PBLA sveic latviešus Ziemassvētkos, stāsta par nākamajiem darbiem

Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) sveic latviešus visā pasaulē Ziemassvētkos! Vēlam jums daudz laimes Jaunajā gadā, panākumus personīgajā dzīvē un labu sadarbību ar latviešu centrālajām organizācijam jūsu mītņu zemēs!

Pasaules brīvo latviešu apvienība arī turpmāk centīsies uzturēt tās vērtības, kas mums, ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, ir bijušas svētas jau kopš tiem laikiem, kad pirms vairāk nekā 65 gadiem bijām spiesti atstāt savu senču zemi un doties trimdā.

PBLA arī turpmāk atbalstīs centienus nosargāt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijas valstī. Mēs turpināsim savu mītņu zemju valdībām un tur dzīvojošajai cittautiešu sabiedrībai skaidrot Latvijas nesenās pagātnes faktus, lai tos nenomāktu neobjektīvas vēstures interpretācijas no Latvijas kaimiņzemes austrumos.

Esam gandarīti, ka ar jauno mācības gadu 2011. septembrī beidzot Izglītības un zinātnes ministrija rūpēsies par Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta mācīšanu visās Latvijas skolās.

Pasaules brīvo latviešu apvienība un tās dalīborganizācijas vairāku gadu desmitu laikā ir uzkrājušas nozīmīgu nacionālpolitiskā darba pieredzi. 2011. gadā noslēgsim sadarbības memorandu ar Latvijas Ārlietu ministriju un veidojam stratēģisko plānu.

To izmantosim:

  • palīdzot Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām ārzemēs ar praktisko pieredzi un informāciju;
  • palīdzot Latvijai atspēkot tās nepatiesības, ko par krievu minoritāšu stāvokli Latvijā izplata galvenokārt Krievijas pārstāvji;
  • meklējot un kopjot kontaktus ar mītņu zemju politiķiem, žurnālistiem, kuŗi var iespaidot politisko attīstību šajās valstīs;
  • palīdzot sargāt un veidot Latvijas tēlu plašajā pasaulē.

PBLA rūp demokrātijas nostiprināšana Latvijā. Tādēļ esam pirms 10. Saeimas vēlēšanām kopā ar PBLA partneriem Daugavas Vanagiem ASV un Daugavas Vanagiem Kanadā atbalstījuši projektu “Tava balss ir svarīga Latvijai”, apmeklējot 23 Latvijas pilsētas ar koncertiem, kuŗos mudinājām Latvijas vēlētājus pilsoniski rīkoties un iet balsot. Esam bijuši sekmīgi!

Tāpēc arī PBLA piedalījās ar “sēklas naudu” Vēlēšanu reformas biedrības dibināšanā un ikgadējā atbalstīšanā. Šīs biedrības mērķis ir pēc izstrādātiem kritērijiem izvērtēt Latvijas vēlēšanu sistēmu un skatīt iespējas tās uzlabošanai vai nomaiņai. Tā saucamais “lokomotīvju princips”, ievēlot Saeimu, tika likvidēts, un tagad ir jārūpējas par vēlētāju reģistra izstrādi, lai ārzemēs sekmētu mūsu tautiešu vieglāku piedalīšanos nākamajās Latvijas vēlēšanās. Tas būtu viens no priekšnoteikumiem labas valsts pārvaldes ieviešanai un uzturēšanai.

PBLA un tās valde ir iesaistījusies Latvijas valdības izveidotajā darba grupā dubultpavalstniecības statusa atjaunošanai Pilsonības likumā. Dubultpavalstniecības statusa pieļaušana veicinātu ārzemēs dzīvojošo latviešu piederības sajūtu Latvijai, viņu iesaistīšanos Latvijas valsts dzīvē un tās veidošanā. Ceram nākamgad uz panākumiem un jaunu pilsonības likumu!

Lai visus šos darbus mēs varētu sekmīgi veikt, mums ir ārkārtīgi svarīgi uzturēt spēcīgas latviešu sabiedriskās organizācijas mūsu mītņu zemēs un piesaistīt tām ārzemju latviešu jauno paaudzi.

