Jau pēc nepilniem deviņiem mēnešiem Latvija kļūs par prezidējošo valsti Eiropas Savienības Padomē. Ko Latvijai nozīmē prezidentūra ES Padomē? Kāda ir gaidāmā prezidentūras darba kārtība? Un, visbeidzot, kā ārvalstīs dzīvojošie latvieši var iesaistīties un veicināt Latvijas prezidentūras sagatavošanos un norisi?

Šie ir daži jautājumi, uz kuriem intervijā atbildes sniedz Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta Prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone.

Ko Latvijai nozīmē prezidentūra ES Padomē?

Latvijai prezidentūra Eiropas Savienības Padomē ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē, tāpēc prezidentūras nozīmi nevar novērtēt par zemu. Lai arī Latvija būs prezidējošā valsts tikai vienā no ES institūcijām, tas ir, Eiropas Savienības Padomē, Latvija būs tā, kas, pirmkārt, veidos šīs svarīgās institūcijas darba kārtību un sadarbībā ar citiem partneriem noteiks darba kārtības prioritātes, un, otrkārt, šajā procesā, protams, nonāks uzmanības centrā pusgada garumā. Droši vien jau pirms prezidentūras par mums būs lielāka interese, – kas ir šī valsts, kas pārņems prezidējošās valsts lomu Eiropas Savienībā.

Tāpēc šī ir iespēja ne tikai daudz ko izdarīt Eiropas Savienībā, bet arī visplašākajā nozīmē parādīt, kas mēs esam – mūsu profesionalitāti, vienlaikus modernās inovācijas un tradīcijas, kā arī kultūru, vēsturi, augstās kvalitātes produktus un pakalpojumus.

Trešā lieta, kas ir svarīga prezidentūras kontekstā, tā mums ir iespēja pašiem mācīties. Tā mums ir iespēja paskatīties, kā darbojas Eiropas Savienība no aizkulisēm, jo mēs būsim nevis valsts, kas ikdienā aizstāv savas nacionālās intereses, bet mēs būsim tā valsts, kas mēģinās visu valstu interesēm atrast līdzsvaru. Mēs būsim ne tikai dokumentu vērtētāji, bet tieši dokumentu rakstītāji un politiku veidotāji. Tas mums dos daudz plašākas iespējas gan izprast labāk nekā līdz šim, kā darbojas Eiropas Savienība, ņemot vērā, ka mums savienības mehānismi detalizēti ne vienmēr ir zināmi, jo mēs prezidējošā lomā neesam iepriekš bijuši. Tas ļaus arī apzināt mūsu stiprās puses un pēc tam daudz labāk aizstāvēt savas nacionālās intereses dalībvalsts lomā. Šobrīd norisinās vislielākās mācības, kādas līdz šim ir bijušas valsts pārvaldē Eiropas Savienības jomā. Tāpēc es gribētu teikt, ka jau šobrīd to rezultātus noteikti var just, un arī tās sekas, kas bija krīzes laikā ietekmējušas Latvijas dalību Eiropas Savienībā, pateicoties prezidentūrai un šīm mācībām, pamazām tiek novērstas.

Kādas ir Latvijas nospraustās prioritātes un paredzamā darba kārtība prezidentūras laikā?

Šobrīd ir nodefinētas, tā sauktās, potenciālās prioritātes. Mēs dzīvojam pasaulē, kas strauji mainās, un mums līdz ar to ir jārēķinās, ka daudz kas var mainīties. Trīs šobrīd noteiktie prioritārie virzieni ir konkurētspēja visplašākajā izpratnē, tai skaitā nodarbinātības un izaugsmes jautājumi. Otrs – tie ir digitālie jautājumi, un šī ir joma, kas dabiskā veidā attīstījās par vienu no mūsu prioritātēm, jo tajā mums ir ļoti daudz ko parādīt, mums ir daudz pozitīvo piemēru. Piemēram, interneta ātrums vai interneta pieejamība, kas mums liekas normāli, bet tas nebūt nav tādā līmenī, piemēram, Briselē. Vai, piemēram, projekts „Trešais tēva dēls“, kas nodrošināja, ka visās Latvijas bibliotēkās ir pieejams internets, vai interneta pieejamība skolās un e-līdzdalības piemēri! Šī prioritāte aptver arī datu glabāšanu, kiberdrošību, e-veselību, e-tiesiskumu un kultūras mantojuma digitalizāciju utt. Trešā prioritāte ir Eiropas Savienības loma pasaulē. Šeit Latvijas intereses vairāk skar Austrumu partnerību.

