Untapped potential for Latvia’s institutions of higher education

A meeting of the working group for diaspora policy issues took place in the Ministry of Foreign Affairs on 10 May. There, representatives of the diaspora, institutions and various organisations of Latvia discussed the question of attracting students from the diaspora to studies in the higher education institutions of Latvia, as well as the participation of the diaspora in the exchange programmes for elementary and secondary school students.

During the meeting, Pēteris Kārlis Elferts, Ambassador-at-Large for the Diaspora of the Ministry of Foreign Affairs, emphasised  “the large and yet untapped potential for attracting youth of the diaspora as students to study in the universities and technical schools of Latvia. This is an area of activity, he said, which needs more attention and where I would like to urge the educational institutions of Latvia to direct even more effort.” The Ambassador noted that such directions of work should be included in the remigration policy to strengthen the Latvian identity of the diaspora, its link to Latvia and to promote the return of young people to Latvia.

There are several institutions of higher education institutions working in this direction already. Representatives from the Stockholm School of Economics in Riga introduced the participants of the meeting to the Heritage Programme which offers studies in English, for a fee, in Latvia for either a semester or an entire academic year, thus enabling an increase in language fluency through performing research and getting on-the-job experience in Latvian companies parallel to regular studies.

Last year, during the West Coast Latvian Song Festival in San Jose, California, the University of Latvia had a stand with information on the study programmes at the university and significant interest was shown. Associate Professor Arvils Šalme, a representative of the University of Latvia Foundation (LU fonds), confirmed at the meeting that the University of Latvia is indeed increasingly trying to expand the possibilities for the diaspora. He noted that one should think about attracting young people from the diaspora not only to academic education, but also to extracurricular activities and studies as well as distance learning.

Ambassador Pēteris Kārlis Elferts reminded participants that young people with Latvian origins, when studying in Latvia, have the opportunity to use the advantages of their dual citizenship by studying here as a citizen of Latvia. In comparison to the costs of studies in America for example, they would be considerably lower in Latvia. Moreover, the study by the researcher Dr. Ieva Birka about Latvians from America and Canada confirms that the majority considering the possibility of moving to Latvia are in fact young people aged 18 to 25.

On the subject of involving students from elementary and secondary schools in the exchange programmes in Latvia, Kristaps Grasis, Chairman of the Executive Board of the European Latvian Association noted that diaspora families are demonstrating an interest in such opportunities and he emphasised that young people of the diaspora are an important target group. The possibilities of studying in a Latvian school would provide the opportunity to be in a Latvian environment, strengthening Latvian fluency and ties with Latvia, thus fostering the possibility for studying or working in Latvia in the future.

The international non-governmental organisation AFS Latvija informed participants about the inter-cultural student exchange programme for teenagers from 15 to 18, which offers, for a membership fee, the possibility for Latvian children to study at a school and live in a host family in another country, and for children from the diaspora to do the same in Latvia. The organisation demonstrated an interest in attracting children from the diaspora to this programme.

The working group meeting also discussed the proposal that such school exchange programmes could be oriented toward children from the diaspora and adjusted to their particular needs, and that such programmes could receive state support. In the meantime, organisations can be encouraged to address members of the diaspora as well as the residents of Latvia in the course of implementing the existing programmes.

The diaspora working group meeting was also attended by representatives from the World Union of Free Latvians, Ministry of Culture, Ministry of economics, Ministry of Education and Science, the Society Integration Foundation, the Latvian National Cultural Centre, Latvian Association of Local and Regional Governments, the National Centre for Education, and the international youth organisation – AIESEC.

Communications Directorate
Communications Group
Tel.: (+371) 67016 272

Email: media@mfa.gov.lv

KM aicinājums 4. maijā svinēt Baltā galdauta svētkus gūst atsaucību sabiedrībā

Šī gada 4.maijā, ieskandinot Latvijas valsts simtgades svinības, kas sāksies nākošgad, Kultūras ministrijas (KM) Latvijas valsts simtgades birojs aicina aizsākt jaunu tradīciju atzīmēt Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas dienu ar Baltā galdauta svētkiem. Pulcēsimies pie viena galda ģimenes, draugu, kaimiņu vai kopienas lokā, radīsim svētkus sev paši, katrs pievienojot galdā un kopīgajās sarunās savu devumu.

Kultūras ministre Dace Melbārde uzsver: „Mūsu tautas folklora vēsta par visu četru galda stūru simbolisko nozīmi dzīvesziņas veidošanā – gluži kā katrs galda stūris ir vajadzīgs, tā arī katrs latvietis ir piederīgs Latvijai un ikviens saimes galds – Baltā galdauta svētkiem.”

