Amerikas Latviešu apvienības (ALA) 59. Kongress, kas no 30. aprīļa līdz 2 .maijam Sanfrancisko pulcēja 74 delegātus no visas Amerikas, apliecinājis, ka Amerikā pirms 60 gadiem izveidotās latviešu organizācijas vēl joprojām ir dzīvotspējīgas, ka tām patiesi rūp gan Latvijā notiekošais, gan arī to ilgtspējīga attīstība svešumā.

Savā uzrunā ALA 59.Kongresa delegātiem ALA priekšsēdētājs Juris Mežinskis atzinīgi novērtēja ALA darbību pagājušā gadā. Šogad ALA pārstāv 143 biedru organizācijas. Tās individuālo biedru skaits pirms Kongresa sākuma bija 5 266, bet līdz 60.Kongresam ALA cer biedru skaitu palielināt līdz 6 000.

ALA atgūstas no finanšu tirgus sabrukuma

ALA pamazām sāk atkopties no 2008. gadā ASV un pasaulē pieredzētā finanšu tirgus sabrukuma, kas atstāja būtisku iespaidu arī uz ALA noguldītajiem līdzekļiem. Ar ziedojumu un testamentāro novēlējumu palīdzību ALA izdevies noslēgt 2009. gadu ar pamatkapitālu 3,38 miljonu ASV dolāru apmērā. Kā vienu no pēdējā laika pozitīvajām ziņām, Līdzekļu vākšanas nozares vadītājs Mārcis Voldiņš minēja faktu, ka ALA šogad saņēmusi testamentāro novēlējumu pusotra miljona ASV dolāru apmērā, no kuriem ALA birojs jau saņēmis čeku par 500 000 dolāru.

Nākamajos gados viens no galvenajiem uzdevumiem Līdzekļu vākšanas nozarei būs izpildīt 2004. gadā nosprausto mērķi savākt 5 miljonu ASV dolāru ALAs Simtgades testamentāro novēlējumu fondā, kura peļņas augļi tiks izmantoti ALA darbības nodrošināšanai nākotnē.

Mežinskis atzīst, ka šogad viens no prioritārajiem ALA uzdevumiem ir gatavošanās 10. Saeimas vēlēšanām.

“Nākošās Saeimas vēlēšanas būs izšķirošas latviešu tautas izdzīvošanai Latvijā,” norāda Mežinskis.

Līdz ar to ALA un īpaši tās Informācijas nozare Jāņa Kukaiņa vadībā uzņēmusies veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai pēc iespējas vairāk ASV dzīvojošo Latvijas pavalstnieku piedalītos 10. Saeimas vēlēšanās.

Latvijai nosūtīta ceturtdaļa miljona dolāru

Par sadarbību ar Latviju atbildīgais ALA valdes loceklis Ēriks Krūmiņš informēja, ka pagājušajā gadā ALA turpinājusi īstenot tās ilggadējo sadarbību ar Latvijas Bērnu fondu. Pērn programmas “Drošs Tilts” ietvaros Latvijā palīdzība sniegta 52 daudzbērnu ģimenēm, kurās aug 230 bērni. Tāpat ALA nodrošinājusi stipendijas mācībām augstskolā 27 bērniem no daudzbērnu ģimenēm.

Pateicoties mērķa ziedojumiem, ALA pagājušajā darbības gadā uz Latviju pārskaitījusi kopumā ceturtdaļu miljona ASV dolāru. Kongresa delegāti pauda atzinību līdzšinējai programmai un aicināja iespējamo līdzekļu robežās, turpināt trīs iesāktās “Drošā Tilta” palīdzības programmas Latvijas daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem un bērniem ar speciālām vajadzībām.

Atbildot uz jautājumu par līdzekļu daudzumu, kas tiek atvēlēti sadarbībai ar Latviju, Krūmiņš paskaidroja, ka šī programma darbojas tikai no mērķa ziedojumiem un līdz ar to programmai piešķirtais finansējums ir atkarīgs no tā, cik daudz cilvēku ziedojuši konkrētā mērķa labad.

Izglītības nozares vadītāja Anita Bataraga kongresa dalībniekus informēja par Izglītības nozares rīkoto skolas pārziņu un skolotāju konferenci Katskilos, kā arī par tās paspārnē notikušajiem skolotāju kursiem Čikāgā. Tāpat kā iepriekšējos gados arī šogad Izglītības nozares paspārnē tiek rīkoti izglītojoši ceļojumi uz Latviju latviski runājošiem jauniešiem “Sveika, Latvija!”, kā arī “Heritage Latvia”, kas domāts jauniešiem ar ierobežotām latviešu valodas zināšanām. Raugoties nākotnē, ALA Izglītības nozare aicina ikvienu ASV darbojošos skolu nosūtīt vismaz vienu pārstāvi uz nākotnē gaidāmajiem skolotāju kursiem. Tāpat nākamajā gadā Izglītības darba grupa apņēmusies izveidot programmu latviešu skolu audzēkņu vecākiem, lai veicinātu un atbalstītu latviešu valodas apguvi Amerikā dzīvojošo latviešu ģimenēs.

