A team of researchers at the University of Latvia has launched a survey on current migration-related themes, with responses welcomed from those Latvians who live outside Latvia permanently or semi-permanently, as well as those who have returned or moved to Latvia after living or working abroad. This is the second large-scale survey of its kind being conducted in Latvia.

The study is being carried out within the frame of the project “Wellbeing and integration in the context of migration”, financed by the Latvian Council of Science. The aim of the survey is to find out how Latvians living abroad feel, providing in-depth analysis in a number of areas that are important for émigrés, including the availability of health care services, psychological wellbeing, integration into the labour market and the assessment of skills abroad and in Latvia etc.

The greatest focus will be on changes to the lives and future plans of those people who have left Latvia, what has motivated or hindered them from returning to Latvia. In short – the central theme is the wellbeing of emigrants and return migrants. However, in this survey, the response from exiled (trimda) Latvians and their descendants is especially welcomed – to be able to make a more precise assessment of the size of the Latvian diaspora.

The survey is open and may be completed by 31st October in Latvian or in English.  Recognising people’s time constraints, there is an option to either complete a shorter or longer version of the survey.

The first study of this kind was conducted in 2014 in the frame of the project “The Emigrant Communities of Latvia”, financed by the European Social Fund and became the largest survey in Europe of the diaspora of one country, with responses from 14 068 people. Due to the great response from Latvians and Latvian nationals living abroad, the survey resonated widely in Latvian society and dispelled many stereotypes that persisted regarding those of Latvian descent living abroad.

The survey methodology and results laid the groundwork not only for the systematic gathering of information on the experiences and lives of the Latvian diaspora in general but also highlighted the need to understand return migration processes, opportunities and restrictions, the motivation for return which was studied in-depth in the University of Latvia project «Returning to Latvia».

Summaries of results of the previous studies are available here (in Latvian).

---

Septembŗa vidū, pāris nedēļas pēc skolas gada sākuma, Losandželosā satikās skolotāji no desmit ASV latviešu skolām. Kopā pavadījām pusotru dienu pilnveidojot mūsu skolotāju prasmes. Kā atzina paši skolotāji, no Latvijas ekspertēm uzzinājām, ka ir diasporas izglītības vadlīnijas, kas ir izmantojamas kā ceļa stabi latviešu skolu darbā. Iepazināmies ar skolotāja Mārtiņa Puteņa izveidotajiem vēstures mācību materiāliem, un ar tiešsaistes lietotnēm mācību stundu dažādošanai. Uzklausījām ieteikumus un skatījāmies paraugus par valodas mācības integrēšanu citos mācību priekšmetos. Saņēmām praktiskus padomus kā mācīt dažāda vecuma un dažādu valodas prasmju skolēnus mācību stundās. Un visiem par prieku daudz dziedājām! 

Ineta Upeniece, Valsts izglītības satura centra, Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja, pirmā uzrunāja konferences dalībniekus. Pusotrā stundā, Ineta iepazīstināja skolotājus ar Latviskā mācību satura tapšanas vēsturi un nozīmi. Diasporas vadlīniju, “Es esmu vajadzīgs Latvijai, un Latvija ir vajadzīga man”, uzdevums ir palīdzēt jaunietim būt lepnam par savu latvietību, motivēt kopt valodu un attīstīt pilsonisko līdzdalību. Mācību saturs tiek piedāvāts četrās jomās: Latviešu valoda, kultūra, daba un ģeografija un vēsture.

Otrais darba posms sākās ar piemēru: Jāņa Petera un Raimonda Paula dziesmu, “Manai dzimtenei”. Par dziesmas bagātajiem vēsturiskiem elementiem mums stāstīja Mārtiņš Putenis, kas ilgus gadus māca vēsturi Ņudžersijas latviešu pamatskolā. Radās nepieciešamība pēc saistošas vēstures vielas vienam mācību gadam.  Mārtiņš ņēma dziesmas par pamatu, lai mācītu skolēniem Latvijas vēsturi no ledus laikmeta līdz mūsdienām. Mārtiņš Putenis demonstrēja daudz interesantu nodarbību, dažādas spēles un paņēmienus, kā ieinteresēt skolēnus vēstures mācību stundās. Piemēram, iepazīstinot skolēnus ar 1972. gadā komponēto dziesmu, “Manai dzimtenei”, noklausoties ierakstu no dziesmu svētkiem Rīgā, skolēniem rodas priekšstats par to kā dziesma stiprināja nacionālo pašapziņu un vairoja tautas spēku. Mārtiņa jaunie materiāli ir pieejami Latviešu valodas aģentūras mājas lapā, “Māci un mācies” portālā.

