Cik sirreāli ir atrasties Austrālijas dienvidos un mosties ar kādu skaistu latviešu dziesmu. Un latviešu mūzika te dzirdama ikviena sirdī. Kaut vai vien pirmās notis, un tomēr…te, pavisam citā zemeslodes pusē.

Piedzīvojot gan Garezeŗa dzīvi, gan Annas Ziedares Vasaras vidusskolas ikdienu, rodas īpaša sajūta, ko šovasar mēdzam dēvēt par “kamolu kaklā”. Cik tomēr latviešu būtība ir spēcīga un nesatricināma. Vēsture mūsu tautiešus ir izmētājusi pa malu malām, taču mēs vēl sparīgi turamies kopā jau paaudžu paaudzēs. Latvietības saknes neiznīkst laikam tāpat kā nezāles.

Protams, viens spēj no galvas citēt Raini vai O.Vācieti, bet kāds tikai apgūst latviski pieklājības frāzes, dažkārt kādam pasprūk kāds angļu vārds, taču…viņi visi ir šeit. Te, lai būtu latviešu sabiedrībā, latviskā vidē. Viegli jau nav dzīvot klajuma vidū visiem kopā, pavadot savu vienīgo brīvo laiku no skolas SKOLĀ. Katram savi iemesli te atrasties, kas atkarīgi no dažādiem faktoriem. Un var jau būt, ka tie nemaz nav svarīgi. Tas, kas ir no svara patiesi, mūsuprāt, ir tas, lai vēlme vai nu attīstās, vai rodas turpināt atrasties “mazajā Latvijā”, kur pulcējas diasporas letiņi. Jo kas gan mūsu dzimtenei līdzēs zelt un plaukt, ja ne mēs paši?

Kā I. Ziedonis reiz rakstījis: “Laiki nav svarīgi. Svarīgs ir tikai cilvēks.” Un te nu ir cilvēki. Īsti, dzīvi cilvēki, kas neļauj aizokeānijā nomirt latviskām dvēselēm. Vēl labāk – tie palīdz tādām pat dzimt. Tas ir apbrīnojami, cik daudz sevis paša ir jāiegulda, lai varētu pastavēt tāda vide, kur tam visam dzīvot. Tas ir apbrīnojami, ka trimdas latviešu vidū četrās paaudzēs ir cilvēki, kas spējīgi pretendēt uz mūsu mazās, bet sarežģītās valodiņas C līmeni. Es neticu, ka ir kāds inteliģents latvietis, kurš ar to no sirds nelepojas. Mēs lepojamies. Ļoti.

Ka jau tika pieminēts…katram te ir savi iemesli atrasties, kā arī vēlmju līmenis kaut ko iegūt, iemācīties atšķiras. Jā, bet tas tā ir jebkur. Un, domājams, būs vienmēr. Un tomēr…ir kaut kas neaprakstāmi aizkustinošs mirklī, kad ik rītu mastā tiek vilkts Latvijas karogs. Un tā ir tā kopīgā latvietība, kas tur augšā plīv.

#Daugav’ abas malas mūžam nesadalās
#Okeān’ abas puses mūžam nesadalās

Ilze Jēgere un Santa Iesmiņa
2018 #LV100