53rd Arts Festival shows Latvians ‘down under’ still going strong

Jauktais koris

Choirs from all around Australia perform during the concert “Svētki dziesmai,” part of the 53rd Australian Latvian Arts Festival. (Photo by Daina Gross)

As the Latvian choristers filed up on stage you couldnt stop pinching yourself. It was just after Christmas, just under 30 degrees Celsius, quite pleasant for this time of year. Latvia itself was covered by a thick, woolly blanket of snow. Winter had well and truly set in, ready for the long haul.

Here in the Antipodes, summer had only just poked out its nose and the sweltering heat that will surface soon was still only a vicious rumour. It was time for the Australian Latvian Arts Festival (Austrālijas latviešu Kultūras dienas).

Up on the stage, each choir member had their own, freshly ironed, individually fitted national costume. Each costume, representing different regions of Latvia, was either lovingly handmade by its wearer or specially purchased for occasions such as this. The choir members came from the different states of Australia, yet every one carried a tiny part of Latvia.

As they continued to file onto the stage—some finding it easy to move, others needing some assistance—one wondered what each chorister was thinking as they made their way to their position. Every person had their own reason for being here. Some were born in Latvia 70-odd years ago and moved to Australia after the war. Some were descendants of the Latvian refugees. Some moved here from Latvia a year or two ago. Each individual on stage had some affiliation with Latvia—their homeland, their fatherland, the land of their forefathers. For some it could even be the homeland of their spouse.

Latvians have come to Australia at various times for different reasons over the past century. Many have blended into mainstream Australian society and have little to do with their homeland. However, there are pockets of Latvians, as well as individuals throughout Australia, who are proud of their heritage and wish to celebrate their culture. This is possible at the biennial Australian Latvian Arts Festival, held alternately in Adelaide, Melbourne and Sydney.

This festival, held Dec. 26-Jan. 1 in Melbourne, was the 53rd of its kind. In previous years festivals have also been held in Brisbane, Perth, Hobart and Canberra. Not only does the festival showcase Latvian singing and dancing, this year’s events also included an art exhibition, a theatre performance, a children’s day and market, a public lecture, two youth variety performances, and a few other meetings and events.

With dwindling numbers in the community, some people might wonder if the festival is still worthwhile or relevant. After witnessing this year’s festival you certainly get the impression that it still has a future, and not a faltering or waning one at that.

All performances were sold out. The organisers were primarily in their 40s and 50s—a changing of the guard. The organisers aimed at attracting an audience that did not necessarily need to understand Latvian for many of the events. The atmosphere was welcoming, especially during the market day, where for some Australians of Latvian descent this was their first encounter with things Latvian. The ladies auxiliary at the Latvian House took in record earnings.

The festival organisers had involved big-name local talent from the world of the arts: playwright Jānis Balodis and artist Imants Tillers, famous and popular Latvian conductors Ints Teterovskis and Agita Ikauniece, as well as the music ensemble Tango Sin Quinto from Latvia.

An innovative and brave move was a rejuvenation of the mixed choir. Choristers were truly multi-generational, from primary schoolchildren to ladies and gentlemen aged 75-plus years. This proved to the community that it is still possible to gather together local Latvians with minimal opportunities to rehearse and attain a high standard for a non-professional choir—and disproving the absolute necessity for imported choirs from Latvia.

The other new event was the extension of the choir concert after-party to a massed singalong open to everyone, much like the singalongs that have become a regular feature after the Latvian Song Festival at Mežaparks in Rīga. With such an overwhelming response to this event it would be a shame if this was not included in future Arts Festivals.

The Melbourne Latvian House had also undergone significant changes, bringing some of the tired spaces in the building into the 21st century. The transformation of the front courtyard of the house into an outdoor café and concert space was also a success, proving that every corner of the property can be utilised efficiently. The renovations to the house will be of lasting benefit to the Melbourne Latvian community for years to come.

This Arts Festival is proof that the baton has truly been passed on to the next generation—and that there is nothing to fear in this. The children of Latvian refugees, together with more recent émigrés have shown that they have the vision, talent and creativity to put together a festival to be proud of. New events as well as the sprucing up of traditional events to give them a more contemporary and emotive feel have opened up the Arts Festival to a new world of possibilities. May the committee of the next Arts Festival continue on this exciting new road!

