Latvijas izglītības ministre un diasporas skolotāji pārrunā sadarbību un aktualitātes

2015. gada 8. martā Ņujorkā Latvijas Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO tikās ar ASV latviešu diasporas skolu vadītājiem un skolotājiem. Ministre, kas ieradusies Ņujorkā, lai piedalītos ANO Sieviešu statusa komisijas sanāksmē, atrada laiku uzklausīt aktīvo latviešu diasporas darbinieku viedokli.

Konstruktīvās tikšanās laikā tika pārrunātas šā brīža aktualitātes un problēmas, kas saistītas ar latviešu skolu darbību un latviskuma uzturēšanu ārpus valsts. Diasporas skolotāji izteica pateicību un atzinību par līdzšinējo Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu padarīto darbu. Klātesošie uzsvēra, ka nepieciešams turpināt veiksmīgo sadarbību, veidojot, pielāgojot un papildinot diasporai domāto mācību līdzekļu klāstu. Tika uzsvērts, ka pēdējā laikā kļuvusi ļoti pieprasīta tālmācības kursa izveide, kuru varētu izmantot latviešu bērni un citi interesenti visā pasaulē, kuriem nav iespējas apmeklēt diasporas latviešu skolas klātienē. Mārīte Seile atzina, ka apzinās prasību svarīgumu un turpinās sadarboties piemērotu mācību līdzekļu izveidē.

Uz tikšanos bija ieradušies ALA priekšsēde Anita Bataraga, ALA izglītības nozares vadītāja Andra Zommere, Gaŗezera vasaras vidusskolas direktore Sandra Sīpola, Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes Bronksas (Jonkeru) latviešu skolas pārzine Laura Zamura, un vairāki Ņujorkas un Ņūdžersijas skolu skolotāji.

 

Bērnu žurnāls “Mazputniņš” atdzimis jaunā veidolā

No 2014.gada novembra tīmeklī pieejama jauna mājas lapa bērniem mazputnins.lv. Mājas lapas veidotājs ir Muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē” (LaPa), kas Latvijā sevi pierādījis ar vairākiem veiksmīgiem projektiem, līdz šim pamanītākais bija izstāde „Latvieša koferis” Stūra mājā, Rīgā.

Mājas lapas mērķis ir veicināt latviešu valodas un kultūras apguvi latviešu bērnu vidū, īpaši to, kas dzīvo ārpus Latvijas. Mājas lapas saturs piemērots pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, kas jau pazīst burtus un ciparus.  Mazputnins.lv piedāvā vecākiem kopā ar bērniem rotaļīgā veidā trennēt lasītprasmi un rakstītprasmi.

Mājaslapā pieejamas izdrukājamas lapas ar uzdevumiem un krāsojamiem zīmējumiem, kā arī datorspēles, kas darbojas planšetdatoros un viedtālruņos. Datorspēles stāsta par Latvijas zivīm, puķēm, kokiem, putniem, vēsturi un ģeogrāfiju. Četru datorspēļu pamatā ir latviešu tautas mīkla un vienā latviešu valodas alfabēts.

Mazputniņš bija vienīgais regulārais izdevums bērniem, kas dzīvoja ārpus Latvijas. Tas iznāca no 1959. līdz 1994. gadam ASV un Kanādā. Mazputnins.lv ir žurnāla atdzimšana jaunā veidolā.

Projekta finansiālie atbalstītaji ir Latviešu Fonds (LF), Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padome un Amerikas latviešu apvienības (ALA) Izglītības nozare.

Mājaslapas mērķauditorija ir Latvijā un ārpus Latvijas dzīvojoši bērni vecumā no 5-12 gadiem, kā arī vecāki un skolotāji.

Informē Muzeja un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” pārstāve Kristīne Jansone

 

Tālāk seko intervija ar Mazputnins.lv projekta koordinatori, Kristīni Jansoni.

Latvians Online: Vai Tu jau par žurnālu “Mazputniņš” kaut ko zināji, pirms sāki šo projektu vadīt?