Jaunajā gadā ieejot, darbs mūsu tautas labā un latvietības saglabāšanā ārzemēs no mums prasīs daudz pūļu, mums katram būs jādalās domās un darbos, lai palīdzētu PBLA veikt misiju, ko esam pildījuši turpat 57 gadus. Kopējā darbā veiksim daudz! Katrs ar savam spējām, zināšanām un sirds degsmi lai nāk talkā!

Vienota, stipra latviskā kopība ārzemēs ir labākais atbalsts Latvijai

Pasaules brīvo latviešu apvienības un tās valdes vārdā apsveicu visus latviešus plašajā pasaulē Latvijas valsts dzimšanas dienā!

Aizvadītais gads Latvijai bijis piesātināts ar priekšvēlēšanu norisēm un citiem ar to saistītiem politiskiem notikumiem. Ar saviļņotiem prātiem esam sagaidījuši un aizvadījuši 10. Saeimas vēlēšanas.

PBLA šajā laikā kopā ar tās partneriem – Daugavas Vanagu organizāciju, kā arī ar dalīborganizācijām – Amerikas Latviešu Apvienību, Latviešu Nacionālo Apvienību Kanādā, Latviešu Apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē un Eiropas Latviešu Apvienību īstenoja Latvijā projektu “Tava balss ir svarīga Latvijai”, rosinot iedzīvotājus aktīvi piedalīties velēšanu procesā. Apceļojām 23 pilsētas ar triju tenoru un rokgrupas Dzelzs Vilks bezmaksas koncertiem, kuŗos aicinājām Latvijas vēlētājus valstiskai rīcībai 2. oktobrī gaidāmajās 10. Saeimas vēlēšanās.

Pēc sekmīgām Saeimas vēlēšanām ceram, ka jaunievēlētie Latvijas politiķi vadīsies pēc citiem, valstiskiem morāles principiem, un viņu izveidotā valdība prasmīgi saimniekos līdz 11. Saeimas vēlēšanām!

Pašreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzņēmās valdības vadību un stūrēt Latvijas kuģi uz mierīgākiem ūdeņiem caur ekonomiskām krīzēm mūsu valstij ļoti kritiskā brīdī. Viņš spēja saglabāt valdošo koalīciju līdz 10. Saeimas vēlēšanām, neskatoties uz oligarchu machinācijām un nevalstisku rīcību.

Lai arī ne vienmēr esam bijuši vienisprātis ar līdzšinējo Latvijas valdību un tās darbu, tomēr ārzemju latviešu un PBLA sadarbība ar mūsu valsti aizvadītajā gadā ir turpinājusies labāk, nekā daudzo iepriekšējo valdību laikā. Pateicamies Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim par viņa valdības atsaukšanos uz daudzām mūsu izteiktām bažām un rūpēm. Ir gandarījums, ka Latvijas valsts varēja atvērt vairāk vēlēšanu iecirkņu ārzemēs, nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās! Kopīgi turpinām stiprināt latviešu sabiedriskās un nacionālpolitiskās aktivitātes ārzemēs un rosību latviskās izglītības un kultūras laukā. Kopīgi ar līdzšinējo valdību esam vienojušies, ka no 2011. gada 1. septembŗa Latvijas vēsture beidzot tiks mācīta Latvijas skolās kā atsevišķs mācību priekšmets. Esam arī atbalstījuši maiņas Pilsonības likumā, lai risinātu aktuālo un jūtīgo dubultpilsonības jautājumu. Dubultpavalstniecības statusa atjaunošana vairotu ārzemju latviešu sabiedrības piederības sajūtu mūsu valstij – 18. novembŗa Latvijai.

Ļoti lielas rūpes Latvijas nākotnei sagādā spējīgāko darba roku aizplūšana uz ārzemēm. Tā ilgusi jau vairākus gadus un nerimstas arī šogad. Ir bijis maz centienu un arī iespēju nodibināt aktīvu sadarbību ar daudzajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuŗi devušies labāka darba meklējumos uz ārzemēm. Tikai uzplaukums Latvijas saimnieciskajā dzīvē varēs šos cilvēkus Latvijai ļaut atgūt. Nopietna problēma Latvijai ir demogrāfiskā krīze ar negatīvu attīstību nākotnē, kas apdraud Latvijas valsts etnisko sastāvu. Izmaiņas var just, ciemojoties pustukšās Latvijas lauku sētās, kur redzam vairumu sirmgalvju, nevis vidējo un jaunāko paaudzi.