The Australian Latvian Arts Festival in 2010 is proof of the resilience and pride of Latvians living outside Latvia the world over. With so many Latvians leaving Latvia in recent years one can only hope they end up in communities such as this, get involved, find their place and—despite the predicament they find themselves in needing to leave Latvia for economic reasons—contribute with their talents and knowledge to cherishing the Latvian spirit.

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.

Prezidents: Apzināsimies savu vērtību, un mums viss izdosies!

Esiet sveicināti Vecgada vakarā!

Lai gadumija jums nes daudz prieka un smaidu! Lai šovakar daudz jauku brīžu! Lai daudz skaistu nākotnes sapņu un ieceru!

Pēc pāris minūtēm beigsies šī gadu tūkstoša pirmā desmitgade. Tā Latvijai bija dinamiska. Piedzīvojām būtiskus notikumus un pavērsienus. Daudz paveicām, īpaši pēdējos divos gados.

Tagad ar pārliecību par izdošanos varam raudzīties nākotnē. Nākamais gads mums visiem būs vieglāks un, esmu pārliecināts, arī veiksmīgāks.

Katrs nākamais gadu desmits nes līdzi jaunus uzdevumus. Tāpēc šobrīd, sagaidot Jauno gadu, atstāsim pagātnei to, kas traucē mums doties uz priekšu – pašapziņas trūkumu, neticību sev un apkārtējiem, nenovīdību un gaušanos. Paņemsim līdzi to, kas nepieciešams mērķu sasniegšanai – uzņēmību, mērķtiecību, pašcieņu un spēju sadarboties.

Mums ir tikai viens veiksmes ceļš – apņēmības pilniem strādāt tālāk un darīt visu, lai dzīve savā valstī kļūtu labāka un domas gaišākas.

Apzināsimies savu vērtību, un mums viss izdosies!

Daudzi Latvijas viesi apbrīno mūsu zemes skaistumu, cildina mūsu pilsētas un sajūsminās par mūsu cilvēkiem. Viņi priecājas par Latviju, tāpat kā par dzintaru, ko dāvinām citiem, bet ar ko retāk rotājamies paši. Dzintars, kas citiem šķiet unikāls, mums ir pierasta vērtība. Varbūt tāpat esam saraduši ar mūsu zemes skaistumu, mūsu tautas izcilību un to ne vienmēr paši pamanām?

Latvijas tautas saknes sniedzas gadu simtu dziļumā, un tās galotne aug aizvien augstāk, piedzimstot katram jaunam bērnam… Tāpēc mums aizvien no jauna jāceļ godā kuplas ģimenes un stipras dzimtas. Mūsu tautas nākotnes garantija ir mūsu bērni. Visi bērni. Gan tie, kas dzimuši Latvijā, gan tie, kas kādreiz atgriezīsies savu vecāku dzimtenē. Katrs Latvijas bērns ir mūsu tautas turpinājums. Viņiem visiem jābūt mūsu valsts pilsoņiem. Bērni kā mazi dzīpariņi sasien paaudzes un savij mūsos atbildības mezglus. Bērni ir mūsu mūžīgā vērtība! Kā dzintars.

Un tāpēc es novēlu mums visiem – lai nākošajā desmitgadē Latvija ir ar bērniem bagāta valsts!

Lai nākamajā gadā mūsu zemē daudz prieka! Lai daudz mīlestības ģimenēs! Lai starp mums visiem valda sirsnība! Lai mums ir stipra pašapziņa! Lai daudz gaišu domu un labu darbu!

Novēlu mums visiem laimīgu un veiksmīgu Jauno gadu!

PBLA sveic latviešus Ziemassvētkos, stāsta par nākamajiem darbiem

Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) sveic latviešus visā pasaulē Ziemassvētkos! Vēlam jums daudz laimes Jaunajā gadā, panākumus personīgajā dzīvē un labu sadarbību ar latviešu centrālajām organizācijam jūsu mītņu zemēs!

