Austrālijas latviešu skolotāju konference notiek Sidnejā, ar viesiem no Latvijas

Valdis Kradzins | 

Skolotāju konference Sidnejas Latviešu namā notika no 9. līdz 10.aprīlim, piedaloties  latviešu skolu skolotājiem no Austrālijas, kā arī Latviešu valodas aģentūras (LVA) dalībniekiem, Valsts izglītības un satura centra (VISC) pārstāvei un PBLA pārstāvei no Latvijas. Bija kupls dalībnieku skaits – 40 personas – gan skolotāji, gan brīvklausītāji.

Daina Grosa, PBLA IP locekle un LAAJ skolu nozares vadītāja, kā arī konferences rīkotāja, lūdza prof. Jāni Valdmani, Latviešu valodas aģentūras direktoru, atklāt Skolotāju konferenci Sidnejā 2016. Profesors atzīmēja, ka mums ir kopīgs mērķis, stiprinot latviešu valodu un kultūru pasaulē. Viņš arī teica, ka mācību materiālu sagatavošanā un mācību procesa nodrošināšanā svarīgākā nozīme ir skolotājam. No visām latviešu vērtībām latvieši liek savu valodu pirmajā vietā. Tad runāja LAAJ priekšsēde Kristīne Saulīte. Viņa teica, ka divas trešdaļas no ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem vēlas, lai viņu bērni saprot un pārvalda latviešu valodu. Un tālmācība ir līdzeklis, kā uzturēt latviešu valodu. Daina Grosa tad sveicināja viesus. Viņa minēja, ka ir brīnums, ka latviešiem ārvalstīs pastāv trešā latviski runājoša paaudze. Katrs bērns ir svarīgs. Jārada bērnam piederības sajūta ar Latviju. Bērniem ir jāpatīk iet skolā. Valoda ir jāmāca strukturālā veidā. Tikai 10% no latviešu bērniem ārpus Latvijas apmeklē latviešu skolas.

Dace Dalbiņa, Latviešu valodas aģentūras direktora vietniece, paskaidroja par Latviešu valodas aģentūras atbalsta pasākumiem diasporai 2016.gadā. Aģentūras darbības mērķis ir veicināt latviešu valodas, kā LR valsts valodas un ES oficiālās valodas statusa nostiprināšanu un ilgtspēju attīstību. Āģentūrā strādā ap 22 cilvēki. Aģentūra izdod vārdnīcas, latviešu un arī lībiešu valodu mācībvielu, kā arī rūpējas par skolotāju tālāku izglītību. PBLA sadarbojas ar aģentūru jau kopš 2005.gada. Ja nebūtu sadarbība ar diasporu, tad darbs nebūtu veiksmīgs. Tad izklāstīja LVA budžetu diasporai. Salīdzinot ar 2010.gadu, atbalsts ir manāmi pieaudzis. 2010.gadā tas bija 34,433 eiro, bet 2015.gadā jau 212,330 eiro. Diaspora saņem ap vienu piekto daļu no aģentūras budžeta. Ir atbalsts Eiropas skolām, kā arī skolām ārpus Eiropas, ieskaitot skolām Krievijas federācijā. Notiek arī kursi: šogad no 26.-28. jūlijam Latgalē paredzēta latviešu valodas apguves nometne „Mana Latvija”. Aģentūra arī nosūta grāmatas diasporai. Katru gadu 26.septembrī aģentūra piedalās pasākumā Eiropas valodu dienā. Jautājumos pēc referāta pacēlās vajadzība pēc ļoti elementāras mācību grāmatas mūsu skolēniem – ar angļu valodu kā starpniekvalodu.

Sekoja Austrālijas latviešu skolu pārskati. Pārskatus sniedza Ingrīda Veidnere no Sidnejas pamatskolas, kur ir 32 skolēni (5-16.g.v.); Dace Ose-Abey no Brisbanes latviešu skolas, kur ir 10 bērnu (2-16.g.v.); Linda Graudiņa no Melburnas pamatskolas, kur ir 42 bērni; Amanda Hirst-Whyte no Melburnas bērnudārza; Mārīte Rumpe no Adelaides skolas, kur ir 12 mazie un 27 lielie; Ilga Vasele no Adelaides latviešu vidusskolas, kur mācās viens skolēns.