Labāks materiālais stāvoklis, protams, var līdzēt situācijas uzlabošanai, bet viens no iemesliem sliktajam demogrāfiskajam stāvoklim ir Latvijas sabiedrībā pastāvošā vērtību krīze. Satraucoši ir tas, ka maz vai pārāk virspusēji runā par demogrāfisko situāciju Latvijā. Nepatīkama lieta ir bezcerība un apātija, kam cilvēki vietumis padodas. Latvija pēc statistikas rādītājiem pasaulē ir ļoti augstā vietā ar pašnāvību skaitu. Tas rāda, ka ir jārunā par vērtībām, par ticību sev un augstākiem ideāliem. Jaunajai valdībai stāv priekšā liels darbs un PBLA cer nākt talkā pie tā risināšanas!

Pasaules brīvo latviešu apvienība nekad nav vairījusies paust savu viedokli par Latvijas valstī notiekošajiem politiskajiem procesiem, lai arī tas ne vienmēr ir sakritis ar Latvijas valdības pozīcijām. Mēs izteicām atšķirīgo ārzemju latviešu sabiedrības viedokli par latviešu valodas lietošanu Latvijā. Esam uzsvēruši, ka ir tikai viena valsts valoda – latviešu valoda, un to valdības pārstāvjiem jālieto intervijās Latvijā un sarunās ar Latvijas iedzīvotājiem. Latviešu valoda ir galvenais integrācijas rīks.

Mēs aicinām ikvienu latvieti Latvijā, mūsu tēvzemē un pasaulē aktīvāk izteikt savu nacionālpolitisko gribu un pārliecību, piedaloties referendumos, vēlēšanās, paužot savu attieksmi pret Latvijas politiķu darbu. Mēs rosināsim domu apmaiņu sabiedrībā par tādām Satversmes maiņām, kas vairotu mūsu politiķu atbildību iepretim saviem vēlētājiem, lai Saeimā izdotos ievēlēt tādus deputātus, kuŗi būtu īsti un cienīgi savas tautas pārstāvji, nevis tikai savu partiju šauro interešu kalpi, un lai valdības ministri tiktu izraudzīti savas kompetences, nevis partejiskās piederības dēļ. Esam cieši sadarbojušies ar Vēlēšanu Reformas biedrību, lai izskaustu lokomotīvju principu un ieviestu Latvijā izteikti labākus vēlēšanu procesus. Izsakām arī atbalstu, lai ieviestu Vēlētāju reģistru, kuŗu varētu jau pielietot 11. Saeimas vēlēšanās, kas atvieglotu ārzemēs dzīvojošiem latviešu pilsoņiem piedalīšanos vēlēšanās.

Ārzemju latviešu uzdevums ir uzturēt nacionālu, vitālu, rosīgu sabiedrību un latvisko kopību svešumā, kuŗa turpina nesavtīgi atbalstīt savu mītņu zemju latviešu organizācijas.  Tas ir un būs mūsu vislabākais atbalsts Latvijai un tās brīvībai.

Dievs, svētī Latviju!

Strādāsim mērķtiecīgi un vienoti, roku rokā, stiprākai Latvijai

Esmu lepns pārstāvēt organizāciju, kuŗa visā pasaulē ar panākumiem darbojas jau trešajā paaudzē. Organizāciju, kuŗa gadu gājumā nemitīgi darbojusies latviešu tautas un Latvijas valsts labā.

Esam atkal Rīgā pulcējušies, lai vērtētu padarīto un lemtu par mūsu nākotnes darbību. Šogad mūsu lielākais projekts – “Tava balss ir svarīga Latvijai” – rosinām tautu piedalīties vēlēšanās 2. oktobrī ar Pasaules brīvo latviešu apvienības rīkoto bezmaksas muzikālo koncertturneju 23 Latvijas pilsētās ar pazīstamo 3 tenoru un rokgrupas “Dzelzs vilks” piedalīšanos.

Rosinām visus iedzīvotājus valstiski rīkoties un nodot savu balsi viņu izvēlētajai politiskai partijai vai politisko spēku apvienībai. Šis ir kopprojekts ar ievērojamiem ziedojumiem no PBLA, tās dalīborganizācijām un Daugavas Vanagu organizācijas. Gaidām un ceram uz daudz lielāku mūsu tautas piedalīšanos šajās Saeimas vēlēšanās nekā pirms 4 gadiem.

