Ķekatnieki maskās

Arhlatviešu vidusskolā saulgriežu vakaru svin latviešu ķekatnieki

Ilona Saverasa | 

Kas tur rībina gar istabiņu? Ķekatiņas dancina savus kumeliņus.

Arhlatviešu vidusskola saulgriežu vakarā bija pilna ar ķekatniekiem, tautu meitām un tautu dēliem, koklētājām, stabulētājām, bluķa vilcējiem un bluķa stūmējām. Baškīri, krievi, tatāri, čuvaši un visiem pa vidu latvieši trokšņoja, dziedāja, baidīja mošķus un ķēmus Arhlatviešu ciemā. Tikai šoreiz trokšņotāju starpā bija ne tikai Baškīrijā mītošie latvieši, saulgrieži svinēt bija ieradušies arī Sibīrijā (Omska, Omskas apgabala Augšbebru ciems) dzīvojošie latvieši.

Vēstures avotos teikts, ka vislielākais ieceļotāju skaits Krievijā no Latvijas bija laikā no 1894. līdz 1914. gadam. Šajā laika posmā Sibīrijā izveidojās ap 200 latviešu koloniju. Visā Krievijā tajā laikā bija vairāk nekā 200 000 latviešu. Bezzemnieki, kalpi, amatnieki, rentnieki pameta savu dzimteni, devās uz Sibīriju, kur bija iespējams iegūt zemi. Pēc 1928. gada ziņām Krievijā bija 372 lielākas latviešu kolonijas, tajās bijušas 11 650 saimniecības un nodibinātas 106 latviešu skolas.

Augšbebru ciems ir dibināts 1897. gadā, kad tajā ir reģistrēti pirmie ieceļotāji no Latvijas. Lielākoties Augšbebros dzīvojušie ieceļotāji no Nīcas un Bārtas. Aizbraucēji no Latvijas ar visu iedzīvi zirgu pajūgā uz Sibīriju braukuši apmēram trīs mēnešus. Dažas ģimenes no Omskas uz Augšbebriem braukušas laivās pa Irtišu.

1937./ 38. gadā Lielā genocīda laikā arī Augšbebros tiek arestēti cilvēki. Visiem ciemata iedzīvotājiem bija jāpamet savas viensētas un jāpārceļas uz dzīvi ciemā. Mājas nojauca un pārzāģēja uz pusēm, jo jaunā valdība tik lepnas mājas ar 12 durvīm neatļāva celt, tāpēc pusi mājas pārdeva, otru pusi pārveda uz ciemu.

1912. gadā Augšbebros nodibina skolu. Skolā bērni mācījās latviešu valodā. Mācības latviešu valodā notika līdz 1937. gadam, vēlāk skolā mācības notiek krievu valodā. 2001. gadā skolai atjauno nacionālās skolas statusu un latviešu valoda ir viens no mācību priekšmetiem. Diemžēl jau divus gadu skolotājs no Latvijas uz Augšbebriem nebrauc, latviešu valodas un kultūras saglabāšana ir pašu augšbebriešu rokās. Latviešu valodas aģentūra sūta skolotāju uz Baškīriju un Omsku.

Gan Augšbebriem, gan Omskas Latviešu biedrībai „Zvaigznīte” ir sadraudzība ar Cēsu pilsētu.

Šogad bluķa vakars pulcināja kopā daudzus jo daudzus ciema iedzīvotājus. Lielos un mazus, vecus un jaunus. Katrs centās kaut gabaliņu pavilkt bluķi, lai noveltu no sevis gada laikā sakrāto smagumu, kas spiedis plecus, katrs centās pieskarties nāvei, lai nodrošinātu sevi ar labu veselību un garu dzīvi. Skolas direktore Nadeža Freimane deva ugunij ziedu – maizi, sāli, ūdeni, naudu un dzīparu. Tas viss tāpēc, lai Arhlatviešu ciema iedzīvotāji spētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo dzīvei, tajā pat laikā neaizmirstu par domu un dvēseles skaidrību un tīrību. Gan lieliem, gan maziem aizraujošas likās Omskas un Augšbebru latviešu vadītās spēles „Kaza un vilks”, „Vilks un aitas”, „Danco, lāci”, „Nāves rotaļa” un, protams, neiztika bez ierastajiem dančiem, ar kuriem latviete Raja no Omskas prata aizraut ikvienu.

