Valsts prezidenta uzruna valsts svētkos latviešiem ārpus Latvijas

Godātie tautieši tuvās un tālās zemēs!

Latvija – tie esam mēs! Katrs no savas bērnības un skolas, no savām atmiņām, sapņiem un emocijām, katrs ar savu īpašo piederības sajūtu mūsu Latvijai – skaistākajai zemei pasaulē.

Lai arī cik tālu dzīves ceļi mūs vestu no Latvijas, ik gadu nozīmīgākajos datumos, it sevišķi 18. novembrī, mēs savās domās kaut uz mirkli esam Latvijā.

Kas noticis mūsu Dzimtenē pa šo gadu? Kā dzīvo mūsu mīļie, draugi un laikabiedri? Kas notiek mūsu pilsētā, novadā, pagastā? ŠĪs ir pirmās domas, kas ikvienam nāk prātā, domājot par valsti, kurā ir sācies mūsu dzīves ceļš.

Šis gads ir bijis notikumiem pārbagāts gan starptautiski, gan iekšpolitiski. Pasaule ir mainījusies, tai līdzi maināmies arī mēs. Drošība ir kļuvusi par vienu no galvenajām prioritātēm Eiropā un jo īpaši Baltijas reģionā. Lai gan Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozes un rādītāji joprojām ir pozitīvi, attiecību samezglojumi starp rietumiem un Krieviju ietekmē arī mūsu uzņēmējus. Tādēļ mums jābūt tālredzīgiem un gudriem, jāprot atrast un piesaistīt alternatīvas gan enerģetikas sektorā, gan jaunu noieta tirgu meklējumos, bet mūsu jaunievēlētajiem politiķiem ir jāspēj domāt cilvēku vajadzību un vērtību kategorijās. Ja to nedarīsim un ja vēlme pēc cilvēka cienīgas dzīves dzimtenē paliks tikai nodomu līmenī, aizbraukušo skaits turpinās pieaugt un par atgriešanos domās arvien mazāk.

Latvijas stiprums un nākotne ir mūsu prātos, darbos un rokās, mēs to nododam saviem bērniem un bērnu bērniem. Ko par Latviju domāsim un stāstīsim, to domās arī viņi; kā Latviju mīlēsim, tā to darīs arī nākamās paaudzes.

Šajā svētku priekšvakarā novēlu, lai mums vēl vairāk pašapziņas, gribas un apņēmības, ceļot Latviju un ticot tās izaugsmei gan pārmaiņ, gan pārbaudījumu laikos.

Mūsu spēkos ir darīt Latviju stipru un mūžīgu!

Dievs, svētī Latviju!

Andris Bērziņš
Latvijas valsts prezidents

Bērnu žurnāls “Mazputniņš” atdzimis jaunā veidolā

No 2014.gada novembra tīmeklī pieejama jauna mājas lapa bērniem mazputnins.lv. Mājas lapas veidotājs ir Muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē” (LaPa), kas Latvijā sevi pierādījis ar vairākiem veiksmīgiem projektiem, līdz šim pamanītākais bija izstāde „Latvieša koferis” Stūra mājā, Rīgā.

Mājas lapas mērķis ir veicināt latviešu valodas un kultūras apguvi latviešu bērnu vidū, īpaši to, kas dzīvo ārpus Latvijas. Mājas lapas saturs piemērots pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, kas jau pazīst burtus un ciparus.  Mazputnins.lv piedāvā vecākiem kopā ar bērniem rotaļīgā veidā trennēt lasītprasmi un rakstītprasmi.

Mājaslapā pieejamas izdrukājamas lapas ar uzdevumiem un krāsojamiem zīmējumiem, kā arī datorspēles, kas darbojas planšetdatoros un viedtālruņos. Datorspēles stāsta par Latvijas zivīm, puķēm, kokiem, putniem, vēsturi un ģeogrāfiju. Četru datorspēļu pamatā ir latviešu tautas mīkla un vienā latviešu valodas alfabēts.

Mazputniņš bija vienīgais regulārais izdevums bērniem, kas dzīvoja ārpus Latvijas. Tas iznāca no 1959. līdz 1994. gadam ASV un Kanādā. Mazputnins.lv ir žurnāla atdzimšana jaunā veidolā.

Projekta finansiālie atbalstītaji ir Latviešu Fonds (LF), Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padome un Amerikas latviešu apvienības (ALA) Izglītības nozare.

Mājaslapas mērķauditorija ir Latvijā un ārpus Latvijas dzīvojoši bērni vecumā no 5-12 gadiem, kā arī vecāki un skolotāji.

Informē Muzeja un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” pārstāve Kristīne Jansone

 

Tālāk seko intervija ar Mazputnins.lv projekta koordinatori, Kristīni Jansoni.

Latvians Online: Vai Tu jau par žurnālu “Mazputniņš” kaut ko zināji, pirms sāki šo projektu vadīt?

