Eiropas Latviešu apvienība vienojas redzējumā par Latvijas izaugsmei būtiskiem jautājumiem

2016. gada 19. un 20. martā Tallinā, Latvijas vēstniecības Igaunijā telpās notika Eiropas Latviešu apvienības (ELA) ikgadējā biedru organizāciju sanāksme, kurā piedalījās organizāciju pārstāvji no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Luksemburgas, Beļģijas, Zviedrijas, Francijas, Austrijas un Igaunijas.

Sanāksmi atklāja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas vēstnieks Tallinā Juris Bone. Sarunās par Eiropas Latviešu biedrību sadarbību ar Latvijas valsts iestādēm piedalījās arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības,  Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Simtgades biroja, Latvijas Nacionālā kultūras centra un Latviešu valodas aģentūras pārstāvji.

ELA biedru sniegtās ievirzes un prioritātes kalpos ka “ceļa karte” turpmākajai sadarbībai ar Saeimu un jauno valdību. Šonedēļ ELA un PBLA vadība tiksies ar premjerministru Māri Kucinski, Ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Kultūras Ministri Daci Melbārdi, Finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un Izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski.

Eiropas Latviešu apvienībai šogad pievienojās Latviešu biedrība Norvēģijā, līdz ar to ELA šobrīd apvieno 20 latviešu un latviešu sadraudzības nevalstiskās organizācijas no 16 Eiropas valstīm ārpus Latvijas. ELA mērķis ir pārstāvēt Eiropas latviešu diasporas intereses, saskaņot tās biedru organizāciju darbību informācijas, latviskās izglītības un kultūras un pilsoniskās līdzdalības jomās, kā arī veicināt sadarbību starp biedru organizācijām un ar radniecīgām organizācijām.

Eiropas Latviešu apvienības 2016.gada 19. un 20.marta biedru sapulces rezolūcijas

1.     ELA biedru kopsapulce aicina Latvijas valdību turpināt remigrācijas atbalsta pasākumus. ELA aicina tos veidot kā konkrētus, praktiskus un reāli īstenojamus un finansētus pasākumus remigrējušo un viņu ģimenes locekļu (arī nelatviešu) latviešu valodas pilnveidošanai, iekļaušanai darba tirgū/uzņēmējdarbības vidē, izglītības sistēmā (t.sk. pirmsskolas līmenī) un mājokļa nodrošināšanai sadarbībā ar pašvaldībām, īpašu uzmanību pievēršot ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem. ELA pieprasa repatriācijas atbalsta pasākumus attiecināt arī uz tiem pilngadīgajiem un nepilngadīgajiem, kuri Latviju atstājuši pēc 1990. gada 4. maija.

2.     ELA biedru kopsapulce aicina Izglītības un zinātnes ministriju sadarbībā ar ELA izstrādāt diasporas nedēļas nogales skoliņu darbības vīziju un uz tā pamata veidot skoliņu klasifikācijas sistēmu un nodrošināt atbalstu šīm prasībām atbilstošo skoliņu un skolotāju darbībai. ELA aicina IZM ziņot par šajā jomā paveikto nākamajā ELA biedru kopsapulcē 2017. gadā.

ELA biedru kopsapulce aicina Izglītības un zinātnes ministriju sadarbībā ar diasporas organizācijām izstrādāt ilgtspējīgu diasporas bērniem un jauniešiem piemērotu elektronisku mācību rīku, kā arī veicināt latviešu diasporas vidusskolēnu apmaiņas programmas Latvijā.

ELA biedru kopsapulce aicina iniciatīvu “Iespējamā misija” uz sadarbību jaunu profesionāļu piesaistei darbam diasporas nedēļas nogales skoliņās Eiropā.

3.     ELA biedru kopsapulce izsaka atzinību un pateicību Latvijas Ārlietu ministrijai un vēstniecībām Eiropā par sadarbību un atbalstu Latvijas tēla un latvietības stiprināšanā mītnes zemēs Eiropā. Šīs sadarbības efektivitātes celšanai ELA aicina Ārlietu ministriju:

a.     vēstniecībās norīkot atsevišķu darbinieku, kura pienākumos ir sadarbība ar diasporas organizācijām to interešu pārstāvības, kultūras un izglītības jomā, un par to informēt attiecīgās diasporas organizācijas;

b.     izstrādāt vienotu, skaidru sistēmu par atbalsta sniegšanu diasporas organizāciju aktivitātēm, kas ir saistītas ar vēstniecību uzdevumiem;

c.     ikgadējās Latvijas vēstnieku konferences ietvaros Eiropā rezidējošajiem vēstniekiem paredzēt tikšanos ar ELA pārstāvjiem.

