2012. gada 14. septembrī Latvijas vēstnieks Kanadā Juris Audariņš Toronto Latviešu biedrības Sestdienas skolas koklēšanas skolotājai Marisai Zubānei pasniedza desmit Latvijā darinātas kokles. Tautiskie instrumenti tika nodoti skolotājas Zubānes gādīgajās rokās, kas vēstniecībā bija ieradusies tās saņemt kopā ar ģimeni – vīru Albertu un meitām Karlīni un Lieni, kuŗas šogad apgūs koklēšanas prasmi, – tā iesākās Latvijas vēstniecībā Kanadā trešās sekretāres Egijas Eglītes izplatītais paziņojums Latvijas plašsaziņu līdzekļiem. 

Kā šāds apjomīgs kokļu pasūtinājums izdevās, varbūt pat pirmo reizi šādos apmēros starp Latviju un ārvalstīm? Šo pasūtinājumu atbalstīja ne tikai Latvijas Ārlietu ministrija, bet arī kokļu darinātājs Rīgā, galdnieks Rīgā, Latviešu Nacionālās Apvienības Kanadā Kultūras un Izglītības Fonds (LNAK KF), Toronto Latviešu biedrības Sestdienas skola (TLBSS) un skolas vecāki,-  katram bija sava svarīga loma. 

2011.- 2012. mācību gadā pēc sešu gadu pārtraukuma atsākās koklēšanas stundas Toronto Latviešu biedrības Sestdienas skolā. Skolotāja Marisa Zubāne un palīgskolotāja Kristīne Keon uzņēmās mācīt ieinteresētiem bērniem koklēšanas māku, lai turpinātu šo kultūras mantojumu nākamajā paaudzē. Pirmās nedēļās pieteicās 31 bērns no pirmās līdz astotai klasei, apmēram puse skolas skolnieku! 

Ar prieku koklētāji katru otro nedēļu sanāca dziedāšanas stundas laikā, sagrupēti pa divām klasēm – 1.-2. kl., 3.-4. kl., 5.-6. kl. un 7.-8. kl. Tādā veidā iznāca četras koklēšanas stundas dienā. Bija ļoti nepieciešami tā rīkoties, jo gada sākumā tikai 14 bērniem bija pašiem savas personīgās kokles. Pārējiem 17 skolēniem vajadzēja lietot skolas kokles.  Vislielākā grupā sanāca 14 bērnu, un no tiem sešiem nebija kokles.  Kaut skolas sarakstā uzrādītas 18 kokles, īstenībā tikai puse bija lietojamas mūsu pamatmācībām, un viena bija pazudusi.  No deviņām lietojamām koklēm tikai sešas bija piemērotas mazu bērnu rokām. Mums patiešām iznāca lietot visas piemērotās kokles gandrīz katrā koklēšanas stundā. Ja kāds aizmirsa atvest savu kokli, tad viņam bija jācenšas spēlēt lielāku kokli. Mēs mēģinājām remontēt dažas kokles, bet nopietnu problēmu dēļ nespējām tās sagatavot spēlēšanai. Ko darīt?  Nolēmām izpētīt, kā dabūt vēl kokles.

Bijām dzirdējuši, ka vairākas reizes pēdējos 20 gados tika izsludināts lūgums Toronto sabiedrībai ziedot kokles skolām,  tāpēc izpētījām iespējas atrast kokles te, Ziemeļamerikā, un atradām divus kokļu darinātājus, – vienu kanadiešu amatieri ārpus Toronto, kuŗam bija īpatnējs stils un kas bija bez lielas pieredzes, un pašu pazīstamo Ilmāru Vilmani, kuŗš dzīvo un vēl darina kokles Floridā, ASV.

Mēs pētījām iespējas arī Latvijā. Saņēmām ziņu no bijušā Otavas Koklētāju ansambļa vadītāja Miķeļa Svilana, kuŗš patlaban dzīvo un strādā Rīgā.  Viņš bija nopircis D mažora kokli no viena kokļu meistara Rīgā folkloras veikalā ,,Upe”.  Kokle labi skanēja, un viņš bija ļoti apmierināts ar savu pirkumu. Viņš piedāvāja iepazīstināt mūs ar šo Latvijas kokļu meistaru. 

2012. gada janvāŗa sākumā sazinājāmies ar kokļu darinātāju un saņēmām atbildi, ka viņš bija ar mieru pieņemt pasūtinājumu vairākām koklēm, saprotot, ka mēs vēlējamies, lai tās būtu gatavas laikā, iesākot jauno mācību gadu septembrī.  Kad izsludinājām projektu TLBS skolas saimei, pieteicās vairākas ģimenes ar interesi pasūtināt kopā 10 kokles.  Koklēm bija jābūt 13 stīgu E (Mi) mažora koklēm ar līdzīgiem izmēriem kā Kārļa Staško, Rūdolfa Zālamaņa un citām līdzīgām koklēm.

Kokļu darinātājs piedāvāja izvēlēties no piecām krāsām, diviem kokles vāka atveres rakstiem, divām pēdiņu formām un kādu latviešu rakstu iegravējumu sānos.  Martā oficiāli aizsūtījām pasūtinājuma izvēles un detaļas.  Pie kokļu darinātāja mēs arī painteresējāmies par iespēju pasūtināt kokļu futrāļus jeb kastes. Viņš sameklēja galdnieku, kas bija ar mieru uztaisīt desmit kastes šīm koklēm.

Februāŗa sākumā mēs bijām izsūtījuši lūguma vēstules LNAK KF, lūdzot financiālu atbalstu kokļu iegādei, un Latvijas vēstniecībai Kanadā ar lūgumu palīdzēt ar kokļu nogādāšanu Kanadā. TLBSS bija ļoti pateicīga un gandarīta aprīļa mēnesī saņemt ievērojamu financiālu atbalstu no LNAK KF kokļu iegādei. To izdalījām vienādi pa visām 10 ģimenēm, lai palīdzētu ar iegādāšanas maksu. Maija mēnesī Latvijas vēstniecība Kanadā atbildēja, ka viņi bija nokārtojuši kokļu pārsūtīšanu no Rīgas uz Latvijas vēstniecību Otavā caur Latvijas Ārlietu ministriju.  Tas atvieglināja mūsu ģimenes no pasta un saiņošanas izdevumiem, kā arī no raizēm par kokļu atceļošanu.  Mēs patiešām bijām tik priecīgi un pateicīgi par šādu sadarbību un atbalstu gan Kanadā, gan Latvijā!

8. jūnijā Miķelis Svilans kokles nogādāja Latvijas Ārlietu ministrijā, kur tās tika sagatavotas pārsūtīšanai uz Otavu. 25. jūnijā saņēmām ziņu, ka visas 10 kokles bija ieradušās. 14. septembrī TLBSS koklēšanas skolotāja Marisa Zubāne ar ģimeni aizbrauca uz Otavu, lai atvestu kokles uz Toronto.  Vēstniecībā viņi tikās ar vēstnieku Juri Audariņu, vēstniecības trešo sekretāri Egiju Eglīti un vēstniecības lietvedi Karmenu Svilani. Vēstnieks oficiāli nodeva visas 10 Latvijā darinātās kokles, kas bija mērojušas tālo ceļu uz Kanadu.

Šīs kokles tagad ir savu īpašnieku/skolēnu rokās: Viktors un Violetta Ezeri, Amanda un Simona Gaides, Marta un Amalie Kannes, Liene Lūsis-Zondo, Anna Strok, Karlīne un Liene Zubānes. Varam tagad priecāties, mūzicēt un lepoties ar jaunām koklēm! Ar šīm jaunām koklēm visi TLBSS koklētāji tagad sarīkojumos varēs reizē nospēlēt dziesmas.  Pirmā reize būs šī gada 18. novembŗa aktā Kanadas Latviešu Centrā Toronto. Par šo kopā spēlēšanas iespēju sirsnīgi pateicamies visām latviešu sabiedrības organizācijām un visiem individiem, kas mums palīdzēja īstenot to, ka mūsu bērni spēs uzturēt mūsu latviešu kultūras tradicionālo kokļu mūzicēšanu.  Lai tas turpinās gadiem ilgi!

For the second year in a row, Toronto’s Emma Korbs was invited to Canada’s Under-18 national women’s hockey team try-out camp held this August in Calgary. This time around, after the camp and exhibition games against Norway and Kazakhstan, Emma was one of 22 girls selected to play on the U18 team in a three game series against the United States from August 17-19 in Minnesota.

The Canadians won the series 2:1 taking the first and third games. The victory wasn’t easy and the deciding game ended in a tie going to a shoot-out. Emma plays defence and picked up an assist in the first game.

Emma is 17 years old and during the regular season plays with the Toronto Aeros junior team in the Ontario Provincial Women’s Hockey League. Every now and then schedule permitting, she also plays with Toronto Latvian amateurs against Lithuanians and Estonians. With the start of the hockey season, Canada’s national team coaches will be following Emma and other players to help make the decision who gets to go to the International Ice Hockey Federation’s U18 women’s championship hosted by Finland in January 2013.

Making the U18 national team is a major accomplishment. Canada has almost 86,000 registered women’s hockey players of all ages. Their archrivals the United States have almost 66,000. The two countries are the top two in women’s hockey. By comparison, Latvia has only 77 registered players.

Emma is a third generation Latvian-Canadian. Her family lives in Toronto and is active in the Latvian community. Emma is in the last year of high school and according to her parents Jānis and Inese Korbs, over 20 leading NCAA colleges from the United States are offering Emma academic scholarships in an effort to convince her to play hockey for their school. The family spent part of the summer visiting several American universities and will continue making the rounds before coming to a final decision. Emma comes from a hockey family and her brother also played Junior A hockey in Ontario but has hung up his skates and is now pursuing academic studies.

No 2012. gada 23. līdz 25. novembrim Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs (KNMC) organizē latviešu diasporas māksliniecisko kolektīvu vadītāju nometni, lai konsultētu un palīdzētu apgūt XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku repertuāru.

Nometnes programmā iekļautas lekcijas, meistarklases un praktiskās nodarbības par Dziesmu un deju svētku tradīciju, vēsturi, rīkošanas pamatprincipiem, repertuāru un tautas tērpu valkāšanu.

Nometnē lekcijas un meistarklases vadīs vadošie Latvijas diriģenti un horeogrāfi, kā arī tautas tērpu eksperti.

Nodarbības notiks Rīgā – Rīgas Latviešu biedrības namā, Mūzikas akadēmijā un KNMC telpās.

Pieteikšanās, aizpildot