Aizvien lielāka daļa mūsu valstspiederīgo dzīvo un arī nākotnē dzīvos ārzemēs. Tāpēc, lai veidotu saliedētu nāciju, ir jāraugās pāri valsts robežām diasporas virzienā.

Šī ir viena no būtiskākajām atziņām, kas pirmdien, 30.septembrī, izskanēja seminārā-diskusijā „Diasporas interešu pārstāvēšana izcelsmes zemēs”, uzsver Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Arī Īrijā, tāpat kā Latvijā, jautājums par lielo skaitu ārzemēs dzīvojošo valstspiederīgo ir ļoti aktuāls. Pusei Īrijas diasporas pārstāvju ir augstākā izglītība, un tas apliecina – nabadzības spiesti neaizbrauc tikai mazkvalificēti cilvēki. Arī Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunijas diaspora kļūst arvien lielāka, kas parāda – situācija nav unikāla un tikai negatīvi vērtējama. Savukārt Francijas parlamentā turpmāk būs deputāti -diasporas pārstāvji, atskatoties uz ārzemju viesu pausto šīsdienas diskusijā, akcentē I.Latkovskis.

Arī Igaunijas parlamentā tiek uzsvērta vasaras nometņu diasporas bērniem būtiskā nozīme nācijas saglabāšanai, kas Latvijas gadījumā ir kopīgas vasaras nometnes diasporas un Latvijas bērniem. Tas būtu jāņem vērā gan Latvijas valdībai nākamā gada valsts budžeta veidošanā, gan mūsu valsts integrācijas politikas veidotājiem, norāda komisijas priekšsēdētājs, akcentējot, ka diasporas un Latvijas bērniem un jauniešiem ir kopīga nākotne, valsts un nācija.

Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš diasporas pārstāvniecības jautājuma kontekstā diskusijā uzsvēra, ka tieši pilsoņi ir mūsu valsts bagātība, un fakts, ka ne visi dzīvo Latvijā, ir priekšrocība. Ārzemju latvieši ir ļoti daudz sasnieguši savās mītnes zemēs – viņi ir līderi biznesā, zinātnē un kultūrā, viņiem ir zināšanas, pieredze un kontakti, kurus varam izmantot Latvijā, sacīja komisijas priekšsēdētājs.

Latvijai ārvalstīs ir vairāki desmiti diplomātisko pārstāvniecību un mūsu valsti pārstāv virkne diplomātu un goda konsulu. Tomēr vieni paši mēs nevaram komunicēt pasaules mērogā, tāpēc ikviens latvietis, kas atrodas ārzemēs, ir mūsu valsts diplomāts, savā runā sacīja O.Ē.Kalniņš, uzsverot, ka patriotisms nebeidzas pie Latvijas robežas.

Šodien, globalizācijas laikmetā, varam runāt par globālo latvieti, sacīja komisijas priekšsēdētājs un vienlaikus uzsvēra – tomēr, ņemot vērā demogrāfisko situāciju Latvijā, mūsu valsts mērķis aizvien ir radīt apstākļus, lai ikviens tautietis, kurš vēlas, var atgriezties savā zemē.

Ziņa oriģināli publicēta 30. septembrī Saeimas mājas lapā www.saeima.lv

Nupat noslēgusies Austrālijas latviešu skolotāju konference, kas notika Adelaides apkaimē, latviešiem piederošā īpašumā “Dzintari” no 27. līdz 29. septembrim.

Konferencē piedalījās 20 latviešu sestdienas skolu skolotāji no Sidnejas, Melburnas un Adelaides. Konferenci rīkoja Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Skolu nozare, un konferences koordinatore bija LAAJ Skolu nozares vadītāja Zinta Ozoliņa.

Konferencē piedalījās divas vieslektores no Amerikas Savienotajām Valstīm – Čikāgas Krišjāņa Barona latviešu skolas pārzine Elisa Freimane un Garezera vasaras vidusskolas direktore Sandra Kronīte-Sīpola ar Latviešu valodas aģentūras finansiālu atbalstu kas iekļauts Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmā “Valsts valodas politika un pārvalde”. No līdzekļiem, kas atvēlēti tieši šim mērķim 2013. gadā tika segti izdevumi konferencei, kas notika Toronto Kanādā un ko rīkoja Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā (LNAK), Austrālijas konferences vieslektoru ceļa izdevumi un šī gada oktobrī tiks segti izdevumi skolotāju kursiem, ko oktobrī rīko Amerikas latviešu apvienība (ALA) Losandželosā ASV.

Austrālijas skolotāju konferences galvenais mērķis bija sapulcēt skolotājus, kas darbojas Austrālijā dzīvojošo latviešu bērnu latviskās audzināšanas labā un dot viņiem iespēju gūt zināšanas un dalīties pieredzē par mācību metodiku un procesu, kas saistās ar diasporas latviešu izglītību. Tā kā valodas un kultūras mācīšanai ārpus Latvijas ir īpaša specifika, uz konferenci īpaši aicinātās vieslektores no ASV varēja dalīties pieredzē, kas ir ļoti noderīga Austrālijas skolotāju auditorijai, jo abu valstu latviešu nedēļas nogaļu skolu izaicinājumi ir ļoti līdzīgi.