Šorīt ārā puteņo. Ceļš aizpūsts, redzēt nevar it neko, bet vakar, šķiet, pašas debesis mūs lutināja, jo spīdēja saule, bija silts un patīkams laiks. Liekas, arī daba priecājās kopā ar mums, ļaujot izbaudīt noslēpumaini mistisko saulgriežu nakti ar savējiem – latviešiem.

 

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.

KODAK Digital Still Camera

Latvijas vēstniecības Krievijā pārstāvji ciemojas Arhlatviešu vidusskolā

Ilona Saverasa | 

„Latvieši ir čakla, draudzīga un miermīlīga tauta”, tā Baškortostānas Republikas galvaspilsētā Ufā Latvijas vēstniecei Krievijā Astrai Kurmei un viņas delegācijai tika raksturoti Baškīrijas latvieši.

16. decembrī Arhlatviešu vidusskolu apmeklēja Latvijas vēstniecības Krievijā pārstāvji. Tie bija: Inita Dzene –Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas vadītāja, Juris Kalvis – Latvijas vēstniecības Krievijā pirmais sekretārs, Kaspars Svilāns – Latvijas vēstniecības Krievijā trešais sekretārs. Delegācijas mērķis bija apmeklēt skolu, satikt vietējos latviešus, uzklausīt to jautājumus, iepazīties ar bērniem, kas apgūst latviešu valodu, kā arī apzināties palīdzības sniegšanas iespējas skolai un skolēniem, kas mācās latviešu valodu.

Vēstnieces Astras Kurmes vizītes mērķis bija attīstīt ekonomiskos sakarus, pārrunāt kultūras un diasporas jautājumus Baškortostānā. Vēstniece skolu neapmeklēja, bet apsolījās to izdarīt Jāņos, kad Baškortostānas Latviešu biedrība svinēs 20 gadu jubileju.

Negribas sausi teikt „vēstniecības pārstāji”, piemērotāks šķiet vārds „tautieši”, tik vienkārši viņi likās, un ne tikai man. Arī kolēģi bija patīkami pārsteigti par atbraukušajiem viesiem, diemžēl „Maskava”, „vēstniecība”, „pārstāvji, delegāti” vietējiem saistās ar augstprātību un iedomību, tāpēc vēl jo lielāks pārsteigums par vienkāršo un silto cilvēcību, kuru izjutām esot kopā ar tautiešiem no Maskavas.

Ansamblis „Atbalss” priecēja viesus ar dziesmām un dejām, skolēni runāja dzeju latviešu valodā. Atbraucēji likās patīkami pārsteigti par to, ko redzēja, arī bērnos bija jūtams vāji slēpts lepnums par to, ka viņu dziedāšanas, dejošanas un latviešu valodas prasmes tika atzinīgi novērtētas.

Prieks arī par Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas pateicības rakstiem skolas direktorei Nadeždai Freimanei un Latviešu vēsturiskā muzeja radītājai Annai Gusarovai. Šos pateicības rakstus pasniedza Inita Dzene – Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas vadītāja.

Šķiet aizbraukušie tautieši vienmēr interesēs citus, turklāt aizbraucēji būs saistoši tik ilgi, kamēr viņi paši neļaus par sevi aizmirst. Tā arī Baškīrijas latvieši, lai gan jau sestajā paaudzē dzīvo Baškortostānas Republikā, Latvijā par viņiem zina, cenšas palīdzēt un uzturēt sakarus cik ilgi vien iespējams. Paldies! Vietējiem latviešiem un viņu pēcnācējiem ir svarīgi apzināties, ka savai etniskai dzimtenei tie ir nozīmīgi.

Šī tikšanās lika saprast, ka Baškīrijas latviešiem ir pie kā vērsties, ja nepieciešama palīdzība, šī tikšanās viesa cerību, ka neviens nav aizmirsts, šī tikšanās radīja lepnumu par to, ka latvieši ir tauta, kas savējos nepamet un neaizmirst.

 

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.

3×3 Austrālijā – kur piedzīvot latvietības devu Adelaides kalnos

Daina Grosa | 

Intervija ar 3×3 2016 Adelaidē rīkotāju Mārīti Rumpi.