Zināju, bet tikai pateicoties tam, ka strādāju Lapas (Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”) birojā, mums birojā bija žurnāla eksemplāri, un muzeja darbiniece Marianna bija stāstījusi, ka viņai tie žurnāli ir ļoti mīļi no bērnības un ka tagad viņa materiālus no tiem izmanto, lai mācītu saviem bērniem lasīt. Viņa ņēma un kopēja fragmentus no Mazputniņiem, lai mācītu savus bērnus. Tā arī radās ideja, ka tas ir ļoti labs izglītojošs materiāls arī tagad, ko vajag kaut kādā veidā popularizēt.

Latvians Online: Kādi bija priekšstati par šo vēsturisko žurnālu? Vai tie palika tādi paši, vai mainījās?

Es savā prātā Mazputniņu uzreiz salīdzīnāju ar savas bērnības žurnālu Zīlīte.

Tagad protams priekšstats ir mainījies, es to visu redzu kā nozīmīgu daļu trimdas vēstures. Ļoti nozīmīgu materiālu trimdas bērnu izglītošanā, latviskuma uzturēšanā, bet ne tādā uzspiestā veidā, bet ļoti krāsainā, rotaļīgā, bērniem patīkamā. Mani ļoti sajūsmināja Mazputniņa vēstures pētīšanas process, kad atklāju, ka autori bija daudzas ievērojamas personas, piemēram, Anšlavs Eglītis, kas rakstīja bērnu filmu atstāstus, vai Piecīšu dalībnieks Uldis Ievāns. Ļoti interesanti bija uzzināt par mākslinieku Pēteri Purmali un iepazīt Lāčubērnus. Šķiet, ka tie komiksi pieaugušiem pat liekas smieklīgāki nekā bērniem.

Žurnāla tapšanā piedalījās vēl virkne citu nozīmīgu personību, vienkārši, Latvijā dzīvojošam cilvēkam tie tik daudz nenozīmē. Bet šķiet, ka ikviens latvietis, kas dzīvoja ASV vai Kanādā, kas kaut cik iesaistījās latviešu sabiedriskajā dzīvē ir kaut ko darījis Mazputniņa labā, vismaz kādā savas dzīves periodā. Radošākie rakstījuši stāstus un dzejoļus, praktiskākie palīdzējuši pie tehniskiem un administratīvajiem darbiem.

Latvians Online: Kādi bija izaicinājumi, veidojot spēles, atlasot vielu – tev un arī programmētājam?

Viena no grūtībam bija atlasīt tadus uzdevumus un tekstus, kas nav zaudējuši aktualitāti. Un tādus, kuros valoda nav novecojusi, bet kā izrādās, tāda materiāla ir diezgan daudz. Un dažas vietas protams nācās pamainīt, bet forma paliek.  No vairākām jaukām spēlēm nācās atteikties, jo uzprogrammēt to nebūtu viegli, tehniskajās pusēs daudz neiedziļināšos. Vēl liela problēma bija tā, ka bija jātaisa programmatūrai vairāks versijas, jo planšetā, mobilāja un stacionārā datorā, katrā vietā uztaisītais izskatījās savādāk, katrai formai vajadzēja savu noformējumu, katrā bija citas kļūdas, un vēl pat tagad pie tā tiek daudz strādāts, lai visu sakārtotu.

Latvians Online: Vai Tev radās viedoklis, ka bērns, kas žurnālu lasīja pirms 30, 40 gadiem, bija līdzīgs vai atšķīrās no mūsdienu bērna?

Domāju, ka var atrast gan daudz kopīgā, gan atšķirīgā. Mūsdienu bērnam apkārt ir milzum daudz dažādu iespēju, spēļu, krāsu, video utt, Mazputniņa ar to visu jākonkurē. Tāpēc ļoti ceru, ka vecāki un skolotāji šo lapu izmantos stundās un kopā pildīs uzdevumus, jo bez tā mūsdienu bērnu uzmanību noturēt būs grūti.

