Izsludināta pieteikšanās PBLA Kultūras fonda piešķīrumiem

Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonds (PBLA KF) izsludinājis pieteikšanos līdzekļu piešķīrumiem 2016. gadā, kuru primārais mērķis ir atbalstīt ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu projektus kultūras, izglītības un jaunatnes darbības laukā. Līdzekļu pieprasījumu iesūtīšanas termiņš ir šī gada 1. marts.

“Kultūras fonda uzdevums kopš tā dibināšanas 1972. gadā ir bijis atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi, kā arī latvisko izglītību. Es apbrīnoju radošos projektus, kuri tiek iesniegti katru gadu, un tos apdāvinātos, spējīgos un čaklos māksliniekus, kuri tos iesniedz,” skaidro Juris Ķeniņš, kurš pagājušā gada rudenī tika apstiprināts PBLA Kultūras fonda priekšsēža amatā, pārņemot šī amata pienākumus no ilggadējās priekšsēdes Vijas Zuntakas-Bērziņas.

Visi projektu pieteikumi iesūtāmi elektroniski līdz šī gada 1. martam un tiks izskatīti konkursa kārtībā. Plašāka informācija par līdz šim atbalstītajiem projektiem un līdzekļu pieprasījumu veidlapas atrodamas PBLA mājas lapā Kultūras fonda sadaļā.

Jāatgādina, ka PBLA Kultūras fonda piešķīrumi ir iespējami pateicoties PBLA dalīborganizāciju iemaksām un PBLA ikgadējai dotācijai Kultūras fonda atbalstam. „Priecājos, ka PBLA valde ir nolēmusi turpināt atbalstīt Kultūras fondu. Paralēli citiem svarīgiem darbiem atbalstot Latviju un latviešu tautu, PBLA turpina lielo un neatlaidīgo darbu latviskā izglītībā un latviešu kultūras saglabāšanā un veicināšanā,” norāda PBLA Kultūras fonda priekšsēdis, aicinot latviešu kultūras, izglītības un jaunatnes darbiniekus iesniegt savus pieteikumus izsludinātajā konkursā.

New Sound Poets album focuses on escaping daily rush of city life

The Sound Poets’ 2013 album Tavs stāsts was one of the most memorable and striking Latvian music albums in recent memory. Catchy and vivid songs like “Kalniem pāri”, “Emīlīja” and “Nāc līdzās”, with their emotive and thoughtful lyrics and expressive melodies resonated with Latvian listeners and made the group one of the most popular in Latvia. “Kalniem pāri” in particular was one of the biggest hits of the past few years. Tavs stāsts also won the Zelta mikrofons award in 2013 for best pop/rock album.

With the critical and commercial success of Tavs stāsts, their second album was not just highly anticipated, but also expectations were set very high – duplicating that kind of artistic feat is a daunting task for any group.

In 2015, the group, made up of lead lyricist, vocalist, guitarist and keyboardist Jānis Aišpurs, Normunds Lukša on guitars, Kārlis Josts on bass, Pēteris Lunde on drums, and Undīne Balode on cello, released their follow-up album Pulsē. The album, though containing the characteristic deep lyrics and layered, nuanced music that their previous effort had, does not quite reach the heights of Tavs stāsts, but is still a solid effort and an artistically distinctive and notable album.

The Sound Poets’ songs are often about emotions, hopes and fears, and, in a similar vein to Tavs stāsts, which began with the song “No sevis vairs nav bail” (I am no longer afraid of myself), Pulsē also begins with a song with a similar theme – “Viss var mainīties” (everything can change) with its lyric “Ja var kļūdīties, tā noteikti būs – bailes neskarot, drosmīgam nekļūt” (If you can make a mistake, it will happen – without fears you will not become courageous). Beginning with acoustic guitar and cello, then gradually building to a powerful crescendo, the song is an appropriately grand start to the album.

The album was recorded in the Latvian countryside, by the Jumurda Lake, and, according to Aišpurs, the major theme of the album is an attempt to escape the daily rush of city life – running from home to work to the store and back again. The album has many songs and lyrics that refer to nature and have pastoral themes, such as “Ezers, salas, putni” (The lake, islands, birds). This song also features the guest brass section – Gatis Gorkuša on trumpet, and Artūrs Bērziņš and Krists Liepa and trombone, giving this song an almost orchestral feel.

The piano-based “Ziemas skats”, a calm, and all too brief musing on winter, is one of the most reserved tracks on the album, but at the same time, is full of hope – “visām ziemām reiz pienāk gals” (all winters end), and is a touching reflection on rebirth after a period of cold darkness.

The deliberate, pulsating introduction to “Skaistais gadsimts” is an appropriate beginning to this song about allowing time to pass – “tamdēļ ļauj, lai gadsimts iet, tas projām iet, tam jāaiziet” (“let the century pass, it will and must pass” – perhaps referring to the impending Latvian centennial in 2018?). The song also features lush vocal harmonies – Aišpurs has also recently turned to composition for choir – one of his works – “I am the Truth” for choir and string orchestra – was premiered by the State Choir Latvija in April of 2015.

The group also expands its musical palette on the album, with songs like “Skats no augšas” that feature some funk and soul elements, however, these new elements do not always work and even sound a bit out of place on the album.

Those picking up Pulsē and expecting hits on the level of “Kalniem pāri” or “Nāc līdzās” may be disappointed after listening to the album. However, it is clear that the group went on an intentionally and consciously different path with this recording, focusing more on layered sonic textures and lyrical canvases rather than creating radio-friendly hits. The group’s attention to detail in their songwriting and musical arrangements sets them apart from other popular music groups in Latvia, and they continue to enhance and polish their distinctive sound.