KM Latvijas valsts simtgades birojs aicina vēstīt par sava 4. maija atmiņām sociālajos tīklos ar tēmturiem #mans4maijs un #LV100, lai kopīgi saglabātu gan atmiņas par 1990. gada 4. maiju, gan liecības par mūsu laika 4. maiju. Aicinām dalīties ar Baltā galdauta svētku fotogrāfijām, sūtot tās uz lv100@km.gov.lv, lai kopīgi veidotu pirmo lielo Baltā galdauta svētku fotogaleriju.

Latvijas valsts simtgades biroja aicinājums kopīgās sarunās svinēt 4.maija svētkus sadzirdēts visā Latvijā, attīstot Baltā galdauta svētku ideju. Tam atsaukušies gan uzņēmēji, piedāvājot Baltā galdauta svētkos izmantojamu atribūtiku, gan izglītības iestādes, pašvaldības, darba kolektīvi, biedrības un neformālas cilvēku grupas visā Latvijā. Tā, piemēram, Gulbenes novada Tirzas pamatskolā jau šodien, 3.maijā pieaugušie dalās ar skolēniem savās personiskajās izjūtās, pārrunā 4. maija nozīmi mūsdienu dzīvē un bauda kopīgas svētku pusdienas.

Rīgā viens no centrālajiem Baltā galdauta svētku pasākumiem notiek Latvijas Mākslas akadēmijas zaļajā zonā, kur svētkus rīko Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Valsts simtgades jauniešu rīcības komiteja, uzrunājot tieši jauno paaudzi. Savukārt fon Stricka villas dārzā kaimiņus un draugus kopā aicina kvartāla iemītnieki – gan kvartālā esošie uzņēmēji, ēdinātāji un pakalpojumu sniedzēji. Arī O.Vācieša muzeja saimnieki aicina visus aktīvos un kopienas attīstībā ieinteresētos iemītniekus nākt ciemos pie balti klāta galda muzeja dārzā, ņemtot līdzi kādu cienastu vai ziedu pušķi un kopīgi svinēt Latvijas svētkus.

Pārgaujas novadā Baltā galdauta svētki notiks Mazstraupes pils dārzā, kur pie galda pulcēsies ļaudis, kuri visos laikos bijuši un ir darītāji – dibinājuši Latvijas Tautas fronti, cep kūkas, kolekcionē puķes, iepriecina citus ar dziesmām, ir uzņēmīgi ļaudis un rada sev un citiem svētku sajūtas. Katrs aicināts ņemt līdz savas ģimenes vēstures liecinieci – senlaicīgu terīni, kurā pie viena var ievietot arī cienastu.

Valkā Baltā galdauta svētkos Latvijas armijas ģenerāļa, divkārtēja Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Pētera Radziņa dzimtas pārstāves Dzintra Celmiņa un Teika Slaidiņa uz lielā saimes galda klās Radziņu dzimtas balto galdautu, radot unikālu vēstures notikumu mūsdienu stāstu satikšanās brīdi.

Jēkabpils jaunieši visas dienas garumā akcijā “Latvijas spēka zīmes” pilsētvidē dāvinās spēka zīmju lentītes iedzīvotājiem un viesiem kā apliecinājumu – PAR Latviju, bet Daugavpils novada Višķu jaunieši 4.maijā dosies uz pansionātu, kur pavadīs laiku sarunās ar vecajiem cilvēkiem.

Savukārt Rucavā Vītolu ielas māju iedzīvotāji Baltā galdauta svētkus svinēs 8.maijā, kad sanāks kopā, lai izietu cauri Latvijas vēstures stāstiem, atskatoties uz katras mājas vēsturi, atceroties bijušos māju iedzīvotājus, kā arī satiktos un iepazītos ar tagadējiem kaimiņiem.

Plašāka informācija par Baltā galdauta svētku svinību vietām visā Latvijā.

4.maijā balti galdauti tiks klāti ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē vietās, kur mīt Latvijas valstspiederīgo kopienas, piemēram, Hamburgā, Freiburgā un Briselē.

Latvijas valsts simtgades svinības norisināsies piecu gadu periodā no 2017.gada aprīļa līdz 2021.gada janvārim, aptverot galvenos ar Latvijas valsts izveidi un nostiprināšanos saistītos notikumus. Pašvaldību, nevalstisko organizāciju un sabiedrības aktivitātes Latvijas reģionos ir simtgades svinību veiksmes atslēga.

