Par Latviešu Fonda (LF) Nedēļas Nogali Nākotnei (NNN) bija izsmeļoša informācija laikrakstos. Gaidīti visi, kas vēlas uzlādēt savas latviskās baterijas vai atkal Latviešu fonda priekšsēde Rīgā.  Ar apdomu NNN sēdes un sarīkojumi bija ieplānoti Filadelfijas 120X120 sarīkojumu skaitā.  Pie iepriekš teiktā, var tikai piemetināt, ka viss tiešām notika, kā solīts.

Kristīna Sīmane-Laimiņa ar enerģiju un izdomu pirmo gadu vadīja Latviešu Fondu un viņai ir izdevies ieviest dažus jaunumus.  Savā ziņojumā viņa izvirza trīs galvenos mērķus – celt LF profilu, iesaistīt jaunus dalībniekus un piesaistīt papildus ziedojumus. Jaunas rosmes ir – pāri par 300 jaunu draugu Facebook portālā, angļu valodas nodaļa mājas lapā. Priekšsēde tikās ar jauniešiem Gaŗezera Vasaras Vidusskolā, kur jaunā paaudze pievienojās, ka turpinot un paplašinot LF darbību svarīgi ir dot informāciju ari angļu valodā.  Tāpat padomē ir bijis jauns postenis – sabiedrisko attiecību vadītāja.  To darbu veic Ilze Pētersone.

Fondam ir 14 jauni dalībnieki, un 10 miruši. Pārrunās par dalības/balsstiesību mantošanu konstatēja, ka Latviešu Fonda balsošanas tiesības, kuŗas balstās uz aizdevuma, ir iespējams novēlēt pēcnācējiem, paziņojot to padomei. To nevar darīt ar ziedojumu rezultātā iegūtām balsstiesībām.

Pagājušajā gadā LF ieguldījumus pārveda no Fidelity uz Merrill Lynch, kur LF akciju paketi ar labiem panākumiem ir apsaimniekojusi Brigita Tupuriņa Rumpētere. Nākamgad visu projektu atbalstam ir paredzēts izlietot $30 000. Sīkāks sadalījums nav vēl izlemts. LF gada sapulci un nedēļas nogali nākotnei ir vēlams rīkot vietās, kur dzīvo lielāks skaits LF dalībnieku tāpēc nākamajam gadam izvēlējās Toronto.

Aptaujas noder organizācijas vadībai uzzināt, ko biedri no viņiem sagaida, vai kāda darbība bijusi derīga, tāpēc padome vēlējās uzzināt, kādā mērā dalībnieki seko LF darbībai presē, internetā,  vai citur.  Izglītībā attīstīti paņēmieni labi darbojas arī citās vecuma grupās. Pie vakariņām bija minēšanas spēle par LF vēsturi un darbību, par pareizu atbildi varēja dabūt reklāmas pogu, un pareizās atbildes zināja daudzi.  Tur uzzinājām, ka LF dalībnieki dzīvo 12 valstīs – tiešām gandrīz visur.

Latviešu Fonda padome 2013. gadam:  Priekšsēde – Kristīna Sīmane Laimiņa; priekšsēdes vietniece, aktīvo projektu lietvede- Aija Mazsīle; sekretārs, vicepriekšsēdis un projektu lietvedis – Ints Dzelzgalvis; vicepriekšsēde/lietvede– Renāte Krūmala Kenney; kasiere – Tija Kārkle; sekretāre/sabedrisko attiecību vadītāja – Ilze Pētersone.

Programmas daļā Vaira Paegle stāstīja par savu pieredzi darbojoties Latvijas politikā, laikā no Tautas partijas dibināšanas, kur viņa ari piedalījusies, līdz laikam, kad viņa atgriezusies uz dzīvi ASV.
Krēslai iestājoties dzejas skandētāji aizdedza sveces un Sandras Milevskas sakārtoto latviešu protesta dzeju sākot ar Ausekli 1873.g. līdz mūsdienām lasīja/deklamēja Ivars Stonins, Laila Medne, Modris Mednis, Sandra Zeidenberga Jansone un pati Sandra Milevska.  Zālē bija izstādīti jauniešu mākslas darbi, un galdiņi Hallowe’en gaidās dekorēti melnās un oranžās krāsās.