For further information, please visit The Sound Poets website.

soundpoets-cover

Pulsē

The Sound Poets
TSP Music, 2015

Track listing:

  1. Viss var mainīties
  2. Tas biji tu
  3. Ezers, salas, putni
  4. Lavīnas
  5. Skats no augšas
  6. Paliec
  7. Ziemas skats
  8. Skaistais gadsimts
  9. Kāpēc vēl klusējam mēs…
  10. Ceļavārdi
  11. Vilcene
  12. Tūkstošiem

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Tērvetes nometne: vieta Austrālijā, kur gūt iedvesmu latviskā garā audzināt bērnus

2016. janvāra sākumā es pirmo reizi ar savu 12 gadus veco dēlu piedalījos Bērnu Vasaras nometnē Tērvetē (netālu no Kilmore pilsētiņas, Viktorijas pavalstī, Austrālijā). Nezinu, vai vēl sevi varu saukt par nesenu ieceļotāju, jau 16 gadus es Austrāliju saucu par savām mājām. Esmu kaut kur pa vidu. Ielidojot Brisbanē—savā pašreizējā mītnes pilsētā, man ir tāda silta un jauka sajūta it kā mājās pārnākot.

Tikko ierodoties Brisbanē 2000.gadā mani latvietība nepievilka, man tā nepietrūka un es latvisko nemeklēju. Es Latviešu namu Brisbanē atradu 4 gadus vēlāk.

Pēdējos gados domājot par Latviju ir tā smeldzīgi ap sirdi. Tā ir mana tēvu zeme, uzkāpjot Vidzemes pakalnos Jāņu vakarā, es jūtu ka manas saknes ir Latvijā. Kā to apvienot, esot tik tālu prom?! Kur dabūt to latvietības devu, ko nebūdams latvietim grūti saprast. Tas mums ir asinīs, un tas manī dod dzīvības spēku.

Šogad manā dzīvē parādījās atrisinājums – jābrauc uz Tērveti, jābrauc uz Dzintariem Adelaidē (Dzintaros notiek Austrālijas Vasaras vidusskola)!! Mūsu meita apmeklēja Annas Ziedares Vasaras Vidusskolu, un mājās pārbrauca maza latviete. Esot beidzot savu identitāti atradusi…

Nedēļa Tervetē piepildīja laimes kausu līdz malām. Tā bija mana Latvija kondensētā un rediģētā veidā.

Ar cieņu, milzīgu pateicību un apbrīnu es skatījos uz tiem otrās paaudzes latviešiem, kas vadīja bērnu nodarbības. Kā viņi varējuši latviešu valodu saglabāt tikai apmeklējot sestdienas skolas, audzinātāji un nometnes skolotāji saglabajuši latvietību esot tik tālu prom no Latvijas. Japateicas vecāku neatlaidībai un stingrībai. Mums neseniem un tikko jauniem iebraucējiem iesprūk pa daudz jaunākiem barbarismiem no krievu valodas. Šeit dzimušiem ir vairāk no vācu valodas nākuši vārdi, bet šķiet, ka viņu valoda ir tīrāka. Varbūt nav tik moderna, ir vairāk senāki vārdi, ko Latvijā vairs tik daudz nelieto vai loka savādāk, bet atkal apbrīns, ka otrajā paaudzē kāds vel zin, kas ir datīvs un kas ir akuzatīvs.

Tā nebija tikai valoda un kultūra, ko mums iemācīja nometne. Vērtības – saliedētība, cieņa pret vecākiem, neatkarība, čaklums, problēmu risināšana un kārtība (cik labi, ka pieaugušo teltis nepārbaudīja!) paliks bērnos arī mājās atgriežoties. Nedēļa pie dabas gan zēniem, gan meitenēm—lieliem un maziem nāk par labu. Bērniem ir interesantas nodarbības un izklaides, viņi iemācās jaunas prasmes, nodibina jaunas draudzības un nejūtas vieni plašajā pasaulē. Šie jaunie puiši un meitenes zin, ka ir vieta, kur viņus saprot un ir viņiem līdzīgie.

Tērvete ir zelta vērta arī tiem, kas latviski tik labi neprot. Ar milzīgu prieku vēroju kādu mazu meitenīti, kura tikai pāris vārdiņus latviski māk pateikt, bet viņai vajagot izdrukāt Tērvetiešu dziesmas, ko mājās aizbraucot mēģināt. Varbūt tiem, kas tik labi nezin valodu, šis nemateriālais kultūras mantojums sniedz visnepārraujamākās saites ar savu tēvu tēvu kultūru.

Ir ne tikai pateicība par to laimes sajūtu, ko Tērvete man deva, bet arī par iedvesmu un spēku, ko šī nedēļa mums sniedza, lai mēs gan pieaugušie, gan bērni varētu latvietību mācīt un uzturēt gada garumā. Ne vienmēr ir viegli atlicināt pussvētdienu, lai brauktu uz Namu (tā mēs saucam Latviešu namu Brisbanē) un mācītos, kamēr citi ir pie jūras, televizora vai dzimšanas dienas ballītē.

Vecāki, ja jums vajag iedvesmu turpināt bērnus audzināt latviskā garā, vediet viņus uz Tērveti! Bērni, ja jums ir grūti piespiest sevi mācīties latviešu valodu, prasiet, lai vecāki jūs ved uz Tērveti!!

Līgo māmiņ, līgodama, līgo skaisti šovakar.
Neaizmirsi savai meitai Jāņu dziesmas macīt ar’,
Lai kad viņai pašai meita kādreiz Jāņos līdzi būs,
Atceroties vecos vārdus, Līgo dziesma sauna kļūs