Latvieši Baškīrijā atkal piedalās dziesmu konkursā

Ir pagājis gads. Katrs jaunais līdzi sev nes ko jaunu un tajā pat laikā ko zināmu un pazīstamu. Šis gads nav izņēmums. Klāt februāris un Baškīrijā notiek dziesmu konkursa „Pavasara pilēšana” konkursantu atlase.

Katru gadu ansamblis „Atbalss” šajā konkursā gūst labus rezultātus. Vienmēr esam tikušas līdz pusfinālam, vienmēr esam ieguvušas atzinības rakstus un uzslavas, bet gribas ko vairāk, gribas iet tālāk un parādīt, ka mēs – latvieši –  te esam. Kaut nedaudz, bet esam, un mūsu dziesma, mūsu balsis spēj skanēt un spēj uzrunāt ikvienu šajā Urālu piekājes zemē, kas atrodas tik tālu no Latvijas, bet atmiņas saites to pietauvo pavisam tuvu mūsu apziņai.

Šoreiz izaicinājumu metu pati sev. Meitenēm mācīju dziesmu no Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku repertuāra, proti, „Neba maize pate nāca”. Par izaicinājumu to saucu tādēļ, ka bez muzikālās izglītības mazliet sarežģīti pareizi iemācīt dziedāt noteiktu melodiju, turklāt divbalsīgi. Bet nav nekā neiespējama, Baškīrijā to esmu sapratusi vairākkārt. Mācījāmies, mācījāmies un iemācījāmies. Slīpējām un vīlējām, klausījāmies, varētu pat teikt, ka mocījāmies, kamēr apguvām tik ļoti darbīgo tautas dziesmu. Vienu brīdi domāju, ka ideja jāmet pie malas un jāmeklē kas vienkāršāks, bet godkārības velniņš bija spēcīgāks par nedrošības „urķi”. Dziesmu apguvē bija ieguldīts pārāk daudz laika un pūļu, lai to noliktu malā, pie tam, kas neriskē, tas netiek uz konkursa finālu, vai ne?!

Atlases pirmajā kārtā žūrijas locekļi bija patīkami pārsteigti, tāpēc pusfinālam tikām izvirzīti uzreiz. Lai sagatavotos finālam, tika atvēlētas divas nedēļas. Pirmajā brīdi tas likās vairāk nekā pietiekami, taču, jo vairāk strādājām, jo vairāk sapratām, ka jāstrādā vēl vairāk. Dziesma likās šķība, greiza, nepiemērota, bet mest to pie malas bija krietni par vēlu. Tad nu sažņaudzām dūrē savu pāri palikušo drosmi un platierm smaidiem gājām pretī savam un dziesmas liktenim. 9. februārī notika konkursa fināls, nebija tik labi kā gribētos, taču spērām soli uz priekšu. Uzslavu vietā saņēmām norādījumus, kas jāievēro, ja konkursa finālā gribam saņemt godalgotas vietas. Un mēs taču gribam finālā nokļūt!

Mums tik jāturpina mūsu iesāktais dziesmas ceļš, jāatgādina par sevi, savu kultūru un valodu, un dziesma ir viens no tiem izteiksmes veidiem, kad latviešu identitāte un gars spēj runāt visskaļāk.

 

image

Baškīrijas latviešu koris “Atbalss” dziesmu konkursa “Pavasara pilēšana” atlasē.

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *