What is Latvia for?

A few years back when nation branding expert Simon Anholt was interviewing civic leaders in Latvia he began each conversation with a simple question: “What is Latvia for?”

Anholt usually poses this question to help governments get their priorities straight before committing themselves to a nation branding strategy. What politicians invariably discover is that the pursuit of economic growth, tourism, and investment (the usual reasons nations seek a brand) is much easier if it is built on a solid set of clearly stated values. Ones they actually believe in.

A recently proposed text for a preamble to Latvia’s 91-year old constitution does exactly that. It tries to explain what Latvia is for, why it was created, and why it matters so much to the Latvian people.

Most constitutions tell us how someone plans to run a country, but they don’t always explain why. Many, like ours, were written right after a war and the number one priority was to get things running again. To the founding fathers, Latvia’s ‘reasons for being’ were self evident enough not to require a lengthy explanation. They figured someone else could do that in more stable times.

It appears that the required stability has arrived because many people in Latvia from all walks of life are starting to actively debate the whys and wherefores of putting a preamble in front of our longstanding constitution.

The point of a preamble is to explain what you are for, and this one does it. It states that Latvia is for many things, but most of all, it says that Latvia was created to allow the Latvian people to live in their native land, where they can fully embrace their language, culture, history and traditions.

While keeping Latvia as Latvian as it can be, the preamble also guarantees the same rights for everyone else, regardless of ethnicity, race or creed. It encourages a civic society and proposes three guiding principles of nationhood: democracy, justice and social responsibility. For all.

There are plants and animals that thrive best in a particular valley, along a particular river, in a locally distinctive climate, nourished by the food and water that exists only there. The same goes for human beings who have developed rich and varied cultures through this living interaction between man and nature. If we truly value this planet for its diversity, these cultures and their unique habitats should be preserved, nourished and encouraged. While Latvians can grow anywhere, they do it best in Latvia. The preamble encourages others to do so as well.

By tradition, a preamble should offer the legal and historical grounds upon which a state is based, and in Latvia’s case, that all began in 1918, was threatened by a half century of occupation, and was won back once again when full independence was restored in 1991. Legal experts call it continuity, but to the rest of us it simply means we are willingly accepting a legacy left to us by our grandfathers.

Once the legal precedents are established, the preamble presents the primary responsibilities of the Latvian state. In this case, they are: To promote the spiritual, social, cultural and material welfare of all who live here. To provide them with order and justice in a secure environment. To protect the land we love and all the things that grow, live and thrive on it.

It also adds one relatively new responsibility that may or may not be a sign of the times: it recommends that we pursue our economic interests in a “humane way”. After the global economic crash, many long for a kinder, gentler capitalism.

In forming a state, a society can agree on certain red lines that can’t be crossed without compromising the very reason the state was created. The preamble lists those as independence, territorial integrity, the sovereignty of the people, and Latvian as the only state language. In the minds of the authors of this text, these are Latvia’s untouchables. If the will of the people ends up approving this preamble, it places upon them a solemn responsibility to preserve and protect these principles.

But civic responsibility doesn’t end there. We are urged to take care of ourselves, our loved ones and our fellow neighbors for the good of society as a whole. We are asked to leave this state and land in good condition for the next generations. And we are reminded that both traditional and Christian values have shaped the historical Latvian identity.

Thus, in addition to the guiding principles of the state, the preamble also spells out the basic social values of the people who choose to live here. They include a respect for freedom, decency, honesty and solidarity, as well as the family unit.

But Latvia is not an island floating in the vastness of space, so the preamble also expresses some internationally state-like thoughts about its place in the global community. It stresses Latvia’s active contribution to the humane, sustainable, democratic, and responsible development of Europe and the world. Here we announce our desire to be good global neighbors.

The first draft of the preamble has been made public and as expected, a vigorous and lively debate has ensued. Some question why we need one, some wonder whether we’ve said enough. Everyone will have a say and the process could take a long time before we all agree on the words and the way they reach final approval, either by parliamentary vote or referendum, or both. 

It does answer Simon Anholt’s existential question, and someone even saw it as a pre-birthday present for Latvia’s 100 anniversary in 2018. Of all the commentaries I have read, my favorite is a woman who took to Twitter to share a revelation after reading the preamble over and over again. Her observation was aptly poetic. She saw it as a love letter to Latvia. I’m all for that.

Noticis Īrijas latviešu jauniešu talantu konkurss “Protu, protu”

image

Konkursa “Protu?Protu!” kopbilde. Foto: Aldis Liepiņš.

26.oktobrī Limerikas Tehnoloģijas Institūta Millennium teātrī notika 2. ikgadējais bērnu un jauniešu talantu konkurss ” Protu? Protu!”.