Sekoja Antas Lazarevas, VISC Valsts valodas pārbaudes nodaļas vadītājas, prezentācija, “Integrēta latviešu valodas mācīšanās”. Anta uzsvēra, ka lai pilnveidotu latviešu valodas prasmi, ir svarīgi integrēt latviešu valodas mācību vēstures, kultūras un ģeogrāfijas mācību saturā un mācību stundās. Jaunās diasporas vadlīnijas to padara skaidrāku.  A. Lazareva dalījās ar latviešu valodas programmas svarīgākām sadaļām un pēc tam demonstrēja integrētas programmas veidošanu, saistot valodas mācīšanu ar vēsturi, ģeografiju, literatūru un folkloru.  Lektore arī rādīja piemērus kā programmas adaptēt dažādiem valodas līmeņiem.

Pēc trešās uzrunas sekoja pārrunu laiks, kuŗā skolotāji identificēja jaunā mācību satura izaicinājumus. Tika sarakstīti šķēršļi un grūtības veidojot efektīvas mācību stundas. Izskanēja arī daži risinājumi.

Dienas pēdējais posms tika veltīts sarunām par to, kā dzīvāk padarīt mācību stundas izmantojot internetā atrodamo materiālu. Izmantojām savus telefonus, planšetas un datorus, lai spēlētu spēles, kas viegli izmantojamas mūsu skolās. Tiešsaistes materiāli līdzinās skolēnu pieredzei amerikāņu skolās, un dažādās lietotnes viegli izmantojamas latviešu valodas vingrinājumu un pārbaudījumu veidošanai.   Informāciju sniedza Dace Mažeika, ALA Izglītības nozares konsultante. Daces ieteikumus var lasīt viņas blogā, Tikai latviski, un FB lapā Raita valoda.

Pēc tam blakus telpā skanēja dziesmas Daces Mažeikas un Mārtiņa Puteņa vadībā. Izmantojot sagatavotās grāmatas, dziedājām karavīru dziesmas par godu Rīgas atbrīvošanas simtgadei. Par daudzām dziesmām Mārtiņš pastāstīja par dziesmu nozīmi un par pieminētiem vēsturiskajiem notikumiem.

ALA skolotāju konferenci šogad uzņēma jaukā Losandželosas latviešu skolas saime. Aija Zeltiņa-Kalniņa uzņēmās rūpes par telpu iekārtošanu un viesu labklājību. Baudījām gardas maltītes un brīnišķīgu viesmīlību. Paldies Losandželosas skolotājiem, kas piedalījās konferences rīkošanā! Pateicamies nama pārvaldniekam Jānim Taubem par palīdzību ar technoloģiju un jautro uzņemšanu nama krodziņā. Liela daļa dalībnieku bija mērojuši tālu ceļu no pilsētām, kur vasara strauji ieiet rudenī. Baudījām arī Losandželosas silto sauli, tādējādi pastiepjot vasaru garāku.

Svētdienas rīts tika veltīts darba grupām. Skolotājiem bija iespēja iepazīties ar tematisko plānu veidošanu kopā ar lektorēm Inetu un Antu. Bija vairāki skolotāji, kas iedziļinājās lietotņu izmantošanā ar Daci. Grupa skolotāju ar interesi klausījās Mārtiņa ieteikumus par vēstures mācīšanu latviešu skolās.  

Amerikas latviešu apvienība izsludinājusi 2019./2020. skolas gadu par “Sveika, Latvija!” gadu. Dzirdējām Ņudžersijas latviešu pamatskolas ieteikumus par skolēnu projektiem saistībā ar  “Sveika, Latvija!” izglītojošajiem braucieniem. ALA vēlas nodrošināt nākotni programmai, ko baudījuši 820 latviešu jaunieši. Skolu uzdevums ir būt par “Sveika, Latvija!” vēstnešiem savās pilsētās, cerībā piesaistīt plašāku latviešu publiku programmu atbalstīšanā.

Nobeidzot konferences dienas, lūdzām dalībniekiem izteikties par konferencē iegūto, un par to, kā pietrūka. “Par laimi” dalībnieki labāk saprot vadlīnijas un varēs tās pielietot mācību stundās. “Par laimi” skolotāji iepazinās ar jauniem materiāliem, un saņēma konkrētus piemērus, kā veidot mācību stundas izmantojot vadlīnijas un minētos materiālus. “Par laimi” dalībniekiem bija iespēja dalīties pieredzē un apspriest risinājumus dažādiem izaicinājumiem.  “Diemžēl’’ konference bija par īsu, un nepietika laika praktiskām nodarbībām.  “Diemžēl’’ neizdziedājām visas karavīru dziesmas. Tas lai paliek uz nākošo konferenci!

