Pārmaiņas PBLA sekretariātā

PBLA birojs | 

Pēc vairāk nekā 30 Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) sekretariātā nostrādātiem gadiem sākot ar šī gada sākumu pensijā devusies PBLA ilggadējā ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa. Viņas vietā sākot ar šo gadu stājusies līdzšinējā Amerikas latviešu apvienības un PBLA projektu vadītāja Ilze Garoza.

Tija Krūmiņa uzņēmās PBLA ģenerālsekretāres pienākumus astoņdesmito gadu sākumā ar pilnu pārliecību un degsmi par nenoliedzamu brīvas Latvijas valsts atjaunošanu. “Viņa šo darbu uzņēmās laikā, kad Eiropas un ASV prese, valdības un liela daļa parlamentāriešu gozējās detantes eiforijā,” atminas kādreizējais PBLA priekšsēdis Oļģerts Pavlovskis, kurš savulaik uzaicināja T.Krūmiņu uzņemties PBLA ģenerālsekretāres pienākumus. “Tijai tas bija daudz vairāk kā tikai darbs, to varētu kvalificēt gandrīz kā misiju,” piebilst Pavlovskis.

PBLA līdzšinējo vadītāju komentāros T. Krūmiņa tiek izcelta par savu kompetenci, organizētību un diplomātisko stāju. Pašreizējais PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis skaidro, ka Tija bija “nomierinoša” un ka viņa palīdzējusi viņam izkļūt no bedrēm, kurās viņš pats sevi kā rīcības cilvēks bija iesviedis. “Šad tad nožēloju, ja viņai pirms rīkošanās nepaprasīju padomu,” smaidot piebilst J. Kukainis. “Ar savu izpratni un vēlāk arī ar savu pieredzi, viņa varēja vērst uzmanību uz PBLA valdes nepamanītām niansēm darbībā, kā arī dot konstruktīvus padomus un ierosinājumus,” papildina O. Pavlovskis. Rezumējot T.Krūmiņas ieguldījumu PBLA darbībā, kādreizējā PBLA priekšsēde Vaira Paegle raksta: “Viens vēsturisks posms PBLA ir noslēdzies, kuru raksturoja Tijas redzējums par PBLA dibināšanu un attīstību, un veidoja tik nepieciešamo pēctecību, mainoties valdēm un notikumiem.”

“Zinot, cik nozīmīgu lomu PBLA ir spēlējusi Latvijas neatkarības atjaunošanā un vēlāk tās uzņemšanā NATO, un apzinoties, cik daudz darba līdzšinējā PBLA ģenerālsekretāre ieguldījusi organizācijas darbības balstīšanā cauri gadu gadiem, tas ir gods un reizē arī izaicinājums uzņemties šī amata pienākumus laikā, kad Krievija cenšas pārzīmēt politiskās robežas Eiropā un ar savu rīcību apdraud arī Latviju,” saka PBLA jaunievēlētā ģenerālsekretāre Ilze Garoza. “Tāpat, ņemot vērā pēdējos gados pieredzēto masveida emigrāciju no Latvijas, PBLA priekšā stāv izaicinājums, kā uzrunāt un veicināt ciešāku sadarbību ar jaunajām latviešu kopienām pasaulē,” piebilst I.Garoza.

Uzziņai, I. Garoza 2007. gadā absolvējusi komunikācijas studiju programmu Latvijas Universitātē un 2011. gadā ieguvusi Master of Arts grādu Minesotas Universitātē, savā maģistra darbā aprakstot trimdas latviešu un jauniebraucēju no Latvijas attiecību veidošanos ASV. Agrākā posmā darbojusies sabiedriskās organizācijās, kas atbalstījušas Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Savulaik strādājusi par starptautisko ziņu žurnālisti „Neatkarīgā Rīta Avīzē“, bijusi žurnāla „Latvija Eiropas Savienībā“ redaktore. No 2009. līdz 2011.gada jūlijam strādājusi Minesotas Universitātē, Imigrācijas vēstures pētniecības centrā. 2012. gada pavasarī I. Garoza rīkoja pirmo Trimdas latviešu arhīvu un materiālās kultūras konferenci Mineapolē, bet 2013. gadā bija atbildīga par pirmā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma sarīkošanu Rīgā.