Pasaules brīvo latviešu apvienība arī turpmāk centīsies uzturēt tās vērtības, kas mums, ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, ir bijušas svētas jau kopš tiem laikiem, kad pirms vairāk nekā 65 gadiem bijām spiesti atstāt savu senču zemi un doties trimdā.

PBLA arī turpmāk atbalstīs centienus nosargāt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijas valstī. Mēs turpināsim savu mītņu zemju valdībām un tur dzīvojošajai cittautiešu sabiedrībai skaidrot Latvijas nesenās pagātnes faktus, lai tos nenomāktu neobjektīvas vēstures interpretācijas no Latvijas kaimiņzemes austrumos.

Esam gandarīti, ka ar jauno mācības gadu 2011. septembrī beidzot Izglītības un zinātnes ministrija rūpēsies par Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta mācīšanu visās Latvijas skolās.

Pasaules brīvo latviešu apvienība un tās dalīborganizācijas vairāku gadu desmitu laikā ir uzkrājušas nozīmīgu nacionālpolitiskā darba pieredzi. 2011. gadā noslēgsim sadarbības memorandu ar Latvijas Ārlietu ministriju un veidojam stratēģisko plānu.

To izmantosim:

  • palīdzot Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām ārzemēs ar praktisko pieredzi un informāciju;
  • palīdzot Latvijai atspēkot tās nepatiesības, ko par krievu minoritāšu stāvokli Latvijā izplata galvenokārt Krievijas pārstāvji;
  • meklējot un kopjot kontaktus ar mītņu zemju politiķiem, žurnālistiem, kuŗi var iespaidot politisko attīstību šajās valstīs;
  • palīdzot sargāt un veidot Latvijas tēlu plašajā pasaulē.

PBLA rūp demokrātijas nostiprināšana Latvijā. Tādēļ esam pirms 10. Saeimas vēlēšanām kopā ar PBLA partneriem Daugavas Vanagiem ASV un Daugavas Vanagiem Kanadā atbalstījuši projektu “Tava balss ir svarīga Latvijai”, apmeklējot 23 Latvijas pilsētas ar koncertiem, kuŗos mudinājām Latvijas vēlētājus pilsoniski rīkoties un iet balsot. Esam bijuši sekmīgi!

Tāpēc arī PBLA piedalījās ar “sēklas naudu” Vēlēšanu reformas biedrības dibināšanā un ikgadējā atbalstīšanā. Šīs biedrības mērķis ir pēc izstrādātiem kritērijiem izvērtēt Latvijas vēlēšanu sistēmu un skatīt iespējas tās uzlabošanai vai nomaiņai. Tā saucamais “lokomotīvju princips”, ievēlot Saeimu, tika likvidēts, un tagad ir jārūpējas par vēlētāju reģistra izstrādi, lai ārzemēs sekmētu mūsu tautiešu vieglāku piedalīšanos nākamajās Latvijas vēlēšanās. Tas būtu viens no priekšnoteikumiem labas valsts pārvaldes ieviešanai un uzturēšanai.

PBLA un tās valde ir iesaistījusies Latvijas valdības izveidotajā darba grupā dubultpavalstniecības statusa atjaunošanai Pilsonības likumā. Dubultpavalstniecības statusa pieļaušana veicinātu ārzemēs dzīvojošo latviešu piederības sajūtu Latvijai, viņu iesaistīšanos Latvijas valsts dzīvē un tās veidošanā. Ceram nākamgad uz panākumiem un jaunu pilsonības likumu!

Lai visus šos darbus mēs varētu sekmīgi veikt, mums ir ārkārtīgi svarīgi uzturēt spēcīgas latviešu sabiedriskās organizācijas mūsu mītņu zemēs un piesaistīt tām ārzemju latviešu jauno paaudzi.

Jaunajā gadā ieejot, darbs mūsu tautas labā un latvietības saglabāšanā ārzemēs no mums prasīs daudz pūļu, mums katram būs jādalās domās un darbos, lai palīdzētu PBLA veikt misiju, ko esam pildījuši turpat 57 gadus. Kopējā darbā veiksim daudz! Katrs ar savam spējām, zināšanām un sirds degsmi lai nāk talkā!