Iedziļināties un saprast, kas motivē ārzemēs dzīvojošos latviešus iesaistīties latviešu sabiedriskā dzīvē un sabiedriskā darbā, dzīvojot ārpus Latvijas, ir jautājums, uz kuru atrast atbildi ir daudzu ārzemju latviešu organizāciju interesēs, kas cenšas piedāvāt diasporas latviešiem saistošas programmas un pasākumus.

Šis bija jautājums, ko pērn stratēģiskās plānošanas nolūkā centās izzināt arī Amerikas latviešu apvienība, veicot Amerikas latviešu sabiedrības aptauju, uz kuru atsaucās vairāk nekā 600 personas no 37 ASV pavalstīm.

Līdzdalību motivējošie faktori

Iemesli, kas motivē Amerikas latviešus iesaistīties latviešu sabiedrisko organizāciju darbā un sabiedriskā dzīvē, bieži vien ir ļoti subjektīvi. Dažus ASV dzīvojošos latviešus līdzdarboties sabiedriskā dzīvē motivē „nostalģija“, „lepnums būt etniskam amerikānim“, iespēja „…tirdziņā nopirkt maizi, alu vai pīrādziņus“. Citi uz šo jautājumu sniedz daudz lakoniskāku atbildi: „patīk to darīt“. Tomēr papildus šiem individuāli aprakstītajiem sabiedriskās līdzdalības iemesliem ALAs izplatītajā aptaujā iezīmējas vairākas dominējošas tendences, kas ilustrē plašākas sabiedrības līdzdalības motivējošos faktorus.
Visbiežākais minētais iemesls, kas motivē Amerikas latviešus iesaistīties vietējā sabiedriskā dzīvē, ir iespēja svešumā uzturēt latviešu valodu un kultūru, ko par svarīgāko iemeslu uzrādīja 80 procenti aptaujāto. Kā otrais svarīgākais iemesls tiek minēta draudzību uzturēšana ar citiem latviešiem (73 %), bet kā trešais – piederības stiprināšana latviešu tautai (48 %).

Retāk par vienu no galvenajiem iemesliem iesaistīties sabiedriskā dzīvē tiek minēta pienākuma apziņa (30%), iespēja sniegt atbalstu Latvijai (20 %) un ģimenes ietekme (19 %). 14 % kā vienu no galvenajiem iemesliem līdzdalībai sabiedriskā dzīvē minēja iespēju iegūt un apmainīties ar praktisku, sadzīvē noderīgu informāciju. Nelielai daļai sabiedriski aktīvo latviešu (7%) kā viens no motivējošiem sabiedriskās līdzdalības iemesliem ir iespēja gūt atzinību un novērtējumu no citiem latviešiem. Trīs procentus aptaujāto Amerikas latviešu motivē „finansiāla palīdzība vai atlīdzība“. Vairākkārt kā viens no svarīgākajiem līdzdarbošanās iemesliem tiek minēts – latviešu valodas un kultūras nodošana bērniem. Tajā pat laikā aptaujā tika minētas arī tādas atbildes kā – latviešu sabiedrībā iesaistīties „neinteresē“ vai arī starp motivējošiem faktoriem tika uzrādīts „nekas“.

Līdzības un atšķirības trimdinieku un jauniebraucēju motivācijā

Analizējot ALAs aptaujā iegūtos datus šķērsgriezumā, redzams, ka parādās zināmas atšķirības atbildēs, ko snieguši “trimdas latvieši” jeb personas, kas ASV ieceļojušas II Pasaules kara rezultātā vai viņu pēcteči, un personas, kas ASV ieceļojušas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. II Pasaules kara rezultātā ASV ieceļojušie latvieši un viņu pēcteči kā galvenos trīs iemeslus līdzdalībai latviešu sabiedriskā dzīvē un sabiedriskā darbā min: 1) iespēju uzturēt latviešu valodu un kultūru, ko par vienu no galvenajiem iemesliem nosauca 82 procenti aptaujāto Amerikas latviešu; 2) draudzību uzturēšanu ar citiem latviešiem (72%) un 3) piederības stiprināšanu latviešu tautai 49 (%).

