PBLA Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde, Latviešu valodas aģentūras direktora vietniece Dace Dalbiņa un galvenā metodiķe Vineta Vaivade tiekas ar Rankas pamatskolas neformālās tālmācības programmas diasporas bērniem iniciatori, skolas direktori Laimu Braši.

8. aprīlī, PBLA Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde, Latviešu valodas aģentūras direktora vietniece Dace Dalbiņa un galvenā metodiķe Vineta Vaivade devās uz Ranku, lai klātienē pārrunātu izaicinājumus un vajadzības, kas radušās izglītojot diasporas bērnus tālmācībā.

Kopš 2015. gada janvāra Rankas pamatskola, atsaucoties Notinghemas(Lielbritānija) nedēļas nogales skolas „Sprīdītis” aicinājumam, sāka mācīt ārpus Latvijas dzīvojošos latviešu bērnus ar programmas skype palīdzību. Mācības notiek trīs reizes nedēļā, ar bērniem strādā divas sākumskolas skolotājas, kuras vada mācību stundas, kā arī pārsūta mācību materiālus, kas pēc izpildīšanas skenētā formā tiek nosūtīti atpakaļ. Mācību process notiek neformālas izglītības veidā un par to lielu pateicību skola velta Gulbenes novada reemigrācijas komisijai, kas ir piešķīrusi līdzekļus šī projekta īstenošanai.

PBLA pārstāve pastāstīja, ka PBLA Izglītības padome jau vairāku gadu garumā sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju uzsver diasporas bērniem piemērotas tālmācības programmas izveides nepieciešamību. Programmai būtu jābūt saīsinātai, jāietver latviešu valoda, literatūra, vecākajām klasēm arī kultūrvēsture un ģeogrāfija, kā arī tai jābūt elektroniski pieejamai ikvienam latviešu diasporas bērnam pasaulē.

Savukārt Latviešu valodas aģentūras speciālistes stāstīja par aģentūras nākotnes plāniem šajā jomā un par iespējamu metodisku palīdzību kursu veidā skolotājiem, kas strādā ar diasporas bērniem, sniedza praktiskas konsultācijas abām skolotājām un iepazīstināja ar jaunākajiem aģentūrā tapušajiem mācību līdzekļiem. Kā potenciāli nozīmīgu atbalstu mācību procesā speciālistes minēja darbu pie elektroniskas mācību grāmatas un darba lapām, kas ievērojami atvieglotu un modernizētu šo mācību procesu, kura gaitā bieži gadās, ka skolotājs bērna izpildīto, skenēto un pārsūtīto mājas darbu sliktās tehniskās kvalitātes dēļ nespēj izlasīt.

Stāstot par mācību procesu, Laima Braše atzīmē, ka gan bērni, gan skolotāji strādā ar lielu degsmi un entuziasmu, kā arī uzsver, ka, ņemot vērā bērnu vecumu (pārsvarā 6-8 gadi) nenovērtējama nozīme ir vecāku atbalstam un līdzdalībai bērnu motivēšanā. Sarunas gaitā skolas direktore uzsver, ka ļoti vēlētos sajust valsts rūpes un atbalstu šāda veida mācību procesam. Līdz šim skola ir spējusi mācības organizēt saviem spēkiem, taču, ņemot vērā Reemigrācijas plānā definētos mērķus un iespējamību, ka skolēnu skaits nākotnē varētu pieaugt, valsts atbalsts vienotai šādu mācību programmu izstrādei būtu ļoti nepieciešams.

 

Muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē” sagatavojis un izdevis atmiņu stāstu grāmatu Dziesma. Svētki. Dzīve, kurā apkopotas mutvārdu liecības par dziesmu svētku tradīciju ārpus Latvijas, kas izveidojās uzreiz pēc Otrā pasaules kara un turpinās līdz pat šai dienai.

Grāmata Dziesma. Svētki. Dzīve sniedz pavisam neparastu un nebijušu skatu uz latviešu dziesmu svētku fenomenu ārpus Latvijas. Tā piedāvā dažādu paaudžu dalībnieku – galvenokārt dejotāju, dziedātāju un skatītāju – atmiņas, pārdomas un vērtējumus par dziesmu svētku nozīmi viņu dzīvē. Izdevumā iekļauti arī daži svētku organizētāju atmiņu stāsti, tomēr jābrīdina, ka grāmatā nebūs atrodami visu pazīstamāko ārzemju latviešu dziesmu svētku rīkotāju vārdi un nopelni. Tas darīts ar nolūku, jo vairākās citās, nu jau par klasiku kļuvušajās grāmatās (piemēram, V. Bērzkana Latviešu dziesmu svētki trimdā, 1946-1965, V. Dulmaņa Latviešu kultūras dienas Austrālijā 1950-1970, M. Biezaites Latviešu kultūras dienas Austrālijā 1971-1991 u.c.) ir iespējams gūt detalizētu un izsmeļošu informāciju par ārpus Latvijas notikušajiem dziesmu svētkiem un kultūras dienām, to rīkotājiem, norises vietām un aktivitātēm.

Ar grāmatu Dziesma. Svētki. Dzīve muzejs „Latvieši pasaulē” vēlas atklāt unikālus un aizraujošus atmiņu stāstus par piedzīvoto dziesmu svētkos, dziesmu dienās un kultūras dienās Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā un Zviedrijā.

Latvijas lasītājiem grāmata būs atklājums par apbrīnojamo enerģiju un mērķtiecīgajām, izdomas bagātajām trimdas latviešu sabiedrības aktivitātēm, savukārt bijušiem trimdas latviešiem izdevums uzjundīs pieredzē glabātas atmiņu ainas un izjūtas, kas radušās, piedaloties dziesmu svētkos ārpus Latvijas.

No vienas puses, izdevumā publicētie stāsti dokumentē dziesmu svētku tradīciju no individuālu cilvēku perspektīvas, no otras puses, tie negaidīti rada dziesmu svētku īpašo “garšu”, aizrauj līdzi lasītāju svētku dalībnieku piedalīšanās priekā, sniedzot visdažādākās atbildes uz tādiem jautājumiem – kāpēc cilvēki paaudžu paaudzēs piedalījās svētkos? Kāpēc viņiem bija tik svarīgi ieguldīt savu laiku, talantus un līdzekļus dziesmu un kultūras svētku kustības uzturēšanā?