Ko Latvijai praktiski nozīmēs šī prezidentūra?

Kopumā prezidentūras laikā ir plānota 1500 sanāksmju vadība Briselē un Luksemburgā, kas nozīmē, ka kādam tās visas būs jāvada un jāsagatavo. Mēs būsim tā sauktā Briselē bāzētā prezidentūra, kas nozīmē, ka ļoti nozīmīga loma būs Latvijas Pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā, kas šobrīd tiek stiprināta. Ja kādu laiku atpakaļ tā bija pati mazākā pārstāvniecība no visām ES dalībvalstīm, tad šobrīd mēs esam krietni pāri skaitam 100, bet tiks sasniegti 190 darbinieki. Tas ir arī saistīts ar mūsu ģeogrāfisko atrašanos, jo nav iespējams izbraukāt uz visām sanāksmēm, tādēļ daudz ērtāk, ka cilvēki ir tur uz vietas.

Šobrīd Latvijā ir plānoti 200 pasākumi kā maksimums, ņemot vērā to, ka mūsu prezidentūras laikā ir tikai 181 diena un pa vidu, protams, ir brīvdienas un svētku dienas, Lieldienas un Jaunais gads. No šiem 200 svarīgākie pasākumi Latvijā būs Padomes neformālās tikšanās, kad šeit ieradīsies ES dalībvalstu ministri. Plānots, ka šādas tikšanās varētu būt 10. Un Austrumu partnerības samits, kad Latvijā ieradīsies ES dalībvalstu un Austrumpartnerības valstu pirmās personas. Tāpat arī Eiropas Savienības un Āzijas izglītības ministru tikšanās, kas galvenokārt būs virzīta uz augstākās izglītības jautājumiem, un daudzi citi pasākumi, starp kuriem būs dažādas ekspertu tikšanās, konferences un nevalstisko organizāciju pasākumi. Tas pasākumu spektrs, kas šeit norisināsies būs ļoti plašs un aptvers visas jomas, ar ko Eiropas Savienība nodarbojas.

Kā latvieši pasaulē var iesaistīties un atbalstīt Latvijas prezidentūras veiksmīgu norisi?

Pirmais un galvenais, kā ikviens var atbalstīt Latvijas prezidentūru, ir apzināties, ka ikviens ir Latvijas vārda nesējs. Pilnīgi ikviens prezidentūras laikā, kad Latvijai būs pievērsta pastiprināta uzmanība, ir aicināts arī no savas puses runāt par to, kas ir Latvija, un savu iespēju robežās arī par to, kas ir prezidentūra un ko mēs prezidentūras laikā vēlamies sasniegt vai jau esam sasnieguši. Mūsu centrālais informācijas avots būs prezidentūras mājaslapa: www.eu2015.lv, no kuras tad arī varēs smelties idejas, par ko runāt un kas varētu būt aktuālākās tēmas.

Otrkārt, ārzemju latvieši var palīdzēt ar savu ekspertīzi dažādās konkrētās jomās, vai tās būtu saturiskās nozares, ar kurām nodarbojas galvenokārt ministrijas vai arī tās ir kādas praktiskas jomas, pieredze un zināšanas, kā kaut ko labāk izdarīt.

Papildus oficiālajai programmai šeit Latvijā, Briselē un Luksemburgā notiks kultūras un publiskās diplomātijas programma ar daudziem pasākumiem, kas aptvers dažādas pasaules valstis, galvenokārt, Eiropas Savienības dalībvalstis, bet ne tikai. Un šeit arī latviešu diaspora var mums sniegt atbalstu ar informācijas izplatīšanu un palīdzēt ar šo pasākumu rīkošanu, kas, protams, tiks augstu novērtēts.