Noticis Īrijas latviešu jauniešu talantu konkurss “Protu, protu”

image

Konkursa “Protu?Protu!” kopbilde. Foto: Aldis Liepiņš.

26.oktobrī Limerikas Tehnoloģijas Institūta Millennium teātrī notika 2. ikgadējais bērnu un jauniešu talantu konkurss ” Protu? Protu!”.

Konkursā piedalījās skolēni vecumā no 2-18 gadiem. Tika pārstāvētās deviņas no divpadsmit Īrijas latviešu skolām un viens pašdarbības kolektīvs: Latviešu biedrības Īrijā nedēļas nogales skola “Saulgriezīte” un mūzikas studija “Mazais letiņš”, latviešu skola no Korkas, Mayo latviešu atbalsta grupas skola, Newry skola, Portlīšas skola “Sauleszaķis”, Navanas latviešu skola un jauniešu apvienība, Limerikas latviešu skola, nedēļas nogales skola “Pūcīte” no Charnevilles un Limerikas bērnu deju kolektīvs “Taurenītis”. Izstādē-izsolē augstāk pieminētajām skolām pievienojās Droghedas skola.

Tā kā katrai skolai bija sagatavoti vairāki priekšnesumi,tad visi dalībnieki saņēma kādu no 16 galvenajiem apbalvojumiem dažādās nominācijās. Žūriju pārstāvēja LBĪ priekšēdētāja vietnieks Pēteris Kļaviņš, kora Elvē 2. soprāns Maruta Kaire un Limerikas latviešu skolas sākumskolas skolotāja Inese Muzikante.

Pateicoties Latviešu biedrības Īrijā saliedētajai sadarbībai ar latviešu valodas aģentūru un Eiropas latviešu apvienību, šogad pasākums finansiāli tika atbalstīts no Izglītības ministrijas projekta līdzekļiem.

Sadarbībā ar vēstniecību, tika uzrunāta arī Limerikas pašvaldība, kas ar savu klātbūtni pagodināja pasākumu. Limerikas kultūras pilsētas 2014.gada mākslinieciskais vadītājs Karl Wallace sveica visus klātesošos un izteica vēlmi turpināt attīstīt sadarbību ar latviešiem Limerikā un Dublinā, kur aktīvi tiek attīstītas pašdarbības jomas, kā arī ar Rīgu, kas būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. gadā.

Ar savu klātbūtni pagodināja arī Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā vēstnieka padomniece Vija Buša.

Pasākuma organizatori, Latviešu biedrība Īrijā, saka paldies jau iepriekš minētajām organizācijām, kā arī Latviešu luterāņu draudzei Īrijā, vietējiem masu medijiem, Limerikas Tehnoloģijas Institūta Millennium Theatre, fotogrāfam Aldim Liepiņam, māksliniecei Elitai Krūmiņai un strādīgajai žūrijai. 

ASV latviešu skolu darbinieki tiekas Rietumkrastā

image

Skolotāju konferences Losandželosā dalībnieki, 1. rindā, no kr., lektore Iveta Grīnberga, konferences rīkotāja, Ieva Liepniece, Losandželosas skolas pārzine, Nora Mičule, ALA Izglītības nozares vadītāja, Andra Zommere. Foto: Māra Zommere.

2013. gada 19. oktõbrī Losandželosā pulcējās 21 skolotājs uz Amerikas latviešu apvienības Izglītības nozares rīkoto skolotāju konferenci.

Kamēr Losandželosas latviešu nama lejas zālē sacentās spēlētāji Novusa turnīrā, skolotāji no Losandželosas, Sanfrancisko, Mineapoles un Nudžersijas pulcējās augšējā stāva skolas telpās.  Piedalījās divas lektores: Iveta Grīnberga, kuŗa māca Baltiešu studiju programmā Vašingtonas universitātē Sietlā, un Andra Zommere, ALA Izglītības nozares vadītāja.  Konferenci finansēja Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”.

Dalībniekus no rīta sveica Andra Zommere. Izglītības nozares vadītāja pateicās galvenajai konferences rīkotājai, Losandželosas skolas skolotājai Ievai Liepniecei. I. Liepniece savukārt izcēla vairākas skolotåjas un skolas vadību, kas palīdzēja izkārtot dienai visu vajadzīgo un gādāja par dalībnieku labklājību.  A. Zommere īsumā izstāstīja par sadarbību ar Latviešu valodas aģentūru, seviški tās metodiķi diasporas jautājumos, Aiju Otomeri. Klātesošie novērtēja iespēju piedalīties pirmo reizi konferencē, kas rīkota ar Latvijas valdības atbalstu. Andra Zommere arī iepazīstināja konferences dalībniekus ar Latviešu valodas aģentūras veidoto mājas lapu, „Māci un mācies” un tās materiālu bagātību.

