Piesakiet nominācijas apbalvojumam “Laiks Ziedonim”

Latvians Online | 

Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” ir izsludinājis pieteikšanos apbalvojumam “Laiks Ziedonim”.

Fonds aicina latviešus un Latvijai piederīgos visā pasaulē pieteikties un pieteikt citus kandidātus kādā no piecām apbalvojuma nominācijām: zinātnē, novadpētniecībā, tautsaimniecībā, bērniem un jauniešiem, kā arī par dzīvi literatūrā.

Par nominācijām:

Nominācija zinātnē “Taureņu uzbrukums” apbalvos par sasniegumiem un personību kādā akadēmiskā nozarē, kurā Latvijā tiek piešķirts doktora grāds.

Nominācijā novadpētniecībā „Kedas” apbalvos par sasniegumiem un personību lokālu teritoriju (novada, ciema, pagasta, pilsētas utt.) izpētē, veicinot latviskumu un iesakņotību. Arī latviskuma saglabāšana un veicināšana ārpus Latvijas teritorijas ietilpst šajā kategorijā.

Nominācijā tautsaimniecībā „Zemi es mācos” apbalvos par sasniegumiem un personību latviskā saimniekošanā, komercdarbībā, kas balstīta Latvijas tautas resursos un tradīcijās. Šiem kritērijiem atbilstoša saimniekošana un uzņēmējdarbība diasporas latviešu vidū būtu labs pretendents apbalvojumam.

Nominācijā bērniem un jauniešiem “Rabarbers” apbalvos par izciliem sasniegumiem un personību, vēl esot bērnam vai jaunietim, vai darbā ar bērniem un jauniešiem.

Nominācijā par dzīvi literatūrā “Bize” apbalvos par izciliem sasniegumiem un personību, radot, tulkojot, mācot, izplatot vai izdodot latviešu literatūru.

Pretendenti (vai pretendentu grupas) nominācijām var pieteikties paši, kā arī tikt pieteikti. Būtiski ir pretendenta sasniegumi nominācijas nozarē un personības saskaņa ar apbalvojuma ziedoniskajām vērtībām: izcilība, degsme, sūtība, stāja, veiksme un savpatība. Svarīgi, lai pretendentu sasniegumi būtu pienesums Latvijai: noderīgi mūsu zemei, dodot labumu tās ekonomikai, uzplaukumam un tās atpazīstamībai. Viņi var dzīvot un strādāt ne tikai Latvijā, bet jebkur ārvalstīs, ja iznes Latvijas vārdu pasaulē. Apbalvojuma pretendentu loks ir visplašākais.

Apbalvojums tiks pasniegts Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā, 3.maijā, svinīgā Cildināšanas ceremonijā. Katras nominācijas laureāts saņems 3000 Eur, pēc visu LR normatīvajos aktos noteikto nodokļu nomaksas.

Jaunā Rīgas teātra lugas nosaukums “Ziedonis un Visums” precīzi nedefinē Imanta Ziedoņa pasaules robežas – tā nenorobežojas ar Latvijas fiziskajām robežām. Pavadām kopā Laiku Ziedonim neatkarīgi no atrašanās vietas. Konkurss Laiks Ziedonim ir atvērts arī tautiešiem pasaulē, kas sevi saista ar Latviju, un kuru darbs atbilst Ziedoņa garam! “Es ticu – bezgala ceļi man ar Tevi vēl jāiet būs!” /I.Ziedonis/,” pieteikties apbalvojumam aicina Rolands Lappuķe, īpašo uzdevumu ministrs diasporas jautājumos.

Fonds aicina apzināt izcilos latviešus, īpaši tos, kuru veikums ir nozīmīgs Latvijas diasporai, un pieteikt viņus kādā no apbalvojuma nominācijām. Tāpat ceram, ka izplatīsiet šo informāciju visiem Latvijas piederīgajiem visā pasaulē. Pieteikties apbalvojumam var līdz 2014.gada 3.marta plkst.17:00, aizpildot pieteikuma formu apbalvojuma mājas lapā www.laiksziedonim.lv vai arī iesūtot to pa pastu. Plašāku informāciju par apbalvojumu arī varat iegūt šeit.

