Mirusi dzejniece Astrīde Ivaska

Dzejniece
Astrīde Ivaska
(07.08.1926. Rīgā – 24.03.2015. Rīgā)

1967. gadā Vizma Belševica Astrīdei veltītajā dzejolī rakstīja: „Es negribu domāt par to, kas mūs šķir. /Visu vakaru lasīju dzeju…” Toreiz un tajā Latvijā dzīvojošos no Astrīdes šķīra tūkstošiem kilometru un sveša vara, tomēr vienoja dzeja, izjūta un sapratne no pusvārdiem.

Ir skumji apzināties, ka no mums šķīrusies izcila dzejniece un tulkotāja, kas kopā ar savu dzīvesbiedru, igauņu dzejnieku Ivaru Ivasku par Latviju un latviešu literatūru ir stāstījuši pasaulslaveniem rakstniekiem un dzejniekiem Horhem Luisam Borhesam, Oktavio Pasam, Mario Vargasam Ljosam, Horhem Giljēnam, Džuzepem Ungareti u. c. Nenovērtējams ir Astrīdes un Ivara paveiktais darbs latviešu literatūras popularizēšanā ārzemēs, sarūpējot neskaitāmas publikācijas par latviešu literatūru žurnālā Books Abroad (vēlāk World Literature Today).

Astrīdes Ivaskas inteliģence, lielā interese par kultūras dzīvi un sirsnība ir tās īpašības, kuru tagad ļoti pietrūks Latvijā, kur pēc tālajiem trimdas gadiem viņa atgriezās 2001. gadā un jutās atkal kā savās mājās.

Atvadīšanās no dzejnieces Astrīdes Ivaskas ceturtdien, 2. aprīlī no plkst. 12 līdz 14 Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē. Svētbrīdi un izvadīšanu plkst. 14 vadīs prāvests Klāvs Bērziņš. Astrīdes Ivaskas pelnu urna vasarā tiks guldīta Pelču pagasta Rimzātu kapos.

Latvijas Literatūras centrs,
tuvinieki un draugi

Pārmaiņas PBLA sekretariātā

Pēc vairāk nekā 30 Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) sekretariātā nostrādātiem gadiem sākot ar šī gada sākumu pensijā devusies PBLA ilggadējā ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa. Viņas vietā sākot ar šo gadu stājusies līdzšinējā Amerikas latviešu apvienības un PBLA projektu vadītāja Ilze Garoza.

Tija Krūmiņa uzņēmās PBLA ģenerālsekretāres pienākumus astoņdesmito gadu sākumā ar pilnu pārliecību un degsmi par nenoliedzamu brīvas Latvijas valsts atjaunošanu. “Viņa šo darbu uzņēmās laikā, kad Eiropas un ASV prese, valdības un liela daļa parlamentāriešu gozējās detantes eiforijā,” atminas kādreizējais PBLA priekšsēdis Oļģerts Pavlovskis, kurš savulaik uzaicināja T.Krūmiņu uzņemties PBLA ģenerālsekretāres pienākumus. “Tijai tas bija daudz vairāk kā tikai darbs, to varētu kvalificēt gandrīz kā misiju,” piebilst Pavlovskis.

PBLA līdzšinējo vadītāju komentāros T. Krūmiņa tiek izcelta par savu kompetenci, organizētību un diplomātisko stāju. Pašreizējais PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis skaidro, ka Tija bija “nomierinoša” un ka viņa palīdzējusi viņam izkļūt no bedrēm, kurās viņš pats sevi kā rīcības cilvēks bija iesviedis. “Šad tad nožēloju, ja viņai pirms rīkošanās nepaprasīju padomu,” smaidot piebilst J. Kukainis. “Ar savu izpratni un vēlāk arī ar savu pieredzi, viņa varēja vērst uzmanību uz PBLA valdes nepamanītām niansēm darbībā, kā arī dot konstruktīvus padomus un ierosinājumus,” papildina O. Pavlovskis. Rezumējot T.Krūmiņas ieguldījumu PBLA darbībā, kādreizējā PBLA priekšsēde Vaira Paegle raksta: “Viens vēsturisks posms PBLA ir noslēdzies, kuru raksturoja Tijas redzējums par PBLA dibināšanu un attīstību, un veidoja tik nepieciešamo pēctecību, mainoties valdēm un notikumiem.”

“Zinot, cik nozīmīgu lomu PBLA ir spēlējusi Latvijas neatkarības atjaunošanā un vēlāk tās uzņemšanā NATO, un apzinoties, cik daudz darba līdzšinējā PBLA ģenerālsekretāre ieguldījusi organizācijas darbības balstīšanā cauri gadu gadiem, tas ir gods un reizē arī izaicinājums uzņemties šī amata pienākumus laikā, kad Krievija cenšas pārzīmēt politiskās robežas Eiropā un ar savu rīcību apdraud arī Latviju,” saka PBLA jaunievēlētā ģenerālsekretāre Ilze Garoza. “Tāpat, ņemot vērā pēdējos gados pieredzēto masveida emigrāciju no Latvijas, PBLA priekšā stāv izaicinājums, kā uzrunāt un veicināt ciešāku sadarbību ar jaunajām latviešu kopienām pasaulē,” piebilst I.Garoza.