Latvians Online: Vai Tu kaut ko uzzināji par trimdas laikiem, šķirstot un lasot vecos Mazputniņus?

Protams, ka daudz ko. Gan par personībām, gan procesiem, gan apjomiem, un to cik aktīva sabiedrība tā bija. Piemēram, par Austrālijas grupu Saules josta, bija jauks raksts, vienkāršā valodā.

Latvians Online: Vai, pēc Tavām domām, Mazputniņš ir viegli pielāgojams mūsu bērniem šodien?

Jā, ar palielu atlases daru, forma vēl joprojām darbojas, saturu un valodu šur tur nācās pamainīt. Īpaši jau lasīt mācīšanās prasmju uzlabošanai tie paši vien paņēmieni darbojas, iztrūkstošs burts, vai vārda vietā zīmējums, tas joprojām mazos lasītājus saista.

Latvians Online: Vai, strādājot pie projekta, radās idejas, kā vēl varētu šo žurnālu pataisīt pieejamu mūsu bērniem šodien? (ne tikai to digitalizējot, bet dodot “pievienoto vērtību”)

Jā, jau sakumā pirms šī projekta, pirmā doma bija par ceļojošu, interaktīvu izstādi, kas varētu ceļot pa diasporas skoliņām. Otra ideja, ko domājams arī realizēšu ir neliela formāta blociņš, tajā būtu gan uzdevumi, gan uzlīmes, gan krāsojami zīmējumi no Mazputniņa. Jo ļoti daudzas ilustrācijas ir augstā mākslinieciskā līmenī un arī atraktīvas, mīļas, latviskas.

Latvians Online: Kā atklāšanas pasākumā bērni uztvera un darbojās ar šo jauno mājaslapu?

Atklāšanā piedalījās aptuvēni 50 bērni un dažas audzinātājas un pāris vecāki. Atsaucība bija liela. Bērni ļoti uzmanīgi klausījās prezentāciju par mājaslapu. Ar degsmi krāsoja zīmējumus un savienoja punktiņus izdrukātajās lapās. Protams visvairāk viņiem patika minēt vārdus spēlēs. Īpaši mīklas.

Prezentācijā biju sagatavojusi ledusskapja magnētiņus ar Mazputniņa fragmentiem, zīmējumiem, vākiem, Lāčubērnu. Un konfektes Gotiņa ar īpašu dizaina papīrīti – uz kura bija nodrukāts 115 nr. vāks un uzraksts www.mazputnins.lv. Domāju, ka magnētiņi nonāks daudzu ģimeņu virtuvēs un konču papīrus arī pamanīs, tā kā Mazputniņš ir izpletis spārnus lielam lidojumam pie latviešu bērniem it visur!

 

 

Konference Melburnā iedvesmo 20 skolotājus no trīs pilsētām

Ir skolas brīvdienas, un tomēr skolotāji paliek skolotāji. Ja nemāca citus, tad mācās paši. Izglītības un Zinātnes ministrija, sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru rīkoja konkursu par finanšu līdzekļu piešķiršanu izglītojošu pasākumu rīkošanai ārpus Latvijas. Uz to pieteicās un konkursu uzvarēja Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē. Pateicoties Dainas Grosas un Zintas Ozoliņas aktīvajam darbam, bija iespēja rīkot gadskārtējo Austrālijas latviešu skolu skolotāju konferenci, kas Melburnā 27. un 28. septembrī pulcēja aptuveni 20 skolotājus no Latviešu skolām Adelaidē, Melburnā, un Sidnejā.

Konference iesākās sestdienas rītā ar mūsu viešņas, kas bija ieradusies no ASV, uzstāšanos. Līga Ejupa ir mākslas vēsturniece un Kinklāva mākslas galerijas vadītāja Garezerā, ASV. L. Ejupa lasīja referātu par Latviešu tēlotājmākslu. Iepazīstināja klausītājus ar nozīmigiem un pazīstamiem latviešu māklsiniekiem, to mākslas darbiem un nozīmi latvietības veidošanā un nostiprināšanā. Vairākkārt pārliecinājos, ka esam bagātīga, liela un nozīmīga tauta, ar sen izkoptu gaumes izjūtu un mīlestību uz visu skaisto.