4.     ELA biedru kopsapulce atbalsta Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga piedāvājumu Cēsu bijušās pamatskolas telpās apvienot Pasaules latviešu mākslas centru ar Austra Graša bibliotēku un muzeju “Latvieši pasaulē”, un šo iniciatīvu virzīt Kultūras ministrijā kā Latvijas Simtgades projektu sadarbībā ar iesaistītajām organizācijām.

5.     ELA biedru kopsapulce pieprasa Latvijas valdībai vismaz pašreizējā apmērā piešķirt līdzekļus bāzes budžetā SIF un Izglītības un zinātnes ministrijas pārvaldīto diasporas atbalsta programmu turpināšanai pēc 2016. gada, paredzot šo līdzekļu apmēra pielāgošanu atbilstoši diasporas organizāciju/skolēnu skaita pieaugumam.

ELA lūdz šo programmu īstenošanas izvērtēšanā iesaistīt ELA pārstāvjus.

ELA apkopos savu biedru organizāciju novērtējumu par projektu finansējuma apguvi un izstrādās ieteikumus projektu konkursu nolikumu pilnveidošanai, tostarp ar mērķi projektu izvērtēšanā primāri ņemt vērā projektu satura kvalitātes kritērijus, prioritāri atbalstīt reģionālās sadarbības un partnerības projektus un īpašu uzmanību pievērst mazo kopienu/organizāciju vajadzībām.

6.     ELA Latvijas simtgadē dāvinās savu ieguldījumu Eiropā dzīvojošo latviešu latviskās identitātes un piederības sajūtas kopšanā un nesīs Eiropā Latvijas kā stipras, lepnas un eiropeiskas valsts tēlu. ELA biedru organizācijas un to mākslinieciskās pašdarbības kopas piedāvā savu dalību Simtgades svinēšanas pasākumos Latvijā 2018. gada novembrī.

ELA biedru kopsapulce aicina Kultūras ministriju un Simtgades biroju Latvijas simtgades programmā un budžetā ietvert Eiropas latviešu organizāciju pasākumus simtgades svinēšanai un paredzēt iespēju diasporas kopienās izmantot Latvijas valsts radītos simtgades materiālus (filmas, pētījumus, izstādes, u.c.).

ELA biedru organizācijas sagatavos un ELA prezidijam līdz 2016. gada 1. jūnijam iesniegs savas ieceres par Latvijas simtgades atzīmēšanas sarīkojumiem, t.sk. iesniegšanai PBLA un KM vienota pārskata izveidei par diasporas aktivitātēm.

7.     ELA biedru kopsapulce aicina Kultūras ministriju sadarbībā ar ELA izstrādāt vīziju par atbalstu diasporas mākslinieciskās pašdarbības kopu darbībai.

ELA biedru organizācijas līdz 2016. gada 1. jūlijam apkopos un ELA prezidijam iesniegs informāciju par viņu mītnes zemēs pieejamo valsts un pašvaldības atbalstu NVO/pašdarbības kopu darbības nodrošināšanai (finansējums, telpas, cits nodrošinājums).

8.     ELA biedru kopsapulce aicina latviešu organizācijas Eiropā aktīvi mudināt savus biedrus apzināt, pētīt un popularizēt Latvijas pēdas pasaulē.

9.     ELA biedru kopsapulce aicina latviešu organizācijas Eiropā aktīvi mudināt savus biedrus apzināt Latvijas izcelsmes profesionāļus un tos ieteikt vai aicināt viņus reģistrēties vienotajā kontaktbiržā –  www.latviesi.com/kontaktbirza.

10. ELA biedru kopsapulce atbalsta ieceri 2017.gadā rīkot Eiropas Latviešu kongresu un apņemas aktīvi līdzdarboties tā sagatavošanā un norisē.

