18.oktobrī Īrijas salas ziemeļos – Ziemeļīrijas pilsētā Portadown, City Hall, notika kārtējais latviešu bērnu talantu konkurss “Protu? Protu!”, ko organizē Latviešu biedrība Īrijā (LBĪ). Ar iegūto ražu pamatoti lepojās Dublinas, Droghedas, Portadown, Portlaoise un Navanas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņas, Dublinas bērnu deju kopa “Dzirnaviņas” un mūzikas studija “Mazais Letiņš” – kopumā apmēram astoņdesmit bērni, viņu vecāki un, protams, čaklās skolotājas.

Pasākumu atklāja LBĪ priekšsēde Inguna Grietiņa, uzrunas teica Ziemeļīrijas Goda konsulāta pārstāve Evija Šturma, kas nodeva visiem arī sveicienus no Latvijas vēstnieka Lielbritānijā Andra Teikmaņa, un Clifford Forbes, Craigavon Borough Council pārstāvja.

Un tad sākās svētku gaidītākais brīdis – pats konkurss. Sēžot žūrijas krēslā, jau ar pirmo brīdī iestājās zināms apjukums – kā lai šos lieliskos un talantīgos bērnus novērtē. Liels paldies pasākuma organizatoriem, kas bija izveidojuši anketu, kurā bija jāatzīmē gan profesionālā varēšana, gan izpildīto priekšnesumu atbilstība vecumam, gan skatuves tēls un kostīmi. Jo mazie dziedātāji, dejotāji, muzicētāji un dzejoļu skaitītāji tiešām visi bija sagatavojušies godam! Dziesmas skanēja krāšņi, dzejoļi un tautas ticējumi tika norunāti labā latviešu valodā un dejas solis bija raits. Tāpat muzikanti tika galā ar saviem instrumentiem un sniedza lieliskus priekšnesumus.

Jaunie mākslinieki tika vērtēti vecuma grupās un pēc izpildīto priekšnesumu žanriem. Kopā ar savām kolēģēm žūrijā Elitu Baltaiskalns, Eviju Šturmu un Karīnu Vargovciku nolēmām pasniegt arī specbalvas – par drosmi uzsākt visu konkursu balvu saņēma mazā Renāte, par lieliskajiem pašdarinātajiem tērpiem Drogheda skoliņa un par emocionālāko izpildījumu – Portlaoise skoliņas meiteņu ansamblis. Diplomus saņēma visi pasākuma dalībnieki un ja dažā arī nebija augstākās atzīmes, tad jācer, ka tas nesabojāja kopābūšanas prieku un iespēju satikties ar saviem latviešu draugiem no visas Īrijas.

Gribās izteikt arī atzinību par jauko skatuves noformējumu un par iespēju gan uzstāties, gan skatīt jaunos māksliniekus tik lieliskās telpās.

Braucot vakarā mājās uz Dublinu, vēl pārdomāju, kādu spēku, laiku un arī materiālos līdzekļus nākas ieguldīt vecākiem, lai saglabātu bērnos viņu latviskās saknes un nenozagtu viņiem šo savas identitātes daļu. Jo ir labi, ka mēs varam būt Eiropas un visas pasaules pilsoņi, bet šajos bērnos būs dzīva arī stīga, kas vieno ar tēvzemi un padara viņu dzīves bagātākas.