Vienas dienas konferencei mērķis bija turpināt marta skolotāju konferencē aizsākto darbu, papildinot ar īpašu uzrunu jaunāko klašu skolotājiem, vēlme, kas izskanēja martā Gaŗezerā. Dienas laikā Iveta Grīnberga stāstīja par integrētu pieeju valodas mācīšanai. Integrēta pieeja apvieno runāšanu, lasīšanu, rakstīšanu, klausīšanos un gramatikas principus valodas stundās, tādējādi nostiprinot prasmi dažādos priekšmetos reizē.  Integrēta pieeja ir autentiska un atspoguļo mūsu pieredzi sabiedrībā. Dalībnieki uzklausīja arī teoriju par valodas apgūšanu un piedalījās diskusijās par dzimtās valodas apgūšanu iepretīm svešvalodas apgūšanai. Grīnberga stāstīja par efektīvām mācību metodēm un lika dalībniekiem pašiem risināt valodas uzdevumus.

Vēlāk, I. Grīnberga strādāja ar vecāko klašu skolotājiem, lai labāk saprastu kā izmantot mums pieejamos mācību materiālus.  Materiāli, kas izdoti Latvijā pilnībā neatbilst ASV latviešu skolēnu vajadzībām, bet skolotājiem jāsmeļ no lielā materiālu klāsta un jālieto tas, kas atbilst mūsu skolēnu īpašajām vajadzībām. 

Andra Zommere stāstīja par ALA Izglītības nozares mācību mērķiem, kuŗus pārstrādāja 2012./2013. mācību gadā.  Tika skaidrots, ka galvenais ir saprast katra skolēna valodas līmeni un pievērsties mācību mērķiem, lai skolēni apgūtu zināšanas pakāpeniski augstākā līmenī. Zommere arī uzrunāja jaunāko skolēnu skolotājus, stāstot par mācību vides un skolotājas lomu sekmīgā klasē. Notika arī saīsinātā veidā paraugstundas, kuŗās brīžiem piedalījās Ziemeļkalifornijas skolas skolnieces Zinta un Ziedīte. Meitenes piedeva sarunām mīļu noskaņu, atgādinot skolotājām kādēļ strādājam latviešu skolās.

Dienas beigās konferences dalībnieki vēl ieskatījās Līgas Ejupas, Gaŗezera vasaras vidusskolas Mākslas vēstures skolotājas un ALA Kultūras nozares vadītājas gatavotajā prezentācijā par to, kā izmantot latviešu mākslu mācot valodu. Ejupa pieeju ļoti veiksmīgi izmantoja aizgājušā vasarā Gaŗezera bērnu nometnē, sagatavošanas skolā un vidusskolā veidojot dažādas valodas nodarbības izmantojot Ēvalda Dajevska muzejā izstādītos darbus.

Andra Zommere pastāstīja par dažādām iespējām latviešu skolām piedalīties konkursos un pasākumos, kas celtu katras skolas pašapziņu un skolēnu lepnumu savā skolā. Oktõbŗa beigās jau pienāk termiņš PBLA rīkotajam video konkursam, „Mūsu latviešu skola”. Visas latviešu skolās ārpus Latvijas tika lūgtas piedalīties, izveidojot īsu video filmu par savas skolas dzīvi. ALA Kultūras nozare nesen izsludināja konkursu, „Mūsu gaismas pils”. Skolas ASV ir aicinātas Draudzīgā aicinājuma ietvaros veidot mākslas darbu izmantojot grāmatas, kas atspoguļotu viņu skolas kultūru un dotu skolām iespēju pievērsties jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas atklāšanai. Un vēl, ASV latviešu skolas piedalīsies akcijā, „Īpaša grāmata, īpašā vietā”. Latvijas Nacionālā bibliotēka aicinājusi latviešus visā pasaulē nodot sev īpašu grāmatu bibliotēkas „Tautas grāmatu plauktam”. Visas 16 latviešu ziemas skolas izveidos par sevi vairākas grāmatas lapas. Grāmata ceļos no vienas skolas pie nākošās, skolas gada laikā nonākot katrā skolā, katrai skolas saimei tai pieliekot roku. Skolas gada beigās grāmata tiks nosūtīta Latvijas Nacionālai bibliotēkai.

