Some folks mark their name-day by receiving flowers and sweets from friends. Aigars Apinis brings home the gold.

Apinis, 39, set a new world record Aug. 31 in the men’s shot put and won a gold medal for Latvia in the 2012 London Paralympic Games, according to official results. Aug. 31 also is the name-day (vārdadiena) for people named Aigars or Vilma.

Apinis reached a distance of 10.23 meters to set the new record. The silver medal went to Mexico’s Mauro Maximo de Jesus, who reached 8.68 meters for a seasonal best. Scot Severn of the United States won the bronze medal.

It was the third time Apinis medaled in the shot put. Apinis won a bronze in the event in the 2000 Sydney Paralympics. Eight years later in the Beijing Paralympics, Apinis set a world record and won a silver medal.

Apinis competes in the F52 classification, which is for wheelchair athletes who throw from a seated position, according to the Olympics and Paralympics website, london2012.com.

Besides the shot put, Apinis also competes in the discus event, in which he also has medaled several times. He won bronze in the Sydney Paralympics, gold in the 2004 Athens Paralympics and gold again in the Beijing. Apinis is scheduled to compete in the discus throw Sept. 6 in London.

The Paralympic Games began Aug. 29 and run through Sept. 9. Six athletes from Latvia are competing in various events.

Changes to Latvian law allowing dual citizenship for people living abroad—including exiles and their descendants as well as recent emigrants—are a step closer to approval by the Saeima.

The Latvian parliament’s Citizenship Law Amendments Subcommittee (Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija) has agreed to language that would enable a broad range of persons to become dual citizens, which under the current law is not allowed.

The subcommittee approved the amendments during a July 31 meeting, the Saeima Press Service announced in a news release. The legislation (Nr. 52/Lp11) now heads to the Legal Affairs Committee (Juridisko lietu komisija), where it must be reviewed before a second reading can take place in the full Saeima. The parliament resumes its work when the autumn session begins Sept. 4.

“Working with experts and interested parties, the subcommittee has managed to agree on changes to the law that reflect today’s situation and resolve the most fundamental challenges,” said MP Ingmārs Čaklais, chair of the subcommittee, according to the press service. Čaklais did not respond to an email seeking further comment.

The amendments would allow dual citizenship for persons who have become citizens of countries that are part of the European Union, the European Free Trade Association or the NATO defense alliance. That covers most of Europe as well as Canada and the United States. The amendments also would allow for dual citizenship for people in countries with which Latvia has treaties recognizing it.

Latvian exiles and their descendants also would be allowed to become dual citizens. The current Citizenship Law included a provision that allowed them to reclaim Latvian citizenship until July 1995. Since then, however, the law generally forbids new dual citizens.

Persons who through marriage or adoption have become citizens of another country also would be allowed to retain their Latvian citizenship.

In other individual cases, dual citizenship would be allowed by the action of the Cabinet of Ministers, according to the proposed amendments.

The amendments also call for a child to become a Latvian citizen no matter where they are born, as long as one of the parents is a citizen.

The changes to the Citizenship Law are part of legislation first proposed last year by MPs from the Unity (Vienotība) party during the 10th Saeima and reintroduced in November by the 11th Saeima’s Legal Affairs Committee. Technical corrections to the amendments were proposed by the Ministry of Justice and in December received backing from the Cabinet of Ministers.

The debate over dual citizenship, as well as overall reform of the Citizenship Law, has continued for several years and has been heightened by continued emigration from Latvia as well as renewed interest from the exile community. Former Justice Minister Gaidis Bērziņš gave strong support to the renewal of dual citizenship when he spoke to a March conference devoted to the issue of Latvian citizenship in the 21st century. Culture Minister Žaneta Jaunzeme-Grende, visiting the recent Latvian Song Festival in Milwaukee, Wis., heard from Latvian-Americans that they eagerly await the amendments, according to spokesperson Ieva Līne.