 

 

Viens mērķis – latviešu bērnu izglītošana

Kristina Putene | 

Latvijas Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile tikās ar ASV latviešu skolu vadītājiem un skolotājiem šā gada 8. martā Ņujorkā Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO. Ministre bija ieradusies Ņujorkā, lai piedalītos ANO Sieviešu statusa komisijas sanāksmē, pārstāvot ne tikai Latviju, bet Eiropas Savienības prezidentūras pienākumos, arī visu Eiropas Savienību. Tomēr, ministre atvēlēja laiku, lai tuvāk iepazītos ar ASV latviešu skolu darbību un līdzšinējo sadarbību ar Latviju. Uz tikšanos bija ieradusies ALA Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere, ALA priekšniece Anita Bataraga, Garezera Vasaras Vidusskolas direktrise Sandra Kronīte-Sīpola, PBLA Izglītības padomes locekle Dace Mažeika, kā arī abu Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes skolu, Bronksas (Jonkeru) un Ņudžersijas, pārstāves. Ministri Seili pavadīja Evija Papule, ilggadīga IZM ierēdne, kas arī labi pārzina dažādo Latvijas izglītības iestāžu darba virzienu un iespējas.

Ievadot sarunas, Latvijas vēstnieks pie ANO, Jānis Mažeiks, uzsvēra to, ka pētījumi apstiprina, ka latviešu skolas ārpus Latvijas ir vieta kur visbiežāk vērojama cieša sadarbība starp „veco trimdu” un nesen no Latvijas izceļojušiem. Tādēļ, Ministres Seiles piekrišana tikties ar skolu pārstāvēm ir pozitīvs apliecinājums tam, ka diasporas skolām ir nozīmīga loma tautas identitātes veidošanā, lai pēc iespējas daudz bērnu un ģimeņu justos latviešu tautai un Latvijas valstij piederīgi. Zīmīgi, ka fakts par skolām kā ciešas sadarbības vietu tika apstiprināts ar to, ka apmēram puse ieradušās skolu pārstāves dzimušas ASV un otra puse Latvijā.

Mārīte Seile ieskicēja daļu no apstākļiem ar ko viņas vadītai ministrijai jānodarbojas, it sevišķi par to, ka Latvijā tomēr bērnu skaits arvien samazinājas. Līdz ar to lauku skolas sarūk un jādomā par to kā nodrošināt, lai visiem Latvijas bērniem būtu pieejama ne tikai kaut kāda izglītība, bet izcila izglītība. Dažādi rādītāji liecina, ka Latvijā samērā labi nodrošina vidusmēra izglītību, bet, ar atsevišķu izcilības saliņu izņēmumiem, kopumā izglītības līmeņa celšana ir mērķis kam būtu jāveltī pūles.

Tālāk, ALA Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere īsumā pastāstīja par latviešu skolām ASV, par to skaitu, lielumu un aptuveno darba virzienu un apstākļiem. Ziemas skolas ir dažāda lieluma, bet vidēji ar apmēram 40 skolēniem. Darbojas arī divas vasaras vidusskolas. Vasaras nometņu loma valodas nostiprināšanā ir nozīmīga, jo daudziem bērniem tas ir posms, kad viņu vide ir latviskāka nekā pārējo gadu. Zommere izteica atzinību un pateicās, ka pēdējo 3 gadu laikā manāmi pieaudzis atbalsts un atsaucība no Latvijas puses, it sevišķi no Latviešu valodas aģentūras. ASV skolas arvien cenšas iepazīties ar mācību materiāliem un grāmatām, kas domātas mazākumtautībām vai arī diasporas skolām. Tāpat tīmeklī arvien vairāk pieejamā mācību viela, sākot no programmu aprakstiem līdz spēlēm un valodas vingrinājumiem, ir kaut kas jauns un moderns. Ar visu to, mūsu skolu sastāvs un apstākļi ir unikāli un skolotājiem vajadzīgi mācību materiāli. Esam gatavas turpināt sarunas un sadarbību, lai rastu to, kas mūsu latviešu bērnu izglītošanai ir vislabākais.

Šīs tikšanās galvenā organizatore, Dace Mažeika, bija uzdevusi skolu pārstāvēm mājas darbus, t.i. uzdeva padomāt par sekojošiem jautājumiem, lai sarunas būtu mērķtiecīgas:

1. Kādus mācību materiālus skolotāji izmanto (grāmatas, vietnes, programmas, lietotnes u.c.)?
2. Kādas pārbaudes un testus valodas zināšanu pārbaudei izmanto skolās? ALAs valodas pārbaudījumu pielietojamība un pieredze skolā.
3. Kādos projektos sadarbībā ar Latviju skola ir iesaistījusies un kādu finanšu palīdzību saņēmusi? Kā vērtē sadarbības projektus? Pozitīvā pieredze un ieteikumi.
4. Kādu mācību formu trūkst valodas un kultūras apguves stiprināšanai diasporā? (piemēram, tālmācība, skolotāju tālākizglītība, Latvijas skolotāju viesošanās un pieredzes apmaiņa utt.)