11.  ELA biedru kopsapulce atbalsta sadarbības stiprināšanu ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību.

Notiek aktīva gatavošanās Pasaules latviešu jaunatnes semināram 2×2  

Pamazām Latvijā iestājas pavasaris, un čakla rosība manāma arī 2×2 vadības lokā – jau kopš 2015. gada rudens norisinās gatavošanās Pasaules latviešu jaunatnes semināram 2×2. 2×2 jaunatnes seminārs ir nometne latviešu jauniešiem vecumā no 18 līdz 35 gadiem, pulcējot kopā gan tos, kas dzīvo ārzemēs, gan tos, kas Latvijā. Viens no 2×2 svarīgākajiem mērķiem ir jauniešiem sagādāt emocionālu pārdzīvojumu, kas veidotu ciešāku kontaktu un piederības sajūtu latviešu draugiem un Latvijai. Seminārs norisināsies lieliskā vietā – Rezidencē Kurzemē 8-15.07., kur baudīsim skaisto dabu un tīro Kurzemes mežu gaisu.

Semināra organizatori jau tagad cer, ka 2016. gada nometne būs lieliska iespēja baudīt savu latvietību un iepazīties ar jauniem cilvēkiem no dažādām pasaules vietām. Semināra programma būs piesātināta ar interesantiem, radošiem un iedvesmojošiem lektoriem, kuri nometnes dalībniekus aicinās debatēt, domāt, runāt un darboties. Tiks veidotas diskusijas par Latvijas kultūru, par notikumiem politikā, par Latvijas simtgadi.

Katram dalībniekam seminārā būs jādarbojas vienā ievirzē un projektā. Ievirze ir nodarbība, kurā nometnes dalībnieki interaktīvi darbosies mazās grupās visu nometnes laiku, klausoties dažādu nozaru speciālistus un uzzinot jaunākās aktualitātes un svarīgākos nozares pamatprincipus.

2×2 seminārā ir plānotas šādas ievirzes:

*Kultūra (vada Latvijas Radio žurnāliste Zane Peneze),

*Politika (vada politisko norišu pārzinātājs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs),

*Vadi sevi, vadi citus (vada Rīgas Ekonomikas augstskolas lektore Vanda Dauksta),

*Latvijas simtgade (vada Pasaules Brīvo latviešu apvienības ģenerālsekretāre Ilze Garoza),

*Ķermenis. Sirds. Prāts (vada jauniešu grupu līdere/trenere Madara Mazjāne-Kokina).

Projekts ir praktiska nodarbība, kurā semināra dalībniekiem būs jādarbojas sevis izvēlētajā grupā, attīstot savu radošo garu, pilnveidojot savas dotības un prasmes.

2×2 seminārā ir plānoti šādi projekti:

*Mūsdienu latviešu virtuve (vada restorāna Bibliotēka No 1 šefpavārs Māris Jansons),

*Aktīva atpūta dabā (vada Latvijas apceļotāja un piedzīvojuma organizācijas Lūzumpunkts darbone Agita Berga),

*Tautiskās dejas (vada deju skolotāja Elīna Ķersele),

*Video (vada Latvijas Televīzijas režisori Jānis Kešāns un Mārtiņš Sudrabs),

*Podniecība (vada podnieks Krists Ozoliņš),

*Katram sava folklora (vada folkloras grupas Laiksne dalībniece Imanta Nīgale un folkloras grupas Skandinieki dalībniece Dārta Apsīte).

2×2 semināram var pieteikties, reģistrējoties mājas lapā www.2x2pasaule.lv vai rakstot uz epastu info@2x2pasaule.lv. Dalības maksa seminārā 290 EUR, bet, nosūtot motivācijas vēstuli, iespējams saņemt atlaidi dalības maksai līdz pat 50%. Motivācijas vēstuli var rakstīt ikviens, kurš vēlas pieteikties 2×2 semināram, pastāstot par sevi un par to, kāpēc ir ieinteresēts piedalīties. Noteikti iesakām jauniešiem arī griezties vietējās latviešu kopienās, lai lūgtu atbalstu dalībai nometnē, jo tas noteikti būs liels ieguvums un gandarījums ikvienam – gan jaunietim kas piedalās, gan kopienām un organizācijām, kas atbalsta latvietības saglabāšanu.

