29. septembrī Ārlietu ministrijā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Inita Dzene, kā arī Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis preses konferencē informēja par aktualitātēm saistībā ar 4. oktobrī gaidāmajām 12. Saeimas vēlēšanām Latvijā un ārvalstīs.

Ārvalstīs, sadarbojoties Ārlietu ministrijai, CVK un ārvalstu latviešu apvienībām un biedrībām, kā arī goda konsulātiem, ir izveidoti 99 vēlēšanu iecirkņi 42 valstīs. Tas ir lielākais vēlēšanu iecirkņu skaits ārvalstīs, kāds līdz šim ir bijis. Ārlietu ministrija vēlas veicināt plašāku balstiesīgu pilsoņu dalību vēlēšanās. Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis tiešraidē no Londonas informēja par vēstniecības gatavošanos uzņemt vēlētājus jaunajās Latvijas vēstniecības konsulārās nodaļas telpās. Vēstnieks izteica cerību, ka ar jauno telpu labiekārtošanu var sagaidīt raitāku pilsoņu apkalpošanu un cerēt uz lielāku pilsoņu dalību vēlēšanās. Vēstnieks norādīja, ka plašais vēlēšanu iecirkņu skaits Apvienotajā Karalistē (kopā 15) ir veidots, balstoties uz tām apdzīvotajām vietām, kurās ir lielākais Latvijas valstspiederīgo īpatsvars.

Preses konferencē Ārlietu ministrijas vēstnieks – preses sekretārs Kārlis Eihenbaums iepazīstināja ar no šodienas pieejamo mājaslapu www.kurbalsotarzemes.lv. Ar tās palīdzību ir iespējams ātri un ērti atrast sev tuvāko vēlēšanu iecirkni ārvalstīs. Tas domāts tiem Latvijas balstiesīgajiem pilsoņiem, kas 4. oktobrī atradīsies ārpus Latvijas robežām. Mājaslapā tiek piedāvāta iespēja noteikt tuvāko vēlēšanu iecirkni, ievadot savu plānoto atrašanās vietu 4. oktobrī, vai arī izvēlēties noteikt lietotāja atrašanās vietu, ļaujot sistēmai automātiski atrast tuvāko vēlēšanu iecirkni.

Uzziņai

12. Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 4. oktobrī, 953 vēlēšanu iecirkņos Latvijā un 99 vēlēšanu iecirkņos 42 valstīs. Vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7:00 līdz pulksten 20:00 pēc vietējā laika. Vēlētāji var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Pilns iecirkņu saraksts ar to adresēm atrodams šeit.

No 29. septembra iecirkņos varēs iepazīties ar priekšvēlēšanu programmām, kandidātu sarakstiem, kandidātiem un balsošanas kārtību. Informācija par visiem kandidātiem ir pieejama šeit. Aicinām ņemt vērā, ka ārvalstīs būs iespējams balsot par Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātiem.

No 29. septembra vēlēšanu iecirkņos Latvijā var pieteikt balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās.Tiesības piedalīties 12. Saeimas vēlēšanās ir visiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā būs sasnieguši 18 gadu vecumu. Ierodoties iecirknī, vēlētājam jāuzrāda derīga Latvijas pilsoņa pase, kurā iespiedīs spiedogu par dalību vēlēšanās. Vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases, 12. Saeimas vēlēšanās var piedalīties, uzrādot personas apliecību un vēlētāja apliecību. Vēlētāju apliecība jāizņem līdz 3. oktobrim tajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, kur izsniegta vēlētāja personas apliecība.

Vēlētāji, kuri izceļo uz ārvalstīm īsi pirms vēlēšanu dienas un kuriem nebūs pieejams neviens no 99 ārvalstīs izveidotajiem iecirkņiem, var nodot balsi glabāšanā 1., 2. vai 3. oktobrī. Balsis glabāšanā pieņems 61 vēlēšanu iecirknis 39 pašvaldībās.
Papildu informācija: Centrālā vēlēšanu komisija

Ārlietu ministrijas preses un informācijas nodaļa.

6. un 7. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā, Mūkusalas ielā 3 notiks Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonda II kultūras konference „Latvija ārpus Latvijas. Kultūra, vēsture, emigrācija un nacionālā identitāte”.

Kopš PBLA Kultūras fonda I kultūras konferences apritējuši tieši desmit gadi. Šai laikā būtiski mainījusies latviešu sabiedrība ārzemēs, un ir svarīgi noskaidrot, ar kādiem jautājumiem un izaicinājumiem patlaban saskaras latviešu diaspora ASV, Austrālijā, Kanādā, Eiropā, Krievijā un Dienvidamerikā latviskās kultūras un izglītības, kā arī latviešu valodas saglabāšanas jomā.

Šajā laikā ir parādījušās novitātes latviešu literatūras, teātra, tēlotājas un lietišķās mākslas un mūzikas laukā ārzemēs, pārmaiņas piedzīvojuši dziesmu svētki diasporā un Latvijā. Ar kādām grūtībām latvieši sastopas, paturot mūsdienu apstākļos svešumā savu nacionālo identitāti?

Daudzās zemēs rodas pilnīgi jauna latviešu sabiedrība, ko veido beidzamajos gados no Latvijas aizbraukušie tautieši. Konferencē vēlēsimies uzzināt, kādi jautājumi un problēmas ir jaunizbraucējiem latvietības uzturēšanā un sadarbībā ar Latviju.

Visus šos jautājumus pārrunās un pētīs diasporas un Latvijas kultūras darbinieki un zinātnieki. Īpaši gaidīta ir jauno zinātnieku uzstāšanās – viņu skatījums un izvērtējums notiekošajā un emigrācijas vēsturē var būt negaidīts un jauns.

Konferences laikā notiks koncerti Cēsīs un Rīgā. Būs apskatāmas šai konferencei sagatavotas izstādes, kā arī notiks vairāku grāmatu atvēršanas svētki.

PBLA Kultūras fonds šo konferenci rīko sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo arhīvu un J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju.

Vairāk par konferenci „Latvija ārpus Latvijas” iespējams uzzināt PBLA mājas lapā www.pbla.lv. Aicinām ikvienu interesentu pieteikties dalībai konferencē, rakstot uz e-pastu pbla-latvija@pbla.lv, kā arī pa tālruni +371 67282980.

4. augustā uzsāktajā ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu aptauja ir guvusi lielu atsaucību, un tajā ir paguvuši piedalīties jau 6000 cilvēku no visas pasaules. Lai dotu iespēju piedalīties arī tiem, kas vasaras mēnešos bija atvaļinājumā vai citu iemeslu dēļ nespēja atrast laiku aptaujai, ir nolemts pagarināt aptaujas termiņu līdz 15. oktobrim.

Aptaujas mērķis ir iegūt daudzpusīgu informāciju gan par pēdējās desmitgadēs izbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem, gan par latviešu diasporu kopumā. Līdz šim lielākajā šāda veida aptaujā, kuru īsteno Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts (LU FSI) sadarbībā ar LU Ekonomikas un vadības fakultāti, visaugstāko aktivitāti ir izrādījuši Eiropas valstīs – Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā – dzīvojošie latvieši, taču atbildes saņemtas pat no tik tālām valstīm kā Dienvidāfrika, Jaunzēlande, Brazīlija un Ķīna. Aptauja tiek veikta LU FSI pētnieciskā projekta „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” ietvaros. Projekta vadītāja Inta Mieriņa informē, ka iegūtie dati jau tagad sniedz bagātīgu analīzes materiālu, kas parāda Latvijas emigrantu ekonomisko aktivitāti un iesakņotību mītnes zemē, kā arī atsedz daudzveidīgās attiecības ar Latviju.

Aptaujā aicināts piedalīties ikviens Latvijas valstspiederīgais vai latvietis, kas saistīts ar Latviju, bet pastāvīgi vai daļēji dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Aptaujas anketa ir pieejama interneta vietnē aptauja.migracija.lv. Anketu veido vairāki tematiskie bloki: pārcelšanās uz dzīvi ārpus Latvijas, apmierinātība ar dažādiem dzīves aspektiem, nodarbinātība un izglītība, attiecības ar Latvijas un mītnes zemes sabiedrību u. c. Rēķinoties ar cilvēku aizņemtību, aptaujas dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja aizpildīt īsāku vai izvērstāku anketas versiju.

Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Sociālais fonds, un tā īstenošanā ir iesaistīti sociologi, ekonomisti, politologi un komunikācijas pētnieki. Projektu organizatoriski un praktiski atbalsta LR Ārlietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Pasaules Brīvo latviešu apvienība un citas organizācijas. Informatīvo atbalstu sniedz arī Draugiem.lv, lielākie Latvijas Interneta portāli (Delfi, Inbox, TvNet), diasporas mediji, kā arī daudzi aktīvi un ieinteresēti tautieši ārzemēs.