Ieradušās skolu pārstāves katra sevi iepazīstināja un atbildēja tos uzdototos jautājumus, kas vistiešāk saistīti ar katras darbu un pieredzi. Skolotājas cenšas izmantot Latvijā sagatavotus mācību līdzekļus, toties izjūt, ka to ir tik daudz, ka grūti visu apskatīt un izvērtēt tā piemērotību. Vairākas skolotājas pozitīvi novērtē un izmanto Latviešu valodas aģentūras māciunmācies vietni. No skolotājām izskanēja novērojums, ka atšķirīgie līmeņi vienā klasē ir apstāklis ar ko arvien vairāk sastopas un šogad pirmo reizi pielietotie valodas līmeņu pārbaudījumi, varētu sākt kalpot, lai efektīvāk mācītu bērnus. Ļoti noderētu lasāmviela katram līmenim, ņemot vērā bērnu vecumus un vispārējo intelektuālo līmeni. Pieaug skolēnu skaits, kuru vecāki meklē tikai vispārēju kulturālu izglītību, bet ne valodu. Skolas, iespēju robežās, piedalās dažādos Latvijā izsludinātos projektos, piemēram, Latvijas nacionālās bibliotēkas bērnu grāmatu žūrijā vai domrakstu konkursos. Abas pārstāvētās skolas arī saņēmušas financiālu atbalstu no Latvijas. Visas skolotājas visādā ziņā pozitīvi novērtē sadarbības projektus, jo tie viecina reālas saites ar Latviju gan skolēnos, gan skolotājos.

Sarunās par nākotnes iespējām visvairāk pievērsās trim iespējām. Pirmā- iespējai nodibināt tiešākus kontaktus starp skolām vai pat klasēm, izmantojot šodienas relatīvi vieglāko sazināšanos, piemēram Skype, rodot iespēju skolēniem tieši sarunāties. Visas skolotājas atzīst, ka ASV skolēniem noder vairāk izdevību sarunāties latviski par tematiem, kas viņus interesē. Ministre Seile apstiprināja, ka šadu projektu varētu realizēt, ja tam izstrādā skaidrus darbības noteikumus. Andra Zommere, savukārt, stāstīja, ka gatavojoties uz šo tikšanos, bija uzdevusi skolu pārzinēm vairākus jautājumus. Pirmo reizi gandrīz visas skolas atsaucās, ka tām interesētu tālmācības programma. Sarunu gaitā konstatēja, ka precīzāk jāformulē, kā šāda programma darbotos. Vai tā būtu līdzīga plaši pazīstamajai Khan academy? Cik laika skolēnam paredzēts tai veltīt? Kā tā atšķirtos no jau esošajām tālmācības iespējām? Trešais sadarbības projekts starp ASV, vai pat visām, diasporas skolām un Latvijas skolām būtu saistīts ar Latvijas simtgadi 2018. gadā.

Viesošanās beigās Andra Zommere dāvināja Mārītei Seilei eksemplāru no grāmatas, kuru veidoja visas ASV latviešu skolas, katra izgatavojot divas lappuses par sevi. Grāmatu gatavoja Latvijas nacionālās bibliotēkas „Gaismas pils” atklāšanai un ievietošanai Tautas grāmatu plauktā. Ministre Seile, savukārt, bija atvedusi dažādas grāmatas, ierakstus diskos un informatīvo materiālu no LVA un IZM. Par spīti šodienas ērtajiem un veiklajiem sazināšanās veidiem, nekas nav tik spēcīgs kā personīga tikšanās, lai spertu pirmos soļus tālākā kopīgā ceļā. Lai tā arī būtu ar šo Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas un ALA Izglītības nozares uzsākto ceļu!

Kristīna Putene ir skolotāja gan ikdienas darbā amerikāņu skolā, gan Ņudžersijas latviešu pamatskolā.

Dzintara ceļš – a collection of 12 compositions featuring Amber Road

Egils Kaljo | 

Riga was one of the European Capitals of Culture in 2014, and one of the most ambitious projects during that time was Dzintara ceļš, a collection of new choir works performed by the State Academic Choir Latvija, conducted by Māris Sirmais. The theme of this collection is the Amber Road, a trading route, dating from Roman times, where amber from Latvia (and other places) would make its way all the way south to the Adriatic Sea. This collection follows the Amber Road through modern day Europe, with a composition from each nation along the way (compositions are all by Latvian composers). The twelve compositions on this collection begin with Latvia, then move south through Lithuania, Russia, Poland, Ukraine, the Czech Republic, Austria, Hungary, Montenegro, Italy, Turkey, and finally Greece. The text for each composition is from a poet of that particular nation, and they are all sung in their native languages.