Izmanto šo iespēju un piesakies 2×2 semināram!

Līga Rakstiņa, Pasaules latviešu jaunatnes semināra 2×2 organizatore

Australian Latvians to celebrate their culture in Melbourne in December

The 56th Latvian Cultural Festival, to be held in Melbourne from 26th Dec 2016 to 1st Jan 2017 is just around the corner. Latvians Online spoke to one of the organisers, Lara Brenners, to find out what’s in store for Australian Latvians – and anyone else interested in Latvian culture – at the end of the year.

1. The first question on everyone’s lips is – who will this year’s guests from Latvia be? And will there be any other groups from overseas?
This year we have a number of guests from Latvia. Firstly we have folk dance group from Latvia – “Līgo” – with their leader, Jānis Purviņš, (organiser of countless Latvian Dance festivals, recipient of the Order of the Three Stars, choreographer of many folk dances) as well as mixed choir “Anima” from Saulkrasti, led by Laura Leontjeva un Kārlis Rūtentāls. “Anima” un “Līgo” will have separate guest concerts at the Cultural Festival. Ivars Cinkuss an Uģis Prauliņš will also be here to help produce the project “Pagānu Gadagrāmata” as well as weaver Māris Maniņš.

2. Are any official representatives from the Latvian government planning to attend the Festival?
Several invitations have been extended and we are still waiting for replies. We are hopeful on this front.

3. What is planned in terms of Latvian events in Federation Square [for those unfamiliar with Melbourne – an events/performance space in the centre of town, opposite Flinders St Station]? 
This event is planned as an exhibition of traditional song & dance where we can showcase a small excerpt of our culture to the broader Australian Public.  On the centre stage, our short performance will be broadcast onto the big screen, a free event for passersby to stop and enjoy!

4. Will all the usual KDs events be part of the programme? Choral concert, folk dancing concert, a theatre performance, etc?
Yes, the standard KDs events will all be part of the program.  These events are part of the rich history of the Cultural Festival and are important to the continuing traditions of the festival as a whole.

5. Any other events planned that haven’t been part of the programme previously?
This year we have a new event – “Pagānu Gadagrāmata”. This is a musical piece written by Uģis Praulins, directed by Ivars Cinkuss which has not been performed outside of Latvia before. Melbourne’s own koris “Daina” and male choir ” Veseris” were personally selected to perform this. We also have an Arts and Crafts exhibition planned which has not featured as part of the festival for many years.

6. Where can people get more information about the Festival?
The website is almost up and running. Here information will be readily available and constantly updated.

7. The World Latvian Economics and Innovations Forum is also scheduled in Melbourne during these dates. Can you tell me a bit about this event? Will events of both the Festival and Forum overlap?
This event was first hosted in Rīga in 2013, the second in 2015 and it was decided in 2015 that the next event should be held outside Latvia, with Australia selected as the next venue.  The forum will be held on the 29th and 30th December in conjunction with KDs.

8. Which Festival events will those who don’t speak Latvian be able to enjoy?
With two art exhibitions, sports, a youth musical performance, folk dancing, a combined choir concert, a musical (with subtitles), a comedy show, film night etc., there are many events that can be enjoyed by those who don’t speak Latvian.

9. What is the overall feeling within the Melbourne Latvian community, gearing up for the Festival (bearing in mind that it only takes place in Melbourne every six years)?
Melbourne is starting to get the KDs buzz, with many warm-up fundraising events occuring throughout the year.  The Melbourne community is exceptionally supportive of the upcoming KDs festival & looks forward to welcoming interstate visitors & overseas guests alike to its home.

10. What would you like to say to those who live interstate and are thinking of attending the Festival?
This year’s KDs is gearing up to be a big event with a lot to see and do for all people.  We have aimed to keep most of the festival events around the Latvian House hub so that a central location is maintained adding for ease of travel access for guests.

11. Why do you think the Australian Latvian Cultural Festival is still going strong – already into its 56th year?
The festival, although now held every second year, is still going strong because of an ongoing drive within the community for people to identify with their past and their culture. Many of my friends now have children of their own and are back actively in the community exposing their children to the Latvian lifestyle in all its glory.

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.