Konferences lekciju tēmas – jaunākie atklājumi neirozinātnē par to, kā bērni visefektīvāk mācās un kā vislabāk mācīt valodu tā, lai mācību viela paliktu prātā, “latviskās dvēseles” izkopšana ar skolas vides palīdzību, latvisko vērtību un dzīvesziņas mācīšana, izmantojot latviešu mākslu. Vēl tika runāts par radošuma un jaunāko tehnoloģiju lomu bērnu valodas mācīšanas procesā, par to, kā var skola pielāgot savu struktūru, lai spētu piedāvāt valodas apguvi dažādiem valodas prasmju līmeņiem, pārrunas par vasaras vidusskolu lomu latviskajā audzināšanā.

Skolotājiem bija iespēja gut informāciju par bieži pamanītām valodas kļūdām ārzemju latviešu bērnu runātajā un rakstu valodā. Katram skolotājam tika dota iespēja padomāt par savu motivāciju mācīt latviešu skolā kā arī par savām īpašajām dotībām, kas palīdz latviešu bērniem ārpus Latvijas mācīties latviešu valod, just piederību un mīlestību pret Latviju.

Notika arī praktiskās nodarbības ar iPad datoriem, ko vadīja Arnis Gross. Nodarbībās skolotājiem bija iespēja vingrināt savas iemaņas jaunākajās tehnoloģijās, lai iemācītos, kā latviešu valodas mācību procesā izmantot lietotnes (apps).

Šī bija pirmā reize vairākos gados, kad Austrālijā notika latviešu sestdienas skolu skolotāju konference, un daļai skolotāju šī bija pirmā tikšanās reize lielākā forumā ar citiem skolotājiem, lai dalītos pieredzē. Lielai daļai skolotāju nav pedagoģiskās izglītības un tieši tāpēc morālais atbalsts un apziņa, ka neesi viens savā darbā, dod tik daudz. Ar Sandras Kronītes-Sīpoles mudinājumu atcerēties, ka neesi viens savā darbā, skolotāji devās mājās un jutās, ka ir guvuši jaunu sparu un iedvesmu turpināt svarīgo darbu latviskās izglītības labā.

Latvijas vēstniecība Zviedrijas Karalistes galvaspilsētā Stokholmā šī gada 14. un 15. septembrī notika Eiropas Latviešu apvienības (ELA) biedru organizāciju ikgadējā sapulce.

Tajā piedalījās latviešu centrālo organizāciju pārstāvji no Vācijas, Lielbritānijas, Īrijas, Luksemburgas, Beļģijas, Zviedrijas, kā arī Latvijas valdības pārstāvji Ārlietu un Kultūras ministrijas. Sanāksmi svinīgā gaisotnē atklāja Latvijas vēstnieks Zviedrijas Karalistē Gints Jegermanis.

Sapulces laikā tika izvērtēta ELA un tās biedru organizāciju sadarbība ar Latvijas valsts iestādēm, uzklausīti ziņojumi par gada laikā paveikto ārvalstīs dzīvojošo latviešu nacionāli politisko interešu pārstāvībai, kā arī izglītības, kultūras, projektu un komunikāciju nozarēs. Tika pārvēlētas ELA amatpersonas. Sapulces gaitā ir pieņemtas un apstiprinātas deviņas rezolūcijas un vairāki lēmumi.

Sapulces dalībnieki pauda prieku par grozījumiem „Pilsonības likumā”, kas pieļaus dubultpilsonības iespēju, taču ir bažas par iespējamo diskrimināciju saistībā ar maksājumiem par dokumentu sagatavošanu pilsonības atjaunošanai. Piebilstams, ka ELA nolēma aicināt ārvalstīs dzīvojošos Latvijas pilsoņus savus ārvalstīs dzimušos bērnus reģistrēt arī kā Latvijas pilsoņus, lai izvairītos no sarežģījumiem nākotnē.

Savukārt kā viens no svarīgākajiem jautājumiem kultūras nozarē bija Eiropas Latviešu dziesmu svētku tradīcijas atjaunošana. Ir plānots pirmos atjaunotos svētkus rīkot 2015. gada 21. jūnijā Beļģijas Karalistes galvaspilsētā Briselē saistībā ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā noslēgumu. Šo svētku dalībnieki būs ārvalstīs dzīvojošo latviešu pašdarbības kopu (koru, deju kopu, folkloras grupu u.tml.) mākslinieki. Uz minētajiem svētkiem tiks aicināti arī kori un deju kopas no Latvijas.

Vēl ELA ir nolēmusi aicināt visas pasaules latviešu organizācijas atbalstīt ieceri organizēt Latviešu jauniešu forumu 2014. gada jūlijā un veicināt ārvalstīs dzīvojošo latviešu jauniešu dalību tajā.