Imanta Ziedoņa fonds „Viegli” ir nodibinājums, kas izveidots 2010.gada pavasarī, lai īstenotu fonda patronam – dzejniekam Imantam Ziedonim tuvu misiju: „Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties”. Fonda mērķis ir atbalstīt jaunradi Latvijā, veicinot Imanta Ziedoņa ideju īstenošanos un vērtību turpināšanos, atbalstot radošas, neparastas idejas un, veidojot sabiedriskus projektus, kas atklāj Latvijas skaistumu. Imants Ziedonis ir Latvijas 20.gadsimta laikazīme, iedvesmotājs, robežu rādītājs un pārkāpējs. Imants Ziedonis ir ievērojams latviešu dzejnieks, publicists un īsprozas autors. Ziedonis ir viens no atpazīstamākajiem darboņiem latviešu literatūrā. Tāpat arī Ziedonis ir rakstījis scenārijus vairākām mākslas un dokumentālajām filmām kā, piemēram, “Pūt, vējiņi!”, “Puika”, “Gada reportāža” un citām. Imants Ziedonis bija arī aktīvs atmodas laika politiskais darbinieks.

Laiks Ziedonim. Laiks tautai savu spēku redzēt! Kopā mēs varam palīdzēt Latvijas skaistajam parādīties.

Tuvāku informāciju sniedz Inga Ulmane, Imanta Ziedoņa fonds “Viegli”. Epasts: inga@fondsviegli.lv Vairak par fondu var uzzinat www.fondsviegli.lv

image

Eiropas Latviešu apvienības pārstāvji tiekas ar valsts augstākajām amatpersonām

Lāsma Ģibiete | 

20. janvārī Eiropas Latviešu apvienības pārstāvji – prezidija priekšsēdētājs Aldis Austers, vicepriekšēdētājs Māris Pūlis, prezidija loceklis un kultūras referents Kristaps Grasis un komunikāciju referente Lāsma Ģibiete – ieradās darba vizītē pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa.

Tikšanās laikā tika pārrunāti sekojoši jautājumi: emigrācijas problemātika un iespējamie risinājumi, ārvalstīs dzīvojošo tautiešu rosināšana piedalīties Latvijas vēlēšanās, atbalsts latviskai izglītībai diasporā, kā arī sadarbības stiprināšana ar latviešu organizētajām kopienām ārpus Latvijas.

ELA priekšsēdētājs atspoguļoja līdz šim sasniegto, kā arī izteica vairākus priekšlikumus līdzsvarotākai un ciešākai sadarbībai nākotnē. ELA pārstāvji aicināja Valsts prezidentu uzņemties patronāžu ar diasporu saistīto jautājumu risināšanā. Savukārt Valsts prezidents norādīja uz pozitīvi iesākot sadarbību ar Cēsu pašvaldību, jo šogad pirmo reizi notiks vispasaules cēsinieku saiets. Vēl A. Bērziņš atzīmēja demogrāfijas problēmu mazajās Latvijas pilsētas un aicināja, kā piemēru izvēloties Mazsalacas vidusskolu, attīstīt apmaiņas programmas, kā mērķis būtu ārvalstīs dzīvojošo bērniem iespēja uz ilgāku laiku apmesties Latvijā, uzlabot latviešu valodas prasmi, kā arī apgūt kultūru un izbaudīt Latvijas dabu.

