Limerikā notiek diasporas skolotāju pieredzes apmaiņas diena un izglītības konference

6. un 7. februārī, Limerikā notika Latviešu Biedrības Īrijā (LBĪ) rīkotā diasporas skolotāju pieredzes apmaiņas diena un izglītības konference, kuru atbalstīja Latviešu valodas aģentūra (LVA) un Eiropas Latviešu Apvienība (ELA) no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”.

Tā norisinājās LBĪ Limerikas latviešu nedēļas nogales skoliņas “Kamenīte” telpās. Tika rīkota arī ekskursija uz King John’s pili.

Uz pieredzes apmaiņu un konferenci bija uzaicināti skolotāji un organizāciju pārstāvji no Latvijas, Lielbritānijas un Īrijas un ieradās 42 dalībnieki.

Pieredzes apmaiņas dienas un konferences mērķis bija apmainīties ar praksi vadot latviešu valodas nodarbības, sniegt aktuālo informāciju par dažādiem atbalsta veidiem un plāniem diasporas skolās, kā arī sniegt ieteikumus un praktiskus padomus skolotājiem darbā ar bērniem, skolotāju profesionālo izdegšanu un izglītības iespējām e-vidē.

Dalībniekiem bija iespēja vērot klātienē LBĪ Limerikas nedēļas nogales skoliņas “Kamenīte” latviešu valodas nodarbības.

Nodarbības, kā ierasts, sākās ar rīta apli, kurā bērni nodziedāja dziesmu “Labrīt” un aicināja visus iepazīties. Pēc iepazīšanās, nu jau kopā ar viesiem, vēlreiz tika nodziedāta “Labrīt” dziesma. Tālāk visi devās uz latviešu valodas nodarbībām.

Skoliņā nodarbības tiek veidotas 5 dažādos līmeņos:1. līmenis – bilingvālā apmācība, 2. līmenis – pirmsskolas apmācība, 3.līmenis – burtu jeb alfabēta mācība, 4.līmenis – skaņu mācība un iedalījums, 5.līmenis – vārdu iedalījums vārdšķirās un projekts “Grāmata”.

Īpašu atzinību dalībnieki izteica par dažādo metožu izmantošanu mācību procesā, tādējādi padarot šo latviešu valodas apguvi interesantāku un atbilstošāku dažādajiem bērnu zināšanu līmeņiem klasēs.

Nodarbību beigās gan skoliņas audzēkņi, gan viesi spēlēja spēli “Met, domā, raksti!”.

Spēlē tika izmantoti 6 vārdu kubi, bērnu uzdevums bija izmest šos kubus un izveidot vienkāršu teikumu par katru izmesto vārdu. Teikumu veidošanā, mazākajiem bērniem palīdzēja lielāko klašu bērni vai klašu skolotāji. Savukārt, viesu uzdevums bija no šiem sešiem vienkāršiem teikumiem, izveidot vienu saliktu teikumu.

Atvadoties, bērni un viesi vēlreiz sanāca aplī, lai sveiktu skoliņas dzimšanas dienas un vārda dienas jubilārus, kopīgi nodziedādu mājupceļa dziesmu “Kamēr saule, kamēr mēness” un pasniegtu sagatavotās dāvanas.

Izglītības konferenci atklāja Eiropas Latviešu apvienības (ELA) kultūras referente un LBĪ priekšsēdētāja Ingūna Grietiņa, tālāk dodot vārdu LBĪ vice priekšsēdētājam Pēterim Kļaviņam, kurš dalījās ar savu pieredzi latviešu valodas apgūšanā un uzturēšanā, dzīvojot Austrālijā.

ELA izglītības referents Māris Pūlis stāstīja par jaunumiem diasporas skolās Eiropā, skolu statistiku un jaunumiem sadarbībā ar Izglītības un Zinātnes ministriju.

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde klātesošos iepazīstināja ar tālmācības programmas izstrādi un projekta attīstību. Aicināja diasporas skoliņas iesaistīties divās akcijās – “Latvijas 100gades” svinēšanā un Tautasdziesmu akcijā. Kā arī, informēja par ārvalstīs dzīvojošo jauno zinātnieku un speciālistu finansiālā atbalsta iespējām darbam Latvijas augstskolās.

Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolas direktora vietniece, latviešu valodas skolotāja Aija Dubova un sākumskolas skolotāja Inga Miruškina, kas ir autores arī vairākiem mācību līdzekļu izdevumiem un mācību grāmatām, izskaidroja par mācību saturu integrāciju latviešu valodas nodarbībās un sniedza noderīgus padomus skolotājiem nodarbību izveidē un mācību metožu izmantošanā.

Savukārt, Anta Lazareva, kas ir Valsts izglītības un satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja, stāstīja par darbu ar tekstiem un uzsvēra klausīšanās nozīmi, tās uzdevumus un attīstīšanu. Skolotājiem tika  izdalīti sagatavoti teksta paraugi ar dažādiem grūtību pakāpju uzdevumiem, kurus skolotāji tālak var izmantot darbā, pielāgojot tos bērnu zināšanu līmeņiem.

Konferences turpinājumā, LBĪ Limerikas latviešu nedēļas nogales skoliņas “Kamenīte” skolotāja, bērnu psiholoģijas studente ar pieredzi darbā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, uzstājās ar runu par bērnu psiholoģiju un izskaidroja uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma jēdzienu. Deva praktiskus padomus skolotājiem kā rīkoties, strādājot ar šādiem bērniem.

Ar atraktīvu un aizraujošu uztāšanos, ELA kultūras referente un LBĪ priekšsēdētāja Ingūna Grietiņa klātesošajiem parādīja praksē kā mācīt mūziku bērniem diasporas skolās, kurās nav pieejams mūzikas skolotājs.

Bet LBĪ Limerikas latviešu nedēļas nogales skoliņas “Kamenīte” skolotāja un personāla vadības speciāliste Santa Markote, uzstājās par tēmu darbs kolektīvā un skolotāju profesionālā izdegšana. Skolotāji tika iepazīstināti ar visbiežāk sastopamajiem stresa avotiem pedagogu darbā un pirmajām izdegšanas pazīmēm un preventīvajiem pasākumiem, lai situāciju stabilizētu un atgūtu līdzsvaru. Uzstāšanās laikā tika prezentēti arī aptaujas rezultāti un izteikti secinājumi. Aptauja tika veidota, ar mērķi, noskaidrot Īrijas diasporu skolās visbiežāk sastopamās stresa situācijas un tās lietas, kas skolotājiem patīk savā darbā.

Latviešu valodas aģentūras  (LVA)  metodiķe Vineta Vaivade savā uzstāšanās uzrunā stāstīja par aģentūras sniegto atbalstu latviešu valodas apguvei diasporā, informēja par jaunākajiem atbalsta plāniem un pielikumiem programmām. Un uzsvēra, ka katram skolotājam ir pašam sevī jāatrod motivācija strādāt!

Konferences nobeigumā Alberta koledžas direktora vietniece, studiju programmas “Sabiedriskās attiecības direktore Vita Stiģe-Škuškovnika, informēja par iespējām iegūt profesionālo augstāko izglītību e-vidē, radot arī vizuālu priekšstatu par mācību procesu šādā formā.

Konferences laikā, īsa uzstāšanās tika dota arī Zanei Kažotniecei, Mayo latviešu atbalsta grupas skoliņas vadītājai, kas pastāstīja par gaidāmo 3×3 nometni un iespējām līdzdarboties.

Konferences laikā diasporas skolas varēja saņemt arī LVA dāvinātās grāmatas.

Pēc konferences, viesi un konferences dalībnieki devās uz vakariņām viesnīcā Strand Hotel, kur norisinājās diskusijas par skolotājiem interesējošām tēmām un vakara saviesīgā daļa.

Konferences otrajā dienā, tika rīkota ekskursija uz Limerikas pilsētas pili (King John’s Castle).

