Šajā nedēļā, konkrēti – 23. augustā, pirms 77 gadiem divu lielvaru slepena vienošanās izšķīra Eiropas likteni un noveda pie Otrā pasaules kara, kas prasīja vairāk nekā 60 miljonu cilvēku dzīvību. 1939. gada 23. augustā tika parakstīts Molotova – Ribentropa pakts un tam pievienotie slepenie protokoli, tādējādi sadalot ietekmi Eiropā un nolemjot trīs 1918. gadā neatkarību ieguvušās Baltijas valstis okupācijai 50 gadu garumā.

Mēs – Pasaules Brīvo latviešu apvienība un tās dalīborganizācijas – lielā mērā esam liecība Latvijas okupācijas pretlikumībai. Mūsu priekšteči – šo organizāciju dibinātāji – bija tautieši, kuri, bēgot no padomju represijām, bija spiesti pamest savas mājas un dzimto zemi, bet, nezaudējot ticību, uzturēja neatkarīgās Latvijas ideju, nepieļaujot Latvijas okupācijas atzīšanu Rietumos. Sniedzot visa veida atbalstu Latvijas brīvības centieniem, mēs kopīgi ar pārējo Latvijas tautu panācām, ka Latvija pirms 25 gadiem, 1991. gada 21. augustā, atguva savu neatkarību un atgriezās Eiropas demokrātisko valstu saimē. Ar to PBLA un tās dalīborganizāciju misija nebūt nav beigusies – mēs apliecinām savu gatavību arī turpmāk sniegt atbalstu Latvijas valdības un pilsoniskās sabiedrības centieniem stiprināt Latvijas valstiskumu un tiesiskumu un līdzdarboties Latvijas interešu starptautiskā aizstāvībā.

Šobrīd esam jaunu izaicinājumu priekšā. Pēdējos gados Krievija, raušoties uz Padomju Savienības krāsmatām, demonstrē arvien lielāku agresiju un grauj pēc Aukstā kara beigām iedibināto starptautiskās drošības kārtību, pārkāpjot citu valstu robežas un to suverēnās tiesības. Mēs kategoriski nosodām Krievijas militāru iejaukšanos Ukrainā un īstenoto Krimas aneksiju, un iestājamies pret tās atzīšanu starptautiskos forumos. Vienlaikus mēs aicinām tautiešus atgādināt par Padomju Krievijas noziegumiem pret Baltijas valstīm un brīdināt rietumvalstis par Krievijas centieniem pārrakstīt vēsturi un šķeltnieciskā un militārā veidā vairot savu ietekmi reģionā, radot tiešus draudus Eiropai un starptautiskajai drošībai.

Vērojot notikumu attīstību Eiropā un citviet pasaulē – pieaugošo populismu un autoritārisma tendencies -, mēs stingri iestājamies par demokrātisku, tiesisku un uz starptautiskām normām balstītu kārtību. Mēs aicinām Latvijas valdību un citas Eiropas Savienības valstis uz izlēmīgu, vienotu un solidāru rīcību, kā atbildot Krievijas draudiem, tā risinot starptautisko migrācijas krīzi un terorisma uzliesmojumu dažādās Eiropas valstīs. Mēs stingri iestājamies par transatlantisko saišu saglabāšanu un nostiprināšanu.

PBLA, kas savulaik ieguldījusi lielas pūles un enerģiju, lai panāktu Latvijas uzņemšanu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, pauž bažas par izteikumiem, kas apšauba šīs organizācijas nozīmīgo lomu un kolektīvās aizsardzības principus. Mēs atkārtoti vēršamies pie Latvijas valdības ar aicinājumu apliecināt savas rūpes par Latvijas drošību un izpildīt NATO saistības, nekavējoties atvēlot valsts aizsardzībai vismaz 2% no IKP. Vienlaikus mēs aicinām savu mītnes zemju valdības stingri iestāties par NATO kolektīvās aizsardzības principiem un Baltijas valstu aizsardzību apdraudējuma gadījumā.

Ņemot vērā informācijas telpas lielo mūsdienu nozīmi, arī drošības izaicinājumu kontekstā, mēs aicinām tautiešus un Latvijas valstspiederīgos stāvēt Latvijas drošības sardzē, aizstāvot to privātās sarunās un publiskos forumos. Tas ir mūsu pienākums pret mūsu senčiem, kas izcīnīja Latvijas neatkarību, un pienākums pret latviešu tautu šodien un nākotnē.

 

PBLA dalīborganizāciju vārdā,

Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs

Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības priekšsēde Renāte Albrehta

Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis Kristaps Grasis

Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde Kristīne Saulīte

Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā priekšsēdis Andris Ķesteris

 

Atbalstu šim PBLA dalīborganizāciju paziņojumam visi iepriekšminētie latviešu mītņu zemju centrālo organizāciju vadītāji pauduši elektroniskā saziņas formātā.

29. un 30. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā jau sesto gadu notika konference „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. 2016”, kurā piedalījās vairāk nekā pusotrs simts dalībnieku no divdesmit pasaules valstīm.

Konferences mērķis ir veidot dialogu par latviskās identitātes saglabāšanu un sadarbības veicināšanu starp ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem un Latvijas sabiedrību. Šogad konferenci caurvija Latvijas valsts simtgades tuvošanās motīvs – kā slieksnis un atskaites punkts, kas liek apzināt paveikto un sasniegto, lai uzstādītu jaunus mērķus.

Konferences “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. 2016” dalībnieki pieņēma rezolūciju, kura adresēta Latvijas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un organizācijām, kuras pārstāv ārvalstīs mītošos Latvijai piederīgos, īstenot rīcību vairākās nozīmīgās jomās – pilsoniskās līdzdalības veicināšanā, izglītības un audzināšanas darbā, profesionāļu un uzņēmēju tīklošanās un sadarbības veicināšanā, kultūrā, kā arī pasākumus remigrācijas veicināšanai.

Piemēram, rezolūcija aicina atbalstīt regulāru konsultatīvu un iekļaujošu diasporas pārstāvības forumu diasporas stratēģiskā redzējuma definēšanai un iekļaušanai Latvijas valdības un Saeimas darba kārtībā attiecībā uz Latvijas izaugsmi, rīcībpolitikas virzību un diasporas ieguldījumu tajās, izstrādāt diasporas izglītības attīstības koncepciju, izstrādāt stratēģiju Latvijas diasporas iesaistei Latvijas tautsaimniecībā u.c.

Konferences dalībnieki vienojās, ka kopīgajā Latvijas valsts simtgades programmā jāiekļauj un jāatbalsta diasporas iecerētos projektus, kas rosina Latvijai piederīgo pilsonisko līdzdalību, stiprina Dziesmu un Deju svētku tradīcijas saglabāšanu un latviešu kopienu sadarbību mītnes zemēs. Ir pieņemts kopīgs vēstījums aicināt aktīvos remigrantus apvienoties, lai tuvākajā laikā izveidotu sabiedrisko organizāciju remigrantu vajadzībām atbilstošas savstarpējā atbalsta sistēmas attīstīšanai, informācijas un citas remigrantiem un potenciālajiem remigrantiem nepieciešamās palīdzības sniegšanai.

Konferenci organizēja Kultūras ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) un Eiropas Latviešu apvienību (ELA).

Konferences “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. 2016” dalībnieku pieņemto rezolūciju skatīt ŠEIT.