Tie latvieši, kas ieradušies ASV pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kā svarīgākos motivējošos iemeslus līdzdalībai vietējā latviešu sabiedriskā dzīvē uzskaita tos pašus iemeslus, ko Amerikas latvieši, tikai mazliet atšķirīgā secībā. Kā visbiežāk minētā motivācija jauniebraucēju atbildēs izskan iespēja veidot un uzturēt draudzības ar citiem latviešiem, ko par galveno iemeslu min 82 procenti jauniebraucēju. Tas arī izskaidro to, ka jauniebraucēji bieži vien daudz labprātāk tiekas neformālos pasākumos un sarunās nekā formālos sarīkojumos. Kā otro svarīgāko iemeslu jauniebraucēji ierindo “iespēju uzturēt latviešu valodu un kultūru” – 73%, savukārt kā trešo – “piederības stiprināšanu latviešu tautai” (50%). Kā ceturtā visbiežākā motivācija jauniebraucēju vidū parādās “praktiskas informācijas apmaiņa”, ko prioritāro trīs motivāciju sarakstā iekļāva 36 procenti aptaujāto jauniebraucēju. Salīdzinājumam, tikai astoņi procenti II Pasaules kara rezultātā ASV ieceļojušās personas un viņu pēcteči nosauca praktiskas informācijas apmaiņu kā vienu no trim svarīgākajiem iemesliem, kādēļ viņi iesaistās Amerikas latviešu sabiedriskā dzīvē.

Kā to 2012. gada pavasarī vairākos latviešu centros ALAs sarīkotajās fokusgrupās sacīja uzrunātie jauniebraucēji no Latvijas, saziņā ar citiem ASV dzīvojošajiem latviešiem viņus interesē atrast atbildes uz tādiem praktiskas dabas jautājumiem, kā piemēram, kur atrast dzīvokli, kā sameklēt darbu, iespējas apgūt un papildināt savas angļu valodas prasmes, kā iegūt veselības apdrošināšanu, sūtīt savus bērnus skolā utml. Jauniebraucēji atzīst, ka daudz no šīs informācijas esot atrodama internetā angļu valodā, tomēr par specifiskiem tematiem, kā piemēram, par apdrošināšanas polisēm un citiem juridiska rakstura jautājumiem to esot daudz vieglāk saprast savā dzimtajā valodā. Zīmīgi, ka atšķirībā no Amerikas latviešiem, starp kuriem 22% “ģimenes ietekmi” nosauc kā vienu no trim nozīmīgākajiem motivējošiem faktoriem līdzdalībai sabiedriskā dzīvē, tikai četri procenti jauniebraucēju atzīmēja ģimenes ietekmi kā atbildi uz šo aptaujā iekļauto jautājumu.

Vadoties pēc ALAs izplatītās aptaujas datiem, redzams, ka latviešus ASV līdzdarboties vietējā latviešu sabiedriskā dzīvē motivē dažādi iemesli, kas galvenokārt saistās ar latviešu valodas un kultūras uzturēšanu, draudzību veidošanu un piederības stiprināšanu latviešu tautai. Domājot par to, kā uzrunāt un piesaistīt jauniebraucējus no Latvijas, kas ir aktuāls jautājums daudzos latviešu centros ASV, organizācijām būtu vērts ņemt vērā jauniebraucēju identificēto interesi par praktiskas informācijas ieguvi un apmaiņu. Vai jūsu centrā ir kāda kontaktpersona, pie kā jauniebraucējs no Latvijas var vērsties pēc padoma par sadzīviskas dabas jautājumiem? Vai jūsu centrā ir notikusi kāda formāla vai neformāla saruna par to, kā jauniebraucējam no Latvijas labāk orientēties ASV likumos un ikdienas dzīvē? Tikai iedziļinoties, saprotot un ņemot vērā sabiedrības intereses, organizācijas varēs piesaistīt jaunus biedrus un pasākumu apmeklētājus. Saprotot, ka šīs intereses dažādām grupām atšķiras, paver iespējas veidot daudz mērķtiecīgākas un saistošākas programmas, ar ko ieinteresēt ASV dzīvojošos latviešus.