Saulainajās jūlija dienās, Gaŗezera saime pie sevis sagaidīja Latvijas Izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku un Latvijas vēstniecības ASV Vadītāja vietnieku Juri Pēkali.   Amerikas latviešu apvienība un Gaŗezers vēlējās iepazīstināt jauno Izglītības un zinātnes ministri ar ASV lielāko latviešu skolu – Gaŗezera vasaras vidusskolu – kā arī ar Gaŗezera kvalitatīvajām mācību programmām jaunākiem skolēniem. Trīs dienu apciemojums deva iespēju Ministrei iepazīties ar Gaŗezera darbu, ar mācību programmu vidusskolā, kā arī darbiniekiem, kuŗi Gaŗezerā strādā ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu.

Šī ir GVV 55. mācību vasara un vidusskolā sešas nedēļas mācās 132 skolēni no ASV un Kanadas. Šogad Gaŗezera sagatavošanas skola sagaidīja 62 skolēnus 3 posmos, Bērnu nometnē pa trim posmiem 90 skolēnu un Bērnudārzs pulcināja 52 jaunākos bērnus savās telpās.

Vizīte Gaŗezerā sākās ar teritorijas apskati. Sagatavošanas skola, Bērnu nometne un Bērnudārzs, iepazīstināja Ministri ar savu darbu un skolēniem. Trīs muzeji atvēra savas durvis viesiem.

Teritorijas apskate atklāja to, cik Gaŗezers ir milzīgs un cik latviešu tajā darbojas un atpūšas. Ir gan programmu darbinieki, gan skolēnu vecāki, gan ļaudis no ciema “Latvija”, kā arī viesi.

Pusdienas Ministre un Vēstnieka vietnieks ēda kopā ar skolotājiem un audzinātājiem no Latvijas, kas ieradušies strādāt GVV. Izglītības un zinātnes ministrija kopš 2018. gada vasaras atbalsta vidusskolas darbu, sūtot 15 spējīgu un ieinteresētu skolotāju un audzinātāju – Kultūras vēstnešus, Camp Counselors USA apstiprinātos darbiniekus –  strādāt ar skolēniem. Jāpiemin, ka šonedēļ Gaŗezera vasaras vidusskolā uzturas Valsts izglītības satura centra speciālistes Anta Lazareva un Baiba Mūrniece Buļeva. VISC speciālistes atbraukušas veikt Valsts valodas prasmes pārbaudījumu ar IV klases skolēniem. Pusdienu laikā vairāki skolotāji un audzinātāji dalījās ar ieskatiem un atziņām par piedzīvoto. Latvijas skolotājus un audzinātājus iespaidojusi GVV skolēnu vēlme uzlabot valodu. Citi stāstīja kā vietējo latviešu ciešā sadarbība un savstarpējais atbalsts ir aizkustinošs. XV Latviešu dziesmu un deju svētki Toronto bijusi iespēja Latvijas viesiem piedzīvot nepiedzīvoto.

Trešdienas turpinājumā, viesi un Kultūras vēstneši no Latvijas devās ekskursijā uz ASV augsti vērtēto Notre Dame universitāti. Izglītības ministrei, kuŗa ir ne tikai politiķe, bet arī latviešu literatūras zinātniece un universitātes pasniedzēja, kā arī  Kultūras vēstnešiem, bija paredzētas izglītojošas ekskursijas. Pēcpusdiena pagāja pastaigā pa plašo universitātes teritoriju, klausoties jaunajā gidā, kas iepazīstināja ar slavenās ASV universitātes darbību.

Ceturtdiena sākās ar GVV rīta lūgšanu, kur ministrei bija iespēja sveikt skolēnus, audzinātājus un skolotājus, ar laba vēlējumiem un veltēm. Skolēni, savukārt, sveica Ilgu Šuplinsku ar dziesmu latgaliski. Izglītības ministre izmantoja izdevību pasniegt Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstus iemīļotām GVV darbiniecēm. Sandra Kronīte-Sīpola saņēma IZM Atzinības rakstu par daudzu gadu Gaŗezera mācību programmas vadīšanu. Elisu Freimani apbalvoja ar IZM Atzinības rakstu par daudzu gadu darbu mācot GVV skolēnus.  Pārējais rīts pagāja sarunās ar skolēniem, apciemojot mācību stundas, piedaloties nodarbībās un uzdodot skolēniem vai skolotājiem jautājumus.  Īpaši jaukas bija pusdienas kopā ar III klases skolēniem. Skolas direktore iepazīstināja viesus ar skolēnu mītnes pilsētām, pieredzi apciemojot tēvtēvu zemi, mājās runātām valodām un nometnes pieredzi. Sarunas pusdienu laikā bija dzīvas un abpusēji interesantas.