Sekoja Prof. Jāņa Valdmaņa lekcija: „Latviešu valodas prasme un valodiskā uzvedība: Sociolingvistiskais aspekts”. Profesors ir mācījis ilgāk nekā 30 gadu Latvijas Universitātē un bijis saistīts ar pētniecību, latviešu valodas sintaksi, semantiku un valodas polītiku. Profesors stāstīja, ka 2014.gada aptauja rāda, ka aptaujāto cittautiešu pašvērtējumā 33% uzskata savu latviešu valodas prasmi  par labu, 32% par viduvēju, 16% par ļoti labu, 15% par pamatprasmi un 9% neprot. Salīdzinājumā – 1989.gadā tikai 23% cittautieši prata latviešu valodu jebkādā līmenī. Profesors uz ekrāna izrādīja daudz slīdīšu ar tabulām par valodas lietošanu un tos izklāstīja.

Pēc kafijas pauzes Dace Dalbiņa sniedza lekciju: „Latviešu valoda kā svešvaloda Latvijā un diasporā”. Eiropas valstis izstrādāja valodas apguves līmeņus un izveidoja Eiropas valodas portfeli. (Galvenais iemesls ir, lai sekmīgi apgūtu svešvalodas saziņai un darba nolūkiem citur Eiropā-VK). Latvijā mazākumtautību izglītība ir septiņās valodās. Tas ir polītiski svarīgi. Latvijā ir arī bēgļi no citām valstīm. Ir izdotas mācību grāmatas „Palīgā” sērija un sāk izdot grāmatu sēriju „Laipa”. Laipa jau ir iznākusi valodas līmenī A1. Ir arī financiāls atbalsts septiņiem lektorātiem ārvalstu augstskolās, kur pasniedz latviešu valodu: Sietlā (ASV), Kauņā, Prāgā, Pekinā, Tallinā, Tartu un Ļvovā – tagad arī Helsinkos. 21 augstskolā pasniedz latviešu valodu.

Pēc garšīgām pusdienām, ko sagatavoja Sidnejas sestdienas skolas vecāki, Anta Lazareva nolasīja lekciju: „Valodas prasmes līmeņi – kā tie saistāmi ar latviešu valodu diasporā?”

Valodas prasmes līmeņi ir domāti svešvalodu apguvei. Augstākais līmenis ir “Proficient user“. Tas sastāv no C2- brīvi pārvalda valodu (Mastery) un C1- profesionāli pārvalda valodu (Effective Operational Proficiency). Vidējais līmenis – “Independent user” sastāv no B2 – patstāvīgi spēj lietot valodu, progresīvais sliekšņa līmenis (Vantage) un B1- sliekšņa līmenis (Threshold). Pamata līmenis – “Basic user” sastāv no A2 – Elementāra valodas prasme pirmssliekšņa līmenis (Waystage) un A1 – Izdzīvošanas līmenis (Breakthrough). Latvijā sāk izstrādāt mācību materiālus lietojot valodas līmeņu specifikācijas, piemēram, grāmatu sēriju „Laipa”, kura ir jau iznākusi A1 līmenī.

Nākošo lekciju „Mans prakses laiks Latvijā – ko jaunieši var darīt pēc skolas beigšanas” sniedza Andrejs Jaudzems, kas studē inženieru zinātnes Monaša universitātē Melburnā. Viņš ir Annas Ziedares vasaras vidusskolas absolvents un ir 20 gadus vecs. A.Jaudzems stāstīja par savu darba praksi Latvijā. Katra ES dalībvalsts rotācijas kārtībā  uz 6 mēnešiem kļūst par prezidējušo valsti un vada ES Padomes darbu. Latvija bija prezidējušā valsts 2015.gada pirmajā pusē. A.Jaudzems strādāja sekretāriatā, starp profesionāliem, kas gatavoja prezidentūru. Latvijā bija 181 prezidentūras diena. Šajā laikā notika kopā 225 kultūras pasākumi un 197 sanāksmes. Arī citiem jauniešiem no vasaras vidusskolas ir bijuši sarunāti darbi Latvijā.

Sekoja divu darbu grupu nodarbības. Vineta Vaivade vadīja grupu „Idejas diferencētai mācīšanai valodas klasēs” un Anta Lazareva vadīja grupu „Diagnosticējošo valodas pārbaudes darbu veidošana un izmantošana valodas apguvē”.

Ar to arī beidzās konferences pirmā diena. Pēc tam dalībnieki piedalījās vakariņās vietējā korejiešu restorānā un sadziedāšanās vakarā ar Viktoriju Mačēnu un Kaiju Upenieci.