Par dalībnieku un viesu labklājību atspirdzinājumiem un vakariņām rūpējās Rita Ramane, Aina Berķe, Jolanta Mockus, kā arī Intas Grundes firma Dzintara galds. 

Svētdien vēl varēja noskatīties video ierakstu no Zigurda Miezīša piemiņas sarīkojuma Rīgā ar Solveigas Miezītes ievadu un komentāriem.

Paldies Ģirtam Zeidenbergam, kas bija uzņēmies NNN rīkošanu, un savus uzdevumus gan zāles izkārtojumam, gan aparatūras maiņās veica gludi un laicīgi. Paldies Filadelfijas Brīvo latvju biedrībai un tās priekšniekam Kārlim Bērziņam par telpām un laipno uzņemšanu.

Anita Liepiņa

Apvienotā karaliste vienmēr ir bijis iecienīts galamērķis augstākās izglītības ieguvējiem visā pasaulē. Ik gadu arī arvien vairāk latviešu studentu pēc vidējās izglītības iegūšanas dodas uz kādu no Lielbritānijas universitātēm, bet kas tieši ir iemesli, lai nestudētu Latvijā un cik viegli šeit ir integrēties latviešu studentiem?

Uz sarunu aicināju četrus jauniešus kas šobrīd studē bakalaura programmās Lielbritānijā – Signi Rudoviču (studē angļu literatūru Edinburgh Napier University), Artūru Analtu (produktu dizains Central Saint Martins univeristē, Londonā), Līvu Kreisleri (arhitektūra University of Westminster) un Aivaru Āķi (filmu studijas Middlesex universitātē, Londonā).

Visi sarunbiedri par labu izglītības iegūšanai Lielbritānijā min mācību kvalitāti un valodu. Ne tikai mācību process, bet arī pieejamās tehnoloģijas un resursi nereti spēlē nozīmīgu lomu universitātes izvēlē. “Oksfordā ir filmu kurss, taču tas ir ļoti akadēmisks, ideāls topošajiem filmu kritiķiem. Mācoties režiju, ir nepieciešami cilvēki, kas strādā industrijā, tāpēc izvēlējos savu universitāti, kur mani māca nozares eksperti un pagājušajā gadā skola atvēra jaunu ēku, kur tehnoloģiski viss ir radīts tieši filmu studijām,” stāsta Aivars.

Bet cik ievērojami atšķiras izglītība, ko var iegūt Latvijā un ārzemēs? Viennozīmīgas atbildes nav, jo studenti uzskata, ka tas ir atkarīgs no izvēlētās studiju programmas. Kamēr Artūrs stāsta par to, kā Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskola, kuru viņš absolvējis, iespējams, izglītības līmeņa ziņā var pielīdzināt pasaulslavenajai Central Saint Martins, Aivars uzskata, ka nav it neviena argumenta par labu filmu studijām Latvijā tieši tehnoloģiju trūkuma un novecojušās mācību programmas dēļ. Līva piemin pasniedzēju atdevi: “Mani skolotāji ir ļoti iedegušies par to, ko dara, ir aizrautīgi. Latvijā bieži pasniedzējiem pat varētu teikt, ka riebjas savs darbs, bet šeit tā degsme ir lielās konkurences dēļ, kad tikai paši labākie tiek pie mācīšanas.

Arī fakts, ka izglītību Skotijā ir iespējams iegūt par brīvu, spēlēja nozīmīgu lomu Signes izvēlē studēt Edinburgā. Neskatoties uz mācību maksu, ko visiem studentiem sedz Student Finance serviss, dzīves dārdzība liek meklēt darbu pašiem vai paļauties uz vecāku palīdzību. Signe strādā divos pusslodzes darbos, lai apmaksātu savus tēriņus, bet Aivars maksā par it visu, strādājot par uzraugu restorānā: “Tas ir brīnišķīgi, ja vecāki var atbalstīt, bet es uzskatu, ka te katrs var apvienot studijas ar darbu.”

Kaut arī zināšanu ziņā jaunieši macībām jutušies labi sagatavoti, par pašu mācību procesu nevienam lielas nojausmas pirms ierašanās nebija. Tas bieži spēlējis lielu lomu iejušanās ziņā. Artūrs min, ka sākumā studijas nepavisam nav patikušas, jo uzdotie uzdevumi likušies bērnišķīgi, taču palēnām tie kļuvuši sarežģītāki un izveidojušās draudzīgas attiecības ar pasniedzējiem. Jaunieši piekrīt, ka daudz vieglāk ir, ja te ir kāds, kurš sākumā var pastāstīt par ikdienu, sākot no transporta sistēmas un beidzot ar izklaides vietām, bet tas ne vienmēr nodrošina ātrāku iejušanos šejienes sabiedrībā.