Laiki mainījušies. 20 gadi pagājuši, kopš kopā sākām ieelpot brīvību. Toreiz, pirms 20 gadiem, ar lielu prieku un entuziasmu mēs visi sekmējām Latvijas valsts atdzimšanu. Likās, ka gājām roku rokā – trimdas latvieši un tauta Latvijā. Bija laiks, kad PBLA izjuta lielu atbalstu no Latvijas valdības, kad bijām ļoti vajadzīgi un lobējām kopējiem mērķiem, proti, Latvijas iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā. Šīs bija un ir stratēģiskas organizācijas, kuŗas sekmē Latvijas valsts drošību, kā arī ekonomisko attīstību. Esam stratēģiskie partneri ar ASV. Kopš esam kopēji sasnieguši šos mērķus, sadarbība ir būtiski mazinājusies. Ceram uz atjaunotu sparīgu sadarbību nākotnē, jo uzskatām, ka esam viens otram ļoti vajadzīgi.

Esam sadarbojušies ar nevalstiskām organizācijām un indivīdiem ļoti neatkarīgi daudzās citās jomās, piemēram, atjaunojot Brīvības pieminekli, dibinot Oskara Kalpaka Piemiņas fondu un uzceļot Kalpakam pieminekli Rīgā, izveidojot Lestenes leģionāru kapus, dibinot un uzturot Okupācijas muzeju, utt. – šeit minu tikai dažus no daudziem projektiem. Šie objekti nacionālajā līmenī ir ļoti būtiski, tie izsaka, kas mēs esam un kāda vēsture mums ir bijusi. Šie valstiski nozīmīgie projekti gan ir izveidoti, bet tiem nav nodrošinātu līdzekļu, kam vajadzētu būt valsts budžetā, vai arī kas bijuši apsolīti. Visspilgtākais piemērs ir Okupācijas muzejs, kas šobrīd cieš no valstiskas neizlēmības par pārbūvi, un tam ir atņemts ar īpašu likumu solītais ikgadējais un līdz šim piešķirtais finansiālais atbalsts, kas gan bija tikai 12% no muzeja kopējā budžeta un šogad nogriezts uz nulli. Kavējas plāni muzeja pārbūves darbiem. Daudzās atrunas tiek pamatotas ar saimniecisko krīzi. Tanī pat laikā ir cilvēki, kuŗi ārzemēs ir ziedojuši un gribētu turpināt ziedot līdzekļus, bet redz, ka lietas nekustas uz priekšu un Latvijas sabiedrības un valsts atbalsts muzejam izsīkst. Tad arī vairs neienāk gaidītie ziedojumi no latviešiem ārzemēs, jo rodas vispārējas šaubas par muzeja nākotni. Mēs sagaidām noteiktu rīcību no Latvijas valdības un Rīgas pilsētas, lai rastu atrisinājumu, un tautieši ārzemēs, kuŗi būtiski uztur muzeju, justos droši un turpinātu tam savu finansiālo atbalstu.

Lai saglabātu latvisku Latviju, izšķiroši svarīga ir latviešu valoda un tās nākotne. Ir pagājuši 20 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, bet joprojām nerodas iespaids, ka latviešu valodas statuss mūsu valstī būtu pietiekami nostiprināts. Joprojām Latvijā jūtami gan pašmāju, gan mūsu lielākās kaimiņvalsts tieši un pastarpināti centieni visdažādākajos veidos mazināt latviešu valodas nozīmi mūsu valstī. Mūsu bērni, kas vēlas dzīvot Latvijā, nav konkurētspējīgi Latvijas darba tirgū, jo viena no galvenajām uzņēmēju un arī atsevišķu valsts iestāžu prasībām darbam Latvijā ir krievu valodas zināšanas.