Uzziņai, I. Garoza 2007. gadā absolvējusi komunikācijas studiju programmu Latvijas Universitātē un 2011. gadā ieguvusi Master of Arts grādu Minesotas Universitātē, savā maģistra darbā aprakstot trimdas latviešu un jauniebraucēju no Latvijas attiecību veidošanos ASV. Agrākā posmā darbojusies sabiedriskās organizācijās, kas atbalstījušas Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Savulaik strādājusi par starptautisko ziņu žurnālisti „Neatkarīgā Rīta Avīzē“, bijusi žurnāla „Latvija Eiropas Savienībā“ redaktore. No 2009. līdz 2011.gada jūlijam strādājusi Minesotas Universitātē, Imigrācijas vēstures pētniecības centrā. 2012. gada pavasarī I. Garoza rīkoja pirmo Trimdas latviešu arhīvu un materiālās kultūras konferenci Mineapolē, bet 2013. gadā bija atbildīga par pirmā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma sarīkošanu Rīgā.

 

 

Viens mērķis – latviešu bērnu izglītošana

Latvijas Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile tikās ar ASV latviešu skolu vadītājiem un skolotājiem šā gada 8. martā Ņujorkā Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO. Ministre bija ieradusies Ņujorkā, lai piedalītos ANO Sieviešu statusa komisijas sanāksmē, pārstāvot ne tikai Latviju, bet Eiropas Savienības prezidentūras pienākumos, arī visu Eiropas Savienību. Tomēr, ministre atvēlēja laiku, lai tuvāk iepazītos ar ASV latviešu skolu darbību un līdzšinējo sadarbību ar Latviju. Uz tikšanos bija ieradusies ALA Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere, ALA priekšniece Anita Bataraga, Garezera Vasaras Vidusskolas direktrise Sandra Kronīte-Sīpola, PBLA Izglītības padomes locekle Dace Mažeika, kā arī abu Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes skolu, Bronksas (Jonkeru) un Ņudžersijas, pārstāves. Ministri Seili pavadīja Evija Papule, ilggadīga IZM ierēdne, kas arī labi pārzina dažādo Latvijas izglītības iestāžu darba virzienu un iespējas.

Ievadot sarunas, Latvijas vēstnieks pie ANO, Jānis Mažeiks, uzsvēra to, ka pētījumi apstiprina, ka latviešu skolas ārpus Latvijas ir vieta kur visbiežāk vērojama cieša sadarbība starp „veco trimdu” un nesen no Latvijas izceļojušiem. Tādēļ, Ministres Seiles piekrišana tikties ar skolu pārstāvēm ir pozitīvs apliecinājums tam, ka diasporas skolām ir nozīmīga loma tautas identitātes veidošanā, lai pēc iespējas daudz bērnu un ģimeņu justos latviešu tautai un Latvijas valstij piederīgi. Zīmīgi, ka fakts par skolām kā ciešas sadarbības vietu tika apstiprināts ar to, ka apmēram puse ieradušās skolu pārstāves dzimušas ASV un otra puse Latvijā.

Mārīte Seile ieskicēja daļu no apstākļiem ar ko viņas vadītai ministrijai jānodarbojas, it sevišķi par to, ka Latvijā tomēr bērnu skaits arvien samazinājas. Līdz ar to lauku skolas sarūk un jādomā par to kā nodrošināt, lai visiem Latvijas bērniem būtu pieejama ne tikai kaut kāda izglītība, bet izcila izglītība. Dažādi rādītāji liecina, ka Latvijā samērā labi nodrošina vidusmēra izglītību, bet, ar atsevišķu izcilības saliņu izņēmumiem, kopumā izglītības līmeņa celšana ir mērķis kam būtu jāveltī pūles.

Tālāk, ALA Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere īsumā pastāstīja par latviešu skolām ASV, par to skaitu, lielumu un aptuveno darba virzienu un apstākļiem. Ziemas skolas ir dažāda lieluma, bet vidēji ar apmēram 40 skolēniem. Darbojas arī divas vasaras vidusskolas. Vasaras nometņu loma valodas nostiprināšanā ir nozīmīga, jo daudziem bērniem tas ir posms, kad viņu vide ir latviskāka nekā pārējo gadu. Zommere izteica atzinību un pateicās, ka pēdējo 3 gadu laikā manāmi pieaudzis atbalsts un atsaucība no Latvijas puses, it sevišķi no Latviešu valodas aģentūras. ASV skolas arvien cenšas iepazīties ar mācību materiāliem un grāmatām, kas domātas mazākumtautībām vai arī diasporas skolām. Tāpat tīmeklī arvien vairāk pieejamā mācību viela, sākot no programmu aprakstiem līdz spēlēm un valodas vingrinājumiem, ir kaut kas jauns un moderns. Ar visu to, mūsu skolu sastāvs un apstākļi ir unikāli un skolotājiem vajadzīgi mācību materiāli. Esam gatavas turpināt sarunas un sadarbību, lai rastu to, kas mūsu latviešu bērnu izglītošanai ir vislabākais.