Nākamo praktisko darbnīcu vadīja Arnis Gross. Viņš iepazīstināja skolotājus ar jaunumiem izglītības lietotņu jomā, ko varam izmantot, lai padarītu mācības latviešu skolās daudzpusīgākas, bērniem saistošākas, dinamiskākas un uztveramākas.

Svētdienas rītu iesākām ar pārskatu no katra štata skolas. Bija jauki uzzināt, kā klājies citiem; ar kādiem izaicinājumiem un idejām sevi nodarbina pārējie kolēģi Adelaidē un Sidnejā.

Tad konference turpinājās ar L. Ejupas referātu par to, kā mākslu iesaistīt valodas apguvē vai drīzāk kā ar mākslas palīdzību mācīt valodu. Bija lieliski piemēri no Garezera Vasaras vidusskolas prakses, piemēram, Ēvalda Dajevska gleznu izpēte, ko atbilstoši vecumposma īpatnībām, spējām un interesēm veica gan jaunāko klašu, gan vidusskolas skolēni.

Pēc pusdienu pārtraukuma mūs uzrunāja Maria Gindidis, Monash universitātes pasniedzēju un valodu apmācību eksperti ar lekciju „Kā uzkurināt savas valodas stundas”. Maria ir grieķu valodas skolas vadītāja. Šī skola īpaši uzteicama ar lielo pieprasījumu no ģimeņu puses. Tajā katru sestdienu mācās ap 600 skolēnu. Lielākoties tas ir Marias nopelns, pateicoties viņas metodēm, kas balstītas uz zinātni par smadzenēm un to efektīvu darbību. M. Gindidis sniedza praktiskus vingrinājumus, ko daudzi skolotāji labprāt ieviestu savās nodarbībās. Maria pauda atbalstu un cieņu visiem mūsu Latviešu skolu skolotājiem un vadītājiem un citiem iesaistītajiem, kas brīvprātīgi iegulda savu laiku un nereti arī līdzekļus, lai nodrošinātu gludu mācību procesu.

Konference noslēdzās ar mūsu pašu Ilzes Ziedares – Švarcas lekciju „Kā būt interesantam skolotājam.” Ilze dalījās savā pieredzē, zināšanās un pašas atziņās kā kļūt par skolotāju – superzvaigzni savā jomā. Kā praktiski iesaistīt bērnus, kā viņiem likt justies sadzirdētiem, kā savas stundas padarīt mūsdienīgākas un personiskākas.

Šī nedēļas nogale bija piepildīta, vienlaikus tā deva brīdi apstāties un pārdomāt savas metodes un lietas, kas būtu jāuzlabo, mācot valodu. Gribu pateikties visiem, kas pielika savu roku, lai konference noritētu veiksmīgi. Paldies arī saimniecei Lindai Drēziņai par gardajām maltītēm. Ļoti priecājos par praktiskajiem padomiem un idejām no ikkatra lektora. Domāju, ka ikviens konferences apmeklētājs varēs savā praksē ieviest ne vienu vien spēli, uzdevumu vai macību triku.

Vēlos iedrošināt visus esošos skolotājus piedalīties šādā konferencē arī nākamgad, jo iegūtās zināšanas ir praktiskas un noder arī ārpus Latviešu skolas. Tiem, kas vēl domā – kļūt vai nekļūt par skolotāju? – viennozīmīgi – Jā! Mums var būt simt un viens ‘sociālais klubs’, bet, ja bērni nepratīs valodu, viņu sapratne par Latviju un latvietību būs apdraudēta.

 

 

 

Lāsma Feldmane ir Melburnas latviešu skolas "Daugava" skolotāja.