Vēl ELA pārstāvji apmeklēja Latvijas Republikas Ārlietu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, tiekoties ar šo ministriju valsts sekretāriem Andreju Pildegoviču un Sandu Liepiņu. Arī šo vizīšu laikā tika runāts par jautājumiem, kas saistīti ar latvisko izglītību diasporā, līdzdalību vēlēšanās un finansējumu latviešu aktivitātēm ārpus Latvijas, piemēram, saziņas attīstībai. A. Pildegovičs apsolīja nākamajā vēstnieku sanāksmē aktualizēt jautājumu par vēstniecību sadarbību ar latviešu kopienām saistībā ar papildus vēlēšanu iecirkņu ierīkošanu un balsošanas pa pastu atvieglošanu (pasu zīmogošanas akcijas pirms vēlēšanām). Savukārt S. Liepiņa izteica atbalstu nepieciešamībai turpināt tiešo finansiālo atbalstu latviešu nedēļas nogales skoliņām ārpus Latvijas, ja nepieciešams, pārdalot šajā gadā piešķirto finansējumu citiem pasākumiem.

Unique recording with Latvian instrumental music

Egils Kaljo | 

image

Some of the best rock ensembles throughout history have been described as ‘power trios’, made up of a guitarist, a bassist, and a drummer, with one of the members normally handling vocals.

In a Latvian twist on the ‘power trio’ concept – what would happen if you switched out the guitarist with a kokle performer? The result is one of 2013’s most striking and unique recordings, entitled Zarbugans.

This particular power trio is kokle player Laima Jansone, bassist Andris Grunte and Artis Orubs on percussion. The ensemble began playing together at the 2012 Rīgas Ritmi festival and the eclectic instrumental music that they have created together combines aspects of folk, popular, rock, and jazz music into an engaging musical synthesis.

Much of the music on Zarbugans has a very improvisational feel to it, making the listener think of a journey of three people, each of whom has the same destination, but each takes a different route to reach it.

One of the main reasons Zarbugans has such a unique sound is kokle player Jansone, who, besides being an acknowledged wizard with the instrument, has often strived to combine modern and traditional elements in her performances. Take, for example, the first track – “Uguns”. This fiery piece begins with an uptempo, driving melody in the kokle, providing for some energetic pyrotechnics from Jansone.  Over the course of the song, the music becomes very exploratory in nature, as the kokle, aided by effects that give it an almost unearthly sound, takes on an almost mystical tone, before the theme returns at the end.

The traditional comes to light in “Pusnakts šūpuļdziesma diviem”, which uses elements of the Latvian folk song and lullaby “Aijā, žūžū, lāča bērni”. The folk song begins a metamorphosis into something almost nightmarish, with the kokle’s harsh, distorted sounds, before returning to a more dreamlike state where the familiar folk song melody returns.

Bassist Grunte provides the foundation for “Puķe, puķe, roze, roze”, introducing the song with a jumpy, slightly erratic baseline that is then built upon by drummer Orubs’ frenetic percussion, which then paves the way for Jansone to join in with a kokle melody that is at times soaring, at times subdued.

The title of the record –  Zarbugans – is actually a percussive instrument that was designed by drummer Orubs. This unique instrument features on the title track of the album, providing a backdrop for the interplay between Jansone and Grunte. Orubs’ deliberate, rapid fire playing provides the climax for the song, with machine gun intensity.

“Laiks ir tuvu” provides more mystical elements for the listener, with an otherworldly, even ominous kokle sound suggesting a cataclysmic event, perhaps the dawn – or end – of time.

Zarbugans is certainly one of the most innovative and creative albums to be released in recent months. With its improvisational style, veering between the melodic and the jarring, between the calm and the tense, it provides an emotional and eclectic journey. Jansone, Orubs, and Grunte have pooled their talents and created a vivid kaleidoscope of sound, combining elements of both Latvian folklore and jazz, among other elements, that can be at time entrancing, at time clashing, but, in the end, a memorable listen.

Details

Zarbugans

Laima Jansone, Artis Orubs, Andris Grunte

Riga:  Mūsdienu Mūzikas Centrs,  2013

MMC CD 011

Track listing:

1. Uguns
2. Ganu stabules melodija
3. Gula meitīna
4. Puķe, puķe, roze, roze
5. Ķipis -> Kippis!
6. Pusnakts šūpuļdziesma diviem
7. Elektriskais gans
8. Zarbugans
9. Laiks ir tuvu
10. Vilciņš

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.