Plašāka informācija par ALAs veikto Amerikas latviešu sabiedrības aptauju pieejama pēdējā Latvian Dimensions numurā! Plašāka informācija par Amerikas latviešu organizāciju stāvokli lasīt iepriekš publicētajā rakstā: https://latviansonline.com/site/print/8351/

Paraksts zem tabulas: “Amerikas latvieši” piedāvātajā grafikā apzīmē latviešus, kas ASV ieceļojušas pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas un viņu pēctečus. “Jauniebraucēji no Latvijas” apzīmē tās personas, kas ieceļojušas ASV no Latvijas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

 

Ir pagājis gads. Katrs jaunais līdzi sev nes ko jaunu un tajā pat laikā ko zināmu un pazīstamu. Šis gads nav izņēmums. Klāt februāris un Baškīrijā notiek dziesmu konkursa „Pavasara pilēšana” konkursantu atlase.

Katru gadu ansamblis „Atbalss” šajā konkursā gūst labus rezultātus. Vienmēr esam tikušas līdz pusfinālam, vienmēr esam ieguvušas atzinības rakstus un uzslavas, bet gribas ko vairāk, gribas iet tālāk un parādīt, ka mēs – latvieši –  te esam. Kaut nedaudz, bet esam, un mūsu dziesma, mūsu balsis spēj skanēt un spēj uzrunāt ikvienu šajā Urālu piekājes zemē, kas atrodas tik tālu no Latvijas, bet atmiņas saites to pietauvo pavisam tuvu mūsu apziņai.

Šoreiz izaicinājumu metu pati sev. Meitenēm mācīju dziesmu no Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku repertuāra, proti, „Neba maize pate nāca”. Par izaicinājumu to saucu tādēļ, ka bez muzikālās izglītības mazliet sarežģīti pareizi iemācīt dziedāt noteiktu melodiju, turklāt divbalsīgi. Bet nav nekā neiespējama, Baškīrijā to esmu sapratusi vairākkārt. Mācījāmies, mācījāmies un iemācījāmies. Slīpējām un vīlējām, klausījāmies, varētu pat teikt, ka mocījāmies, kamēr apguvām tik ļoti darbīgo tautas dziesmu. Vienu brīdi domāju, ka ideja jāmet pie malas un jāmeklē kas vienkāršāks, bet godkārības velniņš bija spēcīgāks par nedrošības „urķi”. Dziesmu apguvē bija ieguldīts pārāk daudz laika un pūļu, lai to noliktu malā, pie tam, kas neriskē, tas netiek uz konkursa finālu, vai ne?!

Atlases pirmajā kārtā žūrijas locekļi bija patīkami pārsteigti, tāpēc pusfinālam tikām izvirzīti uzreiz. Lai sagatavotos finālam, tika atvēlētas divas nedēļas. Pirmajā brīdi tas likās vairāk nekā pietiekami, taču, jo vairāk strādājām, jo vairāk sapratām, ka jāstrādā vēl vairāk. Dziesma likās šķība, greiza, nepiemērota, bet mest to pie malas bija krietni par vēlu. Tad nu sažņaudzām dūrē savu pāri palikušo drosmi un platierm smaidiem gājām pretī savam un dziesmas liktenim. 9. februārī notika konkursa fināls, nebija tik labi kā gribētos, taču spērām soli uz priekšu. Uzslavu vietā saņēmām norādījumus, kas jāievēro, ja konkursa finālā gribam saņemt godalgotas vietas. Un mēs taču gribam finālā nokļūt!

Mums tik jāturpina mūsu iesāktais dziesmas ceļš, jāatgādina par sevi, savu kultūru un valodu, un dziesma ir viens no tiem izteiksmes veidiem, kad latviešu identitāte un gars spēj runāt visskaļāk.

 

A cursory look at Latvia’s National Development Plan 2014-2020 would suggest that foreign policy seems to play a very small role in Latvia’s future. The Foreign Ministry is solely responsible for only one section and that primarily deals with strengthening Latvia’s political and economic interests abroad.

However, each ministry is assigned a “Territory of Responsibility”. Here the Foreign Ministry takes on enormous importance, because its sphere of operation is designated as “The Whole World”.