 

PBLA Izglītības padome aicina diasporas skolu jauniešus piedalīties tautasdziesmu akcijā

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padome, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, izsludina akciju “Man dziesmiņu nepietrūka”, kurā aicināti piedalīties latviešu diasporas skolu bērni un jaunieši vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem.

Akcija norisināsies trīs posmos, sākot ar 2016. gada februāri, un noslēgsies 2018.gada jūlijā. Akcijas pirmajā posmā latviešu diasporas skolu skolēni aicināti veikt pētījumus par latviešu tautasdziesmām, kas tiek rīkota ar mērķi veicināt ārzemēs dzīvojošo latviešu bērnu un jauniešu cieņu un mīlestību pret latviešu tautasdziesmām, radot iespēju tās pētīt un analizēt, kā arī izdziedāt. Tālākā akcijas posmā —2017. un 2018.gadā—ir paredzēts izveidot dāvanu Latvijas valsts simtgadē —mobilo ierīču lietotni ar ārzemēs dzīvojošo latviešu bērnu un jauniešu mīļākajām tautasdziesmām.

„Tautasdziesma ir nesusi latviešu tautu cauri visādiem laikiem. Tajā koncentrētā veidā ir ievīta latviešu tautas dzīvesziņa un domāšanas veids. Latviešu tauta ar tautasdziesmas palīdzību ir nonākusi līdz brīvvalstij 1918. gadā,“ skaidro akcijas rīkotāji. „Šī akcija palīdzēs latviešu bērniem un jauniešiem saprast tautasdziesmu īpašo nozīmi ne tikai latviešu kultūrā, bet arī Latvijas nācijas izveidē,“ tālāk skaidro PBLA Izglītības padomes akcijas rīkotāji. Akcijā var piedalīties gan klašu grupas, ģimenes vai pat vesela skolas saime.

Plašāka informācija par akciju atrodama PBLA akcijas nolikumā: www.mandziesminunepietruka.lv vai rakstot uz info@mandziesminunepietruka.lv

Izsludināta pieteikšanās PBLA Kultūras fonda piešķīrumiem

Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonds (PBLA KF) izsludinājis pieteikšanos līdzekļu piešķīrumiem 2016. gadā, kuru primārais mērķis ir atbalstīt ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu projektus kultūras, izglītības un jaunatnes darbības laukā. Līdzekļu pieprasījumu iesūtīšanas termiņš ir šī gada 1. marts.

“Kultūras fonda uzdevums kopš tā dibināšanas 1972. gadā ir bijis atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi, kā arī latvisko izglītību. Es apbrīnoju radošos projektus, kuri tiek iesniegti katru gadu, un tos apdāvinātos, spējīgos un čaklos māksliniekus, kuri tos iesniedz,” skaidro Juris Ķeniņš, kurš pagājušā gada rudenī tika apstiprināts PBLA Kultūras fonda priekšsēža amatā, pārņemot šī amata pienākumus no ilggadējās priekšsēdes Vijas Zuntakas-Bērziņas.

Visi projektu pieteikumi iesūtāmi elektroniski līdz šī gada 1. martam un tiks izskatīti konkursa kārtībā. Plašāka informācija par līdz šim atbalstītajiem projektiem un līdzekļu pieprasījumu veidlapas atrodamas PBLA mājas lapā Kultūras fonda sadaļā.

Jāatgādina, ka PBLA Kultūras fonda piešķīrumi ir iespējami pateicoties PBLA dalīborganizāciju iemaksām un PBLA ikgadējai dotācijai Kultūras fonda atbalstam. „Priecājos, ka PBLA valde ir nolēmusi turpināt atbalstīt Kultūras fondu. Paralēli citiem svarīgiem darbiem atbalstot Latviju un latviešu tautu, PBLA turpina lielo un neatlaidīgo darbu latviskā izglītībā un latviešu kultūras saglabāšanā un veicināšanā,” norāda PBLA Kultūras fonda priekšsēdis, aicinot latviešu kultūras, izglītības un jaunatnes darbiniekus iesniegt savus pieteikumus izsludinātajā konkursā.