Šīs tikšanās galvenā organizatore, Dace Mažeika, bija uzdevusi skolu pārstāvēm mājas darbus, t.i. uzdeva padomāt par sekojošiem jautājumiem, lai sarunas būtu mērķtiecīgas:

1. Kādus mācību materiālus skolotāji izmanto (grāmatas, vietnes, programmas, lietotnes u.c.)?
2. Kādas pārbaudes un testus valodas zināšanu pārbaudei izmanto skolās? ALAs valodas pārbaudījumu pielietojamība un pieredze skolā.
3. Kādos projektos sadarbībā ar Latviju skola ir iesaistījusies un kādu finanšu palīdzību saņēmusi? Kā vērtē sadarbības projektus? Pozitīvā pieredze un ieteikumi.
4. Kādu mācību formu trūkst valodas un kultūras apguves stiprināšanai diasporā? (piemēram, tālmācība, skolotāju tālākizglītība, Latvijas skolotāju viesošanās un pieredzes apmaiņa utt.)

Ieradušās skolu pārstāves katra sevi iepazīstināja un atbildēja tos uzdototos jautājumus, kas vistiešāk saistīti ar katras darbu un pieredzi. Skolotājas cenšas izmantot Latvijā sagatavotus mācību līdzekļus, toties izjūt, ka to ir tik daudz, ka grūti visu apskatīt un izvērtēt tā piemērotību. Vairākas skolotājas pozitīvi novērtē un izmanto Latviešu valodas aģentūras māciunmācies vietni. No skolotājām izskanēja novērojums, ka atšķirīgie līmeņi vienā klasē ir apstāklis ar ko arvien vairāk sastopas un šogad pirmo reizi pielietotie valodas līmeņu pārbaudījumi, varētu sākt kalpot, lai efektīvāk mācītu bērnus. Ļoti noderētu lasāmviela katram līmenim, ņemot vērā bērnu vecumus un vispārējo intelektuālo līmeni. Pieaug skolēnu skaits, kuru vecāki meklē tikai vispārēju kulturālu izglītību, bet ne valodu. Skolas, iespēju robežās, piedalās dažādos Latvijā izsludinātos projektos, piemēram, Latvijas nacionālās bibliotēkas bērnu grāmatu žūrijā vai domrakstu konkursos. Abas pārstāvētās skolas arī saņēmušas financiālu atbalstu no Latvijas. Visas skolotājas visādā ziņā pozitīvi novērtē sadarbības projektus, jo tie viecina reālas saites ar Latviju gan skolēnos, gan skolotājos.

Sarunās par nākotnes iespējām visvairāk pievērsās trim iespējām. Pirmā- iespējai nodibināt tiešākus kontaktus starp skolām vai pat klasēm, izmantojot šodienas relatīvi vieglāko sazināšanos, piemēram Skype, rodot iespēju skolēniem tieši sarunāties. Visas skolotājas atzīst, ka ASV skolēniem noder vairāk izdevību sarunāties latviski par tematiem, kas viņus interesē. Ministre Seile apstiprināja, ka šadu projektu varētu realizēt, ja tam izstrādā skaidrus darbības noteikumus. Andra Zommere, savukārt, stāstīja, ka gatavojoties uz šo tikšanos, bija uzdevusi skolu pārzinēm vairākus jautājumus. Pirmo reizi gandrīz visas skolas atsaucās, ka tām interesētu tālmācības programma. Sarunu gaitā konstatēja, ka precīzāk jāformulē, kā šāda programma darbotos. Vai tā būtu līdzīga plaši pazīstamajai Khan academy? Cik laika skolēnam paredzēts tai veltīt? Kā tā atšķirtos no jau esošajām tālmācības iespējām? Trešais sadarbības projekts starp ASV, vai pat visām, diasporas skolām un Latvijas skolām būtu saistīts ar Latvijas simtgadi 2018. gadā.

Viesošanās beigās Andra Zommere dāvināja Mārītei Seilei eksemplāru no grāmatas, kuru veidoja visas ASV latviešu skolas, katra izgatavojot divas lappuses par sevi. Grāmatu gatavoja Latvijas nacionālās bibliotēkas „Gaismas pils” atklāšanai un ievietošanai Tautas grāmatu plauktā. Ministre Seile, savukārt, bija atvedusi dažādas grāmatas, ierakstus diskos un informatīvo materiālu no LVA un IZM. Par spīti šodienas ērtajiem un veiklajiem sazināšanās veidiem, nekas nav tik spēcīgs kā personīga tikšanās, lai spertu pirmos soļus tālākā kopīgā ceļā. Lai tā arī būtu ar šo Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas un ALA Izglītības nozares uzsākto ceļu!

Kristīna Putene ir skolotāja gan ikdienas darbā amerikāņu skolā, gan Ņudžersijas latviešu pamatskolā.