Latvian composer Ešenvalds’ “St. Luke Passion” released

St. Luke Passion: Sacred Works

Latvian Radio Choir

Ondine, ODE 1247-2, 2016

Latvian composer Ēriks Ešenvalds continues to be one of the premiere choir music composers working today. His works are performed by choirs and enjoyed by audiences worldwide. Though perhaps his best known work is his choir music, his symphonic and operatic works also have achieved success.

One of Ešenvalds’ more ambitious compositional endeavors in recent years was his choral work “St. Luke Passion” (composed in 2014), a symphonic choral work based on Biblical texts from the Gospel of Luke and other sources and almost entirely in English. The 8 part work is the centerpiece of the album St. Luke Passion recorded by the Latvian Radio Choir, Sinfonietta Rīga and conductor Sigvards Kļava, and released in 2016 by the Finnish record label Ondine and produced by the Latvian Concert Agency Latvijas koncerti.

This is not Ešenvalds’ first major work on this theme – he composed the work “Passion and Resurrection” in 2005 (a work performed and recorded by the Latvian State Choir Latvija), and there are a few thematic similarities. The text for “Passion and Resurrection” was not taken from one specific Gospel, while the “St. Luke Passion” is almost entirely from the Gospel of Luke, though it also includes other texts and prayers to embellish the work.

Ešenvalds’ St. Luke Passion opens dramatically with a repeated cry of “Crucify him!” from the choir, a thunderous beginning and portent of the terror to come. The work also includes solo sections, and this performance includes the powerful voice of tenor Jānis Kurševs, who is a kind of narrator, describing the actions of Pontius Pilate, and at the same time trying to be a voice of reason against the howling mob, imploring “Why? What evil hath he done?”

Mezzo-soprano Ieva Parša is the focus of the second movement of the work, which presents the parallels, if not tragic irony, of a carpenter’s son having to bear a cross of wood. Parša’s performance, at once stately and tender, makes for a somber interlude.

The rising tension of the third movement, where Kurševs and the choir alternate ominous warnings of “weep not for me, but weep for yourselves” is followed by the majestic fourth movement, which is based on the text of the Shema Yisrael prayer, and again displays the vocal talents of Parša.

Baritone Daumants Kalniņš, perhaps best known for his vocal jazz performances, plays the role of the Prodigal Son, which is an interesting textual choice to include in this Passion, as it is otherwise unrelated to the central story. Still, as a parable taken from the Gospel of Luke, it provides a rumination on family and filial responsibility. Kalniņš’ almost theatrical performance of the arrogant and wasteful son – mockingly singing “I’ll spend my days in the drinking dens, I’ll spend my nights in the gambling dens” as he defiantly goes on his way does make for a jarring counterpoint to the central theme of the work.

The closing eighth movement – “Does that lamp still burn in my Father’s house”, based on poetry by Christina Rossetti, brings the stormy work to an almost peaceful conclusion, with the voices of the choir providing an ethereal background to the duet between Kurševs and Kalniņš. It concludes with the dreamy lament sung by Parša, with its unanswered question of “Can you hear the One who is calling”, augmented by the serene meditative singing of the choir.

The album is supplemented by a few more of Ešenvalds’ choir works, including the solemn “A Drop in the Ocean” (based on texts by Mother Theresa), and “The First Tears”, which, though not truly a sacred work, is based on the Inuit creation fable of the Raven. This expansive and tragic work, where the Raven causes the death of a whale and the girl that is the whale’s spirit, recounts the first tears cried in the world as the Raven views the results of his negligence. Though a folk story, Ešenvalds’ music and the performance of the choir give the story a resplendent, memorable poignancy, particularly in the mystical recorder performance by soloist Aleksandrs Maijers.

The final work on the album “Litany of the Heavens” is in Latvian and is based on a poem by Fricis Bārda. The work begins with a haunting recording of a man singing a Catholic Kyrie eleison chant recorded in a small church in Skaistkalne, and this recording returns throughout the work, and is balanced with the sound of water-tuned glasses to, giving it a particularly mystical quality. The strings of Sinfonietta Rīga bring an added delicacy to this reflective and contemplative work. Bārda’s poetry, about reaching for a powerful, brilliant light, is brought vividly to life with the performance and the music.

St. Luke Passion, thanks to the music of Ēriks Ešenvalds and the performances of the Latvian Radio Choir and Sinfonietta Rīga conducted by Sigvards Kļava, as well as soloists Ieva Parša, Jānis Kurševs, and Daumants Kalniņš, is a truly remarkable achievement. These sacred and spiritual works become transcendent and captivating, a reaffirmation of the compositional mastery of Ešenvalds, particularly in the sacred choral genre.