Konkursā piedalījās skolēni vecumā no 2-18 gadiem. Tika pārstāvētās deviņas no divpadsmit Īrijas latviešu skolām un viens pašdarbības kolektīvs: Latviešu biedrības Īrijā nedēļas nogales skola “Saulgriezīte” un mūzikas studija “Mazais letiņš”, latviešu skola no Korkas, Mayo latviešu atbalsta grupas skola, Newry skola, Portlīšas skola “Sauleszaķis”, Navanas latviešu skola un jauniešu apvienība, Limerikas latviešu skola, nedēļas nogales skola “Pūcīte” no Charnevilles un Limerikas bērnu deju kolektīvs “Taurenītis”. Izstādē-izsolē augstāk pieminētajām skolām pievienojās Droghedas skola.

Tā kā katrai skolai bija sagatavoti vairāki priekšnesumi,tad visi dalībnieki saņēma kādu no 16 galvenajiem apbalvojumiem dažādās nominācijās. Žūriju pārstāvēja LBĪ priekšēdētāja vietnieks Pēteris Kļaviņš, kora Elvē 2. soprāns Maruta Kaire un Limerikas latviešu skolas sākumskolas skolotāja Inese Muzikante.

Pateicoties Latviešu biedrības Īrijā saliedētajai sadarbībai ar latviešu valodas aģentūru un Eiropas latviešu apvienību, šogad pasākums finansiāli tika atbalstīts no Izglītības ministrijas projekta līdzekļiem.

Sadarbībā ar vēstniecību, tika uzrunāta arī Limerikas pašvaldība, kas ar savu klātbūtni pagodināja pasākumu. Limerikas kultūras pilsētas 2014.gada mākslinieciskais vadītājs Karl Wallace sveica visus klātesošos un izteica vēlmi turpināt attīstīt sadarbību ar latviešiem Limerikā un Dublinā, kur aktīvi tiek attīstītas pašdarbības jomas, kā arī ar Rīgu, kas būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. gadā.

Ar savu klātbūtni pagodināja arī Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā vēstnieka padomniece Vija Buša.

Pasākuma organizatori, Latviešu biedrība Īrijā, saka paldies jau iepriekš minētajām organizācijām, kā arī Latviešu luterāņu draudzei Īrijā, vietējiem masu medijiem, Limerikas Tehnoloģijas Institūta Millennium Theatre, fotogrāfam Aldim Liepiņam, māksliniecei Elitai Krūmiņai un strādīgajai žūrijai. 

ASV latviešu skolu darbinieki tiekas Rietumkrastā

image

Skolotāju konferences Losandželosā dalībnieki, 1. rindā, no kr., lektore Iveta Grīnberga, konferences rīkotāja, Ieva Liepniece, Losandželosas skolas pārzine, Nora Mičule, ALA Izglītības nozares vadītāja, Andra Zommere. Foto: Māra Zommere.

2013. gada 19. oktõbrī Losandželosā pulcējās 21 skolotājs uz Amerikas latviešu apvienības Izglītības nozares rīkoto skolotāju konferenci.

Kamēr Losandželosas latviešu nama lejas zālē sacentās spēlētāji Novusa turnīrā, skolotāji no Losandželosas, Sanfrancisko, Mineapoles un Nudžersijas pulcējās augšējā stāva skolas telpās.  Piedalījās divas lektores: Iveta Grīnberga, kuŗa māca Baltiešu studiju programmā Vašingtonas universitātē Sietlā, un Andra Zommere, ALA Izglītības nozares vadītāja.  Konferenci finansēja Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”.

Dalībniekus no rīta sveica Andra Zommere. Izglītības nozares vadītāja pateicās galvenajai konferences rīkotājai, Losandželosas skolas skolotājai Ievai Liepniecei. I. Liepniece savukārt izcēla vairākas skolotåjas un skolas vadību, kas palīdzēja izkārtot dienai visu vajadzīgo un gādāja par dalībnieku labklājību.  A. Zommere īsumā izstāstīja par sadarbību ar Latviešu valodas aģentūru, seviški tās metodiķi diasporas jautājumos, Aiju Otomeri. Klātesošie novērtēja iespēju piedalīties pirmo reizi konferencē, kas rīkota ar Latvijas valdības atbalstu. Andra Zommere arī iepazīstināja konferences dalībniekus ar Latviešu valodas aģentūras veidoto mājas lapu, „Māci un mācies” un tās materiālu bagātību.