“Mani pārsteidza tas, ka pilsētā, kur viegli ir visu ko darīt un būt notikumu centrā, tu patiesībā jūties ārpus visa. Manas rožainās bērnības atmiņas par skaisto Londonu izzuda drīz pēc atbraukšanas,iespējams, tāpēc, ka man nebija vietējo draugu, kas ierādītu interesantas, jaukas vietas, kur aiziet un justies kā “savējai”,” stāsta Līva. Signe gan piemin pārmērībo laipnību, slikto maizi un laikapstākļus, pie kā sākumā bijis jāpierod, taču atzīst, ka nu tas viss kļuvis par daļu no pierastās un patīkamās ikdienas.

Pievēršoties jautājumam par nākotni pēc studiju beigšanas, jaunieši ir pārliecināti par to, ka būs pietiekami konkurētspējīgi darba vidē, taču par atgriešanos Latvijā domas dalās. Līva, kas savu nākotni noteikti saista ar dzimteni, stāsta: “Pat ja man Latvijā uzreiz nebūs darba, es zinu, ka es tādu sev varētu radīt. Man ir sajūta, ka es diezgan labi pārzinu savu lauciņu un es redzu, cik viegli ir cilvēkiem, kam patīk tas, ko viņi dara. Ja ir kombinācija, kad vari uzturēt sarunu, uzrakstīt e-pastu, turēt doto vārdu, un patiesībā kaut ko saproti, tad nav īpašas nozīmes, kur un ko dari, bet tas sanāks.”

Artūrs un Signe gan nav tik pārliecināti – priekšā vēl pietiekami daudz laika, lai par to konkrēti nedomātu un lai arī kas notiktu, saikne ar Latviju nav sarauta – Artūrs strādā pie projektiem gan Rīgā, gan Londonā un Signe ir pārliecināta, ka darbu atrastu: “šo trīs gadu laikā, kamēr esmu šeit, šķiet, ka ekonomiskā situācija Latvijā ir manāmi uzlabojusies.” Aivars savukārt savu nākotni ar Latviju nesaista: it kā būtu ļoti vienkārši braukt atpakaļ un iegūt darbu, piemēram, Rīgas Filmu studijā, bet tas būtu vieglākais ceļš. Taču, ja mana filma, ko veidošu kā bakalaura darbu nokļūs labos festivālos, varu strādāt labās filmu studijās tepat Londonā.”

Viena lieta gan vieno visus sarunbiedrus – enerģija un apņēmība, ar ko viņi stāsta par studijām un savu dzīvi šeit. Šķiet, ka tā ir tāda latviešu mentalitāte un Līva piekrīt: “Man šķiet, ka šeit cilvēki nāk uz universitāti lekciju atvēlētaja laikā un pēc tam viņiem sākas citas lietas, bet man šķiet, ja es neizdaru maksimumu, tad es savā ziņā neatmaksāju manu vecāku ieguldīto naudu manā izglītībā.” Arī Artūrs uzskata, ka esot šeit, jāstrādā ar pilnu atdevi: “dažiem no kursabiedriem tikai tagad paliek 18, ballītes galvā un tā…es atbraucu uz šejieni strādāt un kaut gan ik pa laikam izeju ārā, tas man nav tik svarīgi. Kad aizbraucu uz Rīgu, tad varu iet ballēties.”

Līva un Aivars min arī vispārīgu pieredzi, ko dod dzīve tālu prom no mājām: “Latviešiem dažreiz ir nostāja, ka aizbraucot tu pievil valsti un vecmāmiņas skatās uz tevi ar skumjām acīm, domājot par to, kā atsūtīt pīrādziņus, bet tas “trimdas” priekšstats pamazām izzūd. Manuprāt, jebkuram ir ļoti svarīgi aizbraukt prom no mājām un saprast, cik ļoti gribas atbraukt atpakaļ citādi vienmēr citur zāle būs zaļāka.”

 

Seko Ilzes Garozas kopsavilkums speciāli Latvians Online par latviešu sabiedrisko organizāciju stāvokli ASV.

