Oregonas Latviešu centrs sen nebija piedzīvojis tādas ļaužu straumes kā 26. februārī, kad Portlandē ar savu iestudējumu viesojās grupa “Te nu mēs esam”. Vecākie un vidējā gadagājuma portlandieši vēl aizvien atceras tos laikus, kad Andra Ritmaņa un viņa meitas Brigitas izveidotā populārās mūzikas grupa “Dzintars” pieskandināja ne vien Rietumkrasta pasākumus, bet arī tālākas vietas, dziedot gan pašu sacerētas, gan arī Latvijā iemīļotā komponista Raimonda Paula dziesmas. Lolita Ritmane, Andra un Asjas Ritmaņu jaunākā meita, pēc koncerta daloties pārdomās par tiem laikiem, atceras, kā padomju varas gados Ritmaņi mēdza sūtīt paciņas uz Latviju, un arī Latvijas radi centās atsūtīt ko atpakaļ. Vienu reizi Ritmaņu ģimene saņēma R.Paula plati. Dziesmas ar savu melodiskumu iepatikās. Brigita uzrakstīja dziesmām notis un saaicināja Portlandes jauniešus dziedāt grupā. “Dzintars” izpildīja gan Brigitas un Andra Ritmaņu sacerētās dziesmas, gan arī R. Paula dziesmas.
Lolita Ritmane aktīvi sadarbojas gan ar Latvijas mūziķiem, gan ar latviešu diasporu ārzemēs. Kopā ar savu māsu Brigitu viņa ir diriģējusi korus latviešu Dziesmu svētkos, komponējušas daudz dziesmu, lielākoties ar Andra Ritmaņa dzeju. Andra un Brigitas sacerētā dziesma “Palīdzi, Dievs!” Ievas Akurāteres izpildījumā 1988. gadā izskanēja arī Latvijā un bija kā uzmundrinošas zāles padomju varas nomāktajai tautai ticēt brīnumam. Ar panākumiem Latvijā tika izrādītās Lolitas dziesmuspēles “Tas vakars piektdienā” un “Eslingena”. Marta sākumā komponistes dziesmas bija to darbu vidū, kurus Māris Sirmais kopā ar kori “Latvija” izpildīja Latvijas simtgadei veltītajā koncertā Nacionālajā bibliotēkā. Lolita Ritmane ir arī spēļfilmas “Dvēseļu putenis” radošajā komandā, kuras pirmizrāde paredzēta Latvijas simtgadē. Viņa ir arī Latvijas Kinocentra ekspertu komisijas locekle un kopā ar Māru Zālīti piedalās Latvijas simtgadei veltīto filmu izvērtēšanā.
“Patīk, ka ir sadarbība. Ilgus gadus bijām viņi un mēs. Taču nav tādas līnijas – latviešu komponisti un mēs. Kad es pieteicos neatkarības gados sadarboties ar Latviju, viņi pat bija pārsteigti. Latvija ir tik kulturāli bagāta vieta, tai ir vairāki fenomeni, esmu laimīga būt kaut vai par daļu no tās”, pārdomās dalās mūziķe.
Uzvedums, ar kuru grupa “Te nu mēs esam” viesojās Portlandē, tika speciāli radīts San Hosē Dziesmu svētkiem 2015. gadā. Galvenā doma, kas izpaužas cauri visai uzveduma gaitai ir apziņa, ka latviešu tauta ir izkaisīta pa visām pasaules malām un ka mums, esot svešumā, ir svarīgi uzturēt latvisko identitāti. Mākslinieku sniegumu caurstrāvoja emocionalitāte un ticība labajam, ko sajuta arī skatītāji. Zāle dzīvoja līdzi izrādes sižetam un ļoti atsaucīgi novērtēja grupas sniegumu.
Lolita stāsta, ka gan viņa, gan arī Māra Zommere un Andra Staško jutās aizkustinātas satiekot ģimenes, kā arī Portlandes bērnības draugus. “Es jūtos kā atpakaļ bērnībā, ir ģimenes sajūta, jo pēcnācējiem ir kopīgais stāsts, kā veidot dzīvi ASV. Kad Latvija atguva neatkarību, tas bija mums kā sapnis”, viņa atceras.
Koncerta beigās grupa “Te nu mēs esam” uzņēma video skatītāju pilno zāli, jo Lolita gribēja parādīt tēvam, cik daudz cilvēku bija Latviešu centrā, kur viņš kopā ar citiem potlandiešiem bija ieguldījis tik daudz pūļu un laika. Koncerts bija kā vairāku paaudžu atkalsatikšanās. Uz tēvu celtās skatuves dziedājā Ritmaņu un Zommeru ģimeņu bērni un Ritmaņu mazbērni. Pilsētā, kurā piedzima “Dzintars” atgriezās “Te nu mēs esam”. Paldies grupai par šo piesātināto un dzirkstošo sniegumu!
Sandra Brigsa,
Portlandē