Pasaules brīvo latviešu apvienība ar savas Izglītības nozares starpniecību aizvadītajā gadā ir sagādājusi jaunus latviešu valodas mācību grāmatu komplektus latviešu skolām ārzemēs un sarīkojusi ļoti veiksmīgu latviešu diasporas skolotāju konferenci Rīgā, sniegusi arī cita veida palīdzību tā saucamai jaunajai diasporai, kuŗa devusies prom no Latvijas darba meklējumos, jo Latvijas valstī pienācīgi atalgotu darbu nav varējuši atrast. Mēs uzskatām, ka arī Latvijas valstij visiem iespējamiem līdzekļiem jāsekmē iespēja mūsu tautiešiem atgriezties tēvzemē un iekļauties sabiedrībā, veidojot dažādiem līmeņiem, spējām un prasmēm atbilstošu mācību programmu Latvijā, kas dotu iespēju diasporas bērniem labā līmenī apgūt latviešu valodu un literatūru, Latvijas kultūras un vēstures pamatus. Tā kā vairākums to personu, kas diasporas zemēs cenšas mācīt latviešu valodu, nav pedagogi, ir svarīgi sniegt viņiem nepieciešamo informāciju gan pedagoģiskajos, gan metodiskajos jautājumos.

Visbeidzot par valodu un politiķiem. Latvijā ir tikai viena valsts valoda un būtu laiks, lai arī visi valsts vīri un sievas šeit, Latvijā, lietotu mūsu apdraudēto latviešu valodu visos gadījumos. Latviešu valoda ir galvenais integrācijas līdzeklis, kas vieno valsti un veicina piederību tai. Ceru, ka ministri rīkosies valstiski nevis tikai tad, kad tas ir politiski vēlams, un dos intervijas Latvijā tikai valsts valodā. Sagaidu, ka nākošā Latvijas nacionālā valdībā tiks nosprausts ministru un citu valdības ierēdņu kodekss lietot tikai valsts valodu – latviešu valodu.

Gribu atgādināt, ka jāievieš Latvijas vēstures mācība kā atsevišķs priekšmets Latvijas skolās cik ātri vien iespējams, lai mūsu jaunatnei attīstītos nācijas sajūta, lepnums un patriotisms, kas nāk no labākām zināšanām par mūsu vēsturi. Pateicos izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķes kundzei par atbalstu šinī jautājumā, ka mērķis ir sākt mācīt no 2011. gada 1. septembŗa. Tas ir vēlu, bet tomēr ceram, ka solījums paliks spēkā pie jaunās valdības, kas savu darbu sāks šoruden.

PBLA arī kā prioritāti uztur aicinājumu papildināt Pilsonības likumu, lai Latvijas pavalstnieku lokā varētu iekļaut vairāk ārzemēs dzīvojošo tautiešu. Neslēpsimies aiz nepilnībām iecerētajā likumā vai bažām par Pilsonības likuma atvēršanas sekām. Šis ir politiskas gribas trūkums.

Šodien mūsu vidū ir premjers Valdis Dombrovskis, kuŗam gribu pateikties par noteikto stāju grūtos ekonomiskos un politiskos laikos. Ir dzirdēts daudz atzinīgu vārdu no politiķiem un ekonomistiem ārzemēs par to, ka mums Latvijā ir šāds valdības vadītājs! Lieku lielas cerības uz labu valsts vadību viņa vadībā arī nākotnē!

Nozīmīga loma Latvijas valsts saiknes uzturēšanā ar tā dēvēto veco trimdu un jauno diasporu ir Ārlietu ministrijai. Tādēļ apsveicam jauno izkārtojumu, ka no 27. septembŗa PBLA un Ārlietu ministrija darbosies kā pilntiesīgi partneri, jo parakstīsim kopēju sadarbības memorandu. Pateicība Latvijas valdībai un it sevišķi Ārlietu ministrijai Aiva Roņa vadībā par mobilo Latvijas Republikas pasu atjaunošanas projektu. Tas ir devis iespēju izsniegt aptuveni 1.800 jaunas Latvijas pases mūsu pavalstniekiem Austrālijā, ASV un Kanādā. Paldies Latvijas valdībai un tās iestādēm par atbalstu, izveidojot 64 vēlēšanu iecirkņus ārzemēs, kas ir daudz vairāk nekā 9. Saeimas vēlēšanās.

Mūsu tēvzemes mīlestība īsi izteikta Rūdolfa Blaumaņa vārdiem: “Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods”. Mēs esam šeit, lai to parādītu darbos. Strādāsim mērķtiecīgi un vienoti, roku rokā – PBLA un Latvijas valsts iestādes – stiprākai Latvijai un latviešu tautas labākai nākotnei!

Dievs, svētī Latviju!