The subcommittee also agreed on somewhat controversial language regarding children born to noncitizens, of whom an estimated 312,000 live in Latvia. Under current law, children born to noncitizens can become Latvian citizens only upon application by their parents. The proposed amendments would allow parents to designate their child as a Latvian citizen at the same time as the birth is registered, but they will have to promise to help the child learn the Latvian language and acquire respect and allegiance to Latvia, according to the Saeima Press Service.

Still to be debated, according to the press service, are several points, such as language requirements for ethnic Latvians and Livs who live abroad and wish to become Latvian citizens, as well as rules regarding revocation or renunciation of citizenship. Those issues would be addressed before the third and final reading of the legislation.

Ar šo, tik ļoti mudinošo saukli, 13. un 14. jūlijā, Latvijā notika Latvijas Republikas (LR) Kultūras Ministrijas (KM) rīkota starptautiska konference, kurā piedalījās un ar idejām, ierosinājumiem, ieteikumiem dalījās 120 dalībnieki no visas pasaules.

Šāda konference tiek rīkota jau otro gadu, sadarbībā ar Ārlietu Ministriju (ĀM), Izglītības un Zinātnes Ministriju (IZM), Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) un Eiropas latviešu apvienību (ELA), kā arī Saeimas, ministriju, sabiedrisko organizāciju un ārzemēs dzīvojošo latviešu organizāciju pārstāvjiem.

Piektdien, 13.jūlijā konferenci atklāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboliņa,vēlāk sekoja Izglītības un Zinātnes ministra Roberta Ķīļa, Tieslietu ministra Jāņa Bordāna un nodibinājuma Rīga 2014 pārstāves Annas Muhkas uzrunas. Pirmā konferences diena noritēja ļoti pozitīvā un nepiespiestā gaisotnē, kur virmoja dažādu ideju apmaiņa, noritēja neformālas diskusijas un ieteikumi, kuru konkrētu pielietojumu nācās rast konferences otrajā dienā.

Sestdien, 14. jūlijā uzrunas konferencē teica Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš aicināja nevilcināties ar grozījumiem likumā par dubultpilsonību. Informēja par to, ka šobrīd veidojas starpministriju atbalsta komanda reemigrācijas pasākuma plāna izstrādei. Kā arī atzīmēja ārzemju latviešu saišu stiprināšanu ar Latviju, kā piemēru minot Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes – Grendes viesošanos XIII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos un Pasaules koru olimpiādē ASV.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis uzsvēra, ka ir svarīgi formulēt konkrētus priekšlikumus topošajam Latvijas Nacionālās attīstības plānam.
Savukārt LR ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe, atgādināja, ka darbs ar ārzemju latviešiem ir vairāku ministriju kompetencē, tādejādi ir pozitīvi, ka šajā konferencē tiek pārstāvētas vairākas ministrijas un tās tiek informētas par to, kas rūp diasporas pārstāvjiem un ko var darīt valdība.

LR KM Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Ruta Klimkāne informēja, ka pamatojoties uz pagājušā gada konferencē izvirzītajiem mērķiem, Ministru kabinets šā gada maijā konceptuāli atbalstīja sabiedrības saliedētības pasākumus, lemjot par papildu budžeta līdzekļiem ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem. No neparedzētajiem līdzekļiem 2012. gadā tika piešķirti 50 000 lati lasīšanas veicināšanas programmai “Bērnu un jauniešu žūrija”, 27 000 lati ārzemju latviešu dalības atbalstam XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV deju svētkos, kā arī 75 000 lati Latvijas NVO fonda “Ārpusskolas sadarbības programmas” izveidei.

Ekonomikas Ministrs Daniels Pavļuts, atzina, ka “nepietiekams turīgums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki atstāj valsti”. Viņš arī prognozēja, ka nākamajos gados ik gadu ekonomika radīs aptuveni 15 000 jaunas darba vietas, tomēr, lai tas notiktu ir vajadzīga informācijas pieejamība par darba vietām.