Lūdzu pastāsti par 3×3 Austrālijā. Kas 3×3 saieti vispār ir un kur un kuros datumos šogad saiets tiek rīkots?

Šis būs trīsdesmit trešais 3×3 Austrālijā, tātad tas ir noticis jau ilgu laiku un manuprāt tas nozīmē, ka cilvēkiem patīk un ir vajadzīga šī saulainā vasaras nedēļa, kura satikties ar latviski runājošiem draugiem un paziņām.

2016.g. saiets notiks no 2.-8.janvārim, Adelaides kalnos, Nunyara konferences centrā. Skaistā vietā, kas ir ļoti tuvu pilsētai, bet taja pašā laikā ir kalnā ar skaistu skatu. Šī 3×3 tēma būs ” Latvijas putni”. Dziedāsim, kā putni, dejosim, kā putni un izrādīsim savas krāšņās spalvas kā putni!

Kā jau mūsu pieteikuma veidlapā ir minēts 3×3 pamatā ir latviešu valoda, latviskā dzīvesziņa un zināšanas.

Esi 3×3 vadītaja šogad. Kā sanāca uzņemties šo pienākumu? Pastāsti, lūdzu, mazliet par sevi.

Pati esmu dzimusi un augusi Latvijā. Ierados Austrālijā 2005.g. novembrī. Šī gada sākumā domāju, ka mana meita Kristiāna (5.g.) ir izaugusi pietiekoši liela, lai mēs dotos uz 3×3. Jo kā jau visas mammas, kuras vēlas, lai viņu bērni runātu latviski, domāju, ka nedēļa priecīgā gaisotnē un latviskā vidē nāktu par labu latviešu valodai. Par cik pati nekad neesmu apmeklējusi 3×3 iepriekš, jo bija mazi bērni, tad ar interesi devos uz Ulda Ozoliņa rīkoto informācijas pēcpusdienu Tālavas mazaja zālē. Uldis bija ieradies kopā ar Ingu Jaksi (puse x puse) 3×3 bērnu programmas vadītāju un izstāstīja mums kā tās lietas notiek 3×3.

Tajā reizē arī tika diskutēts par labāko laiku, kad rīkot 3×3 un cik bieži rīkot. Tā gaisotne pēc šīs sanāksmes bija tāda nez vai vispār rīkos un man bija tāda sajūta – nu kā tad tā, es beidzot sataisījos un nebūs 3×3! Uldis mēģināja pierunāt vairākus cilvēkus rīkot saietu, bet kaut kā tas nevedās…

Tad nu domāju, kas neriskē, tas nevinnē. Ja gribu savai meitai 3×3, tad laikam jāpiekrīt un jādara kaut kas lietas labā. Tā nu es esmu šeit un tagad. Protams, tas viss nenotiktu, bez konsultācijām no ļoti zinošiem 3×3 vadītājiem un dalībniekiem Anda un Rudītes Bērziņiem, paša Ulda Ozoliņa, iepriekšējā 3×3 Sidnejā komandas atbalsta un Latvijas Kultūras Ministrijas atbalsta, kas ļoti izpalīdzēja finansiāli, lai mēs varētu saglabāt pēc iespējas zemākas cenas dalībniekiem.

Kādus lektorus šogad varam sagaidīt? Vai būs arī vieslektori no Latvijas?

3×3 var lepoties ar ļoti zinošiem un gudriem lektoriem gan no Latvijas gan Austrālijas. No Latvijas ieradīsies folkloriste un saemas deputāte Janīna Kursīte, kura zinās stāstīt gan par jaunumiem politikā gan vadīs savu ievirzi par folkloru.

Būs arī Ventiņ zāļu sieva Līga Reitere, kurai arī tiks atvēlēts laiks ievirzei. Tajā viņa stāstīs par labumiem (tējām, garšaugiem utt.), kurus varam atrast dabā, mācīs pīt zāļu kroņus (varbūt no eikaliptiem!)  un konsultēs interesentus tautastērpu valkāšanā un darināšanā. Kā arī var novadīt kādu glītrakstīšanas stundu.

Būs arī divas dziedātājas no “Latviešu Balsīm” Laura Jēkabsone un Zane Stafecka, kuras mēģinās atrast apslēptos talantus un nospodrināt jau esošo talantu dziedāšanas prasmes.