Iesākot otro konferences dienu, Ļena Rumpe sniedza lekciju „Adelaides latviešu skolas eksperimentālā mācību programma – teorija un prakse”. Mārīte Rumpe no Adelaides skolas arī piepalīdzēja. Programmas teorētiskais pamatojums ir sintezēts no dažādām apmācību teorijām. Mācības ir tematiskas un klasē māca daudzos līmeņos. Mājas darbiem un daudziem materiāliem ir jābūt ar paskaidrojumiem angļu valodā. Redzējām arī video no vienas mācību klases nodarbībām. Ļ.Rumpe ir ļoti piestrādājusi pie savas programmas.

Nākošo lekciju sniedza Anta Spunde un Arnis Gross – „Latviešu valodas tālmācības programma un tās izstrāde”. Anta Spunde ir PBLA IP izpilddirektore un Arnis Gross PBLA IP tehniskais konsultants. Arnis Gross parādīja piemērus valodas mācību mājas lapām internetā. Quizlet lieto vārdu krājumu papildināšanai. Ir arī lietotnes (apps) – DuoLingo (programma, ko lieto ap 120,000,000 cilvēki pasaulē bet tur latviešu valoda nav iekļauta), uTalkLatvian, Bitsboard, Lociņš, Tilde Translator, Latvian nouns, Latvian verbs, Vārdenīte, Ābece; Kas, kas, ko; Lakstīgala un Ēriks (runas atpazīšana valūtas konvertēšanai). Pašlaik ir izveidots tālmācības rīka vienas nodarbības paraugs/prototips un notiek sagatavošanas darbi tālmācības rīka izveidei. Par saturisko daļu būs atbildīga Latviešu valodas aģentūra, PBLA IP tehniskā komanda veidos tehnisko darbu. Mērķauditorija ir diasporas pusaudži, jaunieši un pieaugušie jebkurā vietā pasaulē.

Pēdējo lekciju „Latviešu valodas aģentūras „Māci un mācies” portāls – kas tur atrodams, kā to izmantot valodas mācīšanā” nolasīja Vineta Vaivade. Aģentūrai ir brīvpieejas  elektroniski mācību un metodiskie resursi. Tie ir atrodami vietnē „Māci un mācies” maciunmacies.valoda.lv un www.saziņastilts.lv  Arī ir E-pupa. Valodas mācības arī iepazīstina ar Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju, kultūru un tradīcijām. Beigās vēl parādīja īsu video sižetu par suitu sievām.

Pēc lekcijām notika nodarbības divās darba grupās. Pirmā bija „Ieskats LVA izveidotajā mācību vielā diasporai/studentiem, ko vadīja Vineta Vaivade. Viņa minēja dažādus materiālus – piem. Laipa A1, Latviešu valoda studentiem (mācību grāmata/skolotāju gramata), Lociņš, Jaunā lasāmgrāmata 12-14.g.v. bērniem” u.c. Otrā bija pārrunas – „Skola absolvēta, ko tālāk?”, ko vadīja Daina Grosa un Anta Spunde. Tika minētas iespējas – Sveika Latvija (13-15 g.v.) / Heritage Latvija (ALA projekts); par abām informācija pieejama www.alausa.org (13-15g.v.)/ prakses darbs Latvijā, 6-8 nedēļas (19-29.g.v.) / 2 x 2 Latvijā (www.2x2pasaule.lv)/ Vasaras nometnes Latvijā/ darbs valsts pārvaldē tiem jauniešiem, kas jau beiguši studijas ārpus Latvijas un ir speciālisti savā laukā.

Pirmdien dalībnieki pavadīja jauku dienu ekskursijā, braucot ar kuģīti un pastaigājoties par Menliju (Manly), kā arī vēlāk ap Operas namu, pirms devās mājās.

Konferenci atbalstīja Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzelandē (LAAJ) kā arī saņemts Latviešu valodas aģentūras finansiāls atbalsts, kas iekļauts Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmā “Valsts valodas politika un pārvalde”.

Liepāja Symphony Orchestra performance of Imants Kalniņš’ Symphony No. 4 released

Egils Kaljo | 

Besides being one of Latvia’s most beloved composers of popular music, Imants Kalniņš has also composed many well-known works in the field of Latvian classical music. Kalniņš has shown himself to be a master of melody, and his flowing and expressive style has resonated with listeners for decades. Among his many compositions – choir arrangements and cantatas, symphonic works, among others – perhaps his best known work is his Symphony No. 4, composed in 1973. The work combines classical elements with modern, rock elements to create a dramatic and compelling symphonic fusion.