Clearly, Latvia’s foreign service cannot embrace the entire world, so it is natural to divide that world into regions of priority. For the purposes of the Latvian Parliament’s annual Foreign Policy Debates, I’ve chosen to isolate those priorities by segmenting Latvia’s foreign policy world into concentric circles of interest. I have identified six such circles.

The first and closest circle includes our immediate neighbours: Lithuania, Estonia, Belarus and Russia. While relations with all these countries are important economically, they are much more complex and diverse politically. They will remain a top priority in 2013. 

The second circle is slightly larger, and includes the Baltic Sea region and the Nordic countries. Here we continue to develop good ties in such multi-lateral formats as NB8, the Nordic-Baltic Council and the Council of Baltic Sea States. This year Latvia hosts the Baltic Development Forum and in 2015 during our Presidency of the European Union, we plan to organize a special forum on the EU’s Baltic Sea Strategy.

But in 2013 most of our attention will be focused on the third circle, where I have placed the European Union and NATO.  Both organizations expand our areas of direct foreign engagement, although at the moment the greatest challenges lie in the EU itself, and our place in it. As always, our strategic partnership with the United States anchors our commitment to the transatlantic relationship.

This third circle also reveals the geographic direction of our interest in the fourth circle:  the EU’s Eastern Partnership. Cooperating with and supporting such eastern neighbours as Georgia, Ukraine, and Moldova has always been a priority for Latvia. Direct person-to-person ties in these countries dating back to pre-independence periods has enabled Latvia to make robust use of Cooperative Development programs, which need to be expanded. Latvia also plans to host an Eastern Partnership Summit during our EU Presidency in 2015.

History, economic interests, and Latvia’s foreign policy priorities also determine the geographic direction of our sphere of interest in the next, fifth circle – Central Asia and Afghanistan. Latvia’s embassies in Uzbekistan and Kazahkstan have been extremely successful as contact embassies for NATO, and have developed a special expertise and respect in the entire region. This needs to be expanded.

Latvia’s role in the NATO ISAF mission in Afghanistan has produced a unique opportunity for long-term economic development as well. Working together with the US, Russia, NATO and regional countries, Latvia plays a key role in the Northern Distribution Network – the transport corridor for shipping NATO ISAF supplies from Latvia to Afghanistan. This has enormous future potential, for the moment that this network becomes a commercial transhipment corridor and connects to the planned New Silk Road, the door will open for Latvia’s road to the sixth and last circle, the Far East.

If until now such countries as China, Japan, Korea and India didn’t seem within reach of Latvia’s foreign policy grasp, then today they are very palpable. China and Japan have very active embassies in Riga and soon will be joined by South Korea. These countries are part of one of the most dynamic and rapidly growing regions in the world, and are looking with growing interest at Latvia’s strategic location in Northern Europe. The time has come to focus much more attention to this region, and determine how economic and political developments there can be aligned with Latvia’s long-term national interests. While some commentators have made much of the United States’ ‘pivot’ to Asia, it’s only natural that Europe does the same. Thanks to Latvia’s eastward tangent through the six circles of foreign engagement, this once distant region of the world is the logical next step in the long-term expansion of our international diplomacy.

Last year, the Latvian Foreign Ministry took a bold (and necessary) step in providing the framework for Latvia’s ‘pivot to the Far East’.  It established an ‘External economic policy coordinating council’, which brings together the Foreign, Economic, Transportation and Agricultural ministries, as well as other state institutions.  This institutional model of cooperation is ideally suited to review and analyse just how Latvia’s economic interests, geostrategic location and existing logistical and transportation links to the east can be further developed to promote our national interests. Suddenly, the Far East no longer seems so far.

Latvia cannot embrace the world, but thinking strategically about our potential long-term interests in specific geographic directions and regions, Latvia’s foreign policy can play an essential role in promoting our national interests. We are moving in the right direction. But we must move faster, further and with a greater understanding of Latvia’s unique place in a globalized world. 

(This article is based on remarks made on January 24, 2013 during the Latvian Parliament’s annual debates on foreign policy.)