Efektīva nākotnes darbības plānošana nevar notikt bez līdzšinējās darbības izvērtēšanas un esošā stāvokļa apzināšanas. Šāda pieeja šogad ir vadījusi Amerikas latviešu apvienību (ALA) tās centienos izstrādāt rīcības plānu nākamajiem gadiem, kas maksimāli atspoguļotu ALAs biedru un biedru organizāciju vajadzības un intereses.

Lai gūtu pēc iespējas kvalitatīvāku un pilnīgāku priekšstatu par pašreizējo stāvokli Amerikas latviešu organizācijās un izzinātu, kāda šobrīd ir Amerikas latviešu sabiedrība, tās sabiedriskā līdzdalība, intereses un vajadzības, ALA šogad veica Amerikas latviešu organizāciju aptauju, uz kuru atsaucās 74 organizācijas, un Amerikas latviešu sabiedrības aptauju, uz ko atsaucās 624 personas. Tāpat esošo problēmu apzināšanas un iespējamo risinājumu meklēšanas nolūkos, ALA šogad sarīkoja 12 diskusijas astoņos latviešu centros ASV, kurās piedalījās ap 140 dalībnieku no dažādām Amerikas latviešu organizācijām. Šī raksta centrālā tēma būs šī brīža latviešu organizāciju stāvoklis Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī prognozes nākotnei.

Līdzdalība latviešu sabiedriskās organizācijās

Latviešu sabiedriskās organizācijas ir viens no latviešu kopienas stūrakmeņiem ASV. Tām ir bijusi vitāli svarīga loma latviešu valodas un kultūras uzturēšanā ASV un latviešu kopienas dzīves organizēšanā vairāku gadu desmitu garumā. Kā to savā 2004.gadā publicētajā rakstā „Trīsreiztrīs nometņu loma latviskās identitātes saglabāšanā trimdā“ konstatē Līga Ruperte: „Neviena grupa, ne sabiedrība nevar pastāvēt bez formālām organizācijām vai institūcijām, jo bez tām nevar rasties kolektīva, paredzama pieredze, kas ir nepieciešama, lai grupas locekļiem būtu “mēs” sajūta.”  Lielāko daļu šobrīd ASV darbojošos latviešu organizāciju – baznīcas, biedrības, skolas, akadēmiskās koorporācijas u.c. nodibināja II pasaules kara rezultātā no Latvijas izceļojušie bēgļi un viņu pēcteči. Tajā pat laikā ASV šobrīd aktīvi darbojas arī tādas latviešu organizācijas, kā piemēram, Filadelfijas Brīvo Latvju biedrība, kuras darbība iesniedzas 120 gadu senā pagātnē.

Aplēst, cik tieši latviešu organizāciju šobrīd darbojas ASV, ir ļoti sarežģīts uzdevums. ALAs biedru organizāciju sarakstā uzskaitītas vairāk nekā 140 latviešu organizācijas ASV. Tajā pat laikā Latviešu kredītsabiedrību gada grāmatā 2012. gadam, kuru izdod Latviešu kredītsabiedrība Toronto – Kanādā, ir uzskaitītas ap 200 latviešu organizāciju ASV. Šo organizāciju biedru skaits variē no dažām personām līdz vairākiem simtiem, atsevišķos gadījumos sasniedzot vairākus tūkstošus, kā piemēram Amerikas Latviešu palīdzības fonda (ALPF) gadījumā. Jānorāda gan, ka ALPF pēc būtības ir aprošināšanas kompānija un ne visi tās biedri ir latvieši vai ar latvisku izcelsmi.

Latviešu organizāciju izaicinājumi ASV

Šogad ALAs izvērstā Amerikas latviešu organizāciju aptauja, uz kuru atsaucās 74 organizācijas, norāda uz zināmām tendencēm Amerikas latviešu organizāciju darbībā. Kamēr ASV darbojas atsevišķas latviešu organizācijas, kuras pēdējos piecos gados pieredzējušas biedru skaita pieaugumu, tomēr vairums latviešu organizāciju saskaras ar divām savstarpēji saistītām un vietējo sabiedrību satraucošām tendencēm – biedru novecošanu un biedru skaita samazināšanos.