Vienas dienas konferencei mērķis bija turpināt marta skolotāju konferencē aizsākto darbu, papildinot ar īpašu uzrunu jaunāko klašu skolotājiem, vēlme, kas izskanēja martā Gaŗezerā. Dienas laikā Iveta Grīnberga stāstīja par integrētu pieeju valodas mācīšanai. Integrēta pieeja apvieno runāšanu, lasīšanu, rakstīšanu, klausīšanos un gramatikas principus valodas stundās, tādējādi nostiprinot prasmi dažādos priekšmetos reizē.  Integrēta pieeja ir autentiska un atspoguļo mūsu pieredzi sabiedrībā. Dalībnieki uzklausīja arī teoriju par valodas apgūšanu un piedalījās diskusijās par dzimtās valodas apgūšanu iepretīm svešvalodas apgūšanai. Grīnberga stāstīja par efektīvām mācību metodēm un lika dalībniekiem pašiem risināt valodas uzdevumus.

Vēlāk, I. Grīnberga strādāja ar vecāko klašu skolotājiem, lai labāk saprastu kā izmantot mums pieejamos mācību materiālus.  Materiāli, kas izdoti Latvijā pilnībā neatbilst ASV latviešu skolēnu vajadzībām, bet skolotājiem jāsmeļ no lielā materiālu klāsta un jālieto tas, kas atbilst mūsu skolēnu īpašajām vajadzībām. 

Andra Zommere stāstīja par ALA Izglītības nozares mācību mērķiem, kuŗus pārstrādāja 2012./2013. mācību gadā.  Tika skaidrots, ka galvenais ir saprast katra skolēna valodas līmeni un pievērsties mācību mērķiem, lai skolēni apgūtu zināšanas pakāpeniski augstākā līmenī. Zommere arī uzrunāja jaunāko skolēnu skolotājus, stāstot par mācību vides un skolotājas lomu sekmīgā klasē. Notika arī saīsinātā veidā paraugstundas, kuŗās brīžiem piedalījās Ziemeļkalifornijas skolas skolnieces Zinta un Ziedīte. Meitenes piedeva sarunām mīļu noskaņu, atgādinot skolotājām kādēļ strādājam latviešu skolās.

Dienas beigās konferences dalībnieki vēl ieskatījās Līgas Ejupas, Gaŗezera vasaras vidusskolas Mākslas vēstures skolotājas un ALA Kultūras nozares vadītājas gatavotajā prezentācijā par to, kā izmantot latviešu mākslu mācot valodu. Ejupa pieeju ļoti veiksmīgi izmantoja aizgājušā vasarā Gaŗezera bērnu nometnē, sagatavošanas skolā un vidusskolā veidojot dažādas valodas nodarbības izmantojot Ēvalda Dajevska muzejā izstādītos darbus.

Andra Zommere pastāstīja par dažādām iespējām latviešu skolām piedalīties konkursos un pasākumos, kas celtu katras skolas pašapziņu un skolēnu lepnumu savā skolā. Oktõbŗa beigās jau pienāk termiņš PBLA rīkotajam video konkursam, „Mūsu latviešu skola”. Visas latviešu skolās ārpus Latvijas tika lūgtas piedalīties, izveidojot īsu video filmu par savas skolas dzīvi. ALA Kultūras nozare nesen izsludināja konkursu, „Mūsu gaismas pils”. Skolas ASV ir aicinātas Draudzīgā aicinājuma ietvaros veidot mākslas darbu izmantojot grāmatas, kas atspoguļotu viņu skolas kultūru un dotu skolām iespēju pievērsties jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas atklāšanai. Un vēl, ASV latviešu skolas piedalīsies akcijā, „Īpaša grāmata, īpašā vietā”. Latvijas Nacionālā bibliotēka aicinājusi latviešus visā pasaulē nodot sev īpašu grāmatu bibliotēkas „Tautas grāmatu plauktam”. Visas 16 latviešu ziemas skolas izveidos par sevi vairākas grāmatas lapas. Grāmata ceļos no vienas skolas pie nākošās, skolas gada laikā nonākot katrā skolā, katrai skolas saimei tai pieliekot roku. Skolas gada beigās grāmata tiks nosūtīta Latvijas Nacionālai bibliotēkai.

Dienu noslēdzot, skolotāji ar lektorēm secināja, ka konferencēs ne vienmēr atrodas atbildes, toties sarunās rodās idejas un veidojas sadarbība starp ASV latviešu skolu skolotājiem.  Šāda sadarbība ir nepieciešama. Visi skolotāji un skolu darbinieki strādā par labu vienam mērķim: veicināt mūsu valodas un kultūras pastāvēšanu un tālāk došanu jaunajām paaudzēm. ALA Izglītības nozare apņemas turpināt veidot iespējas skolotājiem sazināties, sadarboties, mācīties vienam no otra un smelties spēku turpmākam darbam. Paldies Amerikas latviešu apvienībai, Latviešu valodas aģentūrai, Losandželosas latviešu skolas saimei, Ievai Liepniecei, Ivetai Grīnbergai, un visiem dalībniekiem, tiem no tuvējām priekšpilsētām, kā arī tiem, kas mēroja gaŗo ceļu. Jūsu darbs ir gan vajadzīgs, gan neatsverams.

image