Zināju, bet tikai pateicoties tam, ka strādāju Lapas (Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”) birojā, mums birojā bija žurnāla eksemplāri, un muzeja darbiniece Marianna bija stāstījusi, ka viņai tie žurnāli ir ļoti mīļi no bērnības un ka tagad viņa materiālus no tiem izmanto, lai mācītu saviem bērniem lasīt. Viņa ņēma un kopēja fragmentus no Mazputniņiem, lai mācītu savus bērnus. Tā arī radās ideja, ka tas ir ļoti labs izglītojošs materiāls arī tagad, ko vajag kaut kādā veidā popularizēt.

Latvians Online: Kādi bija priekšstati par šo vēsturisko žurnālu? Vai tie palika tādi paši, vai mainījās?

Es savā prātā Mazputniņu uzreiz salīdzīnāju ar savas bērnības žurnālu Zīlīte.

Tagad protams priekšstats ir mainījies, es to visu redzu kā nozīmīgu daļu trimdas vēstures. Ļoti nozīmīgu materiālu trimdas bērnu izglītošanā, latviskuma uzturēšanā, bet ne tādā uzspiestā veidā, bet ļoti krāsainā, rotaļīgā, bērniem patīkamā. Mani ļoti sajūsmināja Mazputniņa vēstures pētīšanas process, kad atklāju, ka autori bija daudzas ievērojamas personas, piemēram, Anšlavs Eglītis, kas rakstīja bērnu filmu atstāstus, vai Piecīšu dalībnieks Uldis Ievāns. Ļoti interesanti bija uzzināt par mākslinieku Pēteri Purmali un iepazīt Lāčubērnus. Šķiet, ka tie komiksi pieaugušiem pat liekas smieklīgāki nekā bērniem.

Žurnāla tapšanā piedalījās vēl virkne citu nozīmīgu personību, vienkārši, Latvijā dzīvojošam cilvēkam tie tik daudz nenozīmē. Bet šķiet, ka ikviens latvietis, kas dzīvoja ASV vai Kanādā, kas kaut cik iesaistījās latviešu sabiedriskajā dzīvē ir kaut ko darījis Mazputniņa labā, vismaz kādā savas dzīves periodā. Radošākie rakstījuši stāstus un dzejoļus, praktiskākie palīdzējuši pie tehniskiem un administratīvajiem darbiem.

Latvians Online: Kādi bija izaicinājumi, veidojot spēles, atlasot vielu – tev un arī programmētājam?

Viena no grūtībam bija atlasīt tadus uzdevumus un tekstus, kas nav zaudējuši aktualitāti. Un tādus, kuros valoda nav novecojusi, bet kā izrādās, tāda materiāla ir diezgan daudz. Un dažas vietas protams nācās pamainīt, bet forma paliek.  No vairākām jaukām spēlēm nācās atteikties, jo uzprogrammēt to nebūtu viegli, tehniskajās pusēs daudz neiedziļināšos. Vēl liela problēma bija tā, ka bija jātaisa programmatūrai vairāks versijas, jo planšetā, mobilāja un stacionārā datorā, katrā vietā uztaisītais izskatījās savādāk, katrai formai vajadzēja savu noformējumu, katrā bija citas kļūdas, un vēl pat tagad pie tā tiek daudz strādāts, lai visu sakārtotu.

Latvians Online: Vai Tev radās viedoklis, ka bērns, kas žurnālu lasīja pirms 30, 40 gadiem, bija līdzīgs vai atšķīrās no mūsdienu bērna?

Domāju, ka var atrast gan daudz kopīgā, gan atšķirīgā. Mūsdienu bērnam apkārt ir milzum daudz dažādu iespēju, spēļu, krāsu, video utt, Mazputniņa ar to visu jākonkurē. Tāpēc ļoti ceru, ka vecāki un skolotāji šo lapu izmantos stundās un kopā pildīs uzdevumus, jo bez tā mūsdienu bērnu uzmanību noturēt būs grūti.

Latvians Online: Vai Tu kaut ko uzzināji par trimdas laikiem, šķirstot un lasot vecos Mazputniņus?

Protams, ka daudz ko. Gan par personībām, gan procesiem, gan apjomiem, un to cik aktīva sabiedrība tā bija. Piemēram, par Austrālijas grupu Saules josta, bija jauks raksts, vienkāršā valodā.

Latvians Online: Vai, pēc Tavām domām, Mazputniņš ir viegli pielāgojams mūsu bērniem šodien?

Jā, ar palielu atlases daru, forma vēl joprojām darbojas, saturu un valodu šur tur nācās pamainīt. Īpaši jau lasīt mācīšanās prasmju uzlabošanai tie paši vien paņēmieni darbojas, iztrūkstošs burts, vai vārda vietā zīmējums, tas joprojām mazos lasītājus saista.