ALAs veiktā organizāciju aptauja liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā biedru skaitu samazinājumu pieredzējuši 57 procenti latviešu organizāciju ASV. Desmit procentos gadījumu biedru skaita samazinājums tiek raksturots kā ievērojams. 37 % organizāciju biedru skaits pēdējos piecos gados neesot būtiski mainījies. Nepilni seši procenti organizāciju norāda, ka to biedru skaits ir palielinājies.

Daudz kritiskākas tendences paveras, aplūkojot Amerikas latviešu organizāciju biedru demogrāfisko sastāvu. Saskaņā ar ALAs aptaujāto organizāciju pārstāvju iesniegtajām aplēsēm, 64 procenti Amerikas latviešu organizāciju biedri ir vecāki par 61 gadu. No tiem – 38 procenti ir vecāki par 76 gadiem. Vecuma kategorijā no 51 līdz 60 gadiem ietilpst nepilni 14 procenti aptaujāto organizāciju biedru, kategorijā no 41 līdz 50 – nepilni deviņi procenti, savukārt no 31 līdz 40 gadiem – 5.8 procenti biedru. To biedru īpatsvars, kas ietilpst vecuma kategerijā līdz 30 gadiem, ir astoņi procenti. Jānorāda, ka biedru organizāciju aptauja aptvēra gan draudzes, kuru locekļu vecuma amplitūda ir no zīdaiņiem līdz simtgadniekiem, kā arī tādas organizācijas, kā, piemēram, ASV latviešu gaidu jendu un Amerikas latviešu jaunatnes apvienība, kuras tiešā mērķauditorija ir gados jaunākas personas.

Šī gada vasarā Amerikas latviešu apvienības veiktā Amerikas latviešu sabiedrības aptauja, uz kuru atsaucās 624 personas, ļauj paskatīties uz latviešu organizāciju darbību ASV no cita skatu punkta. Proti, tās ļauj ieraudzīt un labāk izprast, kādas ir Amerikas latviešu sabiedriskās līdzdalības izpausmes un motivējošie faktori. No daudzajiem aptaujā iztirzātajiem jautājumiem šī raksta kontekstā tiks analīzēts tikai viens – Amerikas latviešu piederība organizācijām.

No visiem aptaujātajiem Amerikas latviešiem 81 procents respondentu uzrādīja piederību kādai no latviešu organizācijām ASV, savukārt 19 procenti atzīmēja, ka tie nav biedri vai dalībnieki nevienā latviešu organizācijā ASV. Vairāk nekā puse, precīzāk, 52 procenti aptaujāto Amerikas latviešu uzrāda piederību latviešu draudzei. Nākamā visbiežāk minētā organizatoriskā piederība ir latviešu akadēmiskajām koorporācijām vai kopām, kurām piederību uzrāda 37 procenti aptaujāto latviešu ASV. Latviešu biedrībās kā biedri vai dalībnieki darbojas 36 procenti respondentu, savukārt 22 procenti uzrāda piederību Daugavas Vanagiem. Vienlīdz daudz – 18 procenti norāda saistību ar latviešu kredītsabiedrību un latviešu skolu. Tautas deju kopā piedalās 11 procenti respondentu, bet korī dzied – 10 procentu aptaujāto.

Kā to Amerikas latviešu apvienības septembra valdes sēdē norādīja klātesošā Daina Bolšteina, vislielākais īpatsvars respondentu ir biedri organizācijās, kas neprasa aktīvu sabiedrisku līdzdalību ikdienā. Tajā pat laikā organizācijās, kas prasa aktīvu līdzdalību, kā piemēram, koris vai deju kopa, iesaistītais Amerikas latviešu īpatsvars ir ievērojami mazāks, attiecīgi desmit un 11 procenti no visiem aptaujātajiem respondentiem.

Interesants ir fakts, ka katrs aptaujātais Amerikas latvietis ir caurmērā iesaistīts 3 latviešu organizācijās kā biedrs vai kā dalībnieks. Sadalot respondentus pa kategorijām atkarībā no ieceļošanas laika, redzams, ka šajās kategorijās ietilpstošo personu līdzdalība latviešu sabiedriskās organizācijās ievērojami atšķiras. Ja personas, kas ASV ieceļojušas II pasaules kara rezultātā, caurmērā ir piederīgas 3.6 organizācijām, tad viņu ASV dzimušie pēcteči ir piederīgi vidēji 3.4 organizācijām. Vismazākā līdzdalība latviešu organizācijās ASV vērojama starp latviešiem, kas ASV ieceļojuši kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Personas, kas ieceļojušas ASV 90os gados, ir iesaistītas vidēji 1.8 organizācijā, savukārt personas, kas ieceļojušas ASV kopš 2000.gada – 1.1 organizācijā. Jānorāda, ka augstāk minētie dati ir vidējais aritmētiskais izvilkums par aptaujas dalībniekiem dažādās kategorijās. Dažkārt viena persona mēdz būt biedrs vai dalībnieks – deviņās un vai pat desmit organizācijās, citos gadījumos – tikai vienā vai nevienā organizācijā.