Vairāk informācijas par 4.maija atzīmēšanai veltītiem Baltā galdauta svētkiem – www.lv100.lv. Vairāk informācijas medijiem par valsts simtgades svinību sagatavošanu – Latvijas valsts simtgades mājās lapas mediju sadaļā medijiem.lv100.lv

Baltā galdauta svētku logotipus var lejupielādēt ŠEIT

 

Papildu informācija:

Linda Pavļuta

Latvijas Republikas Kultūras ministrijas

Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja

67330322, Linda.Pavluta@km.gov.lv

Aprīļa beigās Dublinā notiks 5. Latviešu kultūras svētki Īrijā

Latviešu biedrība Īrijā aicina kalendārā iezīmēt 30.aprīli un 1.maiju – banku brīvdienu nedeļas nogali, kurā norisināsies 5.Latviešu kultūras svētki Īrijā – karaoke, teātris, danči, semināri un vislielākais amatnieku un gardumu tirgus kāds līdz šim Īrijā pieredzēts!

Programmā paredzētie pasākumi ir atvērti visiem interesentiem. Lai nodrošinātu veiksmīgu pasājuma norisi lūdzam savu dalību šādiem pasākumiem:
tikšanās ar ministri: rakstot e-pastu uz info@lbi.ie
seminārs “[ie]dRosme” par aktīvu latvietību: aizpildot anketu:

Lielkoncertā, Svētdien, 1.maijā kopā sabrauks un skatītājus priecēs 16 pašdarbības kolektīvi no Īrijas un Latvijas.
Ar lielu prieku varam atklāt, ka šī gada programmu ar priekšnesumiem kuplinās LBĪ skola Saulgriezīte, skola “Pasaciņa”, LBĪ Navanas latviešu skola “Impulss” un LBĪ Portlaoise nedēļas nogales skola “Sauleszaķēns” . Tāpat ar savu labāko repertuāru mūs priecēs Dimantas.lv, sieviešu vokālais ansamblis “Kadence”, LBĪ Mūzikas studija/skola “Mazais letiņš, koris “eLVé”, LLKIA “DZINTARS” Dzimtara mākslas skolas ansamblis “DZINTARA balsis” un LAKĪ Portlīšas grupa. Un protams arī tautas deju kolektīvi “Karbunkulis”, “Nemiers” un “Rudzupuķe”, Igauņu tautas deju grupa “Liris”, un bērnu deju kolektivi “Dzirnaviņas”, “Sauleszaķēns”, “Sienāzītis” un “Taurenītis”.

Svētku programma:

Sestdien, 30.aprīlī
Kultūras centrs Clasac, Alfie Byrne Road, Clontarf, Dublin 3

11:00 – 13:00 Tikšanās ar LR Kultūras ministri Daci Melbārdi par Latvijas Simtgades svinībām – uz tikšanos aicināti visi interesenti
15:30 – 16:00 Kafijas un uzkodu pauze
13:00 – 15:30 Radošā pēcpusdiena jauniešiem Īrijā – Vainagu radošā darbnīca. Aicināti visi interesenti.
16:00 – 18:00 Eiropas latviešu appvienības (ELA) rīkots seminārs “[ie]dRosme” par aktīvu latvietību.
Diskusijas viesi:
Dace Melbārde, LR kultūras ministre
Aigars Grauba, mūziķis un filmu režisors, piemēram, Rīgas sargi un Sapņu komanda
Dzintra Geka, filmu režisore, piemēram, Sibīrijas bērni un sabiedriski aktīvs cilvēks
Pēteris Kļaviņš, sabiedriski aktīvs Īrijas latvietis
18:00 – 20:00 Pāvilostas teātra izrāde “Latvieša sapnis” pēc Agneses Bules darba motīviem – asprātīgs un veselīga humora pilns skatījums uz mums pašiem.

Czech Inn krodziņš, Essex gate, Temple Bar, Dublin 8
20:00 – 01:00 Latviešu karaoke vakars kopā Kasparu Ābramu. Darbosies bārs.

Svētdien, 1.maijā
Meeting House Square, Temple Bar, Dublinas vecpilsēta

12:00 – 17:00 Maija umurkumurs un pavasara gadatirgus.
Priekšnesumi, tirgus, spēles.

17:00 – 01:00 Danču vakars kopā ar folkgrupu “Māsas Dimantas” no Latvijas vecpilsētas krodziņā Czech Inn

Latviešu kultūras svētki Īrijā Maija umurkumurs un pavasara gadatirgus ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda un Dublinas domes finansiālu atbalstu. Par Latviešu kultūras svētku Īrijā “Maija umurkumurs un pavasara gadatirgus”saturu atbild Latviešu biedrība Īrijā.

Svētku atbalstītāji: Eiropas latviešu apvienība, Four Grains, Floral essence, Infinite Winder Films, Sergevi,kompānija “Sergevi”, veikals “Bite”, Kravu pārvadājumi.

Ar cieņu,
Latviešu kultūras svētku Īrijā rīcības komiteja