Saeimas deputāts Ingmārs Čaklais aicināja plašsaziņas līdzekļus vairāk skaidrot sabiedrībai par topošajiem grozījumiem Pilsonības likumā.

Lielu interesi konferences dalībniekos izraisīja Lietuvas Ārlietu Ministrijas pārstāvja Arvīda Daunoravičius stāstījums. Viņš dalījās pieredzē gan par mērķiem un uzdevumiem, ko Lietuvas valdība izvirzījusi un kas saistīti gan ar nacionālo identitāti, vēsturisko atmiņu, gan politiku, ekonomiku, sociālo un kultūras dzīvi. Kā arī stāstīja par sadarbības programmu “Globālā Lietuva” un tās izvirzītajiem mērķiem, kas saistīti ar nacionālo identitāti. Kā zināms pēc pēdējo dienu informācijas, arī Latvijas ministrijas ir ieteikušas īstenot līdzīgu projektu, mediju tīklu “Globālais latvietis”.
Par paveikto pagājušajā gadā diasporas sadarbībai ar valdību un par šā gada iecerēm, kongresa dalībniekus iepazīstināja Eiropas Latviešu Apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers.

Pēc ievaduzrunām sekoja piecu darba grupu sesijas:

Izglītība, ko vadīja Pasaules Brīvo latviešu apvienības izglītības priekšsēde Daina Grosa un Izglītības un Zinātnes ministra padomniece Liesma Ose.

Ārpusskolas izglītība: saieti, nometnes – pamats identitātes veidošanai, ko vadīja PBLA Izglītības padomes priekšsēdes vietniece Līga Ruperte un Trīsreiztrīs Latvija valdes priekšsēdētāja Inese Krūmiņa.

Novadnieki, ko vadīja Amerikas Latviešu apvienības un PBLA pārstāve Taira Zoldnere un Latvijas Universitātes pārstāve Dace Dzenovska.

Kultūra, ko vadīja KM Kultūras un nemateriālā mantojuma centra pārstāve Dace Melbārde un ELA un Latviešu biedrības Īrijā pārstāve Inguna Grietiņa.

Jaunieši, ko vadīja projektu vadītājs Jānis Dirveiks un Jaunatnes organizāciju apvienības “IMKA Latvija” pārstāve Linda Ūzuliņa.

Darba grupās diena ritēja ļoti raiti, jo idejas, šķēršļi, ieteikumi valdībai, dažādi projekti, lai uzlabotu sadarbību iekšēji diasporā un starp diasporu un valdību “bira” viens pēc otra. Apkopot, iesniegšanai tālākai virzībai, tos nenācās viegli, jo no dažiem simtiem priekšlikumu bija jāizvirza svarīgākie. Mazliet projekta grupu darbu apgrūtināja valdības pārstāvji tajās, jo tajā mirklī ne vienu vien reizi nācās atskārst, ka ne vienmēr diasporas vajadzības tiek saprastas pareizi un ne vienmēr valdības paredzamais ieguldījums diasporas vajadzībām ir tur, kur to patiesi vajadzētu. Ir grūti pārliecināt par vērtībām, kas krājušās gadu desmitiem, reizēm tās ir pavisam vienkāršas un grūti saprotamas Latvijā dzīvojošajiem. Komunikācijas un sadarbības trūkums izskanēja katras darba grupas rezultātu izklāstā. Nonācām pie kopsaucēja, ka to ir ļoti vienkārši izdarīt, proti, apvienoties vienā runājošā vienībā savā mītnes zemē, kas sadarbojas ar Latviju un diasporu, tādejādi uzlabojot informācijas apmaiņu un vajadzību apkopojumu.

Sīkāk par katras darba grupas rezultātiem un priekšlikumiem valdībai tiks ziņots.

Konference noslēdzās ar ELA Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras sadarbības memoranda parakstīšanu.