 

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Latviešu biedrība Baškīrijā svin 20 gadu jubileju saulgriežos

„Es zinu, kāpēc latvieši izvēlējās Baškīriju. Te izskatās tāpat kā Latvijā”, tā par Baškīrijas dabu izteicās skolotāja Rita Jaurēna, kas šogad ieradās Maksima Gorkija (Arhlatviešu) ciemā, lai divas nedēļas palīdzētu strādāt latviešu lingvistiskajā nometnē „Avots”, kā arī palīdzētu gatavoties Latviešu biedrības Baškīrijā 20 gadu jubilejai, kas tika svinēta saulgriežu naktī.

Ufā Latviešu biedrība tika nodibināta 1996. gadā, tās priekšsēdētājs – Viktors Kārkliņš. Latviešu Kultūrvēsturiskais centrs Arhangeles rajona Maksima Gorkija (Arhlatviešos) ciemā tika nodibināts 2006. gada jūnijā, tā pirmā direktore – Anna Gusarova (Veisa), tagadējā – Ludmila Muceniece. Biedrības un kultūrvēsturiskā centra mērķis ir veicināt latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību Baškortostānas republikā. Jāteic, ka latviskās dzīves, kultūras un valodas centrs ir Arhlatviešu vidusskola, un par tās uzturēšanu galvenokārt rūpējas latviešu valodas skolotājs.

Lai gan Latviešu biedrība Ufā nevar lepoties ar tādu stabilitāti kā, piemēram, Omskas Latviešu biedrība, tomēr tās priekšsēdētājs Viktors Kārkliņš savu iespēju robežās vienmēr ir atbalstījis latviešu kultūras dzīvi Baškīrijā. Ņemot vērā to, ka finansējums šīm biedrībām un kultūrvēsturiskiem centriem ir niecīgs, un paši darbinieki bieži vien tajā iegulda savus līdzekļus, Kārkliņa kungs bieži vien ir sniedzis finansiālu palīdzību Baškīrijas latviešu vajadzībām. Katru gadu Ziemassvētkos skolēni, kas apgūst latviešu valodu un apmeklē latviešu folkloras pulciņu, ir saņēmuši paciņas ar saldumiem, 2013. gadā, kad latviešu folkloras ansamblis „Atbalss” devās uz Dziesmu un deju svētkiem, Viktors Kārkliņš finansēja ceļu 11 dalībniekiem, arī latviešu valodas skolotāja mājas labiekārtošanu ir sponsorējis Kārkliņa kungs. Tā ir tikai neliela daļa no palīdzības, kuru ir sniedzis Latviešu biedrības priekšsēdētājs. Bez šaubām, finansiāli un morāli Baškīrijas latviešus ir atbalstījusi Krievijas latviešu kongresa priekšsēdētāja Lauma Vlasova. Arī viņa ir sniegusi savu artavu, lai tiktu iegādāta un labiekārtota latviešu valodas skolotāja māja (līdz 2005. gadam skolotājs mitinājās istabiņā, kāda no vietējo iedzīvotāju mājām), 2013. Lauma Vlasova ansambļa „Atbalss” 6 dalībniecēm uzdāvināja latviešu tautas tērpus.

Jubilejas svinības ar savu klātbūtni pagodināja arī Latvijas vēstniece Krievijā Astra Kurme, kura latviešu folkloras ansamblim „Atbalss” uzdāvināja pastalas. Pēc vēstnieces teiktā, tas ir pēdējais elements, kas nepieciešams, lai „Atbalss” būtu ideāls latviešu folkloras ansamblis, kas atrodas ārpus Latvijas.

Latviešu biedrības Baškīrijā jubileju apmeklēja arī Latviešu biedrības Omskā pārstāvji, kuri šogad svinēs savas biedrības „Zvaigznīte” 25 gadu pastāvēšanas jubileju. Tika kaldināti kopīgi plāni, tika domāts un runāts par jauniem projektiem, kas apvienotu Krievijā dzīvojošos latviešus, kā tas bija 2009. gadā, kad Baškīrijā tika organizēti Krievijas-Latvijas Dziesmu svētki.