Recognizing the significance and importance of this work in the history of Latvian symphonic music, the Latvian Music Information Centre released the album Sound of Freedom (Brīvības skaņa) in 2015, featuring Kalniņš’ Symphony No. 4 (and his earlier Concerto for Cello and Orchestra, from 1963) on their Skani record label as part of the Centennial Series (celebrating the best works in Latvian classical music in preparation for Latvia’s centennial in 2018), as performed by the Liepāja Symphony Orchestra, conducted by Atvars Lakstīgala.

As the work is one of the most popular Latvian symphonic works, there are already at least three released versions, so one may ask if there was a need to release yet another version of the work. In this release, there is actually a very significant artistic choice made by the performers that distinguishes this recording and it makes Sound of Freedom a particularly interesting and worthwhile release.

Kalniņš’ Symphony No. 4’s first movement already displays elements that distinguish the work – particularly the bass guitar (performed by Aivars Meijers) and drums (performed by Vilnis Krieviņš), elements that led to this symphony being given the Rock nickname. The quiet and deliberate performance, full of tension and agitation, gradually builds to a crescendo involving the entire orchestra, as the relentless build reaches its pinnacle. However, after this climax, the tension recedes as the music fades away.

The calm at the end of the first movement then flows into the second movement, a more tranquil work, even playful. The almost childlike introduction transforms into a heavier, weightier theme, featuring the horns of the orchestra, giving it an almost military feel, which then transforms into a dreamy dance to close out the movement.

The third movement is at once celebratory and ominous, with its slowly ascending melody. Beginning with a mournful melody on the horns, the melody then transforms into a triumphant and exulting theme.

The major change in this performance is in the fourth movement, which normally includes a vocalist singing the words of American poet Kelly Cherry. However, when the work was first performed, the Soviet censors objected to the English text, and the part of the vocalist was instead performed by the horns and the strings. On Sound of Freedom, the record features the censored, instrumental version. To some that are more familiar with the vocal performance, this version may be jarring, however, without the vocals, the orchestra is more in the forefront. Additionally, Cherry’s poetry could be, at times, a bit maudlin for some listener’s tastes – pithy lyrics like ‘when you left, I cried’. At the very least, the orchestral version allows for a much different experience, and leaves the meaning of the music more up to the listener to decide.

The cello concerto, Kalniņš first symphonic opus, is a single movement work composed in the 1960s, and is more in line with the artistic demands of the Soviet authorities. One can almost feel Kalniņš constrained by the oppressive Soviet regime, as well as being a young composer searching for his voice (the work was composed while Kalniņš was still a student). The work, at times drab and even colorless, is perhaps more a historical curiosity than a work of art, and the nature of the work is a bit jarring with the Symphony. Still, it shows how Kalniņš grew and evolved dramatically as a composer in a decade’s time. Distinguished Latvian cellist Marta Sudraba brings the right touch of melancholy and emotion to the solo sections, elevating this work that otherwise might have remained overly academic and formal.

The title of the album – Sound of Freedom – might seem strange to some, especially considering that during the time the works were composed – the 1960s and 1970s, deep in the Soviet occupation of Latvia – freedom was one of the last things on the minds of Latvians – a practically unrealistic dream. Though, perhaps, that is the point – the Latvians never gave up hope, even during these dark times, and Kalniņš music gave them hope – that they could express their desires and yearning through music. The nature and tone of the work was a contrast to the standard Soviet symphonic composition, and deeply affected many Latvian listeners.

The CD also includes extensive notes on Kalniņš and his works, as well as brief biographies of the Liepāja Symphony Orchestra and Atvars Lakstīgala, by composer Imants Zemzaris in both Latvian and English

Sound of Freedom is yet another excellent and noteworthy release by the Skani label, another testament of the unique and individual nature of Latvian music, as well as the skill and talent of the Liepāja Symphony Orchestra and conductor Atvars Lakstīgala. As Latvia approaches its centennial, this CD is an apt reminder of both the fears and hopes of Latvians in the darkest times in their history.

For further information, please visit the Skani website.

SoundofFreedom

Sound of Freedom

Liepāja Symphony Orchestra
LMIC, SKANI 042, 2016

Track listing:

  1. Imants Kalniņš – Symphony No. 4 – I. Allegretto
  2. 4th Andante tranquillo
  3. Grave
  4. Moderato rubato
  5. Concerto for Cello and Orchestra

 

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Sibīrijas Latviešu folkloras ansamblis “Varavīksne” svin 30 gadu jubileju

Ilona Saverasa | 

“Vai jūs zināt, kas ir Varavīksne?”

