Geka’s latest film “Dieva putniņi” is about the children of WWII exiles

Documentary filmmaker Dzintra Geka, director of films such as Sibīrijas bērni (The Children of Siberia – 2001), Gvido Zvaigzne (about the cameraman killed in the 1991 Barricades confrontations in Riga – 2011), Maršruts: Ķekava-Omskas apgabals 1949 (about the deportations of 1949) has made many films regarding Soviet terror and its destructive effect in Latvia, particularly on children. Geka has most recently turned to the theme of the children of exiles – those that fled Latvia during World War II and spent time in Displaced Persons camps. That film, entitled Dieva putniņi (God’s Lost Sparrows) with a running time of approximately 90 minutes, was released in 2015 by the National Film Centre of Latvia and is now available on DVD.

Most of the refugees from Latvia ended up in DP camps in Germany. The Latvians would call themselves dīpīši (a play on the letters D and P) or “Dieva putniņi” (Little Birds of God). The film traces the experiences of many of those who lived through these times – fleeing Latvia, life in the DP camps, then further onwards in their new adopted homes. The most fascinating aspect of the film are the stories about life in the DP camps – how sizable Latvian communities formed and how they kept cultural traditions (singing, dancing, theater) alive, and how culture even thrived, even in these difficult conditions. Also fascinating are the stories about how ordinary Germans were thrown out of their houses to give the refugees a place to stay – as a result, the Germans considered these DPs “Deutschen parasiten” (Germany’s parasites).

The film is mainly a collection of recollections by those who experienced the war in Latvia and fled as the Soviet Army advanced. There is no narration, and the stories are interspersed with documentary footage of the destruction of Latvia during the war.

The film includes dozens of testimonials from exiled Latvians from all over the world, including former Latvian president Vaira Vīķe-Freiberga and leader of the Čikāgas piecīši group Alberts Legzdiņš (the film follows him in Germany as he attempts to locate his old school).

One of the most compelling storytellers in the film is Andrejs Vētra, the son of Latvian opera singer Mariss Vētra. Gregarious and expressive, Vētra’s stories are engrossing and, at times, tragic. Mariss Vētra (real name Morics Blumbergs), was married to a woman of Jewish ancestry and her mother was forced to live in the Riga ghetto during the German occupation (where she was later shot). Andrejs Vētra also provides one of the most memorable moments in the film when he thanks the filmmakers for not correcting his Latvian and then, in no uncertain terms, expresses what he thinks about those who constantly correct his language (a feeling that is likely shared by many Latvians whose language has become weaker due to a lack of practice). One of the most touching moments in the film is a visit to Mariss Vētra’s grave, where Andrejs and the film crew begin to sing the Latvian folk song “Pūt, vējiņi”, which then cuts to a Song Festival performance of the same song by thousands of singers.

Though the film is mainly about the experiences of Latvian exiles in the DP camps, it does not end there. Geka also films some of the storytellers about their experiences in their new homes, and how that has affected them and the differences between them and Latvians that stayed in Latvia after World War II. It covers many of the difficulties of exiled life (including raising children in a Latvian style) and attempts to return to and reintegrate in Latvia after a long period of being away. For example, one of the commentators mentions the “insularity” of the American Latvian community and how he found it difficult to engage with them – “you are either engaged or not … I felt that I had become an American.” Jānis Kukainis, director of PBLA (World Federation of Free Latvians) comments “I am an American because I think like an American … Americans think we can do everything and do it faster, but Latvians often only think about why you can’t do something” and also comments on the loneliness of diaspora Latvians who return to Latvia and find it difficult to make friends.

Dzintra Geka has now focused on the lives of children in Siberia (Sibīrijas bērni), exile children (Dieva putniņi), and intends to continue this documentary project with a film about children growing up in Soviet Latvia.

