Šis ir brīnišķīgs gads! Katram gadam savs skaistums. Šis ir Latvijas simtgades gads, un tas bija viens no iemesliem, kas palīdzēja radīt un piepildīt ideju. Tā radās šī gada maijā Sanktpēterburgā, kad kopā sanāca visi Krievijas latviešu diasporu pārstāvji. Dzīvojot vienā viesnīcas stāvā ar Omskas un Augšbebru latvietēm, Baškortotānas latviešu valodas skolotājai radās doma par to, ka Mārtiņi jāsvin Sibīrijā. Pie tam Baškīrijas latvieši sen nav bijuši ciemos pie sibīriešiem, pie tam latviešu valodas apguvējiem būs lieliska iespēja uzlabot savu senču valodas prasmes. Domāts, darīts! Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas diasporas atbalsta projektu konkursā “Arhlatviešu vidusskolas skolēnu motivācijas veicināšanas un pieredzes apmaiņas braucienam uz Mārtiņdienas svinībām Omskas apgabala Augšbebru ciemā” tika piešķirti līdzekļi, un nu mēs jau braucam vilcienā no Ufas un Omsku. Kādam no skolēniem tas ir pirmais brauciens ar vilcienu, turklāt tik tālu no mājām.

Latviešu folkloras ansamblis “Atbalss” vienmēr ir dzirdams un pamanāms. Arī šoreiz vilcienā “Atbalss” dzied, tā dzied visur, un mūsu dziesmu repertuārs ir plašs.

Pēc 24 stundu brauciena nokļūstam Omskā. Ir vakars. Stacijā mūs sagaida Omskas Latviešu biedrības direktors Andris Tupesis. Dodamies uz autoostu, lai nokļūtu līdz Augšbebriem, mums vēl piecas stundas jābrauc ar satiksmes autobusu. “Atbalss” kļuvusi pavisam klusa, nogurusi, taču tas ir tikai mirklis, ceļā uz autoostu, bērni “atdzīvojas”. Par Sibīriju līdz šim domāts pavisam maz, tā asociējas ar aukstumu un lielu salu, un novembra sākumā sals te tik tiešām jūtams.

Pēc piecu stundu brauciena ar autobusu mēs esam sasnieguši gala mērķi. Esam Augšbebros – mazajā latviskajā ciematā! Jau ceturto reizi esmu Augšbebros, un mani vienmēr pārņem vienas un tās pašas sajūtas – miers un siltums. Ir labi te būt!

Svētki paiet ātri. Svētki sniedz gandarījumu, taču prieku un piepildījumu dod gatavošanās lielajam notikumam. Koncerts, gatavošanās Mārtiņdienas gadatirgum – vafeles cepot un putna pienu brūvējot. Pucēšanās, mēģinājumi un latviešu danču vakari ar vietējo jaunatni – tā paiet divas dienas Augšbebros, un mēs attopamies vien tad, kad viss jau ir beidzies. Jau atkal tiek krāmēts koferis, pēc tam 5 stundu garais ceļš līdz Omskai. Aizbraucot no Augšbebriem bija 19 grādu sals, Omskā – mīnuss viens, Baškīrijā – plus viens.

“Kaut varētu Mārtiņdienu aiz ausīm noturēt!”, tā teic latviešu tautas dziesma, un taisnība vien ir. Spilgti bija Mārtiņi Augšbebru ciemā, spilgta un spraiga gatavošanās tiem. Šķiet svētki rodas tad, kad tiem gatavojamies un gaidām tos, pati Mārtiņu norises diena bija kulminācija mūsu darbam, bet vispirms jau iecerei, kura izdevās.