Raugoties uz Amerikas latviešu organizāciju uzrādītajām biedru statusa izmaiņām, kā arī uz šo organizāciju demogrāfisko stāvokli, kas liecina par ļoti lielu gados vecāku biedru īpatsvaru, lielai daļai lasītāju droši vien acu priekšā veidojas ļoti pesimistisks redzējums par latviešu organizāciju likteni ASV. Lai arī nenoliedzami latviešu organizācijas ASV sagaida ievērojamas demogrāfiskas pārmaiņas, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka latviešu organizācijas ASV ir nonākušas kraujas malā. Drīzāk Amerikas latviešu organizācijas nākamajos piecos desmit gados sagaida pārmaiņu vētras, kuras pārdzīvos tās organizācijas, kas spēs laicīgi un adekvāti reaģēt uz esošo situāciju. Šobrīd ir pienācis īstais laiks sanākt kopā un kopīgiem spēkiem meklēt veidus, kā atgriezt “pazudušo paaudzi” jeb sabiedriski neaktīvos latviešus, kā uzrunāt un piesaistīt jauniebraucējus no Latvijas, un kā latviešu sabiedriskā dzīvē ieinteresēt “puslatviešus” jeb personas no jauktām ģimenēm ar ierobežotām vai neesošām latviešu valodas zināšanām.

Apzinoties, ka Amerikas latviešu apvienība ir tik spēcīga, cik spēcīgas ir tās biedru organizācijas, ALAs valde šogad ir lēmusi par vairāku atbalsta pasākumu nodrošināšanu savām biedru organizācijām. Lai mudinātu šobrīd sabiedriski neaktīvos latviešus iesaistīties latviešu sabiedrisko organizāciju dzīvē, ALAs valde vasaras sēdē apstiprināja iniciatīvu: Iestājies vietējā organizācijā un pie reizes kļūsti par Amerikas latviešu apvienības biedru! Ar šo iniciatīvu ALA vēlas piedāvāt ASV dzīvojošajiem latviešiem iespēju iepazīties vienlaikus gan ar ALAs, gan vietējo organizāciju darbu, un papildus tam atbalstīt savas biedru organizācijas jaunu biedru un dalībnieku piesaistē. (Kā liecina ALAs veiktā organizāciju aptauja, 32 procenti latviešu organizāciju ASV pagājušajā gadā nebija uzņēmušas nevienu jaunu biedru. Desmit procenti aptaujāto organizāciju pēdējo reizi jaunus biedrus uzņēma pirms vairāk nekā desmit gadiem).

Domājot par Amerikas latviešu organizāciju tālāko likteni, šobrīd būtiski ir katrai organizācijai izvērtēt un atbildēt pašai sev – vai tā vēlas turpināt savu darbību un nodrošināt tās pastāvēšanu arī nākotnē? Ja atbilde ir apstiprinoša, tad nākamais solis ir – domāt, kā jūsu organizācija plāno reaģēt uz pārmaiņām, kas notiek latviešu un plašākā sabiedrībā? Ar šogad iesākto situācijas izpēti Amerikas latviešu apvienība ir iesākusi dialogu, ko tā ir iecerējusi turpināt, uzklausot Amerikas latviešu sabiedrības intereses un vajadzības* un veicinot pieredzes apmaiņu Amerikas latviešu organizāciju starpā.

*Plašāka informācija par sabiedrisko līdzdalību motivējošiem faktoriem, Amerikas latviešu sabiedrību interesējošiem pasākumiem, kā arī par galvenajiem šķēršļiem, kas kavē latviešu iesaistīšanos Amerikas latviešu sabiedriskā dzīvē, būs izlasāma nākamajā Amerikas latviešu apvienības izdotajā „Latvian Dimensions“ numurā.