Still, the lack of narration does mean that the film, at times, loses a bit of context. Besides one brief title page describing the situation at the end of the war, there is little further description of the historical situation (besides the individual experiences) – someone who has little knowledge of World War II and the displacement that follows may find the film a challenge to follow at times – as it is a collection of reminiscences there is only the vaguest of narratives. Also, the storytellers are never identified (only at the end of the film are they listed). Though this is clearly the filmmaker’s choice – the focus should be on the story and the events, not on the person – this is a disservice to the interview subjects. Also, the historical footage is not identified, so one is never quite sure where the film is from and what exactly it is showing.

Dzintra Geka is married to Latvian composer Pēteris Vasks, and his music provides the soundtrack for the film. Vasks often has themes of war and destruction in his compositions, particularly in his choir music. His choir work “Zīles ziņa” is often quoted in the film and the ominous choir singing provides an appropriate backdrop for some of the horror stories that are told. For whatever reason, the credits only list Vasks as the music composer – that is, the individual works and performers are not identified, unfortunately.

The DVD is PAL Region 0 and should play on almost all DVD players worldwide. Be advised that the English language version of the film – God’s Lost Sparrows – has been released separately (the Latvian version of the film does not have English subtitles, so if English subtitles are essential, you will need to pick up the English version). The English subtitles are provided by Latvian American journalist Kārlis Streips.

Dzintra Geka’s Dieva putniņi, besides being one of the most important Latvian documentaries, is also an absorbing, thought provoking, and often heartbreaking living history of World War II era Latvian refugees. At times touching, at times harrowing, the film simply lets its subjects speak for themselves and tell their own stories, providing for an engrossing and captivating experience. An oft overlooked aspect of the Latvian experience, Dieva putniņi brings to light one of the most important chapters of Latvian history in the words and experiences of those who lived through these dark times.

For further information, please visit the Children of Siberia Fund page.

 

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

3×3 Austrālijā – kur piedzīvot latvietības devu Adelaides kalnos

Intervija ar 3×3 2016 Adelaidē rīkotāju Mārīti Rumpi.

Lūdzu pastāsti par 3×3 Austrālijā. Kas 3×3 saieti vispār ir un kur un kuros datumos šogad saiets tiek rīkots?

Šis būs trīsdesmit trešais 3×3 Austrālijā, tātad tas ir noticis jau ilgu laiku un manuprāt tas nozīmē, ka cilvēkiem patīk un ir vajadzīga šī saulainā vasaras nedēļa, kura satikties ar latviski runājošiem draugiem un paziņām.

2016.g. saiets notiks no 2.-8.janvārim, Adelaides kalnos, Nunyara konferences centrā. Skaistā vietā, kas ir ļoti tuvu pilsētai, bet taja pašā laikā ir kalnā ar skaistu skatu. Šī 3×3 tēma būs ” Latvijas putni”. Dziedāsim, kā putni, dejosim, kā putni un izrādīsim savas krāšņās spalvas kā putni!

Kā jau mūsu pieteikuma veidlapā ir minēts 3×3 pamatā ir latviešu valoda, latviskā dzīvesziņa un zināšanas.

Esi 3×3 vadītaja šogad. Kā sanāca uzņemties šo pienākumu? Pastāsti, lūdzu, mazliet par sevi.

Pati esmu dzimusi un augusi Latvijā. Ierados Austrālijā 2005.g. novembrī. Šī gada sākumā domāju, ka mana meita Kristiāna (5.g.) ir izaugusi pietiekoši liela, lai mēs dotos uz 3×3. Jo kā jau visas mammas, kuras vēlas, lai viņu bērni runātu latviski, domāju, ka nedēļa priecīgā gaisotnē un latviskā vidē nāktu par labu latviešu valodai. Par cik pati nekad neesmu apmeklējusi 3×3 iepriekš, jo bija mazi bērni, tad ar interesi devos uz Ulda Ozoliņa rīkoto informācijas pēcpusdienu Tālavas mazaja zālē. Uldis bija ieradies kopā ar Ingu Jaksi (puse x puse) 3×3 bērnu programmas vadītāju un izstāstīja mums kā tās lietas notiek 3×3.