Būs projekti, būs nauda!

ALA Kultūras nozares vadītāja Iveta Vesmane Felzenberga, atskatoties uz iepriekšējā gadā paveikto, informēja par tās rīkotajām Kultūras dienām Denverā, kā arī par Amerikas latviešu jauniešu organizāciju pārstāvjiem rīkotajām meistarklasēm ASV galvaspilsētā Vašingtonā. Kultūras nozare arī sniegusi finansiālu atbalstu vairākiem latviešu centriem Amerikā sabiedrisko un kultūras pasākumu rīkošanai.

Raugoties nākotnē, Kultūras nozare aicina organizācijas un indivīdus atbalstīt Maijas Hinkles vadībā topošo ārzemju latviešu muzeju un pētniecības centru :Latvieši pasaulē”, ziedojot tam līdzekļus un priekšmetus no ārzemju latviešu dzīves. Tāpat pēc Kultūras nozares ierosinājuma Kongresa delegāti aicina ASV latviešus sekmēt video interviju portāla “Spoken” tālāku attīstību.

Īpaši spraigas diskusijas Kongresā izraisīja jautājums par kultūras nozares statusu ALA darbībā. Raugoties ilgtermiņā, ALA Kultūras nozare aicināja Kongresa delegātus pievērst Kultūras nozarei daudz lielāku vērību nākotnē. Rezolūcijas veidā izteiktais aicinājums izpelnījās kritiku no citiem ALA valdes locekļiem, kuri norādīja, ka ALA Kultūras nozares budžets 2010. gadā palielināts līdz 24 000 ASV dolāriem, salīdzinājumā ar 8 000 dolāru, ko Kultūras nozare iztērēja 2009. gadā. Kā norāda ALA priekšsēdētājs Mežinskis, pērn tikuši atbalstīti visi iesniegtie projekti kultūras jomā un arī šogad valde darbošoties pēc principa: “Būs projekti, būs nauda!”. Pēc visai iekarsušām diskusijām rezolūcija beigās tika atsaukta, pamatojoties uz panākto vienošanos, ka ALA valde izvērtēs visus iesniegtos projektus kultūras nozarē.

Sporta nozares vadītājs Visvaris Ģiga informēja, ka pagājušajā gadā lielākais notikums Sporta nozarē bija Kalamazū sarīkotās meistarsacīkstes basketbolā, volejbolā, hokejā un tenisā, kuras pulcēja 19 sporta vienības un ap 200 sportistu no visas Amerikas. Nākamā gada laikā viens no lielākajiem uzdevumiem būs saorganizēt 2011. gada Latvijas turneju basketbola un volejbola komandām. Jauns pavērsiens sporta nozares darbībā šogad būs makšķernieku un mednieku pievienošanās sporta nozarei. Pirmais klubs, kas izteicis interesi pievienoties, ir Milvoku Mednieku un makšķernieku klubs Andra Māgura vadībā.

ALA 59.Kongresa laikā īpaša uzmanība tika pievērsta arī sadarbībai ar jaunāko paaudzi un Amerikas Latviešu Jaunatnes apvienību (ALJA). Uzrunājot Kongresa delegātus, ALJA priekšsēdis Markus Apelis mudināja Amerikas latviešu organizācijas aicināt savā vidū gados jaunus cilvēkus un katrā organizācijas valdē iesaistīt vismaz vienu jauniešu pārstāvi. Aktualizējot jauniešu līdzdalības jautājumu ALA darbībā, šogad ALA valdē ieviests jauns amats, kas būs atbildīgs par jauniešu un jauniebraucēju no Latvijas piesaisti. Par šo jomu atbildību uzņēmusies līdzšinējā ALA sekretāre Kaija Dankere, kura plāno jauniešus un jauniebraucējus uzrunāt caur dažādiem sociālajiem tīkliem, tādiem kā Draugiem.lv, Facebook, Twitter u.tml.

Viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem pēc ALA Kongresa delegātu viedokļa šeit būtu Latvijas valdībai parādīt Amerikā dzīvojošajiem latviešiem, bet jo īpaši jauniešiem, ka viņi ir svarīgi Latvijai. Ja kādreiz Amerikas latviešiem bijis skaidrs mērķis – cīnīties par Latvijas neatkarību, tad tagad šāda vienojoša mērķa iztrūkstot un līdz ar to daudz grūtāk esot motivēt jauniešus iesaistīties kopējā darbā.