Latvians Online: Vai, strādājot pie projekta, radās idejas, kā vēl varētu šo žurnālu pataisīt pieejamu mūsu bērniem šodien? (ne tikai to digitalizējot, bet dodot “pievienoto vērtību”)

Jā, jau sakumā pirms šī projekta, pirmā doma bija par ceļojošu, interaktīvu izstādi, kas varētu ceļot pa diasporas skoliņām. Otra ideja, ko domājams arī realizēšu ir neliela formāta blociņš, tajā būtu gan uzdevumi, gan uzlīmes, gan krāsojami zīmējumi no Mazputniņa. Jo ļoti daudzas ilustrācijas ir augstā mākslinieciskā līmenī un arī atraktīvas, mīļas, latviskas.

Latvians Online: Kā atklāšanas pasākumā bērni uztvera un darbojās ar šo jauno mājaslapu?

Atklāšanā piedalījās aptuvēni 50 bērni un dažas audzinātājas un pāris vecāki. Atsaucība bija liela. Bērni ļoti uzmanīgi klausījās prezentāciju par mājaslapu. Ar degsmi krāsoja zīmējumus un savienoja punktiņus izdrukātajās lapās. Protams visvairāk viņiem patika minēt vārdus spēlēs. Īpaši mīklas.

Prezentācijā biju sagatavojusi ledusskapja magnētiņus ar Mazputniņa fragmentiem, zīmējumiem, vākiem, Lāčubērnu. Un konfektes Gotiņa ar īpašu dizaina papīrīti – uz kura bija nodrukāts 115 nr. vāks un uzraksts www.mazputnins.lv. Domāju, ka magnētiņi nonāks daudzu ģimeņu virtuvēs un konču papīrus arī pamanīs, tā kā Mazputniņš ir izpletis spārnus lielam lidojumam pie latviešu bērniem it visur!

 

 

Jau otrais skolotāju seminārs notiek Annabergā, Vācijā

2014. gada 18. un 19. oktobrī Latviešu valodas aģentūras (LVA) sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību (ELA) organizētais diasporas skolotāju seminārs Annabergā, Vācijā notika nu jau otro gadu pēc kārtas. Pasākumu finansēja LVA no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”.

Semināra mērķi bija informēt par diasporas skolu atbalsta sistēmu; iepazīstināt ar aktualitātēm latviešu valodas metodikā, jaunākajiem mācību un metodiskajiem līdzekļiem; dalīties pieredzē un veicināt sadarbību starp diasporas skolām.

Lai arī šajās dienās Vācijā streikoja vilcienu vadītāji, Annabergas skaisto māju izdevās atrast gan viesiem un lektoriem no Latvijas, gan no visas plašās Vācijas, Luksemburgas un Beļģijas, kopumā pulcinot 20 skolotājas no 8 kontinentālās Eiropas nedēļas nogales skolām.

Pirmajā dienā LVA diasporas projektu koordinatore Aija Otomere iepazīstināja ar Latvijas atbalstu izglītībai diasporā 2014. gadā, kritērijiem līdzfinansējuma saņemšanai un diasporas skolu dokumentācijas veidošanas jautājumiem.

Tad sekoja LVA metodiķes Vinetas Vaivades vērtīgā nodarbība par latviešu valodas apguves programmām diasporas skolām, mācību materiāliem un nodarbību plānošanu un aizraujošā LVA metodiķes Lienes Valdmanes nodarbība par dažādu mērķauditoriju motivācijas veidošanu latviešu valodas apguvei.

Pēc lieliskām pusdienām ELA pārstāve Daina Grase rosināja domāt un meklēt veidus kā atlasīt un integrēt dažādus kultūras elementus mācību darbā.

Tam sekoja darbs grupās, lai atpazītu diasporas skolu problēmas un to risinājumus.

Pēc savu skoliņu nopietnās, nenopietnās, vizuālās un muzikālās prezentācijas, skolotājas vakara neformālajā daļā viena otru cienāja ar īpaši šim pasākumam gatavotiem vai iegādātiem ciema kukuļiem un atlikušo vakara daļu pavadīja dziedot savas mīļākās dziesmas kokles un stabules, vai sitamo instrumentu pavadījumā.

Svētdienas saulainais rīts iesākās ar LVA metodiķu Vinetas Vaivade un Liene Valdmanes iepazīstināšanu ar jaunākajiem LVA mācību un metodiskajiem līdzekļiem.
Tam sekoja Bonnas Latviešu skoliņas „Kamolītis” skolotājas Liene Sējānes praktiskā nordarbība par pirkstiņu rotaļām kā nozīmīgu mācību procesa sastāvdaļu. Paldies arī skolotājas Zanes Priedes dēlam Pēterim par lielisko asistēšanu!

Pēc kopsavilkuma un atgriezeniskās saites par semināru sniegšanas, skolotājas saņēma LVA apliecības, daudz ideju un pozitīvas enerģijas turpināt darbu nedēļas nogales skoliņās un pēc gada atkal tikties Annabergā!