Tajā reizē arī tika diskutēts par labāko laiku, kad rīkot 3×3 un cik bieži rīkot. Tā gaisotne pēc šīs sanāksmes bija tāda nez vai vispār rīkos un man bija tāda sajūta – nu kā tad tā, es beidzot sataisījos un nebūs 3×3! Uldis mēģināja pierunāt vairākus cilvēkus rīkot saietu, bet kaut kā tas nevedās…

Tad nu domāju, kas neriskē, tas nevinnē. Ja gribu savai meitai 3×3, tad laikam jāpiekrīt un jādara kaut kas lietas labā. Tā nu es esmu šeit un tagad. Protams, tas viss nenotiktu, bez konsultācijām no ļoti zinošiem 3×3 vadītājiem un dalībniekiem Anda un Rudītes Bērziņiem, paša Ulda Ozoliņa, iepriekšējā 3×3 Sidnejā komandas atbalsta un Latvijas Kultūras Ministrijas atbalsta, kas ļoti izpalīdzēja finansiāli, lai mēs varētu saglabāt pēc iespējas zemākas cenas dalībniekiem.

Kādus lektorus šogad varam sagaidīt? Vai būs arī vieslektori no Latvijas?

3×3 var lepoties ar ļoti zinošiem un gudriem lektoriem gan no Latvijas gan Austrālijas. No Latvijas ieradīsies folkloriste un saemas deputāte Janīna Kursīte, kura zinās stāstīt gan par jaunumiem politikā gan vadīs savu ievirzi par folkloru.

Būs arī Ventiņ zāļu sieva Līga Reitere, kurai arī tiks atvēlēts laiks ievirzei. Tajā viņa stāstīs par labumiem (tējām, garšaugiem utt.), kurus varam atrast dabā, mācīs pīt zāļu kroņus (varbūt no eikaliptiem!)  un konsultēs interesentus tautastērpu valkāšanā un darināšanā. Kā arī var novadīt kādu glītrakstīšanas stundu.

Būs arī divas dziedātājas no “Latviešu Balsīm” Laura Jēkabsone un Zane Stafecka, kuras mēģinās atrast apslēptos talantus un nospodrināt jau esošo talantu dziedāšanas prasmes.

Protams nevar aizmirst mūsu pašu Austrālijas lektorus, kuri ir ne mazāk spoži un zinoši savā jomā. Tātad piedalīsies Ilze Švarcs, kura stāstīs par “Latviesu rotu vēsturi”, Arnis Gross ar referātu “Pastāvēs, kas digitalizēsies” rādīs jaunākos atklājumus datorpasaulē, kurus var lietot latviešu valodā. Daina Gross pastāstīs par PBLA latviešu valodas, kultūras un vēstures tālmācības projektu, Ilga Vēvere “Cilvēka ķermeņa valoda” būšot nopietni un nenopietni stāstījumi un piemēri par to kā mēs kustamies.

Kādas nodarbības paredzētas – rokdarbu, nopietnāka rakstura?

Rokdarbi mums ļoti nopietni šogad. Vizma Boag vadīs šūšanas ievirzi un vedīs uz 3×3 īstas šujmašīnas un dāmas varēs šūt somiņas un citus aksesuārus ar mūsu 3×3 tēmas “Latvijas putni” simboliem. Anda Banikos vadīs “lino-cut” ievirzi, kur būs jāstrādā ar linoleju, krāsām un speciāliem amatrīkiem un varēs taisīt skaistas apsveikumu kartītes. Būs arī adīšanas puduris Agneses Dombrovskas vadībā, kur varēs papļāpāt pēc garās dienas un tajā pašā laikā kaut ko uzmeistarot ar pirkstiņiem un adāmadatām. Būs arī “Tai čī” vingrošana Pētera Strazda vadībā, sports, muzicēšana, runāsim pareizi nodarbības.