“Protams, to taču zina katrs!”

“Bet vai jūs zināt, ka Varavīksne dzied?”

“Nē, varavīksne nedzied, tā vizuļo, spulgo, laistās, bet nedzied! Kurš gan ir dzirdējis, ka varavīksne dzied?!”

“Bet es esmu dzirdējusi, ka Varavīksne dzied, es dziedāju tai līdz.”

“Kas tā ir par varavīksni, kas dzied?! Kā tā ir par varavīksni, kurai tu dziedāji līdz?”

Tā ir un bija latviešu Varavīksne. Latviešiem ir sava Varavīksne, un atrast to var Sibīrijā, Omskas apgabala Augšbebru ciematā. Šogad latviešu folkloras ansamblis „Varavīksne” svinēja 30 gadu jubileju, un Baškīrijas latviešu folkloras ansamblis „Atbalss” bija ieradies, lai to apsveiktu.

Omskas apgabala Augšbebru ciematā latvieši dzīvo jau piektajā paaudzē. Jau izsenis zināms, ka latvieši ir dziedātāju tauta, tāpēc nav it nekāds brīnums, ka ciematā tika veidots ansamblis. Sākumā tā dalībnieces bija vietējās ciema sievas, kuras savā pūrā glabāja vecmāmiņu mācītās un no Latvijas „atvestās” dziesmas. Latviešu sievas dziedāja dziesmas, bet viņu bērni mācījās latviešu rotaļas. Vienas no pirmajām ansambļa dalībniecēm bija Nezduļķe Alma, Brūne Līna, Puce Zenta, Jurašu Alma, Leja Milda. Starp pirmajiem ciemata bērniem, kas sāka darboties „Varavīksnē” mināma Olga Benke (Kalniņa) un viņas māsas Aksana, Inna, Jevgēnija, Natālija. Tagad no mazajām meitenēm, kas gāja rotaļās, izaugušas „Varavīksnes” pastāvīgas dziedones. Daļa Augšbebriešu, kas pārcēlušies uz Omskau, aktīvi darbojas Omskas latviešu biedrībā „Zvaigznīte”.

Gāja visādi. Tērpus darināja tādus, kādus prata, vēlāk ar žurnālistes Vairas Strautnieces un Krievijas latviešu kongresa priekšsēdētājas Laumas Vlasovas palīdzību tos atveda no Latvijas. Ar Laumas Vlasovas gādību „Varavīksne” ieguva savu karogu, arī Latvijā darinātu. Ansamblis trīs reizes ir piedalījies Dziesmu un deju svētkos Rīgā, aktīvi sadarbojas ar latviešu diasporu Baškīrijā. Augšbebrieši savas zināšanas papildina regulāri apmeklējot „3×3” nometni. Aktīvākās ansambļa dalībnieces ir izveidojušas savdabīgu latviešu kultūras iepazīšanas programmu, ar kuru izklaidē uz Augšberiem atbraukušos viesus. Apmeklētāji tiek iepazīstināti ar latviešu sadzīvi, kas ļoti spilgti atklāta ciema muzejā, ar latviešu nacionālajiem ēdieniem, svētku tradīcijām, rotaļām.

Kopš 1991. gada no Latvijas uz Augšbebriem brauc skolotājs, kas māca latviešu valodu. Tiesa gan lielākā daļa ciema ļaužu runā vai saprot latviski, skolotājs vairāk strādā ar bērniem, kuri latviešu valodu nezina tik labi, kā viņu vecāki vai vecvecāki. Diemžēl jau otro gadu skolotājs uz Augšbebriem vairs nebrauc, bet pastāv ļoti liela cerība, ka tas atkal būs iespējams.

Esot Augšbebru ciemā pārņem miers un prieks. Vēro vietējos latviešus un saproti, ar cik lielu apņēmību viņi saglabā to, kas pastāv jau piecas paaudzes – dziesmas, tradīcijas, apziņu, ka esi latvietis. Tiek vārīts ķimeņu siers un pelēkie zirņi, latviešu tautas tērps ir kā pieaudzis viņu miesai. Viņus zina un apmeklē ciemiņi no Latvijas un Krievijas, un augšbebrieši prot pārsteigt, un lielais pārsteigums ir latviskā pieticība un spēcīgā apziņa, ka esi latvietis.

 

 

 

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.