Dienu noslēdzot, skolotāji ar lektorēm secināja, ka konferencēs ne vienmēr atrodas atbildes, toties sarunās rodās idejas un veidojas sadarbība starp ASV latviešu skolu skolotājiem.  Šāda sadarbība ir nepieciešama. Visi skolotāji un skolu darbinieki strādā par labu vienam mērķim: veicināt mūsu valodas un kultūras pastāvēšanu un tālāk došanu jaunajām paaudzēm. ALA Izglītības nozare apņemas turpināt veidot iespējas skolotājiem sazināties, sadarboties, mācīties vienam no otra un smelties spēku turpmākam darbam. Paldies Amerikas latviešu apvienībai, Latviešu valodas aģentūrai, Losandželosas latviešu skolas saimei, Ievai Liepniecei, Ivetai Grīnbergai, un visiem dalībniekiem, tiem no tuvējām priekšpilsētām, kā arī tiem, kas mēroja gaŗo ceļu. Jūsu darbs ir gan vajadzīgs, gan neatsverams.

image

New release features Latvian folk songs with a twist

image

Folk singer and kokle player Biruta Ozoliņa has always pushed the boundaries of Latvian folk music.

One of the early members of the ensemble Iļgi, to her first album Bolta eimu in 1999 (performances of Latgallian folk songs featuring just voice and kokle – were one of the definitive Latvian folk albums), then to the almost new age Sirdsgrieži in 2002, the jazz folk of Patina in 2006, Ozoliņa has experimented with various interpretations of Latvian folksongs.

These experiments continue with the 2013 release of Sauli sēju, a collaborative effort with DJ Monsta (Uldis Cīrulis) where Ozoliņa sings and plays the kokle, while DJ Monsta provides drum programming, synthesizers and scratch to make a stylish and unique synthesis of the ancient Latvian folk songs and modern music technology.

Joining the two musicians on the record are Toms Poišs on bass, Mikus Čavarts on percussion, Jānis Pauls on cello, and Zane Estere Gruntmane on violin.

Though Ozoliņa has mainly performed songs from the Latgale region of Latvia, this CD contains not just songs from Latgale, but from the Kurzeme region as well. In fact, the CD booklet provides not just the texts of the songs, but which area the song is from.

Though some may bristle at the thought of adding programmed beats and scratches to Latvian folk songs, the combination is not as jarring as one might think. In fact, the electronic effects do not seem to overwhelm Ozoliņa’s kokle and voice, which remain always in the forefront. This interplay is particularly evident on closing track ‘Aiz upītes es izaugu’, where the percussive effects provide a unique rhythm. In fact, the song starts out very traditionally, with just kokle and vocals, so there is plenty on this album for the folklore purist to enjoy!

Also interesting is the fact that Ozoliņa sings many verses of these folk songs. Where some may be used to normally only singing a handful of verses, in songs like ‘Kur tu īsi buoleleņi’, there are more than a dozen, making for a lyrically dense performance of this folk song.

There are also some New age-type moments on the album as well, particularly the ethereal beginning to ‘Rudzu bolss’, featuring the cello by Pauls and violin by Gruntmane, as it builds into a crescendo with Ozoliņa’s normally fragile voice adding power and strength as the song progresses as DJ Monsta’s scratches become louder and more pronounced, then returning to the calm serenity of the opening.

‘Garā pupa’, an entirely instrumental track, features a guest appearance by kokle prodigy Laima Jansone. Though without vocals, this is one of the more melodic tracks on the CD, with Jansone’s kokle wizardry making for a memorable performance.

‘Ej gulēt vēja māt’ features just Ozoliņa’s vocals and simulated wind sounds. The arrangement, which changes from minor to major and back again, makes for a unique rendition of this prayer for the Wind Mother to stop the blowing wind.

Biruta Ozoliņa and DJ Monsta reveal unexpected and unforeseen aspects of Latvian folk songs on Sauli sēju, proving that the ancient and the modern can still go together quite effectively and musically. This collaboration has created one of the more unique Latvian folk music albums to be released in recent memory, and one can safely say that this ‘experiment’ has proven to be successful.

Artists website: http://www.biruta-monsta.lv

Details

Biruta Ozoliņa un DJ Monsta

LikeISaid Agency,  2013

Track listing:

1. Kur tu īsi buoleleņi

2. Rudzu bolss

3. Gūteņ munu

4. Še lozdu kryumeņi

5. Sīna bolss I

6. Sīna bolss II

7. Garā pupa

8. Nerāj māmiņa vakarā meitas

9. Ej gulēt vēja māt

10. Man sajāja rāmas tautas

11. Ej projām ledutiņu

12. Aiz upītes es izaugu

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.