Ko lai dara, ja kāds uz 3×3 nevar tikt uz visu laiku? Vai pastāv iespēja atbraukt uz dienu, divām?

Būsim priecīgi Jūs uzņemt arī uz pāris dienām. Vienīgi arī tad ir jāpiesakās laicīgi (vismaz 3 dienas iepriekš), lai Jūs nepaliktu bez pusdienām vai vakariņām. Var aizpildīt parasto pieteikšanās veidlapu un norādīt no kura līdz kuram datumam Jūs būsiet un cikos ieradīsieties un dosieties prom.

Vai bērniem arī būs nodarbības?

Jā, bērniem būs pašiem sava programma Ingas Jakses vadībā. Bērni dziedās, dejos, sportos un veidos dažādus pirkstiņdarbus. Lūgsim arī vecākus vai vecvecākus talkā, lai palīdz bērniem un mazbērniem, lai būtu interesantāk un jautrāk.

Kas paredzēts vakaros?

Vakara programā būs danču vakars Līgas Reiteres vadībā, šķēršļu gājiens Anda un Rudītes Bērziņu pārziņā, Lauras Jēkabsones un Zanes Stafeckas rīkoti “Dziesmu kari”, Viktorīna, ko piedāvās Karīna Jaunalksne, kā arī kādā no vakariem pie mums viesosies “Latviešu balsis” dzelteno tērpu kolekcijas māksliniece Edīte Treija un pastastīs par to kā tapa šie tērpi. Būs arī Siksnu pāra rīkots vakars, kurā ieskatīsimies un ieklausīsimies “Aspāzijas dzīvē un dzejā”. Tātad programma solās būt ļoti daudzpusīga.

Vai šogad 3×3 būs kādi jauninājumi, kas nav bijuši agrāk?

Kā jaunums šogad būs nodarbības angļu valodā tiem cittautiešiem, kuri ir ieprecējušies latviešos. Ievirzi vadīs Uldis Ozoliņš,  kā arī viņi varēs mācīties latviešu valodu Andas Banikos vadībā.

Vai vēl var pieteikties uz 3×3?

Jā, esam pagarinājuši pēdējo pieteikšanās dienu, līdz 15.decembrim – tātad droši varat pieteikties.
Pieteikšanās veidlapas var lejuplādēt no 3×3  mājas lapas, vai arī varu nosūtīt Jums pa pastu.
Nekautrējaties un zvaniet vai rakstiet Mārītei Rumpei: e-pasts m.rumpe@gmail.com vai mob tel: 0431056045

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.

PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis tiekas ar Izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili

Šodien, 10. decembrī, PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, PBLA izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde un Eiropas diasporas izglītības koordinators Māris Pūlis tikās ar Izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, lai darba sēdē pārrunātu diasporas izglītības aktuālākos jautājumus. Kā prioritātes no PBLA puses tika minētas diasporas bērniem piemērotas elektroniskas mācību programmas izstrāde, uzlabojumi diasporas skolotāju un skolēnu apbalvojumu izsniegšanas kārtībā un nepieciešamība 2017. gada budžetā iekļaut līdzekļus diasporas skolu un izglītojošo pasākumu atbalstam.

Turpmākajā sarunā tika apspriesta vajadzība definēt valsts nostāju saistībā ar diasporas izglītības turpmākās attīstības jautājumiem, iespēja diasporas pārstāvjiem iesaistīties  pēcdoktorantūras pētniecības studiju programmās Latvijas augstskolās un diasporas studentu iesaiste starptautiskos sadarbības projektos, kas saistīti ar  pētniecību un inovācijām.

Sarunas noslēgumā abas puses vienojās par turpmāku regulāru sadarbību diasporas izglītības jautājumu risināšanā un nolēma dibināt darba grupu, kas strādātu ar diasporas bērniem piemērotas elektroniskas mācību programmas izstrādes tehniskajiem un saturiskajiem jautājumiem, sasaucot pirmo sēdi nākamā gada janvārī.