Protams nevar aizmirst mūsu pašu Austrālijas lektorus, kuri ir ne mazāk spoži un zinoši savā jomā. Tātad piedalīsies Ilze Švarcs, kura stāstīs par “Latviesu rotu vēsturi”, Arnis Gross ar referātu “Pastāvēs, kas digitalizēsies” rādīs jaunākos atklājumus datorpasaulē, kurus var lietot latviešu valodā. Daina Gross pastāstīs par PBLA latviešu valodas, kultūras un vēstures tālmācības projektu, Ilga Vēvere “Cilvēka ķermeņa valoda” būšot nopietni un nenopietni stāstījumi un piemēri par to kā mēs kustamies.

Kādas nodarbības paredzētas – rokdarbu, nopietnāka rakstura?

Rokdarbi mums ļoti nopietni šogad. Vizma Boag vadīs šūšanas ievirzi un vedīs uz 3×3 īstas šujmašīnas un dāmas varēs šūt somiņas un citus aksesuārus ar mūsu 3×3 tēmas “Latvijas putni” simboliem. Anda Banikos vadīs “lino-cut” ievirzi, kur būs jāstrādā ar linoleju, krāsām un speciāliem amatrīkiem un varēs taisīt skaistas apsveikumu kartītes. Būs arī adīšanas puduris Agneses Dombrovskas vadībā, kur varēs papļāpāt pēc garās dienas un tajā pašā laikā kaut ko uzmeistarot ar pirkstiņiem un adāmadatām. Būs arī “Tai čī” vingrošana Pētera Strazda vadībā, sports, muzicēšana, runāsim pareizi nodarbības.

Ko lai dara, ja kāds uz 3×3 nevar tikt uz visu laiku? Vai pastāv iespēja atbraukt uz dienu, divām?

Būsim priecīgi Jūs uzņemt arī uz pāris dienām. Vienīgi arī tad ir jāpiesakās laicīgi (vismaz 3 dienas iepriekš), lai Jūs nepaliktu bez pusdienām vai vakariņām. Var aizpildīt parasto pieteikšanās veidlapu un norādīt no kura līdz kuram datumam Jūs būsiet un cikos ieradīsieties un dosieties prom.

Vai bērniem arī būs nodarbības?

Jā, bērniem būs pašiem sava programma Ingas Jakses vadībā. Bērni dziedās, dejos, sportos un veidos dažādus pirkstiņdarbus. Lūgsim arī vecākus vai vecvecākus talkā, lai palīdz bērniem un mazbērniem, lai būtu interesantāk un jautrāk.

Kas paredzēts vakaros?

Vakara programā būs danču vakars Līgas Reiteres vadībā, šķēršļu gājiens Anda un Rudītes Bērziņu pārziņā, Lauras Jēkabsones un Zanes Stafeckas rīkoti “Dziesmu kari”, Viktorīna, ko piedāvās Karīna Jaunalksne, kā arī kādā no vakariem pie mums viesosies “Latviešu balsis” dzelteno tērpu kolekcijas māksliniece Edīte Treija un pastastīs par to kā tapa šie tērpi. Būs arī Siksnu pāra rīkots vakars, kurā ieskatīsimies un ieklausīsimies “Aspāzijas dzīvē un dzejā”. Tātad programma solās būt ļoti daudzpusīga.

Vai šogad 3×3 būs kādi jauninājumi, kas nav bijuši agrāk?

Kā jaunums šogad būs nodarbības angļu valodā tiem cittautiešiem, kuri ir ieprecējušies latviešos. Ievirzi vadīs Uldis Ozoliņš,  kā arī viņi varēs mācīties latviešu valodu Andas Banikos vadībā.

Vai vēl var pieteikties uz 3×3?

Jā, esam pagarinājuši pēdējo pieteikšanās dienu, līdz 15.decembrim – tātad droši varat pieteikties.
Pieteikšanās veidlapas var lejuplādēt no 3×3  mājas lapas, vai arī varu nosūtīt Jums pa pastu.
Nekautrējaties un zvaniet vai rakstiet Mārītei Rumpei: e-pasts m.rumpe@gmail.com vai mob tel: 0431056045

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.