izskaidrot Izraēlā notiekošo.

Līdzīgas programmas pēdējo desmit gadu laikā izveidojušas arī armēņu, ungāru un grieķu diasporas organizācijas.

 

image

Sveika, Latvija! 2013. gada jūnija grupa pie Latvijas Valsts prezidenta. Foto: Aleks Dankers.

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.

Baškīrijas latviešu folkloras ansamblis piedalās dziesmu konkursā

Katrs mācību gads Baškīrijā man atnes jaunus pārbaudījumus, piespēlē izaicinājumus un iemet rokās nebijušas iespējas. 2013. gads nav izņēmums, proti, latviešu folkloras ansamblis „Atbalss” dalībniecēm bija lieliska iespēja pabūt Latvijā, piedalīties Dziesmu svētkos, izbaudīt to burvību un sajust savu piederību dziesminieku tautai.

Čūskas gads meta izaicinājumu. Ansamblim bija jāparāda un jāpierāda sevi Latvijā, kā arī Baškīrijā. Simts kilometru rādiusā no Maksima Gorkija ciema ansamblis „Atbalss” daudziem pazīstams, taču nieka (ņemot vērā Krievijas teritorijas plašumu, tas tiešām ir nedaudz) 200 kilometru aiz Ufas – Baškīrijas galvaspilsētas – bijām svešas, nevienam nezināmas, jaunums bija pat tas, ka Baškīrijā kaut kur vēl eksistē tāda tauta kā latvieši, kur nu vēl viņu pēcteči ar latviešu tautas dziesmu uz lūpām.

Šī dziesmotā ceļa sākums saistāms ar janvāri, kad ar tautas dziesmu „Neba maize pate nāca” guvām iespēju piedalīties konkursa pusfinālā un pēc tam jau finālā. Pirmo reizi četru gadu laikā bijām tikušas tik tālu. Uzvara deva stimulu gatavoties, un parādīt sevi no vislabākās puses, tas „uzsita” azartu parādīt, kas mēs esam, ko varam un ko protam. Augusts likās vēl tālu, taču galvā dega doma par dziesmas izvēli. Kas latviešu tautas dziesmu klāstā būtu tik īpašs, ar ko varētu pārsteigt Baškīrijas žūriju, kas pieradusi pie jautriem, skaļiem, spilgtiem un degošiem priekšnesumiem, jo nereti bija nācies dzirdēt, ka latvieši tik stāvēt un dziedāt prot.  Nu nesanāk mums dziedāt „Bēdu, manu lielu bēdu” un vienlaikus polku lekt. Nereti no mums gribējuši „izspiest”  kaut ko krievu, baškīru vai tatāru garam līdzīgu, nereti mūsu tērpus par blāviem un trūcīgiem saukuši. Nenogurusi esmu skaidrojusi, ka latvieši nav tas pats, kas krievi, tatāri, baškīri, baltkrievi vai ukraiņi. Mēs esam citādi, ļaujiet mums savu citādību saglabāt, ja gribat īstus latviešus redzēt!

Radās doma! Gribat šovu, dosim jums šovu! Meklēju dziesmu, kurā aizrauj ar jautru melodiju, pie kuras var polku un ne tikai to lekt! Man ienāca prāta latviešu danču dziesma „Skroders”, kas ansambļa meitenēm bija labi zināma. Daļa meiteņu dziedāja, daļa dejoja, redz, varam savienot dziesmu ar deju, tikai pa savam, ne tā kā prasa. Priekšnesuma tapšanā lielu ieguldījumu sniedz Arhangeles rajona mūzikas skolas direktore Irina Peņagina, kura mācīja mūs dziedāt divbalsīgi, kura norīkoja vijolnieci un bajānisti (latvieti Ļubovu Zālīti) mūsu priekšnesumu padarīt melodisku, turklāt abas muzikantes ansamblim palīdz atkārtoti. No tiesas priecē tas, ka Arhangeles rajona mūzikas skolas kolektīvs ne reizes nav atteicis man palīdzību, kad esmu gatavojusies kādam koncertam, turklāt vienmēr tas darīts bez maksas.

Mēģinājumi notika veselu nedēļu. Meitenēm tas bija jauns uzdevums, jauna pieredze un izaugsmes iespēja. Konkurss norisinājās divas dienas. Pirmajā dienā tik izvēlēti vislabākie priekšnesumi, lieki piebilst, ka bijām starp labākajiem, lai gan pēc uzstāšanās tā nelikās, uztraukums bija darījis savu un nesanāca tik labi, kā pirms tam tika mēģināts. Bet mums tika dota otra iespēja, kuru izmantojām, parādot sevi no vislabākās puses. Gandarījumu meitenēm sniedza ne vien atkārtota uzstāšanās, bet arī pasniegtais diploms, uz kura bija rakstīts „Par uzticību nacionālajām tradīcijām”.  Tiešām uzticīgas, cenšamies darīt tā, lai līdzinātos saviem senčiem, kas atbraucot uz Baškīriju spēja saglabāt latvietību ar darbu, dziesmu, valodu. Arī mēs cenšamies, lai citi spriež, cik labi tas sanāk.

image

Baškīrijas latviešu folkloras ansamblis “Atbalss”.

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.

Sviests latest installment features new folk interpretations

The fifth installment of the Sviests folk music collection – entitled Sviests V (Lauska CD043) has now been released. Every other year, a CD containing new recordings by Latvian folk musicians and collectives is released by the Lauska label, giving listener an insight into the varied aspects of modern Latvian folk music.

Featuring songs by both established Latvian groups such as the pagan metal band Skyforger, as well as drum and bagpipe ensemble Auļi, as well as newcomers such as sulA, Vējam kabatā, and Los Daugavas nens, the collection displays Latvian folk music in various forms and interpretations.

The CD booklet contains a brief write-up of each group and song in both Latvian and English.

A number of the artists on the CD appeared July 27th at the ‘Ethno-Eco Festival’ in Cēsis.

For further information, please visit the Lauska website at http://www.lauska.lv or the Radio Oira (Latvian Folk Radio) website at http://www.radiooira.lv

Track listing:
1. Lineņi, muni lineņi – Lata Donga
2. Kalnā kāpu lūkoties – Skyforger
3. Lietus dziesma – sulA
4. Blusa – Tarkšķi
5. Klipu klapu kaimiņ Janka – Māsas Dimantas
6. Aiz kalniņa dūmi kūp – Vētras saites
7. Taidu olu padareju – Rūžupis veiri
8. Saules deja – Vējam kabatā
9. Māras dziesma – Vecpilsētas dziedātāji
10. Brāļu gabals – Pērkonvīri un Skaistkalnes pūtēji
11. Gaismeņa ausa – Pulsa efekts un Leila Alijeva
12. Psihopāta Mihaela deja – Nepieradinātā folka orķestris
13. ‘Kur tu teci’ pusčetros no rīta – Laima Jansone, Artis Orubs, Andris Grunte
14. Ik rītiņi saule lēca – Lāns
15. Zīmogs sarkanā vaskā – Auļi
16. Krustceles – Andris Diržininkas
17. Kas kaitēja nedienēt – Los Daugavas Nens
18. Tumša tumša tā eglīte – Otava Yo

image

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.