This is not the first choir project with amber at the center of its theme – it follows Amber Songs by the Youth Choir Kamēr… released in 2014, though that collection had international composers arranging Latvian folksongs. These two projects being performed almost consecutively is perhaps a coincidence, or perhaps not at all – Māris Sirmais was the longtime conductor of Kamēr… and left an indelible impression while he was there.

Composer Ēriks Ešenvalds provides the music for the Kārlis Vērdiņš poem ‘Dzintara acis’ (Amber Eyes), a work that is uncharacteristially dark and disturbing for the composer. Vērdiņš’ poem reflects on Assyrian king Ashurnasirpal II (who supposedly had a statue of Baltic amber among his possessions). The poem is full of violent imagery, as the king was well known for his cruelty. The music is equally tormented, with eerie whistling over the ominous male voices, singing about the building of his capital city Kalhu, from where he views the Baltics through his amber eyes.

One of the most encouraging aspects of this collection is that so many works were entrusted to younger composers. Latvija has always been in the forefront of working with new composers and providing a stage for their works to be heard, and these compositions are no exception. One young composer who has begun to make a name for himself in Latvian choir music is Jēkabs Jančevskis, and his contribution is the Polish ‘Odpływ’ (poetry by Tadeusz Dąbrowski). Featuring the soaring soprano solos of Irīna Rebhūna and Sanita Sinkēviča, with the rest of the choir providing ocean sounds, Jančevskis forms an impressive musical tapestry that provides both a mysterious and unearthly aura to the Polish poetry.

Among the many veteran Latvian composers represented here is Juris Vaivods, and his contribution is the music for ‘Ruka’, a poem by Petr Borkovec from the Czech Republic. The supernatural poem paints an image of the narrator’s arm and hand turning to amber when returning to the table of a dying friend. The horror of this is reflected in the music, with ‘Ruka’ reaching a cataclysmic crescendo at that point. However, the work then begins to resemble a canon, where the voices begin at different times to repeatedly sing about needing to see the doctor about the amber arm. The work closes with the soothing words ‘těším se’ (I am looking forward to it).

Composer Juris Ābols considers himself a ‘Dadaist’, and his compositions are almost always quite strange and bizarre. Ābols’ music for Salut au Monde! (based on the poem ‘Providna porodica’ by Montenegrin poet Dragana Tripkovič) is no exception. The work mixes English, French and Serbian texts, and over all of it is a spoken word narration (barked in military style by Uģis Meņģelis) based on writings of Russian astronaut Yuri Gagarin (though, oddly, and for Juris Ābols – appropriately, the narration is in English). The singing and narration give the song an other-worldly feel, like a vision from outer space.

Undertaking such an ambitious project, fraught with potential difficulty (composing music for poetry that is not in the composer’s native language, and potentially in a language the composer does not understand at all, is a particularly daunting challenge). In the hands of anyone else besides conductor Māris Sirmais and the State Academic Choir Latvija it may have resulted in a confusing mess. It is true that this collection features some very modern and difficult choir music, which demands a world class choir like Latvija to be able to perform it (and to sing in twelve different languages). However, the Latvian composers, both young and veterans alike, have risen to this challenge and have produced a collection of choir compositions that are unique and memorable, and, in most cases, true to the spirit of the text. It will remain one of the most memorable musical projects from Riga’s time as European Capital of Culture.

For further information, please visit Latvija’s website.

Dzintara cels

Details

Dzintara ceļš

State Academic Choir Latvija
Produced by Māris Ošlejs, 2014

Track listing

1. Dzintara acis – Ēriks Ešenvalds (text – Kārlis Vērdiņš) – Latvia
2. Didieji mainai – Mārtiņš Viļums (text – Donatas Petrošius) – Lithuania
3. Нe опасная подводная лодка – Georgs Pelēcis (text – Andrei Sen-Senkov) – Russia
4. Odpływ – Jēkabs Jančevskis (text – Tadeusz Dąbrowski) – Poland
5. Скажи – Līga Celma (text – Ostap Sliwinski) – Ukraine
6. Ruka – Juris Vaivoids (text Petr Borkovec) – The Czech Republic
7. Schatten/Licht – Selga Mence (text – Wolfgang Hermann) – Austria
8. Nyári – Raimonds Tiguls (text – Dénes Krusovszky) – Hungary
9. Salut au Monde (Providna porodica) – Juris Ābols (text – Dragana Tripkovič) – Montenegro
10. Elektron, resinosa lacrima di luce – Imants Zemzaris (text – Tiziana Colusso) – Italy
11. Löröpötisyo – Jānis Aišpurs (text – Efe Duyan) – Turkey
12. Λόγια κεχριμπάρι – Gundega Šmite (text – Angeliki Dimouli) – Greece

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.