Netālajā Kalamazū pilsētā atrodas Rietummičiganas universitāte, kur 1980. gados latviešu studenti mācījās Latviešu studiju programmā. Maira Bundža strādā RMU bibliotēkas pētniecības nodaļā un kopā ar viesiem izstaigāja universitātes teritoriju, stāstot par Latviešu studiju programmu un studiju centru, kā arī par universitātes nākotnes vīziju. Kalamazū apciemojumā bija iespēja izstaigāt arī Kalamazū latviešu sabiedrisko centru, kuŗā atrodas latviešu skolas telpas.

Vakarā Ministre Ilga Šuplinska stājās tautiešu priekšā uzrunājot viņus šīs vasaras pēdējos “Mūžizglītības kursos”. Līga Ejupa, Klinklāvu galerijas vadītāja ik gadus rīko ceturtdienas vakara kursus vietējiem latviešiem un viesiem. Kursantus uzrunā dažādi speciālisti, kas tobrīd atrodas Gaŗezerā. Pēdējo uzrunu sniedza Ilga Šuplinska, kas stāstīja “Susātīvu konceptu Latgaliešu kultūrtelpā”. Ilgai Šuplinskai ir mīļa Latgales kultūra un valoda. Klātesošie izjuta Ministres entuziasmu daloties ar literārajiem piemēriem un paskaidrojumiem.

Piektdien IV klases skolēni rakstīja Valsts valodas prasmes pārbaudījumus. Ilgai Šuplinskai un Jurim Pēkalim bija izdevība vērot pārbaudījumu norisi, kā arī paklausīties skolēnu sniegumu vidējā jeb B līmeņa runātprasmes pārbaudījumā. Valsts izglītības satura centra speciālistes šovasar ceturto gadu ierodas veikt pārbaudījumus ar GVV beidzēju klasi. Šogad vairāki skolēni izvēlējās rakstīt pārbaudījumu C līmenim, kas ir augstākais valodas prasmes līmenis. Gaŗezera vidusskolas vadība izteica lepnumu par visiem IV klases skolēniem, kas ar nepacietību gaida pārbaudījumu rezultātus.

Vakarā Izglītibas un zinātnes ministrei un Vēstniecības vadītāja vietniekam vēl bija iespēja satikt Gaŗezera administrāciju, Gaŗezera padomes locekļus, programmu vadītājas, un vairākus Amerikas latviešu apvienības valdes locekļus pieņemšanā ciema “Latvija” paviljonā. Īpaši skaisti bija ALA Izglītības nozares vadītājas Elisas Freimanes Ministrei veltītie vārdi. Elisa Freimane uzsvēra, ka katrs latviešu bērns ir svēts, lai kur dzimis un audzis. “Katrs latviešu bērns ir svēts, jo bez bērniem, kas tic Latvijai, mums nav Latvijas.” Izglītības nozares vadītāja pateicās Ministrei par sniegto atbalstu latviešu skolu darbam ASV un vēlēja labus panākumus izglītības darbā.

27. jūlijā viesi kopā ar GVV saimi pulcējās, lai godinātu Baltijas ceļa 30.gada dienu. Tika uzņemtas kopīgas fotogrāfijas, kurās visi sastājās plecu pie pleca, atveidojot Latvijas robežlīniju, un simboliski sadevās roku rokā, atveidojot Baltijas ceļa ķēdi no Tallinas līdz Viļņai caur Latviju. Gaŗezera vasaras vidusskola iezīmēja lielu Latvijas valsts kontūrkarti vidusskolas teritorijā – Pētersona sporta laukumā.  Vēlāk Ilga Šuplinska un Juris Pēkalis devās uz Vašingtonas pavalsti, ciemoties Vasaras vidusskolā Kursa un Vašingtonas universitātes Baltiešu studiju programmā.

Pateicamies Izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai un Latvijas vēstniecības vadītāja vietniekam Jurim Pēkalim par Gaŗezeram veltīto laiku un interesi. Priecājamies un pateicamies par līdzšinējo sadarbību ar Latvijas iestādēm un Latvijas vēstniecību ASV. Gaŗezera saime turpinās strādāt par labu nākamajām latviešu paaudzēm, ar devīzi, “Dievam un Latvijai”!