Ir padarīts liels darbs. Tas apstiprinājis to, ko sen pamanīju strādājot Baškīrijā, proti, vietējiem ir pavisam cita izpratne par to, kas ir latvietis, kāda ir tā mentalitāte, pasaules izpratne. Lai arī mūs sauc par bāliem, varbūt pat neizteiksmīgiem (salīdzinot ar krieviem, tatāriem vai baškīriem varbūt tā arī izskatās), bet vienu noteikti mums nevar atņemt. Tā ir skaistuma izjūta, latvietis ir estēts, tāpēc savu pasauli tas būvē skaistu. Arī svētki, kas arī mēdz būt pieticīgi, vienmēr būs skaisti, un pavēstīs galveno – ne jau spilgtas drēbes un vainagi rotās Baškīrijā svinētos Jāņus, tās būs mūsu tautas dziesmas, dejas un melodiskā valoda. Mēs esam īpaši ar to, ka esam latvieši, skaisti savā pieticībā un viedumā, to mums neatņemt.

 

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.

ELA aicina Brexit kontekstā aizstāvēt Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas piederīgos

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) pauž sarūgtinājumu par Lielbritānijas referenduma rezultātu attiecībā uz tās turpmāko dalību Eiropas Savienībā. ELA prezidija priekšsēdis Kristaps Grasis uzsver: “Latvijas drošības un pārticības pamats ir vienota un spēcīga Eiropas Savienība. Cerams, Lielbritānijas piemērs neradīs nestabilitāti un domino efektu citviet Eiropā.”

Lielbritānijā dzīvo nozīmīga, tradīcijām bagāta, daudzskaitlīga un daudzveidīga Latvijas diasporas daļa. Tā ir vērtība Latvijai. Brexit balsojuma rezultātā Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas izbraucējiem, kam nav Lielbritānijas pilsonības, ir radīta neskaidrība par nākotni šajā valstī – par viņu darbavietām vai studiju iespējām, uzturēšanās nosacījumiem, sociālo nodrošinājumu. Tas nu tiks sīkāk noskaidrots sarunās ar Eiropas Savienības valstsvīriem. ELA aicina Latvijas valdību šajās sarunās apņēmīgi aizstāvēt savus piederīgos, viņu tiesības un intereses, un nepieļaut diskrimināciju.

Jaunie apstākļi varētu atturēt uz Lielbritāniju doties daļu no cilvēkiem, kas apsvēra izbraukšanu no Latvijas, vai pamudināt nesenos izbraucējus atgriezties. Visticamāk  gan, ka tas nebūs milzīgs skaits cilvēku. Svarīgi šiem cilvēkiem nenoslēgt durvis atpakaļ uz Latviju un vajadzības gadījumā sniegt atbalstu būtiskāko vajadzību atrisināšanai īstermiņā. ELA arī rosina reemigrējušo latviešu savstarpējā atbalsta biedrības izveidošanu.

ELA prezidija pārstāve diasporas politikas jautājumos Elīna Pinto norāda, ka Latvijas valdībai gan nevajadzētu uztvert šo Lielbritānijas lēmumu kā savu panākumu emigrācijas novēršanā vai reemigrācijas veicināšanā: “Tas, vai cilvēki jūtas piederīgi Latvijai, spēj sevi Latvijā nodrošināt vai realizēt, pirmkārt ir pašas Latvijas izaicinājums. Latvijas valdībai nopietni jāstrādā, lai Latvijā uzlabotos ekonomika un tiesiskums, mazinātos nevienlīdzība un augtu saliedētība. Šajā ziņā ir vajadzīgi jēgpilni, praktiski, mūsdienu realitātei atbilstoši soļi.”

Vienlaikus ELA ieskatā ir būtiski uzturēt Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas izbraucēju saikni ar Latviju. ELA prezidija priekšsēdis Kristaps Grasis norāda: “Mums jāsargā un jākopj diasporas latvietība un latviešu valodas prasmes –  īpaši bērnos un jauniešos. Tam nepieciešams ieguldīt pašu laiku un pūliņus, bet arī stiprināt atbalstu no valsts puses (latviešu skoliņām, biedrībām, vēstniecības/konsulāta  resursiem) un veidot ilgtspējīgas programmas, piemēram, latviešu skolēnu un studentu apmaiņas jomā. Nedrīkstam aizmirst arī tos, kuri jau ir Lielbritānijas pilsoņi vai par tādiem kļūs.” ELA turpinās atbalstīt Latvijas valdības centienus saiknes stiprināšanā ar diasporu un reemigrācijas politikas pilnveidošanā.

Informāciju sagatavoja:
Elīna Pinto

Elīna Pinto ir Eiropas latviešu apvienības politikas referente.