Šī gada 2. oktobrī gaidāmās Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanas ir uzskatāmas par nozīmīgu pavērsienu Latvijas politikā un šobrīd nepieciešams nodrošināt, lai ikkatrs Latvijas Republikas pavalstnieks, kas dzīvo gan Latvijā, gan arī ārpus tās, pildītu savu pilsonisko pienākumu un piedalītos šajā tik nozīmīgajā balsojumā.

Ar šādu uzsaukumu maija pirmajā nedēļas nogalē Sanfrancisko noslēdzās Amerikas Latviešu apvienības 59. Kongress, kur gaidāmajām Saeimas vēlēšanām bija atvēlēta īpaša vieta kongresa dienaskārtībā.

Saeimas vēlēšanas un Latvijas ārpolitiskais kurss

Viens no kongresa referentiem, Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes Politikas nodaļas docents Ivars Ījabs, pašreizējo situāciju Latvijā pielīdzināja brīdim pusaudža dzīvē, kad tam jānostājas pašam uz savām kājām. Pēc Ījaba domām gaidāmās vēlēšanas Latvijā apliecinās, vai pēc 20 gadiem kopš Deklarācijas par Latvijas Neatkarības atjaunošanu parakstīšanas Latvija spēs beidzot nostāties pati uz savām kājām vai arī tā nonāks stagnācijā. Šī būs izvēle, vai Latvija saglabās līdzšinējo uz Rietumiem vērsto ārpolitisko kursu vai arī tā “sāks dreifēt Austrumu virzienā” un kļūs par Krievijas Trojas zirgu Eiropas Savienībā, uzskata politologs.

Bažas par Latvijas tālāko attīstību ALA kongresa delegātiem radījuši Saskaņas Centra lielie panākumi iepriekšējās Rīgas Domes vēlēšanās, un šīs prokrieviskās partijas uzvara Saeimas vēlēšanās pēc Ījaba domām varētu atsaukties gan uz turpmāko Latvijas ārpolitisko kursu, gan uz esošo valsts valodas un pilsonības likumdošanu.

Uzsverot gaidāmo vēlēšanu nozīmi, ALA kongresa delegāti mudina ikvienu ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas pilsoni pildīt savu pienākumu un piedalīties vēlēšanās, cerot, ka tādā veidā tikšot nodrošināta patriotiski un valstiski noskaņotu politisko partiju ievēlēšana Saeimā. Nebalsot nemaz nav iespējams, uzskata Vēlēšanu reformas biedrības “VĒL” vadītājs Valdis Liepiņš. Viņš uzsver, ka nebalsot nav iespējams, jo tādā veidā tiek nobalsots pasīvi, ļaujot citiem izlemt, kas tiks ievēlēts Saeimā.

Turklāt tikai caur līdzdalību vēlēšanās ASV dzīvojošie latvieši var cerēt uz to, ka Saeimā tiks ievēlētas personas, kam rūp ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu liktenis. Ar šādu pamudinājumu piedalīties Saeimas vēlēšanās ALA 59. Kongresa delegātus uzrunāja Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.

“Ja jūs gribat, lai jūsu balsi sadzird Latvijas politiķi, jums jābalso,” kongresa atklāšanā sacīja Latvijas vēstnieks.

Mērķis trīskāršot balsotāju skaitu

Īpašu uzmanību Saeimas vēlēšanām pievērsusi Jāņa Kukaiņa vadītā ALA Informācijas nozare, kas ļoti aktīvi iesaistījusies 10. Saeimas vēlēšanu procesa organizēšanā ASV. Par vienu no lielākajiem sasniegumiem Informācijas nozare min faktu, ka pēc intensīvām sarunām ar Latvijas valdību un Centrālo Vēlēšanu komisiju, ALA un Pasaules brīvo latviešu apvienībai (PBLA) izdevies panākt 15 vēlēšanu iecirkņu izveidi lielākajos latviešu centros Amerikā. Salīdzinājumam, 9. Saeimas vēlēšanās Latvijas pavalstnieki ASV varēja balsot deviņos iecirkņos.

Līdz ar to ALA Informācijas nozares pārstāvji cer, ka 2. oktobrī gaidāmajās vēlēšanās izdosies nodrošināt vismaz divtik (dažs cer uz trīstik un četrtik) lielu vēlētāju aktivitāti salīdzinājumā ar 9. Saeimas vēlēšanām 2006. gadā, kurās piedalījās aptuveni 1500 ASV dzīvojošo Latvijas pilsoņu.

Šobrīd galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ASV dzīvojošās personas, kurām ir Latvijas pavalstniecība, spētu iegūt vai atjaunot Latvijas Republikas pasi. Pašlaik ASV dzīvojošiem latviešiem ir iespēja noformēt Latvijas pilsoņa pases ar vēstniecības starpniecību, ierodoties personīgi Latvijas vēstniecībā Vašingtonā, ASV galvaspilsētā. Tomēr Latvijas vēstniecība un ALA cenšas nodrošināt iespēju, ka LR pases būtu iespējams saņemt arī lielākajos latviešu centros uz vietas, uz kurieni dotos Latvijas vēstniecības darbinieki ar pārvietojamām pasu izgatavošanas stacijām.

Jautājumi, ko uzdot politiskām partijām

Lai palīdzētu ASV dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem sagatavoties vēlēšanām, ALA Kongresā tika rīkota arī diskusija, kurā tika apkopoti jautājumi, kurus pēc diskusijas dalībnieku domām būtu svarīgi uzdot Saeimas deputāta amata kandidātiem.

Tā PBLA priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš aicina politiskās partijas atbildēt uz jautājumu, kā tās attiecas pret dubultpilsonības jautājumu? Sausiņš uzsver, ka Latvijas politiskās partijas ļoti reti izsakās par to, kādām vajadzētu būt attiecībām ar latviešiem ārpus Latvijas robežām.

“Es gribētu redzēt, ka viņi satiktos ar tautiešiem ārzemēs vismaz vienreiz gadā vai reizi pa diviem gadiem,” uzrunā kongresa delegātiem sacīja Sausiņš.

PBLA priekšsēdis, kā arī vairāki citi kongresa delegāti uzsver, ka viņi gribot redzēt, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši ir svarīgi Latvijai. Kongresā paustie komentāri liecina, ka ASV dzīvojošā latviešu kopiena neredz pietiekamu ieinteresētību no Latvijas valdības veidot ciešu sadarbību ar tautiešiem ārzemēs, trūkstot konkrēta sadarbības plāna un esot pārāk neskaidra viņu kopējā vieta Latvijas politikā.

Tāpat arī vēstnieks Pildegovičs pauda aicinājumu politiskām partijām atbildēt uz jautājumu, vai tās iecerējušas kaut ko darīt, lai latviešu kopiena ārzemēs attīstītos un būtu ilgtspējīga?

Bez iepriekš minētajiem jautājumiem, politologs Ījabs aicināja politiskās partijas un Saeimas deputātu amata kandidātus atbildēt arī uz jautājumiem, vai viņu pārstāvētās partijas plāno pieturēties pie Latvijas ekonomikas atveseļošanas kursa? Kad valsts sāks interesēties, kas pieder Latvijas valsts iedzīvotājiem? Kā arī, ko Latvijas politiskās partijas ir iecerējušas darīt ar partiju sistēmas un partiju finansēšanas jautājumu?

Daugavas Vanagu ASV Centrālās valdes priekšnieks Zigurds Rīders aicināja politiskās partijas atbildēt uz jautājumu par Latvijas nodokļu sistēmas reformām? Tāpat diskusijas dalībnieki mudināja partijas sniegt savu vīziju, kāda būs Latvija pēc desmit gadiem kulturālā un ekonomiskā ziņā? Un kā politiskās partijas savus solījumus pildīs? Šie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kongresa delegāti aicināja diskutēt priekšvēlēšanu laikā.

Lai veicinātu pēc iespējas saturiskāku un konstruktīvāku diskusiju, kongresa delegāti aicina ASV latviešu centros organizēt vēlētāju diskusiju grupas, lai izvērtētu politisko partiju programmas un kandidātus, kā arī veicinātu dalību Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanās. Ilgtermiņā ALA Informācijas nozare rosina valdību strādāt pie tā, lai ASV dzīvojošie Latvijas pavalstnieki nākotnē varētu balsot ar vēlētāju reģistra palīdzību, nevis ar pasēm. Tāpat ALA Informācijas nozare iesaka Latvijas valdībai apsvērt balsojuma iespēju internetā.

An airBaltic flight from Rīga to Berlin landed May 14 at its destination without problems after the airline received a bomb threat, officials said.

Flight BT217 landed five minutes ahead of schedule at 12:30 p.m. local time, an airBaltic spokesperson said in a press release posted on the airline’s Web site.

“All the 74 passengers and four crew are in safety outside the aircraft and they follow security instructions and procedures by law enforcement bodies,” according to the press release.

The flight on a Fokker 100 aircraft left Rīga at noon local time headed for Tegel Airport in Berlin. Latvian authorities informed German police that an anonymous caller had claimed a bomb was on board the aircraft, according to news reports.

The Associated Press reported that German authorities took the aircraft to a secured area at Tegel Airport and were questioning passengers.

The